(1)

Eiropas Savienības pamatā ir tās pilsoņu un dalībvalstu solidaritāte. Šī kopīgā vērtība , ko paredz Līguma par Eiropas Savienību 2. pants, nosaka tās rīcību un nodrošina vajadzīgo vienotību, risinot pašreizējās un turpmākās sabiedrības problēmas, kuru novēršanā Eiropas jaunieši vēlas sniegt ieguldījumu, praksē apliecinot savu solidaritāti. [Gr. 1]

(1a)

Ņemot vērā humanitāro krīžu un globālo ārkārtas situāciju ievērojamo pieaugumu un nolūkā veicināt Savienības iedzīvotāju solidaritāti un humānās palīdzības pamanāmību, ir nepieciešams attīstīt solidaritāti starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm, kuras saskārušās ar cilvēka izraisītām vai dabas katastrofām. [Gr. 2]

(1b)

Humānā palīdzība ir balstīta uz objektivitātes, neitralitātes un nediskriminācijas principiem, kuri ir nostiprināti starptautiskajās humanitārajās tiesībās un Savienības tiesību aktos. Humānā palīdzība nodrošina vajadzībām atbilstīgu ārkārtas palīdzību, kuras mērķis ir nosargāt dzīvību, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas, saglabāt cilvēka cieņu un nodrošināt aizsardzību neaizsargātām grupām cilvēka izraisītu vai dabas katastrofu gadījumā. Būtiski humānās palīdzības elementi ir arī katastrofu riska mazināšana un sagatavotība katastrofām, īstenojot spēju un noturības veidošanas pasākumus. [Gr. 3]

(2)

2016. gada 14. septembra uzrunā par stāvokli Savienībā tika uzsvērta vajadzība ieguldīt jauniešos un paziņots par Eiropas Solidaritātes korpusa (“Programma”) izveidošanu, lai jauniešiem Savienībā radītu iespējas sniegt nozīmīgu ieguldījumu sabiedrībā, paust solidaritāti, pilnveidot prasmes un tādējādi iegūt ne tikai darba, bet arī nenovērtējamu cilvēcisko pieredzi.

(3)

Komisija savā 2016. gada 7. decembra paziņojumā “Eiropas Solidaritātes korpuss” (4) uzsvēra vajadzību stiprināt pamatus darbam solidaritātes jomā visā Eiropā, nodrošināt jauniešiem vairāk un labākas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, aptverot virkni dažādu jomu, un atbalstīt valsts , reģionālo un vietējo dalībnieku centienus pārvarēt dažādas problēmas un krīzes. Ar šo paziņojumu sākās Eiropas Solidaritātes korpusa pirmais posms, kurā tika mobilizētas dažādas Savienības programmas, lai jauniešiem visā Savienībā piedāvātu brīvprātīgā darba, stažēšanās vai darba iespējas. [Gr. 4]

(4)

Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā solidaritāte ir izcelta kā viens no Eiropas Savienības galvenajiem principiem. Minētais princips minēts arī Līguma par Eiropas Savienību 21. panta 1. punktā kā viens no principiem ES ārējās darbības pamatā.

(4a)

Šīs regulas kontekstā solidaritāte uzskatāma par katras personas atbildību attiecībā uz visiem, lai kopējo interešu labā veltītu pūles, kuras izpaužas konkrētās darbībās, neparedzot saņemt pretī pakalpojumu. [Gr. 5]

(4b)

Palīdzība ārpus Savienības esošiem cilvēkiem un kopienām, kas saskaras ar katastrofām vai kas ir īpaši neaizsargātas pret katastrofām un kam nepieciešama humānā palīdzība, pamatojoties uz neitralitātes, cilvēcīguma, neatkarības un objektivitātes pamatprincipiem, ir svarīgs solidaritātes apliecinājums. [Gr. 6]

(4c)

Iesaistītajiem brīvprātīgajiem un organizācijām, kas īsteno Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa darbības, būtu jāievēro principi, kas noteikti Eiropas konsensā par humāno palīdzību. [Gr. 7]

(4d)

Ir jāturpina attīstīt solidaritāti ar trešo valstu iedzīvotājiem, kuri cietuši krīzēs vai katastrofās, kā arī jāuzlabo gan Savienības iedzīvotāju informētība par humāno palīdzību un brīvprātīgo darbu, gan arī humānās palīdzības un brīvprātīgā darba pamanāmība. [Gr. 8]

(4e)

Savienība un dalībvalstis ir apņēmušās īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tajā paredzētos ilgtspējīgas attīstības mērķus gan iekšēji, gan ar ārējām darbībām. [Gr. 9]

(4f)

Padome 2017. gada 19. maija secinājumos par humanitāro un attīstības pasākumu saiknes izmantošanu ir atzinusi, ka ir jāstiprina noturība, labāk sasaistot humāno palīdzību un attīstības sadarbību, un vēl vairāk jānostiprina operatīvā saikne starp humāno palīdzību papildinošām pieejām, attīstības sadarbību un konfliktu novēršanu. [Gr. 10]

(5)

Jauniešiem ir jānodrošina viegli pieejamas , iekļaujošas un jēgpilnas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas tiem varētu sniegt iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām, vienlaikus gūstot noderīgu pieredzi , zināšanas , prasmes un kompetenci personīgajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai attīstībai, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību. Šīm darbībām būtu jāatbalsta arī jauniešu brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāte un daudzkultūru apmaiņa . [Gr. 11]

(6)

Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes darbībām būtu jābūt kvalitatīvām; , proti, jāatbilst nenodrošinātām ar tām vajadzētu censties risināt sabiedrības vajadzībām, jāsekmē kopienu stiprināšana, problēmas , stiprināt solidaritāti un sekmēt kopienas un demokrātisku līdzdalību. Tām jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas , prasmes un kompetenci . Tām jābūt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās būtu jāīsteno drošos , iekļaujošos un veselībai labvēlīgos apstākļos. Būtu jāveicina dialogs ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un Eiropas tīkliem, kas specializējušies neatliekamos sociālajos jautājumos, lai pēc iespējas labāk noteiktu neatrisinātās sabiedrības vajadzības un nodrošinātu uz vajadzībām orientētu programmu. Solidaritātes darbībām nebūtu negatīvi jāietekmē pašreizējās darba vietas vai stažēšanās vietas un būtu jācenšas stiprināt uzņēmumu korporatīvā sociālā atbildība, tās neaizstājot. [Gr. 12]

(7)

Eiropas Solidaritātes korpuss visā Savienībā un ārpus tās nodrošina vienotu kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes darbībām. Būtu jānodrošina saskaņotība un papildināmība ar citām atbilstošām Savienības rīcībpolitikām un programmām. Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā ir priekšgājēju programmu un spēkā esošo programmu, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienesta (5) un iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” (6) priekšrocības un sinerģijas. Tas arī papildina darbu, ko dalībvalstis veic, atbalstot jauniešus un atvieglojot viņu pāreju no skolas uz darba dzīvi ar programmu “Garantija jauniešiem”, tādām programmām kā “Garantija jauniešiem” , kura tiem sniedz papildu iespējas spert pirmos soļus darba tirgū, proti, jauniešiem tiek piedāvāts stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs. Ir nodrošināta arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas saistīti ar Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veiktajām darbībām, piemēram, Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EURES un Eurodesk tīklu un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp sociālajiem partneriem un tīkliem, kas pārstāv jauniešus un brīvprātīgos . Turklāt būtu jānodrošina arī papildināmība starp spēkā esošajām saistītajām shēmām, jo īpaši starp valsts solidaritātes shēmām, piemēram, brīvprātīgo darbu, pilsonisko dienestu un mobilitātes shēmām jauniešiem un Eiropas Solidaritātes korpusu, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz labu praksi , lai savstarpēji uzlabotu un bagātinātu šādu shēmu ietekmi un priekšrocības un pamatotos uz labu praksi. Ar Eiropas Solidaritātes korpusu nedrīkstētu aizstāt valsts shēmas. Jānodrošina, lai valsts solidaritātes darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem. Komisijai būtu jāizstrādā praktiskas pamatnostādnes par programmas papildināmību ar citām Savienības programmām un finansējuma avotiem, kā arī par sinerģiju starp tiem. [Gr. 13]

(8)

Attiecībā uz saistīto tiesību aktu interpretāciju Savienības līmenī gan pārrobežu brīvprātīgais darbs Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, gan brīvprātīgais darbs, kas turpina saņemt atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013, būtu jāuzskata par līdzvērtīgu Eiropas Brīvprātīgo dienesta ietvaros veiktajām darbībām.

(8a)

Programmā nebūtu atkārtoti jāveic nosūtošo un uzņemošo organizāciju sertifikācija, kas veikta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 375/20141, un, īstenojot šo regulu, no 2021. gada būtu jāatzīst līdzvērtība. [Gr. 14]

(9)

Eiropas Solidaritātes korpuss sniedz jauniešiem jaunas neformālās un ikdienējās mācīšanās iespējas  — tie var veikt brīvprātīgo darbu, stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās, kā arī izdomāt un izstrādāt solidaritātes projektus pēc savas iniciatīvas. Šīs iespējas sniedz ieguldījumu viņu personīgās, ar izglītības ieguvi saistītās, sociālās, pilsoniskās un profesionālās attīstības veicināšanā. Eiropas Solidaritātes korpuss arī atbalsta tā dalībniekiem un organizācijām paredzētas tīklošanas darbības, kā arī pasākumus atbalstīto darbību kvalitātes nodrošināšanai un tajās gūto mācību rezultātu uzlabotai atzīšanai. Tādējādi tas arī veicinās jauniešiem svarīgu Eiropas sadarbību un uzlabos informētību par tās pozitīvo ietekmi. Tam būtu jācenšas stiprināt kopienas un atbalstīt pašreizējās organizācijas, kas īsteno solidaritātes darbības. [Gr. 15]

(10)

Minētajām Šādām solidaritātes darbībām būtu jārada skaidra Eiropas pievienotā vērtība un jāsniedz ieguvumi kopienām un vienlaikus jāveicina indivīda personīgā, ar izglītības ieguvi saistītā, sociālā, pilsoniskā un profesionālā attīstība. ; šādas darbības var tikt īstenotas kā brīvprātīgais darbs, stažēšanās Vajadzētu būt iespējai šādas darbības īstenot kā brīvprātīgo darbu , stažēšanos un darbs, projekti darbu , projektus vai tīklošanas darbības, un tās var būt saistītas ar dažādām jomām, piemēram, izglītību un apmācību, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, uzņēmējdarbību, jo īpaši sociālo uzņēmējdarbību, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, vidi starpkultūru un starpreliģiju dialogu, sociālo iekļautību, cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu, vides un dabas aizsardzību, rīcību klimata politikas jomā, katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un to seku novēršanu, lauksaimniecību un lauku attīstību, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, radošumu un kultūru, kultūru, tostarp kultūras mantojumu, radošumu , fizisko izglītību un sportu, sociālo palīdzību un labklājību, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un integrēšanu, pievēršot uzmanību to problēmu novēršanai, ar kurām saskaras migranti, teritoriālo sadarbību un kohēziju, kā arī pārrobežu sadarbību. Šādām solidaritātes darbībām būtu jāietver spēcīga mācību un prasmju apguves dimensija, piedāvājot dalībniekiem atbilstošas aktivitātes pirms solidaritātes darbības, tās laikā un pēc tās. [Gr. 16]

(11)

