(1)

Pēc pirmspaziņošanas procedūras Beļģijas Karaliste saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 108. panta 3. punktu 2019. gada 19. decembra vēstulē paziņoja Komisijai par tirgus mēroga jaudas atlīdzības mehānismu (“pasākums” jeb “JAM”).

(2)

Komisija 2020. gada 21. septembra vēstulē informēja Beļģiju, ka tā ir nolēmusi attiecībā uz pasākumu sākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(3)

Komisijas lēmums sākt procedūru (“lēmums par procedūras sākšanu”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes.

(4)

Beļģija 2020. gada 22. oktobra vēstulē iesniedza savas piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu. Komisija saņēma piezīmes arī no 15 ieinteresētajām personām. Tā pārsūtīja piezīmes Beļģijai, kurai tika dota iespēja uz tām atbildēt. Beļģijas piezīmes tika saņemtas 2020. gada 24. decembra vēstulē.

(5)

Beļģija 2021. gada 9. jūlijā piekrita izņēmuma kārtā atteikties no savām tiesībām, kas izriet no LESD 342. panta saistībā ar Regulas Nr. 1/1958 (3) 3. pantu, kā arī tam, ka šis lēmums tiek pieņemts un paziņots angļu valodā.

(6)

Beļģija paredz, ka no 2025. gada tā saskarsies ar elektroenerģijas ražošanas pietiekamības problēmu, kas galvenokārt izriet no tās lēmuma laikposmā no 2022. gada līdz 2025. gadam pakāpeniski atteikties no visas kodolenerģijas ražošanas jaudas un pārtraukt siltumenerģijas ražošanas jaudu izmantošanu Beļģijā un tās kaimiņvalstīs.

(7)

Tāpēc pasākuma mērķis ir nodrošināt pietiekamu jaudu elektroenerģijas ražošanai un to, lai šāda ražošana atbilstu paredzamajam elektroenerģijas pieprasījumam.

(8)

JAM ietvaros atbalsta saņēmēji tiktu atlasīti konkurenci veicinošā konkursa procedūrā un saņemtu atlīdzību par savu pieejamību. Atbalsts tiktu sniegts kā jaudas maksājums jaudas nolīguma darbības laikā. Apmaiņā pret to izraudzītie pretendenti nodrošinātu savu pieejamību, lai apmierinātu pārvades sistēmas operatora (“PSO”) pieprasījumu iespējamos stresa gadījumos.

(9)

Beļģija savus valsts dekarbonizācijas mērķus ir noteikusi savā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (“NEKP”) (4). Pamatojoties uz šo NEKP, tiek plānots, ka atjaunojamo energoresursu īpatsvars Beļģijas elektroenerģijas patēriņā palielināsies no 17 % 2017. gadā līdz vismaz 40,4 % 2030. gadā. Lai sasniegtu šos mērķus, būs jāintegrē liela daļa atjaunojamo energoresursu (AER), piemēram, vēja un saules enerģija, kuru nepastāvīgums var apdraudēt piegādes pietiekamību un drošību.

(10)

Lai gan AER attīstība nav JAM galvenais mērķis, tā izstrāde ietver vērienīgos mērķus arī turpmāk ieviest AER Beļģijas energoresursu struktūrā un papildina jaunu nepastāvīgo AER turpmāku attīstību.

(11)

Pasākuma juridiskais pamats ir 1999. gada 29. aprīļa Elektroenerģijas likums par Beļģijas elektroenerģijas tirgus organizāciju (“Elektroenerģijas likums”), kas grozīts ar 2019. gada 16. maijā un 2021. gada 19. martā Beļģijas Oficiālajā Vēstnesī publicētajiem likumiem (5).

(12)

Turklāt tika sagatavoti karaļa dekrēti (6) un Beļģijas JAM darbības noteikumi (7), lai sīkāk izklāstītu JAM nosacījumus:

(13)

Beļģijas PSO Elia 2020. gada augustā rīkoja sabiedrisko apspriešanu par Beļģijas JAM darbības noteikumiem (13).

(14)

Ierosinātā JAM galvenais mērķis ir nodrošināt piegādes drošību, kā noteikts uzticamības standartā.

(15)

Kā paziņots 2019. gadā, Beļģijā uzticamības kritēriji tika noteikti, izmantojot divdaļīgu sagaidāmā slodzes zuduma ilguma (“LOLE”) kritēriju: paredzamais stundu skaits, kuru laikā visi Beļģijas elektrotīklam pieejamie ražošanas resursi nenosedz slodzi un vajadzību pēc ražošanas rezervēm, ņemot vērā arī pieprasījumreakciju, uzkrāšanu un starpsavienotājus, statistiski tipiskā gadā nepārsniedz trīs stundas. Otrais kritērijs ir tāds, ka LOLE ir mazāks par 20 stundām statistiski netipiskā gadā (“LOLE95”) (14). Šīs vērtības tika iekļautas arī Elektroenerģijas likumā.

(16)

Uzticamības standarts ir aplēstā vērtība, ko patērētāji piešķir, lai izvairītos no elektropadeves pārtraukumiem (“VOLL”), un jaunās jaudas paredzamās izmaksas Beļģijā (“CONE”).

(17)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulas (ES) 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu (15) (“Elektroenerģijas regula”) 23. panta 6. punktā ir paredzēta Savienības metodika VOLL, CONE un uzticamības standarta aprēķināšanai.

