Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52018AR3892

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Solidaritātes korpuss un jaunā ES jaunatnes stratēģija”

    COR 2018/03892

    OV C 86, 7.3.2019, p. 282–294 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    7.3.2019   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 86/282


    Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Solidaritātes korpuss un jaunā ES jaunatnes stratēģija”

    (2019/C 86/15)

    Ziņotājs:

    Matteo Luigi BIANCHI (IT/ECR), Moracones komūnas (Varēzes province) padomes priekšsēdētājs

    Atsauces dokuments:

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” un atceļ [Eiropas Solidaritātes korpusa regulu] un Regulu (ES) Nr. 375/2014

    COM(2018) 440 final

    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana: jauna ES jaunatnes stratēģija”

    COM(2018) 269 final

    I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

    1. grozījums

    1. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Eiropas Savienības pamatā ir tās pilsoņu un dalībvalstu solidaritāte. Šī kopīgā vērtība nosaka tās rīcību un nodrošina vajadzīgo vienotību, risinot pašreizējās un turpmākās sabiedrības problēmas, kuru novēršanā Eiropas jaunieši vēlas sniegt ieguldījumu, praksē apliecinot savu solidaritāti.

    Eiropas Savienības pamatā ir tās pilsoņu un dalībvalstu , kā arī pašu dalībvalstu vietējo un reģionālo kopienu solidaritāte. Šī kopīgā vērtība nosaka tās rīcību un nodrošina vajadzīgo vienotību, risinot pašreizējās un turpmākās sabiedrības problēmas, kuru novēršanā Eiropas jaunieši vēlas sniegt ieguldījumu, praksē apliecinot savu solidaritāti un paplašinot ilgtermiņa solidāru līdzdalību, ko viņi saglabās visu mūžu .

    Pamatojums

    Ar papildinājumu ir uzsvērta vietējās un reģionālās dimensijas nozīme jauniešu pilsoniskajā līdzdalībā un norādīts, ka minētā dimensija ir pirmais būtiskais kontaktpunkts solidaritātes jomā.

    2. grozījums

    5. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Jauniešiem ir jānodrošina viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas tiem varētu sniegt iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām, vienlaikus gūstot noderīgu pieredzi, prasmes un kompetenci personīgajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai attīstībai, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību. Šīm darbībām būtu jāatbalsta arī jauniešu brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāte.

    Jauniešiem ir jānodrošina viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas tiem varētu sniegt iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām, tostarp reģionālajām un vietējām kopienām kā ikdienas, tā ārkārtas situācijās, vienlaikus gūstot noderīgu pieredzi, prasmes un kompetenci personīgajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai attīstībai, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību. Šīm darbībām būtu jāatbalsta arī jauniešu brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāte.

    Pamatojums

    Ar iekļauto grozījumu tiek uzsvērta Eiropas jauniešu iesaistes reģionālās un vietējās dimensijas nozīme, tostarp ārkārtas situācijās, kurās ir nepieciešama humānā palīdzība.

    3. grozījums

    6. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes darbībām būtu jābūt kvalitatīvām, proti, jāatbilst nenodrošinātām sabiedrības vajadzībām, jāsekmē kopienu stiprināšana, jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas un kompetenci, jābūt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās būtu jāīsteno drošos un veselībai labvēlīgos apstākļos.

    Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes darbībām būtu jābūt kvalitatīvām, proti, jāatbilst nenodrošinātām sabiedrības vajadzībām, tostarp vietējām vajadzībām, jāsekmē vietējo un reģionālo kopienu stiprināšana, jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas un kompetenci, jābūt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās būtu jāīsteno drošos un veselībai labvēlīgos apstākļos.

    Pamatojums

    Ar grozījumu ir uzsvērts, ka svarīgi ir apmierināt sociālās vajadzības un pārveidot brīvprātīgo darbu par vietējo vai reģionālo kopienu stiprināšanas veidu.

    4. grozījums

    7. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Eiropas Solidaritātes korpuss visā Savienībā un ārpus tās nodrošina vienotu kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes darbībām. Būtu jānodrošina saskaņotība un papildināmība ar citām atbilstošām Savienības rīcībpolitikām un programmām. Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā ir priekšgājēju programmu un spēkā esošo programmu, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienesta (1) un iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” (2) priekšrocības un sinerģijas. Tas arī papildina darbu, ko dalībvalstis veic, atbalstot jauniešus un atvieglojot viņu pāreju no skolas uz darba dzīvi ar programmu “Garantija jauniešiem”, kura tiem sniedz papildu iespējas spert pirmos soļus darba tirgū, proti, jauniešiem tiek piedāvāts stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs. Ir nodrošināta arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas saistīti ar Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veiktajām darbībām, piemēram, Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EURES un Eurodesk tīklu. Turklāt būtu jānodrošina arī papildināmība starp spēkā esošajām saistītajām shēmām, jo īpaši starp valsts solidaritātes un mobilitātes shēmām jauniešiem un Eiropas Solidaritātes korpusu, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz labu praksi.

    Eiropas Solidaritātes korpuss visā Savienībā un ārpus tās nodrošina vienotu kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes darbībām. Būtu jānodrošina saskaņotība un papildināmība ar citām atbilstošām Savienības rīcībpolitikām un programmām , izstrādājot horizontālu pieeju un iespējami sekmējot starpnozaru sadarbību . Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā ir priekšgājēju programmu un spēkā esošo programmu, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienesta (1) un iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” (2) priekšrocības un sinerģijas. Tas arī papildina darbu, ko dalībvalstis veic, atbalstot jauniešus un atvieglojot viņu pāreju no skolas uz darba dzīvi ar programmu “Garantija jauniešiem”, kura tiem sniedz papildu iespējas spert pirmos soļus darba tirgū, proti, jauniešiem tiek piedāvāts stažēties , iesaistīties māceklības veidos vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs. Ir nodrošināta arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas saistīti ar Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veiktajām darbībām, piemēram, Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EURES un Eurodesk tīklu , kā arī tādiem sociālajiem tīkliem kā Eiropas Brīvprātīgo centrs un Eiropas Jaunatnes forums . Turklāt būtu jānodrošina arī papildināmība starp spēkā esošajām saistītajām shēmām, jo īpaši starp valsts solidaritātes un mobilitātes shēmām jauniešiem un Eiropas Solidaritātes korpusu, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz labu praksi un uz sinerģijas un pastāvīga un tieša dialoga izvēršanu ar visām ieinteresētajām vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī ar visiem dalībniekiem, tostarp starpreģionālā līmenī, kas jau ir guvuši labumu no solidaritātes darbībām un kuri var, pamatojoties uz savu pieredzi, piedāvāt ierosinājumus un jaunas solidaritātes perspektīvas .

    Pamatojums

    Komisijai būtu jāatbalsta iespējami plašāka starpnozaru pieeja un jānodrošina lielāka vietējo un reģionālo pašvaldību tieša iesaistīšanās sadarbībā ar Eiropas Solidaritātes korpusu, kā arī pastāvīgs dialogs ar dalībniekiem, kas jau darbojas šajā jomā un kuri ir guvuši labumu no solidaritātes darbībām.

    5. grozījums

    10. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Minētajām darbībām būtu jāsniedz ieguvumi kopienām un vienlaikus jāveicina indivīda personīgā, ar izglītības ieguvi saistītā, sociālā, pilsoniskā un profesionālā attīstība; šādas darbības var tikt īstenotas kā brīvprātīgais darbs, stažēšanās un darbs, projekti vai tīklošanas darbības, un tās var būt saistītas ar dažādām jomām, piemēram, izglītību un apmācību, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, uzņēmējdarbību, jo īpaši sociālo uzņēmējdarbību, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, vidi un dabas aizsardzību, rīcību klimata politikas jomā, katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un to seku novēršanu, lauksaimniecību un lauku attīstību, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, radošumu un kultūru, fizisko izglītību un sportu, sociālo palīdzību un labklājību, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un integrēšanu, teritoriālo sadarbību un kohēziju, kā arī pārrobežu sadarbību. Šādām solidaritātes darbībām būtu jāietver spēcīga mācību un prasmju apguves dimensija, piedāvājot dalībniekiem atbilstošas aktivitātes pirms solidaritātes darbības, tās laikā un pēc tās.

    Minētajām darbībām būtu jāsniedz ieguvumi vietējām kopienām un plašākā sabiedrības veidošanas darbā un vienlaikus jāveicina indivīda personīgā, ar izglītības ieguvi saistītā, sociālā, pilsoniskā un profesionālā attīstība; šādas darbības var tikt īstenotas kā brīvprātīgais darbs, māceklība, stažēšanās un darbs, projekti vai tīklošanas darbības, un tās var būt saistītas ar dažādām jomām, piemēram, izglītību un apmācību, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, uzņēmējdarbību, jo īpaši sociālo uzņēmējdarbību, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, vidi un dabas aizsardzību, rīcību klimata politikas jomā, katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un to seku novēršanu, lauksaimniecību un lauku attīstību, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, radošumu un kultūru, sociālo palīdzību un labklājību, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un integrēšanu, teritoriālo sadarbību un kohēziju , vietējā un reģionālā kultūras un mākslas – kā materiālā, tā nemateriālā – mantojuma vērtības celšanu un atjaunošanu , kā arī pārrobežu sadarbību. Šādām solidaritātes darbībām būtu jāietver spēcīga mācību un prasmju apguves dimensija, piedāvājot dalībniekiem atbilstošas aktivitātes pirms solidaritātes darbības, tās laikā un pēc tās.

    Pamatojums

    Eiropas Reģionu komiteja uzsver nepieciešamību atvieglot vietējo un reģionālo kopienu, kā arī visu ieinteresēto pušu līdzdalību, izmantojot programmas, un veicinot vietējā kultūras un mākslas mantojuma vērtības celšanu un atjaunošanu.

    6. grozījums

    11. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Brīvprātīgais darbs (gan Savienībā, gan ārpus tās) sniedz bagātīgu pieredzi neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā, un šī pieredze veicina jauniešu personīgo, sociālo, ar izglītības ieguvi saistīto un profesionālo attīstību, kā arī viņu pilsonisko aktivitāti un nodarbināmību. Brīvprātīgajam darbam nevajadzētu negatīvi ietekmēt iespējamu vai esošu apmaksātu nodarbinātību, nedz arī tas būtu jāuzskata par apmaksāta darba aizstājēju. Komisijai un dalībvalstīm, izmantojot atvērto koordinēšanas metodi, būtu jāsadarbojas attiecībā uz brīvprātīgā darba kārtību jaunatnes jomā.

    Brīvprātīgais darbs (gan Savienībā, gan ārpus tās) sniedz bagātīgu pieredzi neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā, un šī pieredze veicina jauniešu personīgo, sociālo, ar izglītības ieguvi saistīto un profesionālo attīstību, kā arī viņu pilsonisko aktivitāti un nodarbināmību. Brīvprātīgajam darbam nevajadzētu negatīvi ietekmēt iespējamu vai esošu apmaksātu nodarbinātību, nedz arī tas būtu jāuzskata par apmaksāta darba aizstājēju. Komisijai un dalībvalstīm, izmantojot atvērto koordinēšanas metodi, būtu jāsadarbojas attiecībā uz brīvprātīgā darba kārtību jaunatnes jomā , un tas jāveic, arī nosakot kopējus instrumentus, ar kuriem novērst t. s. nedeklarēto darbu vai brīvprātīgā darba neatbilstīgu izmantošanu vienkārši ar mērķi izvairīties no atalgojuma maksāšanas jauniešiem, kas nodarbināti solidaritātes darbībās .

    Pamatojums

    Eiropas Reģionu komiteja atkārtoti uzsver nepieciešamību noteikt sadarbības veidus starp Komisiju un dalībvalstīm un instrumentus, ar kuriem var skaidri definēt robežas starp brīvprātīgo darbu un algotām solidaritātes darbībām vai darbībām, par kurām programmas ietvaros paredzēts atalgojums.

    7. grozījums

    12. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Stažēšanās un darbs ar solidaritāti saistītās jomās jauniešiem var piedāvāt papildu iespējas iekļūt darba tirgū , vienlaikus sniedzot ieguldījumu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā . Tas var palīdzēt uzlabot jauniešu nodarbināmību un produktivitāti, vienlaikus atvieglojot pāreju no izglītības uz nodarbinātību, kas ir svarīgs faktors jauniešu iespēju uzlabošanai darba tirgū. Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvātā stažēšanās notiek saskaņā ar kvalitātes principiem, kas noteikti Padomes ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu (1) . Piedāvātā stažēšanās un darbs ir jauniešu atspēriena punkts ienākšanai darba tirgū , un minētās darbības papildina atbilstošs atbalsts pēc darbības beigām. Stažēšanos un darbu organizē atbildīgie darba tirgus dalībnieki, konkrētāk, valsts un privātie nodarbinātības dienesti, sociālie partneri un tirdzniecības kameras, un atlīdzību maksā dalīborganizācija. Dalīborganizācijām būtu jāpiesakās finansējuma saņemšanai kompetentajā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrā nolūkā būt par starpnieku starp jauniešiem (dalībniekiem) un darba devējiem, kuri piedāvā stažēšanās un darbu solidaritātes jomā.

    Stažēšanās un māceklība, kā arī darbs ar solidaritāti saistītās jomās jauniešiem var piedāvāt papildu iespējas iekļūt darba tirgū , turklāt ļauj nobriest ilgtermiņa solidaritātes garam, tostarp arī privātajā dzīvē . Tas var palīdzēt uzlabot jauniešu nodarbināmību un produktivitāti, vienlaikus atvieglojot pāreju no izglītības uz nodarbinātību, kas ir svarīgs faktors jauniešu iespēju uzlabošanai darba tirgū. Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvātā māceklība un/vai stažēšanās notiek saskaņā ar kvalitātes principiem, kas noteikti Padomes ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu (1), un minētās darbības papildina atbilstošs atbalsts pēc darbības beigām. Stažēšanos , māceklību un darbu organizē atbildīgie darba tirgus dalībnieki, konkrētāk, valsts un privātie nodarbinātības dienesti, sociālie partneri , ieinteresētās vietējās un reģionālās iestādes, kas vislabāk pazīst teritorijas reālās vajadzības, un tirdzniecības kameras, un atlīdzību maksā dalīborganizācija. Dalīborganizācijām būtu jāpiesakās finansējuma saņemšanai kompetentajā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrā nolūkā būt par starpnieku starp jauniešiem (dalībniekiem) un darba devējiem, kuri piedāvā stažēšanās , māceklību un darbu solidaritātes jomā.

    Pamatojums

    Reģionu komiteja atzīst šādas stažēšanās vērtību, jo tā ir instruments, ar ko atvieglot jauniešu ienākšanu darba dzīvē; vienlaikus uzsver, ka ir nepieciešams stabils un regulārs dialogs ar vietējiem un reģionālajiem publiskā un privātā sektora dalībniekiem, kas spēj izprast teritorijas reālās sociālās vajadzības.

    8. grozījums

    13. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Jauniešu iniciatīvas gars ir svarīga sabiedrības un darba tirgus vērtība. Eiropas Solidaritātes korpuss sekmē iniciatīvas garu, piedāvājot jauniešiem iespēju izstrādāt un īstenot pašiem savus projektus, kas ir vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu, sniedzot ieguvumus vietējām kopienām. Šie projekti ir iespēja praksē izmēģināt idejas, un tie palīdz jauniešiem pašiem kļūt par solidaritātes darbību virzītājiem. Projekti turklāt ir arī platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes darbībās, un tie ir pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekus kļūt par pašnodarbinātajiem vai veidot apvienības, nevalstiskās organizācijas vai citas struktūras, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un ar jaunatni saistītās jomās.

    Jauniešu iniciatīvas gars ir svarīga sabiedrības un darba tirgus vērtība. Eiropas Solidaritātes korpuss sekmē iniciatīvas garu, piedāvājot jauniešiem iespēju izstrādāt un īstenot pašiem savus projektus, kas ir vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu, sniedzot ieguvumus vietējām kopienām. Šie projekti ir iespēja praksē izmēģināt idejas, un tie palīdz jauniešiem pašiem kļūt par solidaritātes darbību virzītājiem vietējo kopienu interesēs, stimulē pilsonisko līdzdalību, kā arī novērš sociālo atstumtību un migrāciju no lauku apvidiem uz pilsētu teritorijām . Projekti turklāt ir arī platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes darbībās, un tie ir pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekus kļūt par pašnodarbinātajiem vai veidot apvienības, nevalstiskās organizācijas vai citas struktūras, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un ar jaunatni saistītās jomās.

    Pamatojums

    Reģionu komiteja uzsver, cik nozīmīga ir solidaritātes stratēģija, kas motivē jauniešus pēc tam iegūt arī autonomu uzņēmējdarbības pieredzi vietējo kopienu interesēs, jo šīs kopienas lielākā mērā sekmē iekļaušanu.

    9. grozījums

    14. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistītajiem jauniešiem un dalīborganizācijām būtu jājūt, ka tie pieder personu un struktūru kopienai, kas apņēmusies stiprināt solidaritāti visā Eiropā. Tostarp dalīborganizācijām ir vajadzīgs atbalsts, lai tās uzlabotu spēju piedāvāt kvalitatīvas darbības arvien lielākam skaitam dalībnieku. Eiropas Solidaritātes korpuss atbalsta tīklošanas darbības, kuru mērķis ir stiprināt jauniešu un dalīborganizāciju iesaistīšanos šajā kopienā , veicināt Eiropas Solidaritātes korpusa garu, kā arī sekmēt noderīgas prakses un pieredzes apmaiņu. Šīs darbības arī veicina valsts un privātā sektora dalībnieku informētības uzlabošanu par Eiropas Solidaritātes korpusu, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanā iesaistīto dalībnieku un dalīborganizāciju atsauksmju apkopošanu.

    Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistītajiem jauniešiem un dalīborganizācijām būtu jājūt, ka tie pieder personu un struktūru kopienai, kas apņēmusies stiprināt solidaritāti visā Eiropā. Tostarp dalīborganizācijām ir vajadzīgs atbalsts, lai tās uzlabotu spēju piedāvāt kvalitatīvas darbības arvien lielākam skaitam dalībnieku. Eiropas Solidaritātes korpuss atbalsta tīklošanas darbības, kuru mērķis ir stiprināt jauniešu un dalīborganizāciju iesaistīšanos veicināt Eiropas Solidaritātes korpusa garu, kā arī sekmēt noderīgas prakses un pieredzes apmaiņu. Šīs darbības arī veicina valsts un privātā sektora dalībnieku informētības uzlabošanu par Eiropas Solidaritātes korpusu, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanā iesaistīto dalībnieku un dalīborganizāciju atsauksmju apkopošanu un Eiropas Solidaritātes korpusa spēju reaģēt uz vietējo kopienu vajadzībām un vēlmēm .

    Pamatojums

    Aktīva sadarbība starp Eiropas Solidaritātes korpusu un visām ieinteresētajām personām ir būtiska ne tikai, lai atbildētu uz katru informācijas pieprasījumu, bet arī lai nosūtītu atjauninājumus un paziņojumus, kas var nodrošināt integrētāku pieeju un uzlabot projektu kvalitāti.

    10. grozījums

    15. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Īpaša uzmanība būtu jāvelta darbību un citu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai, proti, piedāvājot dalībniekiem apmācības, valodas atbalstu, apdrošināšanu, administratīvo palīdzību un palīdzību pēc darbības beigām, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa pieredzes laikā gūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu. Brīvprātīgo drošība un aizsardzība arī turpmāk būs izšķirošs aspekts, un brīvprātīgie nebūtu jānodarbina operācijās, kas notiek starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu zonās.

    Īpaša uzmanība būtu jāvelta darbību un citu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai, proti, piedāvājot dalībniekiem apmācības, valodas atbalstu, apdrošināšanu, administratīvo palīdzību un palīdzību pēc darbības beigām, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa pieredzes laikā gūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu , izmantojot īpašus sertifikācijas kritērijus . Brīvprātīgajā darbā būtu jāiesaista peļņas un bezpeļņas organizācijas, fondi, bezpeļņas struktūras, sociālās apvienības un uzņēmumi un būtu jāizstrādā īpaši noteikumi saistībā ar t. s. darba praksēm, kas ļauj atbalstīt solidaritātes projektus, eventuāli izmantojot nodokļu atvieglojumus/priekšrocības pēc dalībvalstu autonomās iniciatīvas. Brīvprātīgo drošība un aizsardzība turklāt arī turpmāk būs izšķirošs aspekts, un brīvprātīgie nebūtu jānodarbina operācijās, kas notiek starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu zonās.

    Pamatojums

    Reģionu komiteja atkārtoti uzsver nepieciešamību atbalstīt brīvprātīgo darbu, stažēšanos, māceklību un nodarbinātības pasākumus, kas atbilst apmaksātam darbam, kopā ar visiem projektu virzītājiem Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, izskatot arī iespēju dalībvalstīm uzņemties iniciatīvu paredzēt nodokļu atvieglojumus/priekšrocības, kas pildītu prēmijas funkciju.

    11. grozījums

    18. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Ikvienai struktūrai, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, būtu jāsaņem kvalitātes zīme, kas norāda, ka ir izpildīti attiecīgie nosacījumi. Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām būtu regulāri jāveic procedūra, kuras rezultātā tiek piešķirta kvalitātes zīme. Attiecībā uz piešķirtu kvalitātes zīmi periodiski būtu jāveic atkārtota novērtēšana, un, ja veicamo pārbaužu ietvaros tiek konstatēts, ka piešķiršanas nosacījumi vairs netiek pildīti, šo zīmi var atsaukt.

    Ikvienai struktūrai, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, būtu jāsaņem kvalitātes zīme, kas norāda, ka ir izpildīti attiecīgie nosacījumi , starp kuriem būtu jāiekļauj novērtējums par šīs struktūras uzmanības līmeni attiecībā uz vietējām un reģionālajām vajadzībām, integrētas pieejas esamība un aktīva un auglīga sadarbība ar visām vietējām un reģionālajām iestādēm un/vai citām apvienībām vai struktūrām, kas darbojas solidaritātes jomā . Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām būtu regulāri jāveic procedūra, kuras rezultātā tiek piešķirta kvalitātes zīme , cieši sadarbojoties ar valstu aģentūrām un ņemot vērā solidaritātes galvenās attīstības tendences dalībvalstīs . Attiecībā uz piešķirtu kvalitātes zīmi periodiski būtu jāveic atkārtota novērtēšana, un, ja veicamo pārbaužu ietvaros tiek konstatēts, ka piešķiršanas nosacījumi vairs netiek pildīti, šo zīmi var atsaukt.

    Pamatojums

    Reģionu komiteja uzsver to, cik svarīgi ir maksimāli iesaistīt valstu aģentūras, jau esošās organizācijas vai vietējās un reģionālās iestādes, kas darbojas solidaritātes jomā, piemēram, neskaitāmas sporta apvienības, kuras veicina inovatīvas brīvprātīgā darba iniciatīvas, un tādējādi atbalstīt integrētu pieeju un sadarbību visos pārvaldības līmeņos ar personām, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā.

    12. grozījums

    22. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Eiropas Solidaritātes korpusa resursu centru uzdevums ir atbalstīt īstenošanas struktūras, dalīborganizācijas un jauniešus, kas ir Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieki, lai uzlabotu Eiropas Solidaritātes korpusa darbību īstenošanas kvalitāti, kā arī sekmētu šajās darbībās iegūto kompetenču identificēšanu un validēšanu, tostarp, izdodot Youthpass sertifikātus .

    Eiropas Solidaritātes korpusa resursu centru uzdevums ir atbalstīt īstenošanas struktūras, dalīborganizācijas un jauniešus, kas ir Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieki, lai uzlabotu Eiropas Solidaritātes korpusa darbību īstenošanas kvalitāti, kā arī sekmētu šajās darbībās iegūto kompetenču identificēšanu un validēšanu, izdodot Eiropas Solidaritātes korpusa ekskluzīvus sertifikātus par veiktajām darbībām un izmantojot tādus instrumentus kā Youthpass un Europass vai noteikumus par profesionālo māceklību, ar kuriem apzināt un definēt iegūtās zināšanas un prasmes .

    Pamatojums

    Reģionu komiteja atzīst, ka svarīgi ir vēl vairāk atvieglot darba meklēšanu brīvprātīgajiem jauniešiem, pēc darbības pabeigšanas izsniedzot viņiem Eiropas Solidaritātes korpusa ekskluzīvu sertifikātu, kurā būtu aprakstītas iegūtās prasmes, iekļauti konkrēti novērtēšanas parametri un paredzēta iespēja to izmantot profesionālajā jomā valsts un transnacionālā līmenī.

    13. grozījums

    27. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Eiropas Solidaritātes korpusa mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kuriem, lai varētu piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusa piedāvātajās darbībās, vispirms ir jāreģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā.

    Eiropas Solidaritātes korpusa mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem neatkarīgi no, piemēram, viņu sociālā, ekonomiskā, izglītības stāvokļa , kuriem, lai varētu piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusa piedāvātajās darbībās, vispirms ir jāreģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā un jāizmanto iespēja ar portāla starpniecību iziet daudzvalodu apmācības kursu tiešsaistē, lai sagatavotos iepriekš izvēlētajai solidaritātes darbībai, kura uzdevums ir arī noteikt jomu, kurā jaunietis var optimāli īstenot savus solidaritātes mērķus un uzlabot savas profesionālās nākotnes izredzes .

    Pamatojums

    Reģionu komiteja ierosina izveidot daudzvalodu portālu, kurā varētu lejupielādēt konkrētu informatīvo un apmācības materiālu saistībā ar dažādām piedāvātajām solidaritātes darbībām; tas ieinteresētajiem jauniešiem palīdzētu veikt izvēli un palielinātu viņu turpmāko profesionālo pievilcību.

    14. grozījums

    28. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem. Būtu jāievieš īpaši pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un nelabvēlīgā situācijā esošo jauniešu iesaistīšanos, kā arī ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada vairāku Savienības lauku teritoriju, kā arī attālu reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība. Arī iesaistītajām valstīm vajadzētu censties veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai Eiropas Solidaritātes korpusa darbībai. Šādiem pasākumiem, neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ja iespējams, būtu jārisina administratīvās problēmas, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, kā arī Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izdošanu pārrobežu darbību gadījumā Eiropas Savienībā.

    Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem. Būtu jāievieš īpaši pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un nelabvēlīgā situācijā esošo jauniešu , tostarp jauniešu ar invaliditāti, iesaistīšanos, kā arī ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada vairāku Savienības lauku teritoriju, kā arī attālu reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība. Arī iesaistītajām valstīm vajadzētu censties veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai Eiropas Solidaritātes korpusa darbībai. Šādiem pasākumiem, neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ja iespējams, būtu jārisina administratīvās problēmas, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, kā arī Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izdošanu pārrobežu darbību gadījumā Eiropas Savienībā.

    Pamatojums

    Ar iekļauto grozījumu ir uzsvērts aspekts saistībā ar jauniešu ar invaliditāti iekļaušanu Eiropas Solidaritātes korpusa darbībās saskaņā arī ar noteikumiem, kas paredzēti ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, kuru ES ir ratificējusi.

    15. grozījums

    III nodaļa – 7. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais brīvprātīgais darbs ietver mācību un prasmju apguves komponentu, bet neaizstāj stažēšanos vai darbu, un tas tiek veikts pēc rakstveida vienošanās par brīvprātīgo darbu.

    Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais brīvprātīgais darbs ietver mācību un prasmju apguves komponentu, bet neaizstāj stažēšanos vai darbu, un tas tiek veikts pēc rakstveida vienošanās par brīvprātīgo darbu , māceklību vai cita veida formulējumu, kas izsmeļoši apraksta plānoto darbību .

    Pamatojums

    Komisijas tekstā būtu jāatzīst brīvprātīgais darbs katrai ieinteresēto personu grupai – publiskajām vai privātajām, peļņas vai bezpeļņas struktūrām – pilnīgā saskaņā ar solidaritātes garu, kas caurvij brīvprātīgo darbu. Svarīgi ir izstrādāt pārraudzības instrumentus, kas ļautu novērst nestabilu darbu, nedeklarētu darbu un brīvprātīgā darba izmantošanu, lai izvairītos no darba samaksas dalībniekiem, un pienācīgi atzīt inovatīvāku un oriģinālāku darbību vērtīgumu, paredzot prēmijas dinamiskākiem un proaktīvākiem dalībniekiem.

    16. grozījums

    VI nodaļa – 16. panta 2. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Vērtēšanas kritērijos būtu jāņem vērā arī eventuālie papildinošie sadarbības veidi starp ieinteresēto personu un struktūrām, kas jau darbojas jaunatnes politiku veicināšanas jomā; šādu politiku vidū sportam neapšaubāmi ir arvien lielāka nozīme un tas rada arvien plašāku interesi. Šajā sakarā jo īpaši vērtīga būs sadarbība ar ES jaunatnes koordinatoru un iespējamie līdzdalības veidi ES jaunatnes stratēģijas platformā, kas tika ierosināta Eiropas Komisijas paziņojumā (2018) 269 final.

    Pamatojums

    Reģionu komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu ieviest ES jaunatnes koordinatoru un izveidot ES jaunatnes stratēģijas platformu un mudina izvērst pastāvīgas sadarbības tīklu un noteikt grafiku koordinatora un Reģionu komitejas darba sanāksmēm, kurās var efektīvi iesaistīties visas Eiropas vietējais un reģionālais līmenis.

    17. grozījums

    VI nodaļa – 17. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Piekļuve Eiropas Solidaritātes korpusa finansējumam

    Piekļuve Eiropas Solidaritātes korpusa finansējumam

    Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai var pieteikties jebkura iesaistītā valstī reģistrēta publiska vai privāta struktūra un starptautiskas organizācijas. 7., 8. un 11. pantā minēto darbību gadījumā dalīborganizācijai jāiegūst kvalitātes zīme, kas ir priekšnosacījums Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai. 9. pantā minēto solidaritātes projektu gadījumā Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku neformālas grupas vārdā finansējuma saņemšanai var pieteikties fiziskas personas.

    Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai var pieteikties jebkura iesaistītā valstī reģistrēta publiska vai privāta struktūra un starptautiskas organizācijas. 7., 8. un 11. pantā minēto darbību gadījumā dalīborganizācijai jāiegūst kvalitātes zīme, kas ir priekšnosacījums Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai. 9. pantā minēto solidaritātes projektu gadījumā Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku neformālas grupas vārdā finansējuma saņemšanai var pieteikties fiziskas personas. Jebkurā gadījumā būtu jāparedz stimuli projektiem, kas var radīt augstu pievienoto vērtību attiecībā uz reģionālo un vietējo dimensiju.

    Pamatojums

    Papildinājuma mērķis ir celt to projektu vērtību, kuriem ir liela ietekme uz reģionālo un vietējo dimensiju.

    18. grozījums

    XI nodaļa – 28. panta 2. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Komisijai, cik vien iespējams, būtu jāatbalsta valsts iestādes un valsts aģentūras informācijas izplatīšanā par katru iniciatīvu, ko var ierosināt Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, tādējādi palīdzot vietējām un reģionālajām struktūrām iegūt maksimālas zināšanas un atbilstīgu tiešu vai netiešu tehnisko atbalstu reģistrācijas un turpmākajā – līdzekļu pieprasījuma posmā.

    Pamatojums

    Vietējo un reģionālo dalībnieku iesaistīšanās ir jāstimulē vairāk, lai nodrošinātu aktīvāku līdzdalību un pastāvīgi aktualizētu tīklu, tostarp attiecībā uz tehniskajiem aspektiem, informāciju un apmācību.

    II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

    EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

    Vispārīgas piezīmes – ES Jaunatnes stratēģija

    1.

    atkārtoti uzsver vajadzību pēc jaunatnes politikas, kas integrēta visās Eiropas Savienības politikas jomās, izmantojot horizontālu pieeju un rosinot starpnozaru, starpreģionālu un pārrobežu sadarbību;

    2.

    atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu ieviest ES jaunatnes koordinatoru un izveidot ES jaunatnes stratēģijas platformu, palielināt šīs platformas nozīmi informēšanā un padarīt to par platformu pastāvīgam un efektīvam dialogam ar visām ieinteresētajām personām;

    3.

    aicina plānot regulāras sanāksmes ar ES jaunatnes koordinatoru un atzīt tā formālu sadarbību ar Reģionu komiteju, kas pauž vietējās un reģionālās sociālās vajadzības jaunatnes politikas jomā;

    4.

    atzinīgi vērtē jauno Jaunatnes darba programmu un uzsver tās būtisko sociālo vērtību jauniešiem no dažādiem sabiedrības slāņiem, īpaši tiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu un kas pieder pie autohtonajām nacionālajām vai lingvistiskajām minoritātēm; norāda uz nepieciešamību iesaistīt lielāku skaitu jauniešu, tostarp visneaizsargātākos jauniešus, izmantojot atjaunoto ES Jaunatnes dialogu;

    5.

    iesaka maksimāli iekļaut jauniešus no visiem sabiedrības slāņiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas, sociālo integrāciju un atbalstu darba meklēšanā, sekmējot viņu aktīvu līdzdalību visdinamiskākajās nozarēs, piemēram, sportā;

    6.

    pozitīvi vērtē iespēju sistemātiski sekot līdzi ES izdevumiem, kuri rodas saistībā ar dažādām jauniešiem paredzētajām finansēšanas programmām, un aicina finansējumu jauniešu politikas jomām ilgtermiņā palielināt; Šis aspekts ir īpaši nozīmīgs arī attiecībā uz tām ES dalībvalstīm vai reģioniem, kurus visvairāk skārusi intelektuālā darbaspēka emigrācija.

    Eiropas Solidaritātes korpuss

    7.

    iesaka ar dažādu finanšu un komunikācijas līdzekļu palīdzību stiprināt brīvprātīgo darbu vietējā līmenī un norāda, ka daudzi jaunieši piedalās vietējo kopienu projektos, kuru vērtība ir jāatzīst, ņemot vērā, ka tie sekmē politisko un pilsonisko līdzdalību, sociālo iekļaušanu un mazina migrāciju no lauku apvidiem uz pilsētu teritorijām (1);

    8.

    prasa skaidri nodalīt Eiropas Solidaritātes korpusa brīvprātīgā darba profilu no nodarbinātības profila ar mērķi novērst nestabila vai neapmaksāta darba veidus, lai gan atzīst abu profilu papildināmību;

    9.

    atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir atzīt brīvprātīgajā darbā iegūtās prasmes un izdot īpašus Eiropas Solidaritātes korpusa sertifikātus, izmantojot arī tādus novērtēšanas instrumentus kā Europass un Youthpass vai definīcijas kritērijus, kas pieņemti attiecībā uz māceklību;

    10.

    aicina efektīvi pārraudzīt dalīborganizācijas, lai tiktu pilnībā ievēroti principi un standarti, kas izklāstīti Padomes “Ieteikumā par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai” (2);

    11.

    aicina noteikt konkrētus kritērijus to projektu novērtēšanai, kuros ir iesaistītas pirmspievienošanās valstis, kurās ar pagātni saistītās problēmas var negatīvi ietekmēt solidāras rīcības un brīvprātīgā darba uztveri, tādējādi samazinot jauniešu atvērtību šīm vērtībām.

    Īpašie ieteikumi

    12.

    atbalsta Komisijas mērķi palielināt ES jaunatnes stratēģijas ietekmi vietējā līmenī;

    13.

    piekrīt, ka ES jaunatnes koordinatoram ir nozīme un stratēģiska loma, ieviešot regulāras periodiskas tikšanās ar Reģionu komiteju un stiprinot mācību/informācijas kanālus ar ieinteresētajām valsts aģentūrām;

    14.

    atzīst arī privātā sektora nozīmi attiecībā uz t. s. darba praksēm; tomēr saistībā ar šīm praksēm prasa, lai solidaritātes darbības vienmēr garantētu atalgojumu;

    15.

    uzskata: lai nodrošinātu visaugstāko projektu īstenošanas kvalitāti, svarīgi ir pēc iespējas ātrāk šos projektus izvērtēt, dodot iespēju dalīborganizācijām ātrāk piekļūt līdzekļiem un izmantot vienkāršas, raitas un elastīgas projektu reģistrācijas procedūras, īpaši ņemot vērā tos dalībniekus, kuriem ir ierobežota piekļuve internetam un/vai citi šķēršļi, arī valodas barjeras;

    16.

    norāda: lai nodrošinātu Eiropas Solidaritātes korpusa visplašāko atspoguļojumu vietējā un reģionālajā līmenī, svarīga ir pastāvīga mijiedarbība ar valstu ieinteresētajām personām un konkrēta un efektīva informēšana par piedāvātajām iespējām piedalīties solidaritātes darbībās;

    17.

    mudina ar kvalitātes zīmes piešķiršanu novērtēt oriģinālāko un efektīvāko brīvprātīgo darbu (piemēram, brīvprātīgo darbu sadarbībā un sinerģijā ar sporta apvienībām), kas var rosināt jauniešus saglabāt solidāru līdzdalību visu mūžu; aktīvi vēlas, lai dalīborganizācijas varētu izmantot dažādus nodokļu atvieglojumus pēc dalībvalstu autonomās iniciatīvas;

    18.

    uzsver, ka priekšlikums par Eiropas Solidaritātes korpusu būtu jāīsteno saskaņā ar subsidiaritātes principu. Vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalība šā priekšlikuma īstenošanas posmā ir ārkārtīgi svarīga. Aicina Komisiju ņemt vērā vietējo kopienu vajadzības un vēlmes, jo tās ir tuvāk attiecīgajiem iedzīvotājiem; uzsver, ka izglītība, profesionālā apmācība un jaunatnes lietas ir dalībvalstu kompetencē un ka Eiropas Savienībai saskaņā ar LESD 6. pantu ir jāatbalsta, jākoordinē un jāpapildina dalībvalstu pasākumi, ņemot vērā to, ka nodarbinātības sekmēšana ir kopīgu interešu jautājums. Tāpēc tas, cik veiksmīgi būs attiecīgie ES pasākumi, kuriem ir jāatbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, ir atkarīgs no sadarbības ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

    19.

    ir sarūgtināta, ka Eiropas līmenī trūkst kopējas un vienotas definīcijas sociālās ekonomikas uzņēmumiem, no kuriem tomēr regulas priekšlikumā tiek prasīts nodrošināt publicitāti un informācijas izplatīšanu pēc iespējas plašākai auditorijai par programmā atbalstīto darbību radītajām iespējām un rezultātiem (38. apsvērums), kā arī atbalstīt Eiropas Solidaritātes korpusa darbības;

    20.

    ierosina solidaritātes darbību novērtējumu papildināt arī ar kopējiem parametriem, kurus brīvprātīgā darba jomā ir atzinis ar Eiropas Brīvprātīgo centrs.

    Briselē, 2018. gada 6. decembrī

    Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

    Karl-Heinz LAMBERTZ


    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

    (2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 375/2014, ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”) (OV L 122, 24.4.2014., 1. lpp.).

    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

    (2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 375/2014, ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”) (OV L 122, 24.4.2014., 1. lpp.).

    (1)  Padomes 2018. gada 15. marta Ieteikums par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.).

    (1)  Padomes 2018. gada 15. marta Ieteikums par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.).

    (1)  Kā piemēru var minēt neseno Lombardijas reģiona (Itālijā) pieredzi, kurš sekmīgi popularizēja jauniešiem paredzētās iniciatīvas, ar kurām tika atbalstīts sports ar augstu solidaritātes vērtību (sk. Lega Civica).

    (2)  http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-6779-2018-INIT/lv/pdf


    Top