Brīvprātīgais darbs (gan Savienībā, gan ārpus tās) sniedz bagātīgu pieredzi neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā, un šī pieredze veicina jauniešu personīgo, sociālo, ar izglītības ieguvi saistīto un profesionālo attīstību, kā arī viņu pilsonisko aktivitāti , demokrātisko līdzdalību un nodarbināmību. Brīvprātīgajam darbam būtu jāpamatojas uz rakstisku vienošanos par brīvprātīgo darbu, un tam nevajadzētu negatīvi ietekmēt iespējamu vai esošu apmaksātu nodarbinātību, nedz arī tas būtu jāuzskata par apmaksāta darba aizstājēju. Komisijai un dalībvalstīm, izmantojot atvērto koordinēšanas metodi, būtu jāsadarbojas attiecībā uz brīvprātīgā darba kārtību jaunatnes jomā. [Gr. 17]

(12)

Stažēšanās Viegli pieejama stažēšanās un darbs ar solidaritāti saistītās jomās jauniešiem var piedāvāt papildu iespējas iekļūt darba tirgū, vienlaikus sniedzot ieguldījumu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā. Tas var palīdzēt uzlabot jauniešu nodarbināmību un produktivitāti, būtu skaidri jānošķir no brīvprātīgā darba gan no finansiālā, gan organizatoriskā viedokļa. Nekad nevajadzētu aizvietot darbavietu ar stažēšanās vietu. Tomēr apmaksāta stažēšanās un darbs var būt stimuls nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem un tiem jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, līdzdarboties ar solidaritāti saistītās darbībās, kas citādi viņiem var nebūt pieejamas, un vienlaikus atvieglojot pāreju sniegt nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību, palīdzot risināt novārtā atstātas svarīgas sociālās problēmas un stiprinot vietējās kopienas. Stažēšanās var palīdzēt jauniešiem pāriet no izglītības uz nodarbinātību, un var uzlabot jauniešu nodarbinātību , kas ir svarīgs faktors ilgtspējīgai jauniešu iespēju uzlabošanai integrēšanai darba tirgū. Piedāvātā stažēšanās un darbs ir jauniešu atspēriena punkts ienākšanai darba tirgū. Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvātā stažēšanās notiek saskaņā ar kvalitātes principiem, un nodarbinātība jāapmaksā tai dalīborganizācijai , kas noteikti Padomes ieteikumā par dalībniekam piedāvā attiecīgo stažēšanās kvalitātes sistēmu. Piedāvātā vai darba vietu . Stažēšanās pamatā būtu jābūt rakstiskam stažēšanās un darbs ir jauniešu atspēriena punkts ienākšanai darba tirgū, līgumam saskaņā ar tās valsts piemērojamajiem tiesību aktiem, kurā notiek stažēšanās , un minētās darbības papildina atbilstošs atbalsts pēc darbības beigām. Stažēšanos un darbu organizē atbildīgie attiecīgā gadījumā tai būtu jānotiek saskaņā ar principiem, kas noteikti Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu  (7) . Darba tirgus dalībnieki, konkrētāk, pamatā vajadzētu būt darba līgumam saskaņā ar valsts un privātie nodarbinātības dienesti, sociālie partneri un tirdzniecības kameras, un atlīdzību maksā dalīborganizācija. tiesību aktiem vai piemērojamiem koplīgumiem, vai abiem iesaistītajā valstī, kurā darbs tiek veikts. Finansiālu atbalstu dalīborganizācijām , kas nodrošina darba vietas, nevajadzētu piešķirt ilgāk kā divpadsmit mēnešus. Attiecīgajām dalīborganizācijām būtu jāpiesakās finansējuma saņemšanai kompetentajā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrā nolūkā būt par starpnieku starp jauniešiem ( gados jauniem dalībniekiem) un darba devējiem, kuri piedāvā stažēšanās stažēšanos un darbu solidaritātes jomā. Stažēšanos un nodarbinātību būtu jāpapildina ar atbilstošu un ar dalībnieka līdzdalību saistītu sagatavošanu, apmācību darbavietā un atbalstu pēc darbības beigām. Stažēšanos un darbu varētu atvieglot attiecīgie darba tirgus dalībnieki, konkrētāk, valsts un privātie nodarbinātības dienesti, sociālie partneri un tirdzniecības kameras, kā arī pārrobežu darbību gadījumā EURES dalīborganizācijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/589  (8) . [Gr. 18]

(12a)

Būtu jācenšas nodrošināt, lai stažēšanās un darbs būtu pieejams visiem jauniešiem, jo īpaši tiem jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju piedalīties ar solidaritāti saistītos pasākumos, tostarp jauniešiem ar invaliditāti, jauniešiem, kuri atrodas sociāli vai kultūras ziņā nelabvēlīgā situācijā, migrantiem un nomaļu lauku apvidu un tālāko Savienības reģionu iedzīvotājiem. [Gr. 19]

(13)

Jauniešu iniciatīvas gars ir svarīga sabiedrības un darba tirgus vērtība. Eiropas Solidaritātes korpuss sekmē iniciatīvas garu, piedāvājot jauniešiem iespēju izstrādāt un īstenot pašiem savus projektus, kas ir vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu, sniedzot ieguvumus vietējām kopienām. Šie projekti ir iespēja praksē izmēģināt idejas, lai ar augšupējas pieejas palīdzību rastu inovatīvus risinājumus kopējām problēmām, un tie palīdz jauniešiem pašiem kļūt par solidaritātes darbību virzītājiem. Projekti turklāt ir arī platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes darbībās, un tie ir pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekus kļūt par pašnodarbinātajiem un turpināt būt aktīviem pilsoņiem, darbojoties kā brīvprātīgajiem, stažieriem vai veidot apvienības, strādājot apvienībās , nevalstiskās organizācijas organizācijās vai citas struktūras, citās struktūrās , kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un ar jaunatni saistītās jomās. Eiropas Solidaritātes korpusa galvenais mērķis ir radīt vidi, kas jauniešus arvien vairāk motivē iesaistīties solidaritātes darbībās un kalpot sabiedrības interesēm. [Gr. 20]

(13a)

Ja, veicot pienācīgu atlasi, apmācību un sagatavošanu nosūtīšanai, ir nodrošināts, ka brīvprātīgajiem ir vajadzīgās prasmes un kompetences, lai maksimāli efektīvi palīdzētu grūtībās nonākušiem cilvēkiem, un ja brīvprātīgā darba veikšanas vietā viņiem ir pietiekams atbalsts un uzraudzība, brīvprātīgie var palīdzēt stiprināt Savienības spēju sniegt vajadzībām atbilstīgu un principos balstītu humāno palīdzību un var sekmēt humanitārās jomas efektivitātes palielināšanu. Tādēļ, lai veicinātu humānās palīdzības pasākumu efektivitāti, kā arī atbalstītu brīvprātīgos, svarīga loma ir prasmīgu, labi apmācītu un pieredzējušu darbaudzinātāju vai mentoru darbībai uz vietas. [Gr. 21]

(14)

Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistītajiem jauniešiem un dalīborganizācijām būtu jājūt, ka tie pieder personu un struktūru kopienai, kas apņēmusies stiprināt solidaritāti visā Eiropā. Tostarp dalīborganizācijām ir vajadzīgs atbalsts, lai tās uzlabotu spēju piedāvāt kvalitatīvas darbības arvien lielākam skaitam dalībnieku. Eiropas Solidaritātes korpuss atbalsta tīklošanas darbības, kuru mērķis ir stiprināt jauniešu un dalīborganizāciju iesaistīšanos šajā kopienā, veicināt Eiropas Solidaritātes korpusa garu, kā arī sekmēt noderīgas labākās prakses un pieredzes apmaiņu. Šīs darbības arī veicina valsts un privātā sektora dalībnieku informētības uzlabošanu par Eiropas Solidaritātes korpusu, kā arī iesaistīto dalībnieku un dalīborganizāciju detalizētu un jēgpilnu atsauksmju apkopošanu par dažādiem Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanā iesaistīto dalībnieku un dalīborganizāciju atsauksmju apkopošanu. īstenošanas posmiem. Apkopojot atsauksmes, būtu jāuzdod jautājumi par programmas mērķiem, lai varētu labāk izvērtēt to sasniegšanu. [Gr. 22]

(14a)

Lai nodrošinātu veiksmīgu programmas īstenošanu, ir jāpalielina tās pamanāmība un informētība par to, un ir vairāk jāpopularizē pieejamās finansējuma iespējas, organizējot informācijas kampaņas, tostarp ikgadēju Eiropas Solidaritātes korpusa informācijas dienu, un izmantojot dinamiskus komunikācijas līdzekļus, turklāt īpaša uzmanība jāpievērš sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai nodrošinātu maksimālu informētību mērķauditorijas grupās — gan personu, gan organizāciju vidū. [Gr. 23]

(15)

Īpaša uzmanība būtu jāvelta darbību un citu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai un iekļautības mērķa panākšanai , proti, piedāvājot dalībniekiem apmācības, piemērotu tiešsaistes un bezsaistes apmācību , valodas atbalstu, saprātīgu izmitināšanu, samērīgu apdrošināšanu, administratīvo palīdzību vienkāršotas administratīvas procedūras un palīdzību pirms un pēc darbības beigām, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa pieredzes laikā gūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu. Brīvprātīgo Atbalsta pasākumi būtu jāizstrādā un jānodrošina sadarbībā ar jauniešu organizācijām un citām bezpeļņas un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, izmantojot to pieredzi šajā jomā. Dalībnieku un paredzēto atbalsta saņēmēju drošība un aizsardzība arī turpmāk būs izšķirošs aspekts., un brīvprātīgie Visās darbībās būtu jāievēro kaitējuma nenodarīšanas princips. Dalībnieki nebūtu jānodarbina operācijās, kas notiek starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu zonās , ne arī struktūrās, kuras pārkāpj starptautisko cilvēktiesību standartus. Darbībās, kas saistītas ar tiešu saskarsmi ar bērniem, būtu jāvadās pēc bērna interesēm, un tajās attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj dalībnieku iepriekšējās darbības pārbaudes vai citu pasākumu pieņemšana bērnu aizsardzības nodrošināšanai. [Gr. 24]

(15a)

Saskaņā ar ES pamatnostādnēm par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību (2017) un ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9. pantu Savienībai un dalībvalstīm ir jāveicina un jāatbalsta pāreja no neaizsargātu personu, piemēram, personu ar invaliditāti un bērnu, aprūpes iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi ģimenē un kopienā. Šajā sakarībā programmai nebūtu jāatbalsta pasākumi vai iniciatīvas, kas kavē apņemšanos izbeigt aprūpi iestādē vai bērniem vai personām ar invaliditāti kaitējošu ievietošanu iestādē. [Gr. 25]

(15b)

Visos programmas īstenošanas posmos, tostarp dalībnieku un organizāciju apzināšanā un atlasē, būtu pilnībā jāievēro Savienības principi attiecībā uz iespēju vienlīdzību un nediskrimināciju. [Gr. 26]

(16)

Lai nodrošinātu Eiropas Solidaritātes korpusa darbību ietekmi uz dalībnieku personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, kultūras, pilsonisko un profesionālo attīstību, būtu pienācīgi jānosaka un jādokumentē darbības mācību rezultāti — zināšanas, prasmes un kompetence — atbilstīgi valstu apstākļiem un īpatnībām, kā ieteikts Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (9). Lai panāktu, ka reģistrētajiem kandidātiem tiek piedāvātas piemērotas solidaritātes darbības, informācija par solidaritātes darbību mācību rezultātiem būtu kandidātiem jānodrošina, pirms tie nolemj tajās piedalīties. Tāpēc attiecīgā gadījumā ir jāveicina tādu efektīvu instrumentu izmantošana gan Savienības, gan valstu līmenī, kuros atzīta neformālā un ikdienējā mācīšanās, piemēram, Youthpass un Europass. [Gr. 27]

(16a)

Valstu aģentūrām būtu arī jāmudina brīvprātīgie jaunieši kļūt par programmas vēstniekiem, kuri dalītos savā pieredzē jauniešu tīklos, izglītības iestādēs un darbsemināros. Bijušie brīvprātīgie vai vēstnieki arī varētu palīdzēt apmācīt nākamos kandidātus. [Gr. 28]

(17)

Kvalitātes zīmei būtu jānodrošina dalīborganizāciju atbilstība Savienības vērtībām, principiem un mērķiem, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem , un drošības standartiem visos solidaritātes pieredzes gūšanas posmos , tostarp pirms un pēc darbību īstenošanas . Kvalitātes zīmes iegūšana ir dalības priekšnosacījums, bet tā automātiski nenodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršanu. Dažādiem solidaritātes darbību veidiem būtu jāpiešķir atšķirīgas kvalitātes zīmes. [Gr. 29]

(18)

Ikvienai struktūrai, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, būtu jāsaņem kvalitātes zīme, kas norāda, ka ir izpildīti attiecīgie nosacījumi. Lai nodrošinātu efektīvu dalīborganizāciju atbilstību Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem, būtu jāievieš atsevišķas kvalitātes zīmes solidaritātes darbībās iesaistītajiem brīvprātīgajiem, brīvprātīgajiem, kuri atbalsta humānās palīdzības darbības, un stažieriem un darbiniekiem, un tām ir jāparedz arī atšķirības atkarībā no dalīborganizācijas funkcijām. Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām būtu regulāri jāveic procedūra, kuras rezultātā tiek piešķirta kvalitātes zīme. Attiecībā uz piešķirtu kvalitātes zīmi periodiski regulāri būtu jāveic atkārtota novērtēšana, un, ja veicamo pārbaužu ietvaros tiek konstatēts, ka piešķiršanas nosacījumi vairs netiek pildīti, šo zīmi var vajadzētu atsaukt. Administratīvais process būtu, cik vien iespējams, jāsamazina, lai neatturētu mazākas organizācijas no piedalīšanās. [Gr. 30]

(19)

Struktūrai, kas vēlas pieteikties uz finansējumu, lai piedāvātu Eiropas Solidaritātes korpusa darbības, vispirms jābūt saņēmušai kvalitātes zīmi. Šāda prasība neattiecas uz fiziskām personām, kas Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku neformālas grupas vārdā vēlas iegūt finansiālu atbalstu solidaritātes projektam.

(19a)

Parasti dotāciju pieprasījumi jāiesniedz tās valsts aģentūrai, kurā atrodas dalīborganizācija. Dotāciju pieprasījumi par solidaritātes darbībām, ko organizē Eiropas mēroga vai starptautiskas organizācijas, brīvprātīgā darba grupu solidaritātes pasākumi Eiropas līmenī noteiktajās prioritārajās jomās un solidaritātes darbības, kuras sniedz atbalstu humānās palīdzības operācijām trešās valstīs, būtu jāiesniedz Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrai (EACEA), kas izveidota ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/776/ES  (10) . [Gr. 31]

(20)

Eiropas Solidaritātes korpusa dalīborganizācijas var īstenot dažādas funkcijas. Uzņēmējorganizācijas lomā tās īsteno ar dalībnieku uzņemšanu saistītus pasākumus, tai skaitā organizē darbības un sniedz norādes un atbalstu solidaritātes darbības dalībniekiem , kā arī apkopo atsauksmes pēc darbības beigām (pēc vajadzības). Atbalsta funkcijas izpildītāja lomā tās īsteno pasākumus, kas saistīti ar dalībnieku nosūtīšanu un sagatavošanu pirms došanās uz solidaritātes darbību, tās laikā un pēc tās, ieskaitot apmācību un norāžu sniegšanu dalībniekiem par vietējām organizācijām pēc darbības pabeigšanas , lai palielinātu iespējas arī turpmāk iegūt pieredzi solidaritātes jomā. Valstu aģentūrām būtu arī jāmudina brīvprātīgie kļūt par programmas vēstniekiem un ar jauniešu tīklu un izglītības iestāžu starpniecību dalīties savā pieredzē, tādējādi palīdzot popularizēt programmu. Šajā saistībā valstu aģentūrām būtu jānodrošina brīvprātīgajiem atbalsts. [Gr. 32]

(20a)

Lai atbalstītu jauniešu dalību solidaritātes darbībās, dalīborganizācijām būtu jābūt bezpeļņas vai peļņu gūstošām publiskām vai privātām struktūrām vai starptautiskām organizācijām, un to starpā var būt gan jauniešu organizācijas, reliģiskas institūcijas un labdarības asociācijas, sekulāras humānistiskas organizācijas, NVO vai citi pilsoniskās sabiedrības dalībnieki. Programmai būtu jāfinansē tikai un vienīgi dalīborganizāciju bezpeļņas darbības. [Gr. 33]

(21)

Būtu jāveicina Eiropas Solidaritātes korpusa projektu paplašināšana. Vienlaikus būtu jāsniedz precīza un pastāvīgi atjaunināta informācija par šīm iespējām potenciālajiem atbalsta saņēmējiem. Vajadzētu iedibināt īpašus pasākumus, lai palīdzētu Eiropas Solidaritātes korpusa projektu virzītājiem pieteikties dotācijām vai veidot sinerģijas, izmantojot atbalstu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un programmām, kas saistītas ar migrāciju, drošību, tiesiskumu un pilsonību, veselību un kultūru. [Gr. 34]

(22)

Eiropas Solidaritātes korpusa resursu centru uzdevums ir atbalstīt īstenošanas struktūras, dalīborganizācijas un jauniešus, kas ir Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieki, lai uzlabotu Eiropas Solidaritātes korpusa darbību īstenošanas kvalitāti, kā arī sekmētu šajās darbībās iegūto kompetenču identificēšanu un validēšanu, tostarp, izdodot Youthpass sertifikātus.

(23)

Eiropas Solidaritātes korpusa portāls būtu pastāvīgi jāpilnveido, lai nodrošinātu ērtu , bezšķēršļu un lietotājiem draudzīgu piekļūstamību Eiropas Solidaritātes korpusam saskaņā ar standartiem, kuri paredzēti Eiropas Parlamenta un lai nodrošinātu Padomes Direktīvā (ES) 2016/2102  (11) . Eiropas Solidaritātes korpusa portāls nodrošina vienas pieturas aģentūru gan ieinteresētajām privātpersonām, gan organizācijām, kurā cita starp varētu reģistrēties, identificēt un sameklēt savstarpēji atbilstošus profilus un iespējas, veidot sadarbības tīklus un virtuāli sazināties, apgūt apmācību tiešsaistē, saņemt valodas atbalstu un palīdzību pirms pēc darbības un pēc tās beigām, apkopot atsauksmes un izveidot novērtēšanas mehānismu, kā arī piekļūt citām noderīgām funkcijām, kas varētu izrādīties noderīgas nākotnē. Lai gan vienas pieturas aģentūra nodrošina priekšrocības, ko sniedz integrēta pieeja daudzveidīgām darbībām, indivīdi var saskarties ar fiziskiem, sociāliem un citiem šķēršļiem, piekļūstot Eiropas Solidaritātes korpusa portālam. Lai pārvarētu šādus šķēršļus, dalīborganizācijām būtu jāsniedz dalībniekiem atbalsts saistībā ar reģistrāciju. [Gr. 35]

(24)

Eiropas Solidaritātes korpusa portāla turpmākajā izstrādē būtu jāņem vērā Eiropas sadarbspējas satvars (12), kurš sniedz konkrētas norādes, kā izveidot sadarbspējīgus digitālos publiskos pakalpojumus, un kuru Savienības dalībvalstīs un pārējās Eiropas Ekonomikas zonas valstīs īsteno, izmantojot valstu sadarbspējas satvarus. Eiropas sadarbspējas satvars publiskajām pārvaldes iestādēm piedāvā 47 konkrētus norādījumus par to, kā uzlabot savu sadarbspējas pasākumu pārvaldību, izveidot starporganizāciju attiecības, racionalizēt procesus, kas atbalsta savienotus digitālos pakalpojumus, kā arī nodrošināt to, lai esošie un jaunie tiesību akti nebūtu pretrunā sadarbspējas centieniem. Turklāt portāls būtu jāizveido saskaņā ar Direktīvā (ES) 2016/2102 noteiktajiem standartiem. [Gr. 36]

(24a)

Lai uzlabotu īstenošanas procesa pārredzamību un palielinātu Programmas efektivitāti, Komisijai būtu regulāri jāapspriežas ar galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp dalīborganizācijām, par Programmas īstenošanu. [Gr. 37]

(24b)

Lai nodrošinātu Programmas pienācīgu darbību un tās savlaicīgu veikšanu ir būtiski Programmas darba programmu satvarā izveidot mehānismus, ar kuriem tiek garantēts, ka reģistrētie kandidāti ar piedāvājumiem tiek iepazīstināti saprātīgā un salīdzinoši paredzamā termiņā. Tāpēc būtu periodiski jāsūta reģistrētajiem kandidātiem informācija un jaunākās ziņas par pieejamajām darbības vietām un aktīvajām dalīborganizācijām, lai viņus mudinātu pēc reģistrēšanās iesaistīties Programmas darbībā, vienlaikus sniedzot šiem kandidātiem iespēju tiešā veidā sazināties ar tiem dalībniekiem, kas darbojas solidaritātes jomā gan valsts, gan Eiropas līmenī. [Gr. 38]

(25)

Uz Programmu attiecas Regula [jaunā Finanšu regula] (13) (“Finanšu regula”’). Tajā paredzēti noteikumi par Savienības budžeta īstenošanu, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumiem, netiešu īstenošanu, finanšu palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(26)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (14) un Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (15) Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp apskates uz vietas un pārbaudes, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (16) Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (17). Saskaņā ar Finanšu regulu ikvienai personai vai struktūrai, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnīgi jāsadarbojas, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, un jāpiešķir Komisijai, OLAF un EPPO un Eiropas Revīzijas palātai (ERP) vajadzīgās tiesības un piekļuve, kā arī jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir visas Savienības līdzekļu izlietošanā iesaistītās trešās personas.

(27)

Eiropas Solidaritātes korpusa mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kuriem, lai varētu piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusa piedāvātajās darbībās, vispirms ir jāreģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā.

(27a)

Ievērojot Savienības iespēju vienlīdzības un nediskriminācijas principus, visiem Savienības pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no nodarbošanās un vecuma vajadzētu būt iespējai iesaistīties kā aktīviem pilsoņiem. Ņemot vērā īpašos humānās palīdzības darbību izaicinājumus, iniciatīvas “Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss” dalībniekiem vajadzētu būt vismaz 18 gadus veciem un viņi var pārstāvēt daudzas un dažādas specialitātes un paaudzes, piedāvājot prasmes, kuras ir svarīgas šādu humānās palīdzības operāciju sekmīgai veikšanai. [Gr. 39]

(28)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem tiem jauniešiem , kuriem ir mazāk iespēju, kā izsmeļošāk paskaidrots Iekļaušanas un daudzveidības stratēģijā, kas ir izstrādāta un tiek piemērota Erasmus+ programmas ietvaros . Būtu jāievieš īpaši pasākumi , piemēram, atbilstīgi solidaritātes darbību formāti un individuālas konsultācijas , lai veicinātu sociālo iekļaušanu un to jauniešu , kuriem ir mazāk iespēju, iesaistīšanos, kā arī ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada vairāku Savienības lauku teritoriju, kā arī attālu reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība. Šajā nolūkā, neskarot iespēju piedalīties pilna laika darbībā valstī, kas nav viņu dzīvesvietas valsts, jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju vajadzētu arī būt iespējai piedalīties darbībā nepilnu laiku un savā dzīvesvietas valstī un gūt labumu no citiem pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt viņu līdzdalību Programmā. Arī iesaistītajām valstīm vajadzētu censties veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai Eiropas Solidaritātes korpusa darbībai. Šādiem pasākumiem, neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ja iespējams, būtu jārisina administratīvās problēmas, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, kā arī Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izdošanu pārrobežu darbību gadījumā Eiropas Savienībā. [Gr. 40]

(28a)

Īpaša uzmanība un atbalsts būtu jāveltī uzņemošo partnerorganizāciju spējām trešās valstīs un nepieciešamībai integrēt brīvprātīgo darbu vietējā kontekstā un veicināt brīvprātīgo mijiedarbību ar vietējiem humānajā palīdzībā iesaistītajiem dalībniekiem, uzņemošo kopienu un pilsonisko sabiedrību. [Gr. 41]

(29)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un izpildīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma palīdzēs integrēt darbībās klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķi, proti, ka 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas periodā vismaz 25 % no Savienības budžeta izdevumiem tiek paredzēti atvēlēt klimata jomā izvirzīto mērķu sasniegšanai. atbalstam un pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā 2027. gadā, sasniegt ikgadēju mērķrādītāju — 30 % . Programmas sagatavošanas un īstenošanas gaitā tiks noteiktas šim mērķim atbilstīgas darbības, kuras pārskatīs saistībā ar attiecīgajiem izvērtējumiem un pārskatīšanas procedūrām. [Gr. 42]

(30)

Ar šo regulu nosaka finansējumu 2021.–2027. gada periodam, kas veidos Eiropas Parlamenta un Padomes galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (18) 17. punkta nozīmē.

(30a)

Pienācīga budžeta daļa būtu jānovirza dalībvalstu paraugprakses apmaiņai un jauniešu tīklu veidošanai. [Gr. 43]

(31)

Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un nodrošināt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām tas ietver vienreizējo maksājumu, vienotu likmju un vienības standarta pašizmaksas izmantošanas apsvēršanu.

(32)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Programmā var piedalīties, izmantojot sadarbību, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgumu, kurā paredzēta Savienības programmu īstenošana, ja saskaņā ar minēto līgumu tiek pieņemts attiecīgs lēmums. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Ar šo regulu vajadzīgās tiesības un piekļuve būtu jāpiešķir atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), kā arī Eiropas Revīzijas palātai, lai tie varētu pilnībā īstenot savas pilnvaras. Lai trešās valstis pilnībā varētu piedalīties Programmā, tām būtu jāizpilda nosacījumi, kas paredzēti īpašos nolīgumos, kuri attiecas uz attiecīgās trešās valsts dalību Programmā. Pilnīga iesaistīšanās turklāt ietver pienākumu izveidot valsts aģentūru un pārvaldīt dažas Programmas darbības decentralizētā līmenī. Privātpersonām un organizācijām no programmas neasociētām trešām valstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties dažās no Programmas darbībām, kā noteikts darba programmā un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ko publicē Komisija.

(33)

Nolūkā pēc iespējas palielināt Eiropas Solidaritātes korpusa ietekmi būtu jāparedz nosacījumi, lai iesaistītās valstis un citas Savienības programmas varētu atbilstīgi Eiropas Solidaritātes korpusa noteikumiem darīt pieejamu papildu finansējumu.

(34)

Saskaņā ar [jaunā Padomes lēmuma par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju (19) 88. pantu] privātpersonas un struktūras, kuru juridiskā adrese ir aizjūras zemēs un teritorijās, ir tiesīgas saņemt finansējumu, ja tiek ievēroti Programmas noteikumi un mērķi, kā arī kārtība, kas varētu būt piemērojama dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(35)

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” (20) Programmā būtu jāņem vērā šo reģionu situācijas īpatnības. Tiks veikti pasākumi , tostarp plašākas publicitātes veicināšanai , lai palielinātu attālāko reģionu līdzdalību visās darbībās. Tiks veikta to izpildes pārraudzība un regulāra izvērtēšana. [Gr. 44]

(36)

Saskaņā ar Finanšu regulu Komisijai būtu jāpieņem Ņemot vērā to, ka Programmas īstenošanas laikposms ir septiņi gadi, ir nepieciešams nodrošināt pienācīgu elastīgumu, lai panāktu, ka Programmas solidaritātes darbību īstenošanā ir iespējams pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un politiskajām prioritātēm. Tādēļ šajā regulā nav sīki izklāstīts, kā darbības tiks plānotas, un nav lemts par to, kādas nākamajos septiņos gados būs politiskās vai attiecīgās budžeta prioritātes. Tā vietā sekundāras politiskās izvēles iespējas un prioritātes, tostarp dažādu darbību satvarā īstenojamu konkrētu pasākumu detaļas, tiks noteiktas gada darba programmas un jāinformē par tām Eiropas Parlaments un Padome. programmā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1046  (21) (Finanšu regula) . Darba programmās būtu jānosaka arī to īstenošanai vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Programmas vispārējo mērķi un konkrētajiem mērķiem, atlases un piešķiršanas kritēriji attiecībā uz dotācijām, kā arī visi citi prasītie elementi. Darba programmas un to grozījumi būtu jāpieņem, izmantojot deleģētos aktus. Lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jāveic atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 45]

(37)

Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu Programma būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas pārraudzības prasības, tomēr neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Minētajās prasībās būtu jāietver arī konkrēti, izmērāmi un reāli rādītāji, kurus iespējams izmērīt pēc zināma laika un kuri būtu pamatā novērtējumam, ar ko izvērtē Programmas lokālo ietekmi.

(38)

Eiropas, reģionālā, valsts un vietējā līmenī būtu jānodrošina pietiekama publicitāte un informācijas izplatīšana pēc iespējas plašākai auditorijai attiecībā uz Programmas atbalstīto darbību radītajām iespējām un rezultātiem. Lai uzrunātu lielu skaitu potenciālo kandidātu, Programma būtu jāpopularizē, izmantojot dinamiskus komunikācijas līdzekļus, īpaši sociālos plašsaziņas līdzekļus. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem uzņēmumiem, aicinot tos atbalstīt Eiropas Solidaritātes korpusa darbības. Minētās publicitātes un informācijas izplatīšanas darbības, kas tiecas uzrunāt iespējami plašāku auditoriju, paliek visu būtu jāveic izmantojot visas Programmas īstenošanas struktūru pārziņā, taču nepieciešamības struktūras, Savienības tīmekļvietnes un ar Eiropas Solidaritātes korpusu saistītas Savienības programmas , un attiecīgā gadījumā tām palīdz tajās iesaistās citas galvenās ieinteresētās personas. [Gr. 46]

(39)

Lai labāk sasniegtu Programmas mērķus, būtu ieteicams, ka Komisija, dalībvalstis un valstu aģentūras strādā ciešā partnerībā ar nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem uzņēmumiem, jaunatnes organizācijām , organizācijām, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti, un vietējām ieinteresētajām personām, kurām ir pieredze solidaritātes darbībās , tostarp brīvprātīgo darba infrastruktūrā un atbalsta aģentūrās, piemēram, brīvprātīgo centros . [Gr. 47]

(40)

Lai komunikācijā ar plašu sabiedrību nodrošinātu lielāku atdevi un spēcīgākas sinerģijas starp komunikācijas pasākumiem, kas īstenoti pēc Komisijas iniciatīvas, saskaņā ar šo regulu komunikācijas pasākumiem piešķirtie līdzekļi būtu jāizmanto arī bez grūtībām pieejamai korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ar nosacījumu, ka tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējo mērķi. [Gr. 48]

(41)

Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu un lietderīgu īstenošanu, Programmai pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto jau esošās pārvaldības procedūras. Šā iemesla dēļ Programmas īstenošana būtu jāuztic jau pastāvošām struktūrām, proti, Eiropas Komisijai un valstu aģentūrām, kas norīkotas pārvaldīt [jaunās “Erasmus” regulas] III nodaļā minētās darbības. Komisijai ar galvenajām ieinteresētajām personām, ieskaitot dalīborganizācijas, regulāri būtu jāapspriežas par Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanu.

(42)

Lai katrā iesaistītajā valstī nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību , izmaksu optimizēšanu un juridisko noteiktību, visām valsts iestādēm būtu jānorīko neatkarīga revīzijas iestāde. Ja praktiski iespējams un lai panāktu optimālu efektivitāti, neatkarīgā revīzijas iestāde varētu būt tā pati struktūra, kas norīkota saistībā ar [jaunās “Erasmus” regulas] III nodaļā minētajām darbībām. [Gr. 49]

(43)

Dalībvalstīm būtu jācenšas pieņemt visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu juridiskus un administratīvus šķēršļus pareizai Programmas darbībai. Ja iespējams, šādi pasākumi, neskarot Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ietver arī tādu problēmu novēršanu, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu , un citu tādu juridisku sarežģījumu novēršanu, kas varētu liegt jauniešiem piekļuvi Programmai . Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/801 (22) dalībvalstis tiek mudinātas izveidot paātrinātas uzņemšanas procedūras. [Gr. 50]

(44)

Darbības rezultātu paziņošanas sistēmai būtu jānodrošina, ka Programmas īstenošanas pārraudzībai un izvērtēšanai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi, savlaicīgi un atbilstošā detalizācijas pakāpē. Šie dati būtu jāpaziņo Komisijai veidā, kas atbilst datu aizsardzības noteikumiem.

(45)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (23). [Gr. 51]

(46)

Lai vienkāršotu atbalsta saņēmējiem noteiktās prasības, pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto vienkāršotas dotācijas — vienreizēji maksājumi un finansējums uz vienības izmaksu un vienotu likmju pamata. Vienkāršotajās dotācijās, kuras atbalsta Komisijas definētās Programmas mobilitātes darbības, būtu jāņem vērā iztikas minimums un uzturēšanās izdevumi uzņēmējā valstī. Dalībvalstis tiek aicinātas, ievērojot valsts tiesību aktus, neaplikt minētās dotācijas ar nodokļiem un neatvilkt no tām sociālās iemaksas. Šādam izņēmumam būtu jāattiecas arī uz publiskām vai privātām struktūrām, kas šāda veida atbalstu piešķir attiecīgajām personām.

(47)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 (24), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 Savienības finanšu intereses jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp nepieļaujot, identificējot, labojot un izmeklējot nelikumības, arī krāpšanu, atgūstot zaudētos un nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus un attiecīgā gadījumā piemērojot administratīvas sankcijas. Lai pārskatītu un/vai papildinātu Programmas darbības rādītājus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai tās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrētāk, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu līdzdalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visus dokumentus būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem vajadzētu būt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(48)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (25). Proti, šīs regulas mērķis ir pilnībā nodrošināt tiesības uz vīriešu un sieviešu līdztiesību un tiesības uz nediskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas un sociālekonomiskās vides dēļ, un veicināt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. panta piemērošanu. [Gr. 52]

(49)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un konkrēti nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumus, godalgas, netiešu izpildi, un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad dalībvalstīs vērojami vispārēji trūkumi tiesiskuma ziņā, tāpēc ka tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un lietderīgam Savienības finansējumam.

(50)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, iesaistīt vairāk jauniešu un organizāciju pieejamās un kvalitatīvās solidaritātes darbībās, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Atbilstīgi minētajā pantā noteiktajam proporcionalitātes principam šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(51)

[Eiropas Solidaritātes korpusa regulu] no 2021. gada 1. janvāra būtu jāatceļ.

(52)

Lai nodrošinātu Programmas sniegtā finansiālā atbalsta nepārtrauktību, šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra,