Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu 2021.–2027. gadam: Eiropas inovācijas talanta un spējas sekmēšana”

[COM(2019) 330 final – 2019/00152 (COD)]

un

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (pārstrādāta redakcija)”

[COM(2019) 331 final – 2019/00151 (COD)]

(2020/C 47/10)

Galvenais ziņotājs: Antonello PEZZINI

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 18.7.2019. Padome, 26.7.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 173. panta 3. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Biroja lēmums	24.9.2019.
Pieņemts plenārsesijā	31.10.2019.
Plenārsesija Nr.	547
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	168/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pilnībā atbalsta pārskatītajā regulā ierosināto sinerģiju starp EIT un ES daudzgadu pētniecības un inovācijas pamatprogrammu saistībā ar racionalizāciju, kas ieviesta ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, kurā izklāstīta vienkāršota sistēma pētniecības un inovācijas jomā.

1.2.

EESK ir pārliecināta, ka programmā “Apvārsnis Eiropa” paredzētā “atvērtā inovācija” ar Eiropas Inovācijas padomes starpniecību piedāvās vienotu kontaktpunktu augsta potenciāla novatoriem un pastiprinās sadarbību ar ekosistēmām un uzņēmējiem sinerģijā ar EIT, kā arī novērsīs dublēšanos un pārklāšanos un nodrošinās efektīvu papildināmību, kā norādījusi Padome attiecībā uz priekšlikumu “Apvārsnis Eiropa” īstenošanas programmai (1).

1.3.

Šajā saistībā EIT vajadzētu kļūt par vienu no nozīmīgākajiem mērķorientētas inovācijas virzītājiem, kas spētu risināt sabiedrības problēmas tādās jomās kā ilgtspējīgas inovācijas ekosistēmas, inovācija un uzņēmējdarbības prasmes mūžizglītības perspektīvā, augstākās izglītības iestāžu darbības efektivitātes palielināšana, jauni uz tirgu vērsti risinājumi, ar kuriem pārvarēt globālas problēmas, sinerģija un pievienotā vērtība visā programmā “Apvārsnis Eiropa”.

1.4.

EESK uzskata, ka EIT un tā zināšanu un inovāciju kopienām (ZIK) vajadzētu pildīt nozīmīgāku funkciju ES valstu un reģionālajā inovācijas vidē; tām vajadzētu uzlabot savas spējas, lai panāktu ciešāku un labāku koordināciju ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem dažādos līmeņos, kā arī pastiprināt pasākumus attiecībā pret visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma, lai īstenotu mērķi stiprināt ES uzņēmējdarbības kultūru.

1.5.

EESK iesaka, ka EIT būtu jāsaglabā un jāstiprina tā unikālā pievienotā vērtība, jo tas ir Eiropas līderis izglītībā ar augsti specializētām prasmēm uzņēmējdarbības apguvē (learning by doing), kas atklāj jaunas pasniegšanas un mācīšanās metodes un eksperimentē ar tām. EIT kvalitātes zīme būtu jāatzīst nozīmīgākajām starptautiskajām akreditācijas institūcijām un jāeksportē ārpus savu ZIK un to partneru loka, lai sadarbībā ar valstīm ārpus ES, Āzijas valstīm un jo īpaši ar ASV stiprinātu arvien pieaugošo inovācijas kopienu.

1.6.

EESK uzskata, ka EIT būtu jāatbalsta tādu jaunu produktu izstrāde, kuriem raksturīga augsta komercvērtība, kurus bagātina izglītības pieredze un kuri tiek izplatīti starptautiskā mērogā pēc lietišķas ievirzes doktorantūras parauga. Tas neapšaubāmi sekmētu jaunu tirdzniecības partneru plašāku un aktīvāku iesaistīšanos ZIK darbībās.

1.7.

Lai labāk iesaistītu MVU, ZIK būtu jāizpēta jaunas metodes, kā izmantot un veicināt “tuvuma efektu”, jo īpaši iesaistot teritoriālos centrus, kuri reģionālajiem un vietējiem dalībniekiem kalpotu par piekļuves punktu globālās inovācijas platformām.

1.8.

Gan EIT, gan katrai ZIK būtu jāizstrādā sava uzņēmējdarbības un attīstības finansēšanas stratēģija, lai atbalstītu inovatīvu uzņēmumu konsolidāciju. Būtu jāstiprina arī tīklu veidošana ar finanšu pasauli un riska kapitāla fondiem.

1.9.

EESK iesaka ZIK izvietojumā vairāk ievērot ģeopolitisko līdzsvaru un labāk aptvert ES teritoriju, sākot ar ZIK “Kultūras un radošās nozares”, arī ar mērķi aptvert Adrijas jūras/Balkānu reģiona un Ķīnas teritorijas.

1.10.

Attiecībā uz ierosināto lēmumu par stratēģisko inovāciju programmu (SIP) 2021.–2027. gadam EESK uzskata, ka procesā būtu jāievēro visaptveroša pieeja un tam jāaptver visu veidu partnerības (vienādranga partnerību (P2P), publisko un privāto partnerību (PPP), EIT-ZIK, NJT-pamatiniciatīvas (Flagships)), kā prasīts Padomes secinājumos, lai nodrošinātu pilnīgu pārskatu par to, kas tiek darīts, izmantojot partnerības, un lai sasniegtu politikas mērķus.

1.11.

EESK kopumā atbalsta stratēģisko inovāciju programmu, kas aprakstīta ierosinātā lēmuma pielikumā, tiktāl, ciktāl ierosinātie pasākumi tiks pilnībā saskaņoti ar programmas “Apvārsnis Eiropa” stratēģisko plānu, ko minēts EP un Padomes kopējā nostājā attiecībā uz 9. pamatprogrammu (2).

1.12.

EESK atzinīgi vērtē paziņoto apņemšanos, ka “EIT arī turpmāk centīsies panākt vienkāršošanu, lai mazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu ZIK, ļaujot tām ātri un efektīvi īstenot gada uzņēmējdarbības plānu un daudzgadu stratēģiju”.

1.13.

EESK uzskata, ka EIT ir jāsagatavo ziņojums par visiem sekmīgajiem inovatīvajiem produktiem, kas laisti tirgū tā desmitiem gadu ilgajā pieredzē (value for money).

1.14.

EESK arī uzskata, ka ir svarīgi šādi aspekti: pārskatu sniegšana un uzraudzība, izmantojot precīzus ietekmes rādītājus; ZIK operatīvās darbības novērtējums; faktiskie sasniegumi; rezultāti un panākumi mērķu sasniegšanā saskaņā ar programmas “Apvārsnis Eiropa” pamatnostādnēm.

2.   Ievads

2.1.

Eiropas grūtības pārvērst izgudrojumus tirgojamos produktos un pakalpojumos ir likušas Eiropas Savienībai pārskatīt savu pētniecības politiku un censties labot savu nespēju izcilību fundamentālos zinātnes pētījumos nekavējoties pārveidot uz tirgu orientētā inovācijā.

2.2.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūtu (EIT), par kuru EESK jau ir paudusi viedokli (3), Eiropas Savienība izveidoja 2008. gadā, lai stiprinātu savas inovācijas spējas, un tas ir vērtējams kā neatņemama Eiropas pētniecības un inovācijas pamatprogrammas daļa.

2.3.

Pašlaik EIT ir vislielākā integrētā inovāciju ekosistēma Eiropā. Tas apvieno uzņēmējdarbības partnerus, pētniecības un izglītības iestādes un atbalsta ZIK. Šīs kopienas pārstāv plašu Eiropas partnerattiecību klāstu, kas spēj gan risināt īpašas globālas problēmas, gan stiprināt attīstības ekosistēmas, veicinot izglītības integrāciju ar pētniecību, lai radītu inovācijai labvēlīgu vidi un stimulētu inovatīvu uzņēmumu izveidi, saskaņotā veidā papildinot Eiropas Inovācijas padomes ieguldījumu.

2.4.

Savukārt pašreizējā 2014.–2020. gada pamatprogramma “Apvārsnis 2020” tiešā veidā finansē inovāciju ar jauniem publiskiem instrumentiem, kas ieviesti, lai veicinātu Eiropas inovāciju un vēl vairāk mudinātu uzņēmumus piedalīties inovācijas darbībās, tādās kā publiskā un privātā sektora partnerības, piemēram, kopīgās tehnoloģiju ierosmēs (KTI); aizdevumu un garantiju shēmās, piemēram, RDFM; un riska kapitāla fondos, piemēram, straujas izaugsmes un inovatīvu MVU mehānismā (GIF) (4).

2.5.

Ar budžetu, kas pārsniedz 300 miljonus EUR laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam, 2,7 miljardus EUR laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam un 3,1 miljardu EUR – no 2021. līdz 2027. gadam, ETI uzņēmies pildīt nozīmīgu lomu saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” (5).

2.6.

EIT mērķis ir uzlabot inovācijas procesus, integrējot apmācību un uzņēmējdarbību ar pētniecību un inovāciju ar skaidru mērķi, proti, koncentrēties uz taustāmiem rezultātiem un konkrētiem ieguvumiem (6).

2.7.

EIT darbojas, izmantojot ZIK: tās ir Eiropas liela mēroga partnerības, kas risina īpašus sociālos jautājumus, apvienojot organizācijas no izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības jomām. EIT piešķir dotācijas ZIK, un tam ir jāuzrauga to darbība, nodrošinot efektīvu kontroli un rezultātu izplatīšanu.

2.8.

EIT patlaban ir integrēts programmā “Apvārsnis Eiropa” kā trešā pīlāra (Inovatīva Eiropa) daļa, taču būtu jārada arī sinerģija un papildināmība ar pārējiem programmas komponentiem (7). ZIK kā neatņemama EIT daļa tiek uzskatītas par “institucionalizētām Eiropas partnerībām”.

2.9.

Konkrēti, EIT vispārējie mērķi izpaužas tā darbības jomās, kā noteikts programmā “Apvārsnis Eiropa”, kurā ir definēti arī Eiropas partnerību, tostarp ZIK-EIT, atlases, ieviešanas, uzraudzības, novērtēšanas un izbeigšanas kritēriji.

2.9.1.

Ir jāmin galvenās darbības jomas: — stiprināt ilgtspējīgas inovācijas ekosistēmas visā Eiropā, — veicināt uzņēmējdarbības un inovācijas prasmju attīstību mūžizglītības perspektīvā, — atbalstīt pārmaiņas virzībā uz universitāšu uzņēmējdarbības kultūru, — ieviest tirgū jaunus risinājumus, lai reaģētu uz sabiedrības globālajām problēmām.

2.10.

EIT darbojas kā decentralizēta ES struktūra. Tā galvenā mītne atrodas Budapeštā. EIT nav pētniecības centrs un tieši neveicina atsevišķu projektu finansēšanu, bet piedāvā dotācijas ZIK.

2.11.

ZIK tiek atlasītas, izmantojot atklātu uzaicinājumu, pamatojoties uz prioritārām tēmām, kurām ir liela sociālā ietekme. Pašlaik EIT pārrobežu partnerībās atbalsta 8 ZIK, kas apvieno uzņēmumus, universitātes un pētniecības centrus (8).

2.12.

Katras ZIK mērķis ir stiprināt inovācijas spējas, pārvaldot līdzsvarotu darbību portfeli trīs sektoros: — projekti, kas atbalsta inovāciju un kuru mērķis ir atbalstīt un attīstīt jaunus produktus, pakalpojumus un inovatīvus risinājumus, — izglītība, inovatīvas izglītības un apmācības programmas, ko katra ZIK piedāvā augstākā līmeņa akadēmiskās izglītības programmās (MSc/PhD); pārvaldības/profesionālās pilnveides kursi; mūžizglītības moduļi; vasaras skolas ar EIT kvalitātes zīmi, — uzņēmumu izveidošanas un atbalsta pasākumi ar programmām jaunuzņēmumiem, lai palīdzētu uzņēmējiem un potenciālajiem uzņēmējiem pārvērst viņu idejas sekmīgās darbībās, galvenokārt koncentrējoties uz piekļuvi tirgum, tīklu finansēšanu, mentorēšanu un apmācību.

2.13.

Vienlaikus katra ZIK savas izpratnes veicināšanas stratēģijas ietvaros ir apņēmusies veikt izpratnes veidošanas, komunikācijas un izplatīšanas pasākumus, to skaitā reģionālās inovācijas shēmas (RIS) izstrādi ciešā sinerģijā ar EIT.

2.14.

EESK jau ir uzsvērusi, ka ZIK būtu jāgarantē dažādu Eiropas valstu pārstāvība attiecībā uz “jaunrades centru atrašanās vietu” un būtu jāstiprina “uzņēmējdarbība, ko veicina akadēmiskais pīlārs” (9).

2.15.

EESK arī norāda uz “zināmu ZIK koncentrāciju” nelielā skaitā valstu un vēlētos, “lai konkrēti pasākumi tiktu veikti ar mērķi pēc iespējas lielākā skaitā dalībvalstu izveidot saikni ar laboratorijām, uzņēmumiem un pētniecības iestādēm” (10).

2.16.

Savukārt EP aicināja Komisiju saglabāt ZIK pašreizējā EIT struktūrā, uzsverot pārredzamības un plašas ieinteresēto personu iesaistīšanas nozīmi, un “analizēt to, kā EIT un ZIK var mijiedarboties ar Eiropas Inovācijas padomi (EIC)” (11).

2.17.

No Revīzijas palātas ziņojuma EP arī atzīmēja, ka ZIK nav pilnībā izmantojušas institūta piešķirtās subsīdijas, galvenokārt tāpēc, ka uzņēmējdarbības plāni nav īstenoti pilnībā (12). Turklāt ES Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā par EIT tika norādīts, ka institūta sarežģītā darbības sistēma, kurā ir vairākas nepilnības, un pārvaldības problēmas ir nelabvēlīgi ietekmējušas tā vispārējo efektivitāti.

2.18.

Padome no savas puses ir atzinusi stratēģisko partnerību un tādu iniciatīvu kā EIT un Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (13) pierādīto pievienoto vērtību un nolīgumā par turpmāko programmu “Apvārsnis Eiropa” trešajā pīlārā (Inovatīvā Eiropa) uzmanība tiks koncentrēta uz progresīvu un nozīmīgu inovāciju veicināšanu, izveidojot Eiropas Inovācijas padomi. Tā darbosies kā vienas pieturas aģentūra augsta potenciāla novatoriem (14).

3.   Eiropas Komisijas priekšlikumi

3.1.

Priekšlikumu mērķis ir nodrošināt lielāku ZIK atvērtību un pārredzamību un EIT darbības saskaņošanu ar nākamo ES pētniecības un inovāciju programmu (2021.–2027. gadam) un jo īpaši ar ierosināto pieeju Eiropas partnerībām programmas “Apvārsnis Eiropa” satvarā, lai vēl vairāk stiprinātu ES inovācijas potenciālu.

3.2.

Tiek uzskatīts, ka ar ierosināto dotāciju piešķīrumu 3 miljardu EUR apmērā, ar 600 miljonu EUR (+ 25 %) palielinājumu salīdzinājumā ar pašreizējo stratēģisko inovāciju programmu (2014.–2020. gadam), EIT varētu efektīvi finansēt pašreizējos pasākumus un jaunas ZIK un atbalstīt 750 augstākās izglītības iestāžu inovācijas spējas.

3.3.

EIT būtu jāīsteno darbības, kuru mērķis ir: — stiprināt ilgtspējīgas inovācijas ekosistēmas visā Eiropā, — veicināt uzņēmējdarbības un inovācijas prasmju attīstību mūžizglītības perspektīvā un atbalstīt ES augstākās izglītības iestāžu pārveidi uzņēmējdarbības virzienā, — ieviest tirgū jaunus risinājumus, lai reaģētu uz globālajām problēmām.

3.4.

Ierosinātās EIT regulas pārstrādāšanas (15) mērķis ir nodrošināt lielāku juridisko skaidrību un labāku saskaņotību ar ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammu, izmantojot jaunu juridisko pamatu, kā arī ieviest vienkāršotu EIT finansēšanas modeli, lai veicinātu efektīvākas papildu publiskās un privātās investīcijas un stiprinātu ETI administratīvo struktūru.

3.5.

Ierosinātajā lēmumā par stratēģisko inovāciju programmu (SIP) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, kam jābūt saskaņotai ar programmu “Apvārsnis Eiropa” pētniecības un inovāciju pamatprogrammu, izklāstītie mērķi ir šādi: — palielināt ZIK ietekmi reģionālajā līmenī, izmantojot nostiprinātus EIT tīklus, iesaistot lielāku skaitu augstākās izglītības iestāžu, uzņēmumu un pētniecības organizāciju, saistībā ar reģionālajām pārdomātās specializācijas stratēģijām, — paaugstināt augstākās izglītības inovācijas spējas, — veidot jaunas ZIK. EIT izveidos divas jaunas ZIK, kas izraudzītas programmas “Apvārsnis Eiropa” prioritātēm visatbilstošākajās nozarēs. Pirmā pievērsīsies kultūras un radošajām nozarēm, bet otra tiks noteikta vēlāk – 2025. gadā.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK atzinīgi vērtē EIT lomu ES konkurētspējas veicināšanā, kas izpaužas, sniedzot atbalstu inovācijas ekosistēmai, ciktāl institūts ir spējis dot ieguldījumu tā dēvētās “zinību triādes” attīstībā.

4.2.

EESK ir pārliecināta, ka “atvērtā inovācija” ar Eiropas Inovācijas padomes starpniecību piedāvās vienotu kontaktpunktu augsta potenciāla novatoriem un pastiprinās sadarbību ar ekosistēmām un inovatīvos procesos iesaistītiem uzņēmējiem.

4.3.

Šajā saistībā EIT vajadzētu kļūt par vienu no nozīmīgākajiem mērķorientētas inovācijas virzītājiem, lai risinātu sabiedrības problēmas tādās jomās kā — ilgtspējīgas inovācijas ekosistēmas visā Eiropā, — inovācija un uzņēmējdarbības prasmes mūžizglītības perspektīvā, augstākās izglītības iestāžu spēju paaugstināšana, — jauni risinājumi, kas ieviešami tirgū, lai risinātu globālas problēmas, — sinerģija un pievienotā vērtība visā programmā “Apvārsnis Eiropa”.

4.4.

EIT un ZIK būtu jāuzņemas arvien nozīmīgāka loma ES inovācijas vidē valstu un reģionu līmenī, un tām būtu jāstiprina savas spējas, lai ciešāk un labāk koordinētu darbību ar visām ieinteresētājām personām.

4.5.

EIT vajadzētu būt vērstam uz visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma un uzlabot ES uzņēmējdarbības kultūru, iesaistot visus sociālos partnerus, izveidot sinerģiju ar Eiropas Inovācijas padomi (EIC) un piešķirt pievienoto vērtību daudziem programmas “Apvārsnis Eiropa” projektiem.

4.6.

EESK uzskata, ka EIT un ZIK prioritāri būtu jāpievēršas gan sistemātiskai kontaktu stiprināšanai starp lieliem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas ZIK, gan jauniem un jaunuzņēmumiem, kas iesaistīti ZIK iniciatīvās.

4.7.

EIT un ZIK būtu jāizstrādā savas stratēģijas, kuru mērķis ir finansēt uzņēmumus, lai atbalstītu inovatīvu uzņēmumu stiprināšanu, izmantojot atbilstošas saites ar finanšu pasauli un riska kapitāla fondiem.

4.8.

EESK uzskata, ka EIT finansiālajam atbalstam jābūt līdzsvarā ar nozares lielumu, veidu un attīstības pakāpi. Maziem un vidējiem uzņēmumiem ir lielākas grūtības, kad tie saskaras ar normatīvo slogu, un tie ir finansiāli jāatbalsta.

4.9.

Lai labāk iesaistītu MVU, ZIK būtu jāizpēta veidi, kā izmantot un veicināt “tuvuma efektu”, jo īpaši izmantojot teritoriālos centrus, kuri reģionālajiem un vietējiem dalībniekiem kalpotu par piekļuves punktu globālās inovācijas platformām, nodrošinot MVU paredzētas struktūras un atbalstu.

4.10.

EESK uzskata, ka teritoriālie centri ir ZIK nākotnes pamatelementi. Integrācija vietējās inovāciju sistēmās un efektīva “vārtziņa” funkcija attiecībā uz ārējiem partneriem ir divi būtiski aspekti ZIK turpmākajai finanšu ilgtspējai.

4.11.

Būtu jāpalielina ZIK atvērtība un pārredzamība. ZIK partneru (pilnīgs partneris, asociēts partneris utt.) atlases procedūras un kritēriji būtu jāpublisko. Noteikumiem par darbību/projektu atlasi (piemēram, attiecībā uz inovācijas priekšlikumiem) vajadzētu būt plaši pieejamiem un izplatītiem visā ES, un neatkarīgām struktūrām būtu jāievieš un jāuzrauga atbilstoši atgriezeniskās saites mehānismi.

4.12.

EESK iesaka, ka EIT būtu jāsaglabā un jāstiprina tā unikālā pievienotā vērtība, jo tas ir Eiropas līderis izglītībā ar augsti specializētām prasmēm uzņēmējdarbības izglītībā, un jāattīsta prasmes mācīties uz vietas jeb darot (learning by doing). EIT kvalitātes zīme būtu jāatzīst nozīmīgākajām starptautiskajām akreditācijas institūcijām.

4.13.

EESK uzskata, ka EIT būtu jāatbalsta tādu jaunu produktu izstrāde, kuriem ir izteikta komerciāla klātbūtne, kas ir integrēta starptautiskā izglītības pieredzē pēc lietišķas ievirzes doktorantūras parauga.

4.13.1.

EESK pilnībā atbalsta EIT saskaņošanu ar pārskatītajā regulā ierosināto ES daudzgadu pētniecības un inovācijas pamatprogrammu programmas “Apvārsnis Eiropa” un ierosināto Eiropas partnerību ietvaros.

4.14.

Pēc EESK domām, būtu lietderīgi vēl vairāk vienkāršot gan EIT darbību, kura pārvaldība ir jānostiprina, gan ZIK darbību –, kurām būtu jāievēro tie paši noteikumi un jāsniedz gada ziņojumi un jāpieņem daudzgadu uzņēmējdarbības plāni, nevis tikai gada plāni.

4.15.

EESK uzsver, ka, reaģējot uz ES Revīzijas palātas konstatējumiem, ir efektīvi jāuzlabo daži EIT modeļa pamatelementi, kas nav pietiekami izstrādāti, lai nodrošinātu, ka tas darbojas kā efektīva un inovatīva publiska sistēma.

4.16.

Attiecībā uz ierosināto lēmumu par stratēģisko inovāciju programmu (SIP) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, EESK uzskata, ka procesā jāievēro visaptveroša pieeja un jāaptver visu veidu pašreizējās partnerības (P2P, PPP, EIT -ZIK, NJT-pamatiniciatīvas), kā prasīts Padomes secinājumos.

---

(1)  Starpiestāžu lieta 2018/0225 (COD) – 8550/19, 15.4.2019.

(2)  Starpiestāžu lieta 2018/0224 (COD) – 7942/19, 27.3.2019.

(3)  OV C 161, 13.7.2007., 28. lpp., OV C 181, 21.6.2012., 122. lpp., OV C 62, 15.2.2019., 33. lpp.

(4)  KTI – kopīgas tehnoloģiju ierosmes, kas ieviestas, lai labāk apmierinātu rūpniecības vajadzības konkrētās pētniecības jomās. Tās ir neatkarīgas ES struktūras ar nozares un – dažos gadījumos – arī ar dalībvalstu līdzdalību. RDFM – riska dalīšanas finanšu mehānisms tika izveidots, lai uzlabotu pētnieku piekļuvi aizdevumu finansējumam, jo īpaši augstāka riska ieguldījumiem pētniecībā, tehnoloģiju attīstībā un inovācijā. Straujas izaugsmes un inovatīvu MVU mehānisms (GIF) – instruments inovatīviem un strauji augošiem MVU konkurētspējas un inovācijas programmas satvarā, kas nodrošina riska kapitālu inovatīviem MVU un MVU ar augstu izaugsmes potenciālu.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1292/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 294/2008 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi (OV L 347, 20.12.2013., 174. lpp.) 3. pants.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Lēmums Nr. 1312/2013 par Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu: EIT ieguldījums inovācijas veicināšanā Eiropā (OV L 347, 20.12.2013., 892. lpp.).

(7)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(8)  EIT Climate-KIC: Drivers of climate innovation in Europe and beyond; EIT Digital: For a strong, digital Europe; EIT Food: EIT Food connects businesses, research centres, universities and consumers; EIT Health: Together for healthy lives in Europe; EIT InnoEnergy: Pioneering change in sustainable Energy; EIT Manufacturing: Strengthening and increasing the competiveness of Europe’s manufacturing; EIT RawMaterials: Developing raw materials into a major strength for Europe; EIT Urban Mobility: Smart, green and integrated transport.

(9)  OV C 62, 15.2.2019., 33. lpp.

(10)  OV C 181, 21.6.2012., 122. lpp.

(11)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. jūnija rezolūcija par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas novērtējumu, ņemot vērā tās starpposma novērtējumu un priekšlikumu 9. pamatprogrammai (OV L 331, 18.9.2018., 30. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta Rezolūcija (ES) 2019/1483 ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (OV L 249, 27.9.2019., 229. lpp.).

(13)  Padomes secinājumi par virzību uz redzējumu par Eiropas izglītības telpu (23.5.2018.).

(14)  ES Padome, paziņojums presei, 27.3.2019.

(15)  Regula (ES) Nr. 1292/2013.