EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 01990L0496-20081211

Consolidated text: Padomes Direktīva (1990. gada 24. septembris) par pārtikas produktu uzturvielu marķēj (90/496/EEK)umu

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1990/496/2008-12-11

1990L0496 — LV — 11.12.2008 — 004.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

PADOMES DIREKTĪVA

(1990. gada 24. septembris)

par pārtikas produktu uzturvielu marķēj

(90/496/EEK)umu

(OV L 276, 6.10.1990, p.40)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1882/2003 (2003. gada 29. septembris),

  L 284

1

31.10.2003

►M2

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2003/120/EK (2003. gada 5. decembris),

  L 333

51

20.12.2003

►M3

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2008/100/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2008. gada 28. oktobris),

  L 285

9

29.10.2008

►M4

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1137/2008 (2008. gada 22. oktobris),

  L 311

1

21.11.2008




▼B

PADOMES DIREKTĪVA

(1990. gada 24. septembris)

par pārtikas produktu uzturvielu marķēj

(90/496/EEK)umu



EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu ( 2 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),

tā kā būtu svarīgi paredzēt pasākumus, kas veicinātu iekšējā tirgus pakāpenisku izveidi līdz 1992. gada 31. decembrim; tā kā iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite;

tā kā arvien pieaug sabiedrības interese par veselības saistību ar diētu un par tādas diētas izvēli, kas būtu piemērota individuālām vajadzībām;

tā kā Padomes sanāksmē Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvji 1986. gada 7. jūlija rezolūcijā par Eiropas Pretvēža rīcības programmu kā vienu no prioritātēm ir izvēlējušies uztura uzlabošanu;

tā kā zināšanas par pārtikas uzturvērtības pamatprincipiem un pienācīga pārtikas produktu uzturvielu marķējums varētu ievērojami palīdzēt patērētājiem izdarīt savu izvēli;

tā kā uzturvielu marķējums būtu papildinājums sabiedrības izglītošanas pasākumiem uztura jomā;

tā kā, no vienas puses, patērētāju interešu labad un, no otras puses, lai novērstu iespējamus tehniskus šķēršļus tirdzniecībai, uzturvielu marķējumam būtu jāpiemēro vienotas prasības visā Kopienā;

tā kā pārtikas produktiem ar uzturvielu marķējumu būtu jāatbilst šajā direktīvā noteiktajām normām;

tā kā būtu jāaizliedz visi pārējie uzturvielu marķējuma veidi, bet jāatļauj tādu pārtikas produktu brīva aprite, kam nav uzturvielu marķējuma;

tā kā, lai vērstos pie vidusmēra patērētāja un lai sniegtā informācija kalpotu marķējuma ieviešanas mērķiem, arī ņemot vērā pašreizējo zemo zināšanu līmeni uztura jomā, tai ir jābūt vienkāršai un viegli saprotamai;

tā kā laika gaitā šīs direktīvas piemērošana ļaus iegūt vērtīgu pieredzi šajā jomā un izvērtēt patērētāju reakciju uz to, kādā veidā tiek pasniegta informācija par uzturvielām, tādējādi dodot Komisijai iespēju pārskatīt reglamentatīvās normas un ierosināt attiecīgus grozījumus;

tā kā, lai mudinātu ieinteresētās personas, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus, nodrošināt uzturvielu marķējumu pēc iespējas lielākam produktu skaitam, būtu pakāpeniski jāievieš pasākumi, kas paredz arvien pilnīgāku un līdzsvarotāku informāciju;

tā kā šajā direktīvā noteiktajās normās būtu jāņem vērā arī Codex Alimentarius pamatnostādnes attiecībā uz uzturvielu marķēšanu;

tā kā vispārīgi marķēšanas noteikumi un marķējuma definīcijas ir ietvertas Padomes 1978. gada 18. decembra Direktīvā 79/112/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz galapatērētājam pārdodamu pārtikas produktu marķēšanu, noformējumu un reklāmu ( 4 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/395/EEK ( 5 ); tā kā tādēļ šajā direktīvā ir iekļaujami tikai noteikumi, kas attiecas uz uzturvielu marķējumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.



1. pants

1.  Šī direktīva skar uzturvielu marķējumu pārtikas produktiem, kas paredzēti galapatērētājam. Šī direktīva skar arī restorāniem, slimnīcām, ēdnīcām un citām tamlīdzīgām sabiedriskās ēdināšanas iestādēm (turpmāk tekstā “sabiedriskās ēdināšanas iestādes”) piegādājamos pārtikas produktus.

2.  Šī direktīva neattiecas uz:

 dabīgo minerālūdeni vai citu ūdeni, kas paredzēts lietošanai uzturā,

 pārtikas piedevām.

3.  Šo direktīvu piemēro, neierobežojot marķēšanas noteikumus Padomes 1989. gada 3. maija Direktīvā 89/398/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktiem, kas paredzēti cilvēkiem ar īpašām uztura vajadzībām ( 6 ), un īpašās direktīvās, kuras norādītas minētās direktīvas 4. pantā.

4.  Šajā direktīvā:

a) “uzturvielu marķējums” ir jebkura informācija, kas uzrādīta etiķetē saistībā ar:

i) enerģētisko vērtību;

ii) tādām uzturvielām kā:

 proteīni,

 ogļhidrāti,

 tauki,

 šķiedrvielas,

 nātrijs,

 vitamīni un minerālvielas, kas uzskaitīti pielikumā un ir sastopami ievērojamā daudzumā, kā tas norādīts minētajā pielikumā.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus un grozītu vitamīnu, minerālvielu un to ieteicamo diennakts devu sarakstu, pieņem Komisija saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru;

b) “uzturvērtības norāde” ir jebkurš apraksts vai reklāmas paziņojums, kas satur apgalvojumu, tiešu vai netiešu norādi, ka pārtikas produktam piemīt īpašas uzturīpašības tā enerģētiskās vērtības (kaloritātes) dēļ, kura tam:

 piemīt,

 piemīt samazinātā vai palielinātā devā, vai

 nepiemīt,

un/vai to uzturvielu dēļ, ko tas:

 satur,

 satur mazākā vai lielākā attiecībā, vai

 nesatur.

Atsauce uz uzturvielas īpašībām vai daudzumiem, ja to paredz tiesību akti, nav uzskatāma par uzturvērtības norādi.

Saskaņā ar ►M4  10. panta 2. punktā ◄ noteikto kārtību atsevišķos gadījumos var pieņemt lēmumu par šajā punktā izklāstīto nosacījumu ievērošanu vai neievērošanu;

c) “proteīni” ir proteīnu saturs, kas aprēķināts pēc formulas: proteīni = pēc Kjeldāla metodes noteikts kopējais slāpeklis × 6,25;

d) “ogļhidrāti” ir visi ogļhidrāti, ietverot poliolus, ko cilvēka organisms pārstrādā vielmaiņas ceļā;

e) “cukuri” ir visi monosaharīdi un disaharīdi, ko satur pārtikas produkti, izņemot poliolus;

f) “tauki” ir kopējais lipīdu saturs, ieskaitot fosfolipīdus;

g) “piesātinātās taukskābes” ir taukskābes, kas nesatur divkāršo saiti;

h) “mononepiesātinātās taukskābes” ir taukskābes ar vienu divkāršo cis-saiti;

i) “polinepiesātinātās taukskābes” ir taukskābes ar cis, cis-metilēna divkāršās saites iestarpinājumiem;

▼M4

j) “šķiedrvielas” ir vielas, kuras nosaka Komisija un kuras mēra, izmantojot analīzes metodi, ko nosaka Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru;

▼B

k) “vidējā vērtība” ir rādītājs, kas vislabāk raksturo uzturvielas daudzumu, ko satur konkrēts pārtikas produkts, un atspoguļo iespējamas sezonālas atšķirības, patēriņa modeli un citus faktorus, kuri var ietekmēt rādītāja faktisko lielumu.

2. pants

1.  Saskaņā ar 2. punktu uzturvielu marķēšana nav obligāta.

2.  Ja, rīkojot prezentāciju vai reklāmas kampaņu, marķējumā iekļauj uzturvērtības norādi, uzturvielu marķēšana ir obligāta, izņemot vispārīgas reklāmas gadījumus.

▼M4

3. pants

Atļautas ir tikai uzturvērtības norādes, kas skar enerģētisko vērtību, uzturvielas, kuras uzskaitītas 1. panta 4. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, un vielas, kas pieder pie šo uzturvielu kategorijas vai ietilpst tajā kā sastāvdaļas. Noteikumus, kas ierobežo vai aizliedz uzturvērtības norāžu izmantošanu šā panta nozīmē, drīkst pieņemt Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

4. pants

1.  Ja ir nodrošināts uzturvielu marķējums, sniegtajā informācijā iekļauj 1. vai 2. grupas datus šādā secībā:

1. grupa

a) enerģētiskā vērtība;

b) proteīnu, ogļhidrātu un tauku saturs.

2. grupa

a) enerģētiskā vērtība;

b) proteīnu, ogļhidrātu, cukuru, tauku, piesātināto taukskābju, šķiedrvielas un nātrija saturs.

2.  Ja uzturvērtības norāde skar cukurus, piesātinātās taukskābes, šķiedrvielas vai nātriju, šajā informācijā iekļauj 2. grupas datus.

3.  Uzturvielu marķējumā var arī uzrādīt daudzumu vienam vai vairākiem tādiem savienojumiem kā:

 ciete,

 polioli,

 mononepiesātinātās taukskābes,

 polinepiesātinātās taukskābes,

 holesterīns,

 jebkuras minerālvielas vai vitamīni, kas uzskaitīti pielikumā un ir sastopami ievērojamā daudzumā, kā tas norādīts minētajā pielikumā.

4.  Uzturvērtības norādes gadījumā ir obligāti jāuzskaita vielas, kas pieder vienai no 1. un 3. punktā minētajām uzturvielu kategorijām vai ietilpst tajā kā sastāvdaļas.

Turklāt, uzrādot polinepiesātināto taukskābju un/vai mononepiesātināto taukskābju saturu un/vai holesterīna līmeni, uzrāda arī piesātināto taukskābju saturu, šajā gadījumā pēdējo savienojumu satura uzskaitījums nav uzskatāms par uzturvērtības norādi 2. punkta nozīmē.

5. pants

1.  Uzrādāmo enerģētisko vērtību aprēķina, izmantojot šādus pārrēķina koeficientus:



—  ogļhidrātiem (izņemot poliolus)

4 kcal/g – 17 kJ/g

—  polioliem

2,4 kcal/g – 10 kJ/g

—  proteīniem

4 kcal/g – 17 kJ/g

—  taukiem

9 kcal/g – 37 kJ/g

—  spirtam (etanolam)

7 kcal/g – 29 kJ/g

—  organiskajām skābēm

3 kcal/g – 13 kJ/g

▼M2

—  salatrimiem

6 kcal/g – 25 kJ/g

▼M3

—  šķiedrvielas

2 kcal/g – 8 kJ/g

—  eritritols

0 kcal/g – 0 kJ/g.

▼M4

2.  Panta 1. punktā minēto pārrēķina koeficientu grozījumus un minētajā punktā iekļautā saraksta papildināšanu ar vielām, kas pieder pie vienas no minētajā punktā uzskaitītajām uzturvielu kategorijām vai ir to sastāvdaļas, un ar to pārrēķina koeficientiem, lai varētu precīzāk aprēķināt pārtikas produktu enerģētisko vērtību, pieņem Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

6. pants

1.  Uzturvielu enerģētisko vērtību un uzturvielu vai to sastāvdaļu attiecības uzrāda skaitliski. Izmantojamās mērvienības ir šādas:



—  enerģētiskā vērtība – kJ un kcal

 

—  proteīni

right accolade gramos (g)

—  ogļhidrāti

—  tauki

—  šķiedrvielas

—  nātrijs

—  holesterīns

miligramos (mg)

—  vitamīni un minerālvielas

pielikumā norādītās mērvienības

2.  Informāciju norāda uz 100 g vai 100 ml. Turklāt šo informāciju drīkst norādīt vienai devai, nosakot tās lielumu etiķetē, vai porcijai, ja ir minēts porciju skaits iepakojumā.

3.  Saskaņā ar ►M4  10. panta 2. punktā ◄ izklāstīto kārtību var pieņemt lēmumu, ka 1. un 2. punktā minētā informācija ir norādāma arī grafiskā veidā atbilstoši noteiktam paraugam.

4.  Minētie daudzumi attiecas uz pārtikas produktu, ko laiž pārdošanā. Šī informācija, pēc vajadzības, var attiekties uz pārtikas produktu pēc apstrādes, ja pievieno pietiekami sīkus apstrādes norādījumus un šī informācija skar pārtikas produktu, kas ir gatavs lietošanai uzturā.

5.  

a) Vitamīnu un minerālvielu saturs ir jānorāda arī procentos no ieteicamās diennakts devas (IDD), kas minēta pielikumā saistībā ar 2. punktā noteiktajiem daudzumiem.

b) Vitamīnu un minerālvielu ieteicamo diennakts devu (IDD) procentos var norādīt arī grafiskā veidā. Šā apakšpunkta piemērošanas noteikumus var pieņemt saskaņā ar ►M4  10. panta 2. punktā ◄ noteikto kārtību.

6.  Norādot cukuru un/vai poliolu un/vai cietes saturu, šo informāciju iekļauj uzreiz aiz ogļhidrātu satura norādes šādā veidā:

 



ogļhidrāti

g

to skaitā:

—  cukuri

g

—  polioli

g

—  ciete

g

7.  Norādot taukskābju daudzumu un/vai tipu un/vai holesterīna līmeni, šo informāciju iekļauj uzreiz aiz kopējo tauku satura norādes šādā veidā:

 



tauki

g

to skaitā:

—  piesātinātās taukskābes

g

—  mononepiesātinātās taukskābes

g

—  polinepiesātinātās taukskābes

g

—  holesterīns

mg

8.  Katrā atsevišķā gadījumā minētās vērtības ir vidējās vērtības, kas balstās uz:

a) pārtikas produktu analīzi, ko veicis ražotājs;

b) aprēķiniem, ņemot par pamatu zināmas vai faktiski noteiktas sastāvdaļu vidējās vērtības;

c) aprēķiniem, ņemot par pamatu vispārīgi zināmus un atzītus datus.

Par pirmās daļas piemērošanas noteikumiem, jo īpaši ņemot vērā atšķirības starp paziņotajiem rādītājiem un tiem, kas noteikti oficiālo pārbaužu laikā, lemj saskaņā ar ►M4  10. panta 2. punktā ◄ izklāstīto kārtību.

7. pants

1.  Informācija, kas paredzēta šajā direktīvā, ir jānorāda vienkopus tabulas formā, sakārtojot skaitļus cits citam apakšā, ja ir pietiekami daudz vietas. Ja vietas nav, informāciju izkārto vienlaidus.

To iespiež redzamā vietā skaidri salasāmiem un neizdzēšamiem burtiem.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka šajā direktīvā paredzētā informācija tiek norādīta pircējiem viegli saprotamā valodā, ja vien nav veikti citi pasākumi, kas nodrošina pircēju informētību. Šis noteikums neliedz šādu informāciju uzrādīt vairākās valodās.

3.  Attiecībā uz uzturvielu marķējumu dalībvalstis atturas noteikt prasības, kas ir sīkākas par šajā direktīvā noteiktajām.

▼M4

8. pants

Kamēr Komisija nav apstiprinājusi pasākumus nefasētiem pārtikas produktiem, ko laiž pārdošanā galapatērētājiem vai sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, un pārtikas produktiem, ko pēc pircēju pieprasījuma fasē tirdzniecības vietā vai fasē tūlītējai pārdošanai, 4. pantā minētās informācijas apmērus un tās pasniegšanas veidu līdz brīdim, kad Komisija, iespējams, pieņem pasākumus, nosaka attiecīgās valsts tiesību akti. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

9. pants

Jebkurus pasākumus, kas var ietekmēt sabiedrības veselību, apstiprina pēc apspriešanās ar Pārtikas zinātnisko komiteju, kas izveidota ar Lēmumu 74/234/EEK ( 7 ).

▼M1

10. pants

1.  Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 ( 8 ) 58. pantu (turpmāk tekstā – “Komiteja”).

2.  Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 9 ) 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

▼M4

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

▼B

11. pants

1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un uzreiz informē par tiem Komisiju. Šos pasākumus veic tā, lai:

 līdz 1992. gada 1. aprīlim nodrošinātu tirdzniecību ar produktiem, kas atbilst šīs direktīvas prasībām,

 no 1993. gada 1. oktobra aizliegtu tirdzniecību ar produktiem, kas neatbilst šīs direktīvas prasībām.

2.  Līdz 1995. gada 1. oktobrim neatkarīgi no uzturvielu uzskaitījuma, ko veic brīvprātīgi vai uzturvērtības norādes lietošanas dēļ saistībā ar vienu vai vairākām tādām uzturvielām kā cukuri, piesātinātās taukskābes, šķiedrvielas, nātrijs, vēl nestājas spēkā 4. panta 1. un 2. punktā noteiktais pienākums uzskaitīt visas šīs uzturvielas.

3.  Komisija līdz 1998. gada 1. oktobrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu. Tā vienlaicīgi iesniedz Padomei pienācīgus grozījumu priekšlikumus.

12. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

▼M3




I PIELIKUMS



Vitamīni un minerālvielas, kuras drīkst uzskaitīt marķējumā, un to ieteicamās diennakts devas (IDD)

A vitamīns (μg)

800

D vitamīns (μg)

5

E vitamīns (mg)

12

K vitamīns (μg)

75

C vitamīns (mg)

80

Tiamīns (mg)

1,1

Riboflavīns (mg)

1,4

Niacīns (mg)

16

B6 vitamīns (mg)

1,4

Folijskābe (μg)

200

B12 vitamīns (μg)

2,5

Biotīns (μg)

50

Pantotēnskābe (mg)

6

Kālijs (mg)

2 000

Hlorīds (mg)

800

Kalcijs (mg)

800

Fosfors (mg)

700

Magnijs (mg)

375

Dzelzs (mg)

14

Cinks (mg)

10

Varš (mg)

1

Mangāns (mg)

2

Fluorīds (mg)

3,5

Selēns (μg)

55

Hroms (μg)

40

Molibdēns (μg)

50

Jods (μg)

150

Lemjot par to, kas ir uzskatāms par ievērojamu daudzumu, būtu jāņem vērā 15 % no ieteicamās diennakts devas, kas norādīta pielikumā un ietilpst 100 g vai 100 ml produkta vai vienā iepakojumā, ja tas satur tikai vienu porciju.

▼M3




II PIELIKUMS

Šķiedrvielas saturoša materiāla un analīzes metožu definīcija, kā minēts 1. panta 4. punkta j) apakšpunktā

Šķiedrvielas saturoša materiāla definīcija

Šajā direktīvā “šķiedrvielas” ir ogļhidrātu polimēri ar trim vai vairākām monomēra vienībām, kuras netiek sašķeltas, kā arī neuzsūcas cilvēka tievajās zarnās un pieder pie šādām kategorijām:

 pārtikas ogļhidrātu polimēri, kas dabiski sastopami uzturā, to uzņemot,

 pārtikas ogļhidrātu polimēri, ko ar fiziskiem līdzekļiem, fermentējot vai ķīmiski iegūst no pārtikas izejvielām un kam ir labvēlīga fizioloģiska ietekme, par ko liecina vispārēji pieņemti zinātniskie atzinumi,

 pārtikas ogļhidrātu sintētiskie polimēri, kuriem ir labvēlīga fizioloģiska ietekme, par ko liecina vispārēji pieņemtie zinātniskie atzinumi.



( 1 ) OV C 282, 5.11.1988., 8. lpp. un

OV C 296, 24.11.1989., 3. lpp.

( 2 ) OV C 158, 26.6.1989., 250. lpp. un

OV C 175, 16.7.1990., 76. lpp.

( 3 ) OV C 159, 26.6.1989., 41. lpp.

( 4 ) OV L 33, 8.2.1979., 1. lpp.

( 5 ) OV L 186, 30.6.1989., 17. lpp.

( 6 ) OV L 186, 30.6.1989., 27. lpp.

( 7 ) OV L 136, 20.5.1974., 1. lpp.

( 8 ) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

( 9 ) Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).

Top