EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01989L0608-20181101
Council Directive of 21 November 1989 on mutual assistance between the administrative authorities of the Member States and cooperation between the latter and the Commission to ensure the correct application of legislation on veterinary matters (89/608/EEC)
Consolidated text: Padomes direktīva (1989. gada 21. novembris) par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu pareizu tiesību aktu piemērošanu veterinārijas jomā (89/608/EEK)
Padomes direktīva (1989. gada 21. novembris) par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu pareizu tiesību aktu piemērošanu veterinārijas jomā (89/608/EEK)
No longer in force
01989L0608 — LV — 01.11.2018 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
PADOMES DIREKTĪVA (1989. gada 21. novembris) par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu pareizu tiesību aktu piemērošanu veterinārijas jomā (OV L 351, 2.12.1989., 34. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1012 (2016. gada 8. jūnijs) |
L 171 |
66 |
29.6.2016 |
|
PADOMES DIREKTĪVA
(1989. gada 21. novembris)
par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu pareizu tiesību aktu piemērošanu veterinārijas jomā
(89/608/EEK)
1. pants
Direktīva nosaka virzienus, kādos kompetentās iestādes, kuras dalībvalstīs ir atbildīgas par tiesību aktu veterinārijas jomā pārraudzību, sadarbojas ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs un ar atbilstīgajiem Komisijas departamentiem, lai nodrošinātu atbilstību šādiem tiesību aktiem.
2.pants
1. Šajā direktīvā:
— “tiesību akti veterinārijas jomā” nozīmē visus Kopienas noteikumus un noteikumus, kuri sekmē Kopienas normu piemērošanu, kas nosaka dzīvnieku, sabiedrības veselības aizsardzību attiecībā uz: veterināro jomu, dzīvnieku veterināro pārbaudi, gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu veselības pārbaudi un dzīvnieku aizsardzību,
▼M1 —————
— “pieprasītājiestāde” nozīmē kompetentu dalībvalsts iestādi, kura lūdz palīdzību,
— “saņēmējiestāde” nozīmē kompetentu dalībvalsts iestādi, kurai lūdz palīdzību.
2. Katra dalībvalsts dara zināmu citām dalībvalstīm un Komisijai 1. pantā minēto kompetento iestāžu sarakstu.
3.pants
Šajā direktīvā noteiktais pienākums sniegt palīdzību neattiecas uz 1. pantā minēto kompetento iestāžu noteikumiem par iegūto informāciju vai dokumentiem, ko tās ir pilnvarotas īstenot pēc tiesas iestādes pieprasījuma.
Tomēr, ja tiek lūgta palīdzība, šāda informācija vai dokumenti ir jānodrošina, neskarot 14. pantu, visos gadījumos, kad tiesas iestāde, ar kuru konsultējas, lai to panāktu, dod savu piekrišanu.
I SADAĻA
Palīdzība pēc pieprasījuma
4. pants
1. Pēc pieprasītājiestādes pieprasījuma, kuram jābūt pienācīgi pamatotam, saņēmējiestāde:
— dara zināmu pieprasītājiestādei visu informāciju, sniedz ziņas par apliecinājuma dokumentiem vai apstiprinātām kopijām, kas atrodas tās rīcībā vai ko tā iegūst saskaņā ar 2. pantu, un kas ir paredzētas, lai pārbaudītu, vai tiesību aktos veterinārijas jomā paredzētie noteikumi ir ievēroti,
— vāc ziņas par ikvienu būtisku pieprasītājiestādes paziņotā fakta precizitāti un informē to par šādu aptauju rezultātu, ieskaitot izmeklēšanā nepieciešamo informāciju.
2. Lai iegūtu šo informāciju, saņēmējiestāde vai administratīvā iestāde, pie kuras tā ir griezusies, rīkojas tā, kā tā darbotos savā vārdā vai pēc savas valsts citas iestādes pieprasījuma.
5. pants
1. Pēc pieprasītājiestādes prasības saņēmējiestāde, ievērojot dalībvalsts, kurā tā atrodas, spēkā esošos tiesību aktus, dara zināmus pieprasītājiestādei vai ir tai darījusi zināmus visus dokumentus vai lēmumus, kurus pieņem kompetentās iestādes un attiecas uz noteikumu piemērošanu veterinārijas jomā.
2. Pieprasījumiem pēc paziņojuma, kuros minēta paziņojamā akta vai lēmuma joma, pēc saņēmējiestādes pieprasījuma pievieno tulkojumu oficiālajā valodā vai vienā no tādas dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā reģistrēta saņēmējiestāde.
6. pants
Pēc pieprasījumiestādes prasības saņēmējiestāde uzrauga vai organizē pastāvīgu uzraudzību vai tās pastiprināšanu savā funkcionālajā iedalījumā, kur ir aizdomas par šādiem pārkāpumiem, jo īpaši attiecībā uz:
a) uzņēmumiem;
b) vietām, kur glabā preču krājumus;
c) zināmā preču apritē;
d) transportlīdzekļiem.
7. pants
Pēc pieprasītājiestādes prasības saņēmējiestāde sniedz tai ikvienu attiecīgo tās rīcībā esošo informāciju vai to informāciju, kuru tā iegūst saskaņā ar 4. panta 2. punktu, jo īpaši ziņojumu un citu dokumentu vai oficiāli apstiprinātu kopiju vai izrakstu no šādiem ziņojumiem, vai tādu dokumentu, kas attiecas uz faktiski atklātām darbībām, kuras pieprasītājiestādei šķiet pretrunā ar tiesību aktiem veterinārijas jomā.
II SADAĻA
Spontāna palīdzība
8. pants
1. Ikvienas dalībvalsts kompetentās iestādes, kā norādīts 2. punktā, brīvprātīgi palīdz dalībvalstu kompetentajām iestādēm bez iepriekšēja lūguma.
2. Ja to uzskata par lietderīgu saskaņā ar atbilstošajiem tiesību aktiem veterinārijas jomā, katras dalībvalsts kompetentās iestādes:
a) pēc iespējas veic novērošanu saskaņā ar 6. pantu vai organizē šādu novērošanu;
b) tiklīdz iespējams, dara zināmu citu iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm visu pieejamo informāciju, jo īpaši ziņojumu un citu dokumentu vai kopiju vai izrakstu no šādiem ziņojumiem, vai dokumentu, kas attiecas uz darbībām, kuras tām šķiet pretrunā ar tiesību aktiem veterinārijas jomā, un jo īpaši par izmantotajiem līdzekļiem un metodēm šādās darbībās.
III SADAĻA
Nobeiguma noteikumi
9. pants
1. Katras dalībvalsts kompetentās iestādes dara zināmu Komisijai, tiklīdz pieejama:
a) jebkāda informācija, ko tās uzskata par izskatīšanas vērtu:
— attiecībā uz precēm, par kurām ir vai bija aizdomas par tādu darījumu objektiem, kas ir pretrunā ar veterināro lietu tiesību aktiem,
— attiecībā uz metodēm vai procesiem, kurus izmanto vai tur aizdomās par šo tiesību aktu pārkāpšanu;
b) jebkāda informācija par minēto tiesību aktu trūkumiem vai izlaidumiem, kurus attiecīgais pieprasījums atklājis vai ierosinājis.
2. Komisija dara zināmu katras dalībvalsts kompetentajām iestādēm jebkādu informāciju, tiklīdz pieejama, kura nodrošina tiesību aktu īstenošanu veterinārijas jomā.
10. pants
1. Ja dalībvalsts kompetentajām iestādēm kļūst zināms par darbībām, kuras ir vai šķiet esam pretrunā ar tiesību aktiem veterinārijas jomā un kurām ir īpaša nozīme Savienībā, un jo īpaši:
— ja tām ir vai bija sazarojumi citās dalībvalstīs, vai
— ja iepriekšminētajām iestādēm šķiet, ka līdzīgas darbības ir veiktas arī citās dalībvalstīs,
šīs iestādes pēc savas iniciatīvas vai Komisijas pamatota pieprasījuma iespējami ātri dara zināmu Komisijai visu attiecīgo informāciju, vajadzības gadījumā dokumentu vai kopiju, vai dokumentu izrakstos, kas nepieciešami faktu konstatēšanai, lai Komisija koordinētu darbību, kuru dalībvalstis ir uzņēmušās.
Komisija nodod šo informāciju citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
2. Ja 1. punktā minētie paziņojumi attiecībā uz gadījumiem, kuri iespējams izraisa cilvēku veselības draudus, un ja nav citu novēršanas metožu, minēto informāciju pēc Komisijas un pušu saziņas var paziņot sabiedrībai.
3. Informāciju par fizisku vai juridisku personu dara zināmu, kā paredzēts 1. punktā, vienīgi tiktāl, cik vajadzīgs, lai nodrošinātu tādu darbību konstatēšanu, kuras ir pretrunā ar tiesību aktiem veterinārijas jomā.
4. Ja dalībvalsts kompetentās iestādes izmanto 1. punktu, tām nevajag darīt zināmu 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 9. pantā norādīto informāciju citu attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
11. pants
Komisija un dalībvalstis, tiekoties Pastāvīgajā veterinārijas komitejā:
— pēc vispārējiem noteikumiem pārbauda šajā direktīvā paredzētās savstarpējās palīdzības pasākumu ieviešanu,
— ievērojot 9. un 10. pantu, pārbauda Komisijai paziņoto atbilstīgo informāciju — un šādas saziņas procedūras, — lai izdarītu atzinumus.
Ievērojot šo pārbaudi, Komisija, ja nepieciešams, ierosina grozījumus spēkā esošajos Kopienas noteikumos vai papildnoteikumu sagatavošanu.
12. pants
Lai piemērotu šo direktīvu, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai:
a) nodrošinātu vienmērīgu iekšēju koordināciju starp 1. pantā minētajām kompetentajām iestādēm;
b) ieviestu prasīto tiešo sadarbību tādu iestāžu savstarpējās attiecībās, kas īpaši pilnvarotas, lai to panāktu.
13. pants
1. Šī direktīva neuzliek par pienākumu dalībvalstu kompetentajām iestādēm piešķirt savstarpēju palīdzību, kur, šādi darot, varētu traucēt sabiedrisko kārtību vai kādu citu būtisku tās valsts interesi, kurā tās reģistrētas.
2. Konstatē iemeslus ikvienam palīdzības piešķiršanas atteikumam.
14. pants
Šajā direktīvā paredzēto pieeju dokumentiem var aizvietot ar šim pašam nolūkam jebkurā veidā sniegtu datorizētu informācijas pieeju.
15. pants
1. Jebkura informācija, ko dara zināmu kādā šai direktīvai atbilstīgā formā, ir konfidenciāla. Uz to attiecas profesionālās slepenības saistības un tās aizsargāšana, kas attiecas arī uz līdzīgu informāciju, saskaņā gan ar dalībvalsts, kura saņēmusi šo informāciju, gan ar attiecīgajiem Kopienas iestādēs piemērotajiem noteikumiem.
Pirmajā daļā minēto informāciju drīkst sūtīt tikai tādām personām, kuras ir no dalībvalsts vai Kopienas iestādēm un kuru pienākumos ir pieejas nodrošinājums šādai informācijai. Tāpat to nedrīkst lietot citiem, kā vien šajā direktīvā paredzētajiem mērķiem, ja vien iestāde, kura sniedz šo informāciju, ir skaidri piekritusi un ciktāl spēkā esošie noteikumi dalībvalstī, kurā reģistrēta informācijas saņēmējiestāde, nav pretrunā ar šādu saziņu vai pielietojumu.
Šajā direktīvā paredzēto informāciju dara zināmu pieprasītājiestādei vienīgi tiktāl, cik tas nav pretrunā ar dalībvalsts vai saņēmējiestādes spēkā esošajiem noteikumiem.
Dalībvalstis nodrošina saskaņā ar savstarpējās palīdzības shēmu iegūtās informācijas slepenību pat pēc lietas izbeigšanas.
2. Šā panta 1. punkts nekavē saskaņā ar šo direktīvu iegūtās informācijas pielietošanu jebkādās likumīgās darbībās vai lietu izskatīšanās, kuras pēc tam ir ierosinātas sakarā ar tiesību aktu veterinārijas jomā nosacījumu neizpildīšanu, atklājot vai novēršot pārkāpumus, kuri kaitē Savienības fondiem.
Dalībvalsts kompetento iestādi, kura sagādā šo informāciju, tūlīt informē par šādu informācijas pielietojumu.
16. pants
Dalībvalstis dara zināmu Komisijai un citām dalībvalstīm par trešo valstu veterinārijas pārvalžu noslēgtajiem abpusējās savstarpējās palīdzības līgumiem.
Komisija, no savas puses, dara zināmus dalībvalstīm tāda paša veida ar dalībvalstīm noslēgtos līgumus.
17. pants
Dalībvalstis savstarpēji neizvirza prasības izdevumu atlīdzināšanai, kuri radušies saskaņā ar šo direktīvu, izņemot atsevišķus gadījumus attiecībā uz ekspertu atalgojumu.
18. pants
Šī direktīva neietekmē tiesību aktu par savstarpējo palīdzību krimināllietās piemērošanu dalībvalstīs.
19. pants
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 1991. gada 1. jūlijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās tūlīt par to informē Komisiju.
20. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.