(18)

Energoregulatoru sadarbības aģentūra (“ACER”) 2020. gada 2. oktobrī apstiprināja VOLL aprēķināšanas metodiku (“VOLL metodika”), CONE aprēķināšanas metodiku (“CONE metodika”) un uzticamības standarta aprēķināšanas metodiku (“US metodika”). Visas trīs metodes kopā sauc par “VOLL/CONE/US metodiku” (16).

(19)

Beļģija 2021. gada 7. jūnijā iesniedza jauno VOLL, CONE un uzticamības standarta aprēķinu saskaņā ar VOLL/CONE/US metodiku.

(20)

Beļģijas energoregulators (“CREG”) 2021. gada 28. maijā iesniedza enerģētikas ministram savu priekšlikumu par Beļģijas uzticamības standartu. CREG ierosinātais uzticamības standarts bija 2 stundas un 43 minūtes.

(21)

Ekonomikas federālā valsts dienesta Enerģētikas ģenerāldirektorāts savā 2021. gada 2. jūnija atzinumā ieteica noapaļot uzticamības standartu līdz trim stundām, lai nodrošinātu atbilstību iepriekšējiem pētījumiem par valsts un Eiropas resursu pietiekamību, lai nodrošinātu atbilstību praksei, saskaņā ar kuru uzticamības standartus izsaka noapaļotās stundās, kā kaimiņvalstīs, un ņemtu vērā to, ka Beļģijā noteikto deficītu, kas nav maznozīmīgs, kompensēs ar energoresursu struktūru, nevis vienu atsauces tehnoloģiju.

(22)

Saskaņā ar Karaļa dekrēta projektu par uzticamības standarta noteikšanu un VOLL un CONE izmaksu vērtību apstiprināšanu jaunais uzticamības standarts ir noteikts trīs stundas.

(23)

Karaļa dekrēta projektā ir apstiprināta arī VOLL izmaksu vienotā aplēse, pamatojoties uz vērtību, ko noteicis Ekonomikas federālā valsts dienesta Enerģētikas ģenerāldirektorāts kopā ar Plānošanas biroju, un CONE izmaksu vienotā aplēse, pamatojoties uz pieprasījumreakcijas tehnoloģiju (17).

(24)

VOLL tiks noteikta 16 033 EUR/MWh un CONE – 45 EUR/kW gadā.

(25)

VOLL tika aprēķināta, izmantojot triangulācijas metodi, kurā ņemta vērā ražošanas funkcija un CREG veiktais apsekojums par gatavību maksāt. Saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju CREG veiktais apsekojums nebija uzticams, jo cita starpā vienīgais ierosinātais scenārijs (kurā temperatūra ir zemāka par +5 °C) nebija reprezentatīvs attiecībā uz lielāko daļu iztrūkuma scenāriju. Tāpēc, aplēšot VOLL, apsekojuma rezultātu nozīme bija ierobežota.

(26)

Saskaņā ar Elektroenerģijas likumu aprēķini, kas attiecas uz JAM, tiks veikti, pamatojoties uz uzticamības standartu, kas bija spēkā 15. septembrī gadā pirms izsoles.

(27)

Ņemot vērā saspringto grafiku, Beļģija aprēķināja apjomu, kas jāiepērk G-4 un G-1 izsolēs, kuras plānotas attiecīgi 2021. gada oktobrī un 2024. gada oktobrī, pamatojoties uz veco uzticamības standartu, uz kuru attiecas apņemšanās vajadzības gadījumā koriģēt apjomu, ja jaunais uzticamības standarts un pietiekamības novērtējums liecinātu, ka jaudas vajadzība ir daudz mazāka.

(28)

Beļģija arī apņēmās atjaunināt VOLL, pamatojoties uz jaunu apsekojumu par gatavību maksāt saskaņā ar CONE/VOLL/US metodiku, un vajadzības gadījumā līdz 2022. gada septembrim noteikt jaunu uzticamības standartu nolūkā to izmantot, lai noteiktu apjomu, kas jāiepērk vēlākais 2023. gada izsolē.

(29)

Saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju, sākot no 2025. gada, Beļģija saskarsies ar pietiekamības problēmu, kas galvenokārt izriet no pakāpeniskas atteikšanās no kodolenerģijas ražošanas laikposmā no 2022. gada līdz 2025. gadam, ko pastiprina siltumenerģijas jaudu ražošanas pārtraukšana kaimiņvalstīs. Pietiekamības problēma ir noteikta pētījumā par valsts resursu pietiekamību, aplūkojot vairākus scenārijus.

(30)

Beļģijas pārvades sistēmas operatora Elia 2019. gada jūnijā publicētajā pētījumā par valsts resursu pietiekamību laikposmā no 2020. gada līdz 2030. gadam (“2019. gada pietiekamības un elastības pētījums”) (18) līdz 2025.–2026. gada ziemai tika konstatēta sistemātiska jaunas jaudas vajadzība vismaz 3,9 GW apmērā lielas ietekmes mazas varbūtības (HiLo) scenārijā (ES HiLo). Šajā scenārijā ir ņemta vērā importētā elektroenerģija un pieņemts, ka varētu nebūt pieejamas vairākas Francijas kodolelektrostacijas (papildus “parastai” nepieejamībai). Tas pats scenārijs tika izmantots, novērtējot stratēģiskās rezerves apjomu (19). ES pamatscenārijā (20) deficīts ir 2,4 GW, ja sistēmā tiek saglabāta pašreizējā siltumenerģija (sk. 2019. gada pietiekamības un elastības pētījuma 4.–18. attēlu).

(31)

2019. gada pietiekamības un elastības pētījuma rezultāti attiecībā uz ES HiLo scenāriju liecina, ka bez intervences 2025. gadā LOLE būtu 10,5 stundas, tādējādi ievērojami pārsniedzot valsts uzticamības standartu attiecībā uz piegādes drošību. LOLE95 rādītājs palielinātos pat līdz 84 stundām. Nākamajā tabulā ir redzami LOLE rezultāti, kas iekļauti valsts resursu pietiekamības pētījumā ES HiLo scenārija un ES pamatscenārija vajadzībām.

1. tabula

Beļģijas LOLE rezultāti pietiekamības un elastības pētījumā

Avots: 2019. gada pietiekamības un elastības pētījums.

(32)

CREG2019. gada 11. jūlijā publicēja 2019. gada pietiekamības un elastības pētījuma analīzi (21). Šajā analīzē CREG cita starpā apšaubīja to, ka ES HiLo scenārijs tiek izmantots kā galvenais scenārijs. CREG uzskata, ka būtu jāuzlabo esošās un jaunās jaudas rentabilitātes novērtēšanas metodika un jāņem vērā visas Beļģijā un ārvalstīs pieejamās balansēšanas rezerves.

(33)

2019. gada novembrī elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (“ENTSO-E”) nāca klajā ar 2019. gada vidēja termiņa pietiekamības prognozi (“2019. gada MAF”) (22), kurā bija norādīti turpmāk minētie rezultāti attiecībā uz Beļģiju 2025. gadā.

2. tabula

Beļģijas LOLE līmeņi 2019. gada MAF

Avots: ENTSO-E, “Vidēja termiņa pietiekamības prognoze – 2019. gads”.

(34)

Tomēr, kā apgalvo Beļģija, ENTSO-E 2019. gada MAF nesniedz pietiekami precīzus Beļģijas LOLE rezultātus, jo tiek pieņemts, ka būs pieejami papildu 2,5 GW (24), kas faktiski netiek garantēti.

(35)

Savā 2020. gada aprīļa (25) galīgajā ziņojumā Piecpusējais enerģētikas forums (26) (“PLEF”) nāca klajā ar turpmāk minētajiem rezultātiem attiecībā uz Beļģiju 2025. gadā.

3. tabula

Beļģijas LOLE līmeņi PLEF 2020. gada vispārējā pietiekamības novērtējumā

Avots: Piecpusējais enerģētikas forums, “Ražošanas pietiekamības novērtējums, 2020. gada aprīlis, galīgais ziņojums”.

(36)

ENTSO-E 2020. gada novembrī izdeva 2020. gada MAF. Attiecībā uz pamatscenāriju 2025. gadam 2020. gada MAF rezultāti liecina, ka vidējā LOLE ir 0,4 stundas, kas tādējādi atbilst Beļģijas tiesību aktos noteiktajam pietiekamības kritērijam, proti, LOLE 3 stundas.

(37)

Tomēr valstu piezīmēs, kas pievienotas 2020. gada MAF, Beļģija norādīja, ka: “2020. gada MAF ir pieņemts liels apjoms “jaunas” jaudas, kas sadalīts lielā skaitā valstu. Jāatzīmē, ka kopumā nav pārliecības par to, ka šīs jaudas galu galā būs pieejamas 2025. gadā, tāpēc šie pieņēmumi un rezultāti, kas izriet no 2020. gada MAF, būtu jāinterpretē piesardzīgi. Turklāt Beļģija jau vairākus gadus ir daļa no reģiona, kurā jau tiek īstenota tirgus sasaiste pēc plūsmas principa. Tā kā Elia ir izstrādājusi un ieviesusi simulācijas modeli pēc plūsmas principa, piemēram, Elia 2019. gada pētījumā, kas tika izmantots arī PLEF GAA 2020. gada pētījumā, šāda pieeja vēl nav izmantota pašreizējā 2020. gada MAF pētījumā”.

(38)

Savā paziņojumā Beļģijas iestādes norādīja, ka metodika un dati ir saskaņoti Eiropas līmenī, lai 2019. gada pietiekamības un elastības pētījums atbilstu 2019. gada MAF.

(39)

Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 23. panta 3. punktu ENTSO-E būtu jāizstrādā metodika Eiropas resursu pietiekamības novērtējuma (“ERAA”) veikšanai un jebkura valsts resursu pietiekamības novērtējuma (“NRAA”) (sk. Elektroenerģijas regulas 24. pantu) veikšanai. Šī metodika būtu jāapstiprina ACER.

(40)

ACER2020. gada 2. oktobrī apstiprināja metodiku Eiropas resursu pietiekamības novērtējuma veikšanai (“ERAA metodika”) (30).

(41)

Elia2021. gada 30. jūnijā publicēja jaunu pietiekamības un elastības pētījumu par 2022.–2032. gadu (“2021. gada pietiekamības un elastības pētījums”).

(42)

Saskaņā ar ERAA metodiku Elia integrēja turpmāk izklāstītos ERAA metodikas elementus 2021. gada pietiekamības un elastības pētījumā:

(43)

Beļģijas iestādes norādīja, ka šajā pētījumā ir izpildītas galvenās metodiskās prasības, kas noteiktas ERAA metodikā.

(44)

Pamatojoties uz Elektroenerģijas regulu, NRAA jābūt ietvertiem galvenajiem atsauces scenārijiem. Minētajos scenārijos cita starpā ir ietverts ražošanas aktīvu ekonomiskās dzīvotspējas novērtējums. ERAA metodikā ir sīkāk precizēts, ka jānosaka divi galvenie atsauces scenāriji – viens ar jaudas mehānismiem visā Eiropā un otrs bez tiem.

(45)

Attiecīgi 2021. gada pietiekamības un elastības pētījumā tika aplūkoti divi galvenie scenāriji:

(46)

2021. gada pietiekamības un elastības pētījumā ir pienācīgi ņemts vērā visu resursu devums, tostarp esošās un nākotnes elektroenerģijas ražošanas, enerģijas uzkrāšanas, nozaru integrācijas, pieprasījumreakcijas un importa un eksporta iespējas un to devums elastīgai sistēmas darbībai.

(47)

Beļģijas iestādes apgalvoja, ka, modelējot maksimālās klīringa cenas 2021. gada pietiekamības un elastības pētījumā, ir ņemti vērā visi pieejamie tiesību aktu noteikumi, piemēram, pašlaik piemērojamais maksimālās cenas ierobežojums, 60 % noteikums (31), kas paredzēts Komisijas 2015. gada 24. jūlija Regulā (ES) 2015/1222, ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (32), un ACER2017. gada 14. novembra Lēmums Nr. 04/2017.

(48)

2021. gada pietiekamības un elastības pētījumā ir modelēts maksimālās klīringa cenas automātiskais pieaugums no 2025. gada. Saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju ir ļoti iespējams, ka līdz 2025. gadam LOLE nebūs, tāpēc līdz 2025. gadam netiks modelēts maksimālās klīringa cenas pieaugums. Tomēr, pat ja maksimālās cenas pieaugums notiktu, saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju modelēšana liecina, ka ekonomiskās dzīvotspējas novērtējuma rezultāti 2025. gadam nemainītos (sk. 2021. gada pietiekamības un elastības pētījuma 3.–72. attēlu). Beļģija apņēmās nodrošināt, ka jaunajā pietiekamības pētījumā, kas jāpublicē līdz 2023. gada jūnijam, pilnībā tiek ņemta vērā dinamiska cenu pieauguma metodika, sākot no simulācijas perioda sākuma.

(49)

Saskaņā ar 2021. gada pietiekamības un elastības pētījumu, sākot no 2025. gada, kad pakāpeniski būs izbeigta kodolenerģijas ražošana, Beļģijā būs strukturāla jaunas jaudas vajadzība. Galvenajā ES pamatscenārijā 2025. gadā šī vajadzība ir 2 GW, un līdz 2032. gadam tā pakāpeniski pieaug līdz 3,9 GW. Pieaugošā vajadzība ir saistīta ar gaidāmo elektroenerģijas patēriņa pieaugumu un importa samazinājumu iztrūkuma periodos Beļģijā.

(50)

2021. gada pietiekamības un elastības pētījumā norādīts, ka līdz 2025. gadam tikai ļoti neliela jaunās jaudas daļa būs dzīvotspējīga parastā enerģijas tirgū.

(51)

Attiecīgi Beļģijas iestādes uzskata, ka, neveicot nekādas darbības, pastāv bažas par resursu pietiekamību Beļģijā, sākot ar 2025. gadu.

(52)

2021. gada pietiekamības un elastības pētījums ataino jaunāko un labāko priekšstatu par JAM nepieciešamību.

(53)

Beļģija ir konstatējusi vairākas tirgus nepilnības, kas traucē elektroenerģijas tirgum darboties labi, būt drošam, cenas ziņā pieejamam un ilgtspējīgam.

(54)

Pirmā tirgus nepilnība izriet no dažādiem faktoriem, kas neļauj raidīt iedarbīgus cenas signālus, un no tā, ka elektroenerģijas cenas nevar paaugstināties līdz VOLL, un citām tirgus struktūras nepilnībām.

(55)

Šo tirgus nepilnību un ar tām saistītās reglamentējošās rīcības apvienojumam var būt tendence “samazināt” cenas signālus elektroenerģijas tirgos, lai iztrūkuma laikā cenas nepalielinātos līdz “efektīvam” līmenim. Tas izraisa ieņēmumu pastāvīgu nepietiekamību iekārtu operatoriem un pieprasījumreakcijas pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi ietekmējot spēju atgūt savas fiksētās un mainīgās izmaksas, ko parasti dēvē par “trūkstošo naudu”, neļaujot tirgus spēkiem sasniegt vajadzīgo pietiekamības līmeni.

(56)

Teorētiski patērētāju nespēju izvēlēties sev vēlamo uzticamības līmeni nevar novērst parastā enerģijas tirgū, ļaujot cenām augt līdz likumā noteiktam līmenim, kas ataino cenu, kuru patērētāji vairs nevēlētos maksāt par enerģiju, un ļautu ražotājiem saņemt iztrūkuma rentes. Tomēr vājas pieprasījumreakcijas dēļ ir grūti uztvert faktisko VOLL, un cenu pieaugumu ietekmē politiskās pieņemamības problēmas.

(57)

Saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju otra tirgus nepilnība izriet no ieguldītāju nevēlēšanās uzņemties risku, ņemot vērā pieaugošo svārstīgumu un lielo regulatīvo nenoteiktību. Arvien pieaugošā nepastāvīgo atjaunojamo energoresursu izmantošana padara cenas nepastāvīgākas un palielina neskaidrību par tradicionālo tehnoloģiju iespējām atgūt savas fiksētās izmaksas elektroenerģijas tirgū. Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju nelielas atšķirības apstākļos, kas saistīti ar AER ieviešanas līmeni, piemēram, mērķiem attiecībā uz saules enerģiju, vēja enerģiju uz sauszemes un atkrastes vēja enerģiju, varētu būtiski ietekmēt tradicionālo ražošanas tehnoloģiju ieņēmumus. “Trūkstošās naudas” problēma kļūst arvien lielāka, jo palielinās nepastāvīgā jauda. Tādējādi saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju tas palielina ekonomisko risku, kas saistīts ar ieguldījumiem elastīgās tradicionālās ražošanas tehnoloģijās. Turklāt saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju enerģijas cenas parasti neparedz nākotnes riska ierobežošanas periodu, kas ilgāks par trim gadiem, un tas nav pietiekams, lai ieguldītāji gūtu pamatojumu ieguldījumiem. Turklāt saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju, lai gan nākotnes tirgi varētu pielāgoties pieaugošām piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņām, tie nevarētu garantēt nodrošinājumu būtiska strukturāla satricinājuma gadījumā, piemēram, īstenojot plānoto pakāpenisko atteikšanos no kodolenerģijas Beļģijā.

(58)

Treškārt, elektroenerģijas sistēmu uzticamībai ir noteiktas sabiedriskā labuma iezīmes. Tas ir tāpēc, ka ieguvēji no ieguldījumiem augstākā piegādes drošības līmenī ir visi, lai gan, kā paskaidrots iepriekš, sistēmas operators nevar selektīvi atvienot pieslēgumu lielākajai daļai individuālo galapatērētāju atkarībā no to gatavības maksāt. Tādējādi ražotājiem, visticamāk, būs neoptimāli stimuli ieguldīt ražošanas jaudā, kas galu galā nodrošinātu neoptimālu sistēmas uzticamības līmeni.

(59)

Saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju šie jautājumi Beļģijā ir īpaši, jo Beļģija ir salīdzinoši mazs un savstarpēji cieši saistīts tirgus, un tāpēc to ietekmē līdzīgi piegādes riski, ko rada kaimiņvalstu elektroenerģijas tirgi. Tāpēc saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju pietiekamību Beļģijā lielā mērā ietekmē situācija kaimiņvalstu elektroenerģijas tirgos.

(60)

Komisija 2018. gadā apstiprināja Beļģijas stratēģisko rezervi līdz 2022. gada 31. martam (33). Stratēģiskās rezerves mērķis ir apmierināt maksimālo pieprasījumu ziemas periodos, kad tirgus to nedara, saglabājot daļu esošās elektroenerģijas ražošanas un pieprasījumreakcijas jaudas ārpus tirgus kā rezervi, ko izmantot vienīgi tad, kad balansēšanas resursi ir izsmelti.

(61)

Komisija 2019. gada 25. novembrī saņēma Beļģijas Enerģētikas ministrijas īstenošanas plānu (34), kurš sagatavots saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 20. panta 3. punktu un kurā noteikts, ka dalībvalstīm, kurām ir bažas par pietiekamību, īstenošanas plānā ir jāparedz pasākumi, lai likvidētu regulatīvos izkropļojumus vai tirgus nepilnības savos tirgos. Pēc sabiedriskās apspriešanas Komisija 2020. gada 30. aprīlī pieņēma atzinumu par Beļģijas īstenošanas plānu saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 20. panta 5. punktu (35). Beļģija pieņēma un iesniedza Komisijai īstenošanas plāna galīgo redakciju (36).

(62)

Attiecībā uz balansēšanas tirgiem Beļģija savā nebalansa cenu noteikšanas mehānismā ir ieviesusi tā dēvēto “alfa komponentu”. Tas ir papildu nebalansa cenas komponents, kas noteikts balansatbildīgajām pusēm (“BRP”), lai pastiprinātu reāllaika cenas signālu, kad palielinās Beļģijas kontroles zonas sistēmas nebalanss. Savā atzinumā Komisija aicināja Beļģiju apsvērt, vai iztrūkuma cenu noteikšanas funkcija būtu jāpiemēro ne tikai BRP, bet arī balansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (“BSP”). Tas var veicināt piegādes drošību, nodrošinot, ka BRP un BSP tiek piemērota vienāda cena par saražoto/patērēto enerģiju, jo cenu diferencēšana var izraisīt tirgus dalībnieku neefektīvu arbitrāžu. Komisija arī uzskata, ka iztrūkuma cenu noteikšanas funkcija būtu jāaktivizē, ņemot vērā rezervju nepietiekamību sistēmā, un tā būtu jākalibrē, lai palielinātu balansēšanas enerģijas cenas VOLL, kad sistēmā beidzas rezerves. Komisija aicināja Beļģiju apsvērt iespēju ne vēlāk kā 2022. gada 1. janvārī attiecīgi grozīt iztrūkuma cenu noteikšanas shēmu. Turklāt Beļģija īsteno nebalansa ieskaitu, kā arī gatavojas pievienoties ES balansēšanas platformām, kas paredzētas aFRR (automātiskai frekvences atjaunošanas rezervei) un mFRR (manuālai frekvences atjaunošanas rezervei), kuras paredzēts ieviest attiecīgi līdz 2021. un 2022. gada beigām. Turklāt attiecībā uz balansēšanas pakalpojumu un palīgpakalpojumu iepirkumu Beļģija ir apņēmusies veikt šādas darbības:

(63)

Gada ziņojumā, ko Beļģija iesniedza 2021. gada jūlijā, ir apstiprināts, ka šie pasākumi pa šo laiku ir veikti.

(64)

Beļģijā pieprasījumreakcijas pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi piedalīties elektroenerģijas vairumtirgos (tostarp nākamās dienas un tekošās dienas tirgos), kā arī balansēšanas tirgū, un pret tiem izturas līdzīgi kā pret citiem tirgus dalībniekiem un balansēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pieprasījumreakcija var būt pārstāvēta individuāli vai ar agregatoru starpniecību. Lai vēl vairāk veicinātu pieprasījumreakciju, Beļģija savā īstenošanas plānā (iesniegts 2019. gadā) apņēmās ieviest viedos skaitītājus, kas būs atšķirīgi katrā reģionā:

(65)

Beļģijā elektroenerģijas starpsavienojumu īpatsvars 2020. gadā bija 21 %. Ar jau plānotajiem projektiem (sk. Federālo attīstības plānu 2020.–2030. gadam (38)) Beļģijas elektrotīklu starpsavienojumu īpatsvars līdz 2030. gadam sasniegs aptuveni 30 % (39). Nesen sāka vai tuvākajos gados sāks darboties šādi Beļģijas tīklu pastiprinājumi:

(66)

JAM būs pieejams visām jaudām, kas var veicināt resursu pietiekamību, gan esošajām, gan jaunajām jaudām, uzkrāšanai un pieprasījumreakcijai. Tiks atļauta jaudu, tostarp no dažādām tehnoloģijām, apkopošana jeb agregēšana.

(67)

Tiks atļauta arī aizrobežu jaudas dalība. Noteikumi ir sīkāk izklāstīti 2.10. iedaļā.

(68)

JAM atbalsta saņēmēji būs jaudas piegādātāji, kas atlasīti konkurenci veicinošā konkursa procedūrā.

(69)

Minimālais dalības slieksnis ir noteikts 1 MW apmērā galvenokārt šādu iemeslu dēļ:

(70)

Karaļa dekrētā par attiecināmības kritērijiem, kas saistīti ar kumulatīvo atbalstu un minimālo dalības slieksni, ir paredzēts JAM darbības laikā vismaz reizi piecos gados novērtēt minimālā dalības sliekšņa līmeni.

(71)

Agregēšanas noteikumi ļauj piedalīties mazākiem jaudas piegādātājiem, kas neizpilda minimālā sliekšņa prasību.

(72)

Vairāki jaudas piegādātāji var izvēlēties agregēšanu vienā jaudas tirgus vienībā vismaz 1 MW apmērā bez maksimālā apjoma ierobežojuma. Vienīgais ierobežojums ir tāds, ka piegādes punkti, uz kuriem attiecas enerģijas tirgu dienas grafiki (parasti mūsdienās piegādes punkti, kas pārsniedz 25 MW), nevar būt apkopotā portfelī. Agregēšana ir atļauta visās tehnoloģijās. Turklāt komponentu pārdale apkopotā jaudas tirgus vienībā (“JTV”) ir atļauta, lai palielinātu elastību attiecībā uz agregatoriem un veicinātu to dalību izsoles procesā.

(73)

Agregēšanas noteikumi tiks periodiski pārskatīti un grozīti, ja Beļģijas iestādes to uzskatīs par vajadzīgu, lai nodrošinātu, ka agregēšanas noteikumi nerada šķēršļus dalībai izsolē.

(74)

Mehānismā ir paredzēta īpaša “neapstiprinātas jaudas” kategorija. To definē kā jaudu, ko G-4 pirmskvalifikācijas procesa sākumā nevar saistīt ar piegādes punktu un kas tādējādi nevar izpildīt piegādes punkta pirmskvalifikācijas prasības. Kategorija ir atvērta visām tehnoloģijām, un tās mērķis ir veicināt tādu jaudu dalību, kam var būt lielākas grūtības nodrošināt nepieciešamo standarta gatavības līmeni G-4. Neapstiprinātas jaudas ir mazāk attīstīti projekti, piemēram, ja piegādes punkts vēl nav zināms; projekta izpildes plāns nav pieejams, un projekts tikai attīstās pirmspiegādes periodā. Beļģijas iestādes paskaidroja, ka jēdziens “neapstiprināta jauda” tika ieviests pēc tirgus pieprasījuma un varētu būt īpaši noderīgs agregatoriem / pieprasījumreakcijas pakalpojumu sniedzējiem, kuri uzskata, ka spēj atrast šādu jaudu pirmspiegādes periodā, bet, piemēram, vēl ir jāpabeidz līgumi ar pieprasījuma vietām / jāapsver vairākas iespējas. Neapstiprināta jauda būtu jāpiedāvā tikai G-4 izsolē. Šai kategorijai var piešķirt tikai standarta jaudas kategoriju ar līgumu uz vienu gadu (sk. 138. un 145. apsvērumu).

(75)

Lai ierobežotu sistēmas drošības apdraudējumu, paļaujoties uz mazāk attīstītiem projektiem, kopējā jauda, kas jāapstiprina šajā kategorijā, nepārsniedz 200 MW pirmajā izsolē. Elektroenerģijas likumā ir paredzēts, ka lēmums par šo maksimālo kopējo jaudu tiek pieņemts katrā izsolē. Laika gaitā šī robežvērtība varētu mainīties, pamatojoties uz pozitīvu pieredzi.

(76)

JAM ir pieejams visiem jaudas turētājiem, ņemot vērā to pieejamības rādītāju un ieguldījumus resursu pietiekamības mērķa sasniegšanā. Patiešām, nav gaidāms, ka JTV būs pieejamas 100 % laika 100 % apmērā no to atsauces jaudas, piemēram, laikapstākļu, tehniskās apkopes ciklu, bojājumu dēļ.

(77)

Šā iemesla dēļ katrai tehnoloģijai tiek aprēķināts korekcijas koeficients, lai novērtētu tās uzticamību un ieguldījumu piegādes drošībā brīžos, kad pietiekamība ir īpaši svarīga (tā sauktās “simulētās iztrūkuma stundas”). Tāpēc jaudas turētāji var piedalīties izsolē un tādējādi būt tiesīgi slēgt jaudas līgumus tikai tad, ja to vērtība nepārsniedz jaudas turētāja koriģēto jaudu (41).

(78)

Katrai tehnoloģijai šo korekcijas parametru aprēķināšanas metodika ir atšķirīga, un tā ir sīkāk precizēta karaļa dekrētā, kurā izklāstīta jaudas aprēķināšanas metodika un izsoles parametri. Tā būs atkarīga no jaudas kategorijas:

(79)

Beļģija 2021. gada 4. maijā iesniedza atjauninātus korekcijas koeficientus, kas redzami nākamajā tabulā.

4. tabula

Korekcijas koeficienti

Avots: paziņojums (42).

(80)

Korekcijas noteikumus var pārskatīt katru gadu un vajadzības gadījumā grozīt. Jo īpaši PSO ņems vērā pašlaik tirgū esošo tehnoloģiju sarakstu. Ja tiktu saņemtas atsauksmes par to, ka sarakstā nav kādas jauna veida tehnoloģijas, to aizvien varētu ņemt vērā, veicot ikgadējo korekcijas koeficientu kalibrēšanu. Tāpēc vajadzības gadījumā korekcijas koeficienti un tehnoloģijas tiks atjaunināti un pārskatīti katru gadu.

(81)

Attiecībā uz pārrobežu dalību – saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 26. pantu netiešas aizrobežu jaudas dalībai pieejamo maksimālo ieejas jaudu kontroles zonā nosaka sistēmas operators katrai tirgus zonai, kas tieši elektriski savienota ar Beļģijas kontroles zonu.

(82)

Kamēr nav pieņemtas attiecīgās stratēģijas, priekšlikumi vai lēmumi, ar ko īsteno Elektroenerģijas regulas 26. pantu, katras ar Beļģiju tieši savienotas tirgus zonas ieguldījumu nosaka pēc šo zonu ieguldījuma simulētās iztrūkuma stundās, kā aprakstīts 2.10.1. iedaļā.

(83)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar citām jaudām, par kurām noslēgs līgumus G-4 izsolē, Elia izmantos G-4 izsoles brīdī zināmos korekcijas koeficientus kā ievades parametru neapstiprinātu jaudu standarta pirmskvalifikācijas procesā (jo standarta pirmskvalifikācijas procesu šīm jaudām var organizēt līdz 24 mēnešiem pēc G-4 izsoles).

(84)

Saskaņā ar paziņojumu PSO organizēs JAM izsoles atkarībā no jaudas resursu līmeņa, kas nepieciešams, lai garantētu pietiekamu resursu pietiekamības līmeni, lai sasniegtu uzticamības standartu.

(85)

Jaudas izsole tiek rīkota katru gadu, bet piegāde notiek četrus gadus vēlāk (“G-4 izsole”). Vēl viena izsole – par piegādi pēc gada – tiek organizēta gadā tieši pirms galvenās izsoles piegādes gada (“G-1 izsole”). Pirmo G-4 izsoli plānots organizēt 2021. gadā, savukārt pirmajai G-1 izsolei būtu jānotiek 2024. gadā.

(86)

Iepriekšējā Elektroenerģijas likuma 7.j panta 2. punktā bija paredzēts, ka PSO ierosina metodi, ar ko nosaka parametrus, pēc kuriem nosaka iepērkamās jaudas daudzumu. Saskaņā ar Elektroenerģijas regulu, kas ir piemērojama no 2020. gada 1. janvāra, dalībvalsts apstiprina izsolāmo apjomu, pamatojoties uz regulatora CREG priekšlikumu. Tāpēc JAM komiteja (Ekonomikas federālais valsts dienests, CREG, Elia un Enerģētikas ministra kabinets) jau 2019. gadā nolēma, ka CREG izstrādās priekšlikumu metodikai attiecībā uz parametriem, ar kuriem nosaka izsolēs iepērkamo apjomu. Turpmākajos apsvērumos ir sniegta sīkāka informācija par hronoloģiju.

(87)

Elia2019. gada 22. novembrī izstrādāja karaļa dekrēta priekšlikuma projektu par izsoles parametru metodikas noteikšanu (piemēram, korekcijas koeficientiem, norunas un atsauces cenām, maksimālo starpposma cenu), tostarp jaudas vajadzības noteikšanas scenārija noteikšanas procesu (43). CREG2019. gada 6. decembrī pieņēma atzinumu (44) par Elia priekšlikumu, kurā tas jo īpaši paskaidro, ka ES HiLo scenārija izmantošana, lai noteiktu iepērkamo jaudu, ir neatbilstoša (45) un neatbilst Elektroenerģijas regulas 24. panta 1. punktam.

(88)

CREG2020. gada 18. martā nosūtīja Beļģijas enerģētikas ministram priekšlikuma projektu Nr. 2064 par iepērkamās jaudas apjoma noteikšanu. Priekšlikuma projekta pamatā lielā mērā bija CREG 2024. gada paziņojums (Z), kas tika nosūtīts ministram 2019. gada 20. decembrī pēc sabiedriskās apspriešanas (46). CREG galīgo priekšlikumu pieņēma 2020. gada 24. martā (47). Priekšlikums:

a)

izriet no budžeta ierobežojuma, saskaņā ar kuru JAM izmaksām jābūt zemākām nekā patērētāja izmaksām, ņemot vērā gaidāmo nepiegādāto enerģiju (EENS) (48), ko nepieļauj ar JAM. JAM izmaksas ir tās jaudas izmaksas, kas pieprasīta, lai nodrošinātu atbilstību uzticamības standartam. Trūkstošās enerģijas paredzamās izmaksas ir EENS, kas reizinātas ar to lietotāju gatavību maksāt, kuri netīši nesaņem šo enerģiju (VOLL). Piegādes drošības apdraudējuma gadījumā šis VOLL ir iepriekš paziņotās nepiegādes izmaksas. Izmantojot Plānošanas biroja VOLL vērtības (49) un ACER pētījumu (50), CREG iegūst šādus budžeta ierobežojumus: Avots: CREG “Priekšlikums (E)2064, 2020. gada 24. marts”.

b)	iegūst šādu pieprasījuma līkni, kur plānotais izsolāmais apjoms ir C-Q (51): Avots: CREG “Priekšlikums (E)2064, 2020. gada 24. marts”.

(89)

Ņemot vērā CREG 2024. gada paziņojuma sabiedriskās apspriešanas rezultātus, Beļģijas Enerģētikas ministrija secināja, ka CREG ierosinātā metodika (jo īpaši budžeta ierobežojumi) nesniedz pietiekamas garantijas, ka JAM mērķis “nodrošināt vajadzīgo piegādes drošības līmeni” tiks sasniegts saskaņā ar juridiskajiem kritērijiem.

(90)

Attiecīgi Beļģijas Enerģētikas ministrija, ņemot vērā 87. apsvērumā minēto Elia izstrādāto karaļa dekrēta priekšlikumu un 88. apsvērumā minēto CREG priekšlikumu, izstrādāja alternatīvu metodi, ar ko nosaka jaudas mehānisma ietvaros iepērkamās jaudas apjomu. No 2020. gada 23. marta līdz 2020. gada 27. martam notika sabiedriskā apspriešana par šo pielāgoto metodiku. Saskaņā ar grozīto JAM likumu pielāgotajā Elektroenerģijas likuma 7.j panta 2. punktā ir paredzēts, ka parametrus, saskaņā ar kuriem nosaka iepērkamo apjomu, definē karaļa dekrētā, pamatojoties uz regulatora priekšlikumu. Galīgais karaļa dekrēts pēc grozītā JAM likuma apstiprināšanas tika publicēts Beļģijas Oficiālajā Vēstnesī 2021. gada 30. aprīlī (52). 91.–99. apsvērumā aprakstīts process, kas paredzēts šajā galīgajā karaļa dekrētā.

(91)

Katru gadu jaudas apjomu, kas vajadzīgs, lai izpildītu uzticamības standartu konkrētajā nākamajā piegādes gadā (t. i., mērķapjomu), noteiks, pamatojoties uz regulatora priekšlikumu. Regulators sniedz šo priekšlikumu, ņemot vērā PSO sniegtos datus, bet arī šos datus PSO aprēķina, pamatojoties uz scenāriju un starpposma vērtībām, ko ierosinājis regulators un noteicis ministrs. Mērķapjomu nosaka, pamatojoties uz juridiskās uzticamības standartu, kas atbilst noteiktai LOLE vērtībai. Scenārijs tiek kalibrēts, lai nodrošinātu šā kritērija izpildi. Kad scenārijs ir kalibrēts, tiek veikta tirgus simulācija, kuras rezultātā tiek noteiktas simulētās iztrūkuma stundas. Tad mērķapjomu aprēķina kā vidējās slodzes simulētās iztrūkuma stundās un balansēšanas vajadzības summu, no kuras atņem vidējo EENS simulētās iztrūkuma stundās.

(92)

91. apsvērumā minētais scenārijs būs viens no galvenajiem atsauces scenārijiem, ko izmantos, lai noteiktu bažas par resursu pietiekamību, izmantojot vai nu jaunāko ERAA (53), vai jaunāko NRAA (54), un to atjauninās ar jaunāko pieejamo informāciju (55). Iepērkamā jaudas apjoma noteikšanas procesa beigās ir jāievēro arī attiecīgās Elektroenerģijas regulas daļas.

(93)

Karaļa dekrētā ir paredzēta turpmāk izklāstītā procedūra atsauces scenārija noteikšanai. Kā ieguldījumu enerģētikas ministra lēmumā pēc sabiedriskās apspriešanas ar tirgus dalībniekiem par datiem un pieņēmumiem Beļģijas PSO publicēs ieteikumu. Pēc tam regulators iesniegs priekšlikumu par atsauces scenāriju, ņemot vērā karaļa dekrētