EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02011R1337-20130701

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1337/2011 ( 2011. gada 13. decembris ) attiecībā uz Eiropas statistiku par ilggadīgām kultūrām un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 357/79 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/109/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/1337/2013-07-01

2011R1337 — LV — 01.07.2013 — 001.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1337/2011

(2011. gada 13. decembris)

attiecībā uz Eiropas statistiku par ilggadīgām kultūrām un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 357/79 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/109/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 347, 30.12.2011, p.7)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

PADOMES REGULA (ES) Nr. 517/2013 (2013. gada 13. maijs),

  L 158

1

10.6.2013




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1337/2011

(2011. gada 13. decembris)

attiecībā uz Eiropas statistiku par ilggadīgām kultūrām un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 357/79 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/109/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)



EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ( 1 ),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EEK) Nr. 357/79 (1979. gada 5. februāris) par statistikas pārskatiem attiecībā uz vīnogulāju stādījumiem ( 2 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/109/EK (2001. gada 19. decembris) par dalībvalstīm veicamajiem statistiskajiem apsekojumiem nolūkā noteikt dažu augļu koku sugu stādījumu ražošanas potenciālu ( 3 ) jau ir vairākkārt grozītas. Tā kā tagad ir vajadzīgi papildu grozījumi un vienkāršojumi, skaidrības labad un saskaņā ar jauno pieeju Savienības tiesību aktu vienkāršošanai un labākam regulējumam minētie tiesību akti būtu jāaizstāj ar vienu aktu.

(2)

Lai Komisija varētu veikt uzdevumu, kas tai uzticēts ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuri reglamentē lauksaimniecības tirgu kopējo organizāciju, Komisijai jāsaņem precīza informācija par dažu ilggadīgo kultūru sugu stādījumu ražošanas potenciālu Savienībā. Lai nodrošinātu, ka kopējā lauksaimniecības politika tiek pienācīgi pārvaldīta, Komisija prasa regulāri – reizi piecos – gados sniegt datus par ilggadīgām kultūrām.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku ( 4 ) nodrošina atsauces kopumu Eiropas statistikai par ilggadīgām kultūrām. Jo īpaši minētajā regulā prasīta atbilstība profesionālās neatkarības, taisnīguma, objektivitātes, ticamības, statistikas konfidencialitātes un izmaksu lietderības principam.

(4)

Ir jāstiprina Eiropas statistikas sagatavošanā un publicēšanā iesaistīto iestāžu sadarbība.

(5)

Gatavojot un apkopojot Eiropas statistiku, būtu jāņem vērā starptautiskie ieteikumi un labākā prakse.

(6)

Vajadzētu būt pieejamai strukturālajai statistikai par ilggadīgām kultūrām, lai nodrošinātu to, ka ražošanas potenciāls un tirgus situācija varētu tikt uzraudzīta. Turklāt papildus informācijai, ko sniedz vienotā kopējā tirgus organizācijas kontekstā, būtiska ir informācija par statistikas reģionālo dalījumu. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāuzdod vākt šādu informāciju un noteiktos datumos to nosūtīt Komisijai.

(7)

Strukturālā statistika par ilggadīgām kultūrām ir būtiska, lai Savienības mērogā varētu pārvaldīt tirgus. Tāpat ir būtiski, lai strukturālā statistika par ilggadīgām kultūrām būtu aptverta papildus ikgadējai statistikai par platībām un ražošanu, ko reglamentē citi Savienības tiesību akti attiecībā uz statistiku.

(8)

Lai izvairītos no nevajadzīga sloga radīšanas saimniecībām un pārvaldes iestādēm, būtu jānosaka robežvērtības, lai nošķirtu nebūtiskas struktūras no pamatstruktūrām, par kurām jāvāc statistika par ilggadīgām kultūrām.

(9)

Lai nodrošinātu datu saskaņošanu, ir skaidri jānosaka svarīgākās definīcijas, pārskata periodi un precizitātes prasības, kas piemērojamas, sagatavojot statistiku par ilggadīgām kultūrām.

(10)

Lai vajadzīgajā termiņā garantētu lietotājiem šīs statistikas pieejamību, būtu jānosaka laika grafiks datu nosūtīšanai Komisijai.

(11)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi ( 5 ) visā dalībvalstu statistikā, ko nosūta Komisijai un kas sagatavota teritoriālo vienību dalījumā, jāizmanto NUTS klasifikācija. Tādēļ, lai sagatavotu salīdzināmu reģionālo statistiku par ilggadīgam kultūrām, teritoriālās vienības būtu jādefinē saskaņā ar NUTS klasifikāciju. Tomēr, tā kā vīna un vīnogulāju nozares pareizai pārvaldībai vajadzīgi citi teritoriālie dalījumi, minētajai nozarei var noteikt atšķirīgas teritoriālās vienības.

(12)

Lai novērtētu datu kvalitāti un analizētu rezultātus, būtiski ir metodoloģiskie un kvalitātes ziņojumi, kas tādēļ būtu jāiesniedz regulāri.

(13)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot vienotu regulējumu sistemātiskai Eiropas statistikas datu sagatavošanai par ilggadīgām kultūrām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi labāk var sasniegt Savienības mērogā, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(14)

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no režīma, ko piemēro saskaņā ar Direktīvu 2001/109/EK, ar šo regulu būtu jāparedz iespēja piešķirt atkāpes dalībvalstīm, kurās šīs regulas piemērošanai valstu statistikas sistēmās būtu vajadzīgi plaša mēroga pielāgojumi un kurās šī piemērošana varētu radīt ievērojamas praktiskas problēmas.

(15)

Lai ņemtu vērā ekonomisko un tehnisko attīstību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz grozījumiem I pielikumā noteiktajā sugu dalījumā grupās, blīvuma klasēs un vecuma klasēs un II pielikumā noteiktajos mainīgajos lielumos/raksturlielumos, lieluma klasēs, specializācijas pakāpēs un vīnogulāju šķirnēs, izņemot attiecībā uz izvēles iespēju sniegt pieprasīto informāciju. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(16)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu ( 6 ).

(17)

Regula (EEK) Nr. 357/79 un Direktīva 2001/109/EK būtu jāatceļ.

(18)

Lai nodrošinātu Eiropas statistikas par ilggadīgām kultūrām pamatnostādnēs paredzēto darbību nepārtrauktību, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā būtu jāpiemēro no 2012. gada 1. janvāra.

(19)

Ir notikusi apspriešanās ar Lauksaimniecības statistikas pastāvīgo komiteju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.



1. pants

Priekšmets

1.  Ar šo regulu izveido vienotu sistēmu sistemātiskai Eiropas statistikas sagatavošanai par šādām ilggadīgām kultūrām:

a) deserta ābelēm;

b) ābelēm, kuru augļi paredzēti rūpnieciskai pārstrādei;

c) deserta bumbierēm;

d) bumbierēm, kuru augļi paredzēti rūpnieciskai pārstrādei;

e) aprikožu kokiem;

f) deserta persiku kokiem;

g) persiku kokiem, kuru augļi paredzēti rūpnieciskai pārstrādei;

h) apelsīnu kokiem;

i) sīko citrusaugļu kokiem;

j) citronkokiem;

k) olīvkokiem;

l) vīnogulājiem galda vīnogu ražošanai;

m) vīnogulājiem citām vajadzībām.

2.  Par 1. punkta b), d), g) un l) apakšpunktā minētajām kultūrām dalībvalstis statistiku sagatavo pēc izvēles.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) “ilggadīga kultūra” ir kultūra, ko neaudzē augsekā un kas nav ilggadīgie zālāji; tā aizņem augsni ilgu laiku un dod ražu vairākus gadus;

2) “apstādīts zemes gabals” ir lauksaimniecības zemes gabals, kā tas definēts 2. panta otrās daļas 1. punktā Komisijas Regulā (EK) Nr. 1122/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu ( 7 ), un kas ir apstādīts ar vienu no šīs regulas 1. panta 1. punktā minētajām ilggadīgajām kultūrām;

3) “apstādīta platība” ir tādu zemes gabalu platība, kura apstādīta ar viendabīgiem attiecīgās ilggadīgās kultūras stādījumiem un noapaļota līdz tuvākajam 0,1 hektāram (ha);

4) “ražas gads” ir kalendārais gads, kad sāk novākt ražu;

5) “blīvums” ir augu skaits hektārā;

6) “parastais stādīšanas periods” ir gada periods, kad parasti stāda ilggadīgās kultūras, sākot no rudens vidus un beidzot ar nākamā gada pavasara vidu;

7) “stādīšanas gads” ir pirmais gads, kad augs sāk veģetatīvo attīstību pēc dienas, kad tas ir iestādīts tiešajā ražošanas vietā;

8) “vecums” ir gadu skaits kopš stādīšanas gada, ko uzskata par 1. gadu;

9) “deserta ābele, deserta bumbiere un deserta persiku koks” ir ābeļu, bumbieru un persiku koku stādījumi, izņemot tos, kuros iegūtie augļi īpaši paredzēti rūpnieciskai pārstrādei. Ja nav iespējams noteikt stādījumus, kuri paredzēti rūpnieciskai pārstrādei, attiecīgās teritorijas iekļauj šajā kategorijā;

10) “vīnogulāji citām vajadzībām” ir vīnogulāju platības, kuras jāiekļauj vīna dārzu reģistrā, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 436/2009 (2009. gada 26. maijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz vīna dārzu reģistru, obligātajiem paziņojumiem un informācijas vākšanu vīna tirgus uzraudzībai, kā arī vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem un vīna nozarē veicamo uzskaites reģistrāciju ( 8 ), 3. pantā;

11) “divējādas izmantošanas vīnogas” ir vīnogulāju šķirņu vīnogas, kas uzskaitītas vīnogulāju šķirņu klasifikācijā, ko dalībvalstis izstrādājušas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) ( 9 ), 120.a panta 2. līdz 6. punktu, un kas tiek audzētas vienai un tai pašai administratīvajai vienībai, gan kā vīna vīnogu šķirnes, gan kā attiecīgā gadījumā galda vīnogu šķirnes; šķirnes žāvētu vīnogu ražošanai vai šķirnes vīna spirta ražošanai;

12) “kombinētās kultūras” ir tādu kultūru kombinēšana, kuras vienlaikus tiek audzētas vienā zemes gabalā.

3. pants

Aptvērums

1.  Statistika, kura sniedzama par 1. panta 1. punkta a) līdz l) apakšpunktā minētajām ilggadīgajām kultūrām, ir reprezentatīva attiecībā uz vismaz 95 % no kopējās apstādītās platības, kurā pilnībā vai galvenokārt ražo attiecīgās ilggadīgās kultūras tirgum katrā dalībvalstī.

2.  Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis var izslēgt saimniecības, kuras nesasniedz 0,2 hektāru slieksni attiecībā uz katru ilggadīgo kultūru un kuras ražo pilnībā vai galvenokārt tirgum katrā dalībvalstī. Ja šādu saimniecību platība ir mazāka par 5 % no kopējās ar atsevišķo kultūru apstādītās platības, dalībvalstis var paaugstināt minēto slieksni, ja tā rezultātā kopējā ar atsevišķo kultūru apstādītā platība nesamazinātos par vairāk nekā papildu 5 %.

3.  Kombinēto kultūru platību sadala starp dažādām kultūrām proporcionāli zemes platībai, ko tās aizņem.

4.  Šīs regulas 1. panta 1. punkta m) apakšpunktā minēto statistiku par ilggadīgām kultūrām sniedz, izmantojot pieejamos datus vīna dārzu reģistrā, kas īstenots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 185.a pantu par visām saimniecībām, kuras iekļautas šajā reģistrā, kā definēts Regulas (EK) Nr. 436/2009 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

4. pants

Datu sagatavošana

1.  Izņemot gadījumus, kad tiek izmantota 1. panta 2. punktā minētā iespēja, dalībvalstis, kurās katra atsevišķā 1. panta 1. punkta a) līdz l) apakšpunktā minētā kultūra aizņem vismaz 1 000 ha, 2012. gadā un pēc tam reizi piecos gados sagatavo I pielikumā minētos datus.

2.  Dalībvalstis, kurās katra atsevišķā 1. panta 1. punkta m) apakšpunktā minētā kultūra aizņem vismaz 500 ha, 2015. gadā un pēc tam reizi piecos gados sagatavo II pielikumā minētos datus.

3.  Lai ņemtu vērā ekonomikas un tehnikas attīstību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11. pantu attiecībā uz šādiem grozījumiem:

 I pielikumā noteiktajā sugu dalījumā grupās, blīvuma klasēs un vecuma klasēs, un

 II pielikumā noteiktajos mainīgajos lielumos/raksturlielumos, lieluma klasēs, specializācijas pakāpēs un vīnogulāju šķirnēs,

izņemot attiecībā uz izvēles iespēju sniegt pieprasīto informāciju.

Īstenojot šo pilnvaru, Komisija nodrošina, ka deleģētie akti nerada ievērojamu papildu administratīvo slogu dalībvalstīm un respondentiem.

5. pants

Pārskata gads

1.  Pirmais pārskata gads I pielikumā minētajiem datiem attiecībā uz 1. panta 1. punkta a) līdz l) apakšpunktā minēto statistiku par ilggadīgām kultūrām ir 2012. gads.

2.  Pirmais pārskata gads II pielikumā minētajiem datiem attiecībā uz 1. panta 1. punkta m) apakšpunktā minēto statistiku par ilggadīgām kultūrām ir 2015. gads.

3.  Sniegtie statistikas dati par ilggadīgām kultūrām attiecas uz apstādīto platību pēc parastā stādīšanas perioda.

6. pants

Precizitātes prasības

1.  Dalībvalstis, kuras veic izlases apsekojumus, lai iegūtu statistiku par ilggadīgām kultūrām, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka datu variācijas koeficients valsts mērogā nepārsniedz 3 % attiecībā uz katras 1. panta 1. punktā minētās kultūras apstādīto platību.

2.  Dalībvalstis, kuras pieņem lēmumu izmantot citus statistikas informācijas avotus, nevis apsekojumus, nodrošina, ka tādā veidā iegūta informācija ir vismaz tikpat kvalitatīva kā statistikas apsekojumos iegūtā informācija.

3.  Dalībvalstis, kas pieņem lēmumu izmantot administratīvu avotu, lai sniegtu 1. panta 1. punkta a) līdz l) apakšpunktā minētos statistikas datus par ilggadīgām kultūrām, iepriekš informē Komisiju un nodrošina detalizētu informāciju par izmantojamo metodi un no minētā administratīvā avota iegūto datu kvalitāti.

7. pants

Reģionālā statistika

1.  Šīs regulas 1. panta 1. punkta a) līdz l) apakšpunktā minētos un šīs regulas I pielikumā precizētos datus attiecībā uz statistiku par ilggadīgām kultūrām iedala atbilstoši NUTS 1. līmeņa teritoriālajām vienībām, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1059/2003, ja vien šīs regulas I pielikumā nav paredzēts vispārīgāks iedalījums.

2.  Šīs regulas 1. panta 1. punkta m) apakšpunktā minētos un šīs regulas II pielikumā precizētos datus attiecībā uz statistiku par ilggadīgām kultūrām iedala atbilstoši NUTS 2. līmeņa teritoriālajām vienībām, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1059/2003, ja vien šīs regulas II pielikumā nav paredzēts vispārīgāks iedalījums.

8. pants

Nosūtīšana Komisijai

1.  Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) I un II pielikumā norādītos datus līdz nākamā gada 30. septembrim pēc pārskata perioda beigām.

2.  Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz atbilstošu tehnisko formātu I un II pielikumā minēto datu nosūtīšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 12. panta 2. punktā.

9. pants

Metodoloģiskais un kvalitātes ziņojums

1.  Šīs regulas vajadzībām nosūtāmajiem datiem piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā minētos kvalitātes kritērijus.

2.  Līdz 2013. gada 30. septembrim un pēc tam reizi piecos gados dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) ziņojumus par nosūtīto datu kvalitāti un metodēm, kas izmantotas, gatavojot statistiku par ilggadīgām kultūrām, kas minēta šīs regulas 1. panta 1. punkta a) līdz l) apakšpunktā.

3.  Līdz 2016. gada 30. septembrim un pēc tam reizi piecos gados dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) ziņojumus par nosūtīto datu kvalitāti un metodēm, kas izmantotas, gatavojot statistiku par ilggadīgām kultūrām, kas minēta šīs regulas 1. panta 1. punkta m) apakšpunktā.

4.  Ziņojumos apraksta:

a) to apsekojumu veidu, uz kuriem attiecas šī regula, un izmantoto metodoloģiju;

b) precizitātes līmeni un aptvērumu, kas sasniegts šajā regulā minētajos izlases apsekojumos; un

c) citu izmantoto avotu, kas nav apsekojumi, kvalitāti;

izmantojot 1. punktā minētos kvalitātes kritērijus.

5.  Dalībvalstis informē Komisiju par metodoloģijas vai citām pārmaiņām, kas varētu ievērojami ietekmēt statistikas datus par ilggadīgām kultūrām, ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms minēto pārmaiņu stāšanās spēkā.

6.  Ņem vērā principu, ka papildu izmaksām un slogam jābūt saprātīgam.

10. pants

Atkāpe

1.  Ja šīs regulas piemērošanai dalībvalsts valsts statistikas sistēmai ir vajadzīgi plaša mēroga pielāgojumi un ja tā varētu radīt ievērojamas praktiskas problēmas attiecībā uz ilggadīgām kultūrām, kas minētas 1. panta 1. punkta a) līdz l) apakšpunktā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, piešķirot minētajai dalībvalstij atkāpi no šīs regulas piemērošanas līdz 2012. gada 31. decembrim. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 12. panta 2. punktā.

2.  Piemērojot 1. punktu, dalībvalsts ne vēlāk kā 2012. gada 1. februārī iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu.

3.  Dalībvalstis, kas izmanto atkāpi, turpina piemērot Direktīvu 2001/109/EK.

11. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 4. panta 3. punktā un 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2011. gada 31. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 3. punktā un 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 4. panta 3. punktu un 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

12. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz Lauksaimniecības statistikas pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar 1. pantu Padomes Lēmumā 72/279/EEK (1972. gada 31. jūlijs), ar ko izveido Lauksaimniecības statistikas pastāvīgo komiteju ( 10 ). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

13. pants

Pārskatīšana

Līdz 2018. gada 31. decembrim un pēc tam reizi piecos gados Komisija pārskata šīs regulas darbību. Saistībā ar šo pārskatīšanu Komisija izvērtē, vai ir nepieciešams sagatavot visus 4. pantā minētos datus. Ja Komisija uzskata, ka daži no šiem datiem vairs nav nepieciešami, tā ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11. pantu, svītrojot no I un II pielikuma dažus datus.

14. pants

Atcelšana

Regula (EEK) Nr. 357/79 un Direktīva 2001/109/EK tiek atceltas ar 2012. gada 1. janvāri.

Atsauces uz atcelto regulu un atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

15. pants

Pārejas noteikumi

Atkāpjoties no šīs regulas 14. panta, Direktīva 2001/109/EK ir piemērojama, ievērojot 10. pantā minētos nosacījumus.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




I PIELIKUMS

Statistikas dati par augļu un olīvu stādījumiem

1.   Sugu dalījums “Grupās”



Sugas

Dalījums

Deserta ābeles

Grupa Boskoop rouge

Grupa Braeburn

Grupa Cox Orange

Grupa Cripps Pink

Grupa Elstar

Grupa Fuji

Grupa Gala

Grupa Golden Delicious

Grupa Granny Smith

Grupa Idared

Grupa Jonagold/Jonagored

Grupa Morgenduft

Grupa Red Delicious

Grupa Reinette blanche du Canada

Grupa Shampion

Grupa Lobo

Grupa Pinova

Citas

Ābeles, kuru augļi paredzēti rūpnieciskai pārstrādei (pēc izvēles)

Deserta bumbieres

Grupa Conference

Grupa William

Grupa Abate

Grupa Rocha

Grupa Coscia-Ercolini

Grupa Guyot

Grupa Blanquilla

Grupa Decana

Grupa Kaiser

Citas

Bumbieres, kuru augļi paredzēti rūpnieciskai pārstrādei (pēc izvēles)

Deserta persiki

Persiki, izņemot nektarīnus un persikus pārstrādei

Ar dzelteno mīkstumu

Ļoti agri: raža līdz 15. jūnijam

Agri: raža no 16. jūnija līdz 15. jūlijam

Vidēji: raža no 16. jūlija līdz 15. augustam

Vēli: raža pēc 15. augusta

Ar balto mīkstumu

Ļoti agri: raža līdz 15. jūnijam

Agri: raža no 16. jūnija līdz 15. jūlijam

Vidēji: raža no 16. jūlija līdz 15. augustam

Vēli: raža pēc 15. augusta

Persiki Doughnut

Nektarīni

Ar dzelteno mīkstumu

Ļoti agri: raža līdz 15. jūnijam

Agri: raža no 16. jūnija līdz 15. jūlijam

Vidēji: raža no 16. jūlija līdz 15. augustam

Vēli: raža pēc 15. augusta

Ar balto mīkstumu

Ļoti agri: raža līdz 15. jūnijam

Agri: raža no 16. jūnija līdz 15. jūlijam

Vidēji: raža no 16. jūlija līdz 15. augustam

Vēli: raža pēc 15. augusta

Persiku koki rūpnieciskai pārstrādei (ieskaitot grupu Pavie) (pēc izvēles)

Aprikožu koki

Ļoti agri: raža līdz 31. maijam

Agri: raža no 1. līdz 30. jūnijam

Vidēji: raža no 1. līdz 31. jūlijam

Vēli: raža pēc 1. augusta

Apelsīnu koki

Navel

Agri: raža no oktobra līdz janvārim

Vidēji: raža no decembra līdz martam

Vēli: raža no janvāra līdz maijam

Blancas

Agri: raža no decembra līdz martam

Vēli: raža no marta līdz maijam

Sanguine

Citi

Sīko citrusaugļu koki

Sacumas

Ļoti agras sacumas: raža no septembra līdz novembrim

Citas sacumas: raža no oktobra līdz decembrim

Klementīni

Agri klementīni: raža no septembra līdz decembrim

Vidēji klementīni: raža no novembra līdz janvārim

Vēli klementīni: raža no janvāra līdz martam

Citi sīkie citrusaugļi, ieskaitot hibrīdus

Citronkoki

Ziemas šķirnes: raža no oktobra līdz aprīlim

Vasaras šķirnes: raža no februāra līdz septembrim

Olīvkoki

Galda olīvām, eļļas olīvām vai divējādai izmantošanai

Galda vīnogu vīnogulāji (pēc izvēles)

 

Baltas

Bez kauliņiem

Parastās

Sarkanas

Bez kauliņiem

Parastās

2.   Blīvuma klases



 

Blīvuma klases

Ābeles un bumbieres

Persiku, nektarīnu un aprikožu koki

Apelsīnu, sīku citrusaugu un citronu koki

Olīvkoki

Galda vīnogu vīnogulāji

Blīvums (koku skaits hektārā)

1

< 400

< 600

< 250

< 140

< 1 000

2

400–1 599

600–1 199

250–499

140–399

1 000–1 499

3

1 600–3 199

≥ 1 200

500–749

≥ 400

≥ 1 500

4

≥ 3 200

 

≥ 750

 
 

3.   Vecuma klases



 

Vecuma klases

Ābeles un bumbieres

Persiku, nektarīnu un aprikožu koki

Apelsīnu, sīku citrusaugu un citronu koki

Olīvkoki

Galda vīnogu vīnogulāji

Vecums (gadi kopš iestādīšanas gada)

1

0–4

0–4

0–4

0–4

0–3

2

5–14

5–14

5–14

5–11

3–9

3

15–24

15 un vairāk

15–24

12–49

9–19

4

25 un vairāk

 

25 un vairāk

50 un vairāk

20 un vairāk

4.   Kopsavilkums



4.1.  Platība pēc vecuma un blīvuma klases katrai sugai dalībvalsts līmenī

Dalībvalsts:

Suga:

 

Kopā

1. vecuma klase

2. vecuma klase

3. vecuma klase

4. vecuma klase

Kopā

 
 
 
 
 

1. blīvuma klase

 
 
 
 
 

2. blīvuma klase

 
 
 
 
 

3. blīvuma klase

 
 
 
 
 

4. blīvuma klase

 
 
 
 
 



4.2.  Platība pēc vecuma klases un reģiona katrai sugai un grupai (neiedalot blīvuma klasēs)

Dalībvalsts:

Suga:

Grupa:

 

Kopā

1. vecuma klase

2. vecuma klase

3. vecuma klase

4. vecuma klase

Kopā

 
 
 
 
 

Reģions (NUTS 1)

 
 
 
 
 

 
 
 
 
 



4.3.  Platība pēc blīvuma klases un reģiona katrai sugai un grupai (neiedalot vecuma klasēs)

Dalībvalsts:

Suga:

Grupa:

 

Kopā

1. blīvuma klase

2. blīvuma klase

3. blīvuma klase

4. blīvuma klase

Kopā

 
 
 
 
 

Reģions (NUTS 1)

 
 
 
 
 

 
 
 
 
 




II PIELIKUMS

Statistikas dati par vīna dārziem

Saīsinājumu skaidrojums:

Sk. – skaits

Saimn. – saimniecība

ha – hektārs

Sark. – sarkans/sārts

Balt. – balts

C. n. – citur neklasificēts

ACN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

AĢN – aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

1. tabula.    Vīnkopju saimniecības ražošanas veida dalījumā ►M1   ( 11 ) ◄



Mainīgie lielumi/raksturlielumi

Saimn. sk.

Platība

(ha)

Vīnogulāju platība kopā (ražo/vēl neražo)

Kopā

 
 

Vīnogulāju platība, kura apstādīta ar

vīna vīnogulāju šķirnēm

 
 

—  to skaitā tādām, kas piemērotas vīnu ražošanai ar ACN

 
 

—  to skaitā tādām, kas piemērotas vīnu ražošanai ar AĢN

 
 

—  to skaitā tādām, kas piemērotas vīnu ražošanai bez ACN vai AĢN

 
 

—  to skaitā “vīnogām divējādai izmantošanai”

 
 

žāvētas vīnogas

 
 

Kopā

 
 

Vīnogulāju platība, kas vēl neražo, apstādīta ar

vīna vīnogām (ieskaitot “vīnogas divējādai izmantošanai”)

 
 

—  to skaitā tādām, kas piemērotas vīnu ražošanai ar ACN

 
 

—  to skaitā tādām, kas piemērotas vīnu ražošanai ar AĢN

 
 

—  to skaitā tādām, kas piemērotas vīnu ražošanai bez ACN vai AĢN

 
 

—  to skaitā “vīnogām divējādai izmantošanai”

 
 

žāvētas vīnogas

 
 

Kopā

 
 

Vīnogulāju platība, kas ražo/vēl neražo, kurā paredzēts ražot

materiālu vīnogulāju veģetatīvai pavairošanai

 
 

citus citur neklasificētus vīnogulājus (c. n.)

 
 

2. tabula.    Vīnkopju saimniecības pēc lieluma klases dalībvalsts līmenī

2.1. tabula.    Vīnkopju saimniecības kopējās vīnogulāju platības lieluma klases dalījumā, vīna dārzi kopā



Lieluma klases

(ha)

Saimn. sk.

Platība

(ha)

< 0,10 (1)

 
 

0,10 – < 0,50

 
 

0,50 – < 1

 
 

1 – < 3

 
 

3 – < 5

 
 

5 – < 10

 
 

≥ 10

 
 

(1)   Tikai attiecīgajām dalībvalstīm.

2.2. tabula.    Vīnkopju saimniecības kopējās vīnogulāju platības lieluma klašu dalījumā, vīna vīnogu vīnogulāji – kopā

Dati ar tādu pašu dalījumu kā 2.1. tabulā.

2.2.1. tabula.    Vīnkopju saimniecības kopējās vīnogulāju platības lieluma klašu dalījumā, vīna vīnogu vīnogulāji, kas piemēroti vīnu ražošanai ar ACN

Dati ar tādu pašu dalījumu kā 2.1. tabulā.

2.2.2. tabula.    Vīnkopju saimniecības kopējās vīnogulāju platības lieluma klašu dalījumā, vīna vīnogu vīnogulāji, kas piemēroti vīnu ražošanai ar AĢN

Dati ar tādu pašu dalījumu kā 2.1. tabulā.

2.2.3. tabula.    Vīnkopju saimniecības kopējās vīnogulāju platības lieluma klašu dalījumā, “divējādas izmantošanas” vīna vīnogu vīnogulāji

Dati ar tādu pašu dalījumu kā 2.1. tabulā.

2.2.4. tabula.    Vīnkopju saimniecības kopējās vīnogulāju platības lieluma klašu dalījumā, vīna vīnogas, kas piemērotas vīnu ražošanai bez ACN un/vai AĢN

Dati ar tādu pašu dalījumu kā 2.1. tabulā.

2.3. tabula.    Vīnkopju saimniecības kopējās vīnogulāju platības lieluma klašu dalījumā, tādu vīnogu vīnogulāji, kuras paredzēts žāvēt

Dati ar tādu pašu dalījumu kā 2.1. tabulā.

2.4. tabula.    Vīnkopju saimniecības kopējās vīnogulāju platības lieluma klašu dalījumā, citur neklasificēti vīnogulāji (c. n.)

Dati ar tādu pašu dalījumu kā 2.1. tabulā.

3. tabula.    Vīnkopju saimniecības pēc specializācijas pakāpes un lieluma klases dalībvalstu līmenī

Lieluma klases (slejā): skatīt 2. tabulas rindas (< 0,1 ha/0,10 – < 0,50 ha/utt.).



Specializācijas pakāpe

< 0,10 ha

Saimn. sk.

Platība

(ha)

Saimn. sk.

Platība

(ha)

Saimniecības, kurās ir vīnogulāji

 
 
 
 

Saimniecības ar tādu vīnogulāju platību, kuru vīnogas paredzētas tikai vīna ražošanai

 
 
 
 

—  to skaitā saimniecības ar tādu vīnogulāju platību, kuru vīnogas paredzētas tikai vīna ražošanai ar ACN un/vai AĢN

 
 
 
 

—  to skaitā tikai ACN

 
 
 
 

—  to skaitā tikai AĢN

 
 
 
 

—  to skaitā ACN un AĢN

 
 
 
 

—  to skaitā saimniecības, kurās ir tādu vīnogulāju platības, kuru vīnogas paredzētas tikai vīna ražošanai bez ACN un/vai AĢN

 
 
 
 

—  to skaitā saimniecības, kurās ir tādu vīnogulāju platības, kuru vīnogas paredzētas dažādu vīna veidu ražošanai

 
 
 
 

Saimniecības ar tādu vīnogulāju platību, kuri paredzēti tikai tādu vīnogu ražošanai, kas tiek žāvētas

 
 
 
 

Saimniecības, kurās ir citas vīnogulāju platības

 
 
 
 

Saimniecības, kurās ir tādu vīnogulāju platības, kuri paredzēti dažādiem ražošanas veidiem

 
 
 
 

4. tabula.    Galvenās vīnogulāju šķirnes ►M1   ( 12 ) ◄

Datu dalījums jāiesniedz vienīgi tad, ja šķirnes stādījumu kopējā platība ir vismaz 500 ha.

Tabulās jānorāda šķirnes, kuras ir iekļautas galveno šķirņu un attiecīgo platību sarakstā, kas tiek paziņots saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008 (2008. gada 27. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz atbalsta programmām, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē ( 13 ) (XIII pielikums, 16. tabula).

Izmantojamās vecuma klases:

< 3 gadi

3–9 gadi

10–29 gadi

≥ 30 gadi

Galvenās vīna vīnogu šķirnes pēc vecuma klases.



Vīnogulāju šķirne

< 3 gadi

Saimn. sk.

Platība

(ha)

Saimn. sk.

Platība

(ha)

Saimniecības, kurās ir vīnogulāji

 
 
 
 

1.  to skaitā sarkanās šķirnes, kopā

 
 
 
 

1.1.  to skaitā 1. šķirne

 
 
 
 

1.2.  to skaitā 2. šķirne

 
 
 
 

1.3.  to skaitā šķirne …

 
 
 
 

 
 
 
 

1.N. to skaitā citas sarkanās jauktās šķirnes

 
 
 
 

2.  to skaitā baltās šķirnes, kopā

 
 
 
 

2.1.  to skaitā 1. šķirne

 
 
 
 

2.2.  to skaitā 2. šķirne

 
 
 
 

2.3.  to skaitā šķirne …

 
 
 
 

 
 
 
 

2.N. to skaitā citas baltās jauktās šķirnes

 
 
 
 

3.  to skaitā dažādu krāsu šķirnes, kopā

 
 
 
 

3.1.  to skaitā 1. šķirne

 
 
 
 

3.2.  to skaitā 2. šķirne

 
 
 
 

3.3.  to skaitā šķirne …

 
 
 
 

 
 
 
 

3.N. to skaitā citas jauktu krāsu citas jauktas šķirnes

 
 
 
 

4.  to skaitā šķirnes bez norādītas krāsas

 
 
 
 



( 1 ) Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 1. decembra lēmums.

( 2 ) OV L 54, 5.3.1979., 124. lpp.

( 3 ) OV L 13, 16.1.2002., 21. lpp.

( 4 ) OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.

( 5 ) OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.

( 6 ) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

( 7 ) OV L 316, 2.12.2009., 65. lpp.

( 8 ) OV L 128, 27.5.2009., 15. lpp.

( 9 ) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

( 10 ) OV L 179, 7.8.1972., 1. lpp.

( 11 ) Dalībvalstis, uz kurām attiecas reģionālais iedalījums: BG, CZ, DE, IT, EL, ES, FR, HR, HU, AT, PT, RO, SI un SK.

( 12 ) Dalībvalstis, uz kurām attiecas reģionālais iedalījums: BG, CZ, DE, IT, EL, ES, FR, HR, HU, AT, PT, RO, SI un SK.

( 13 ) OV L 170, 30.6.2008., 1. lpp.

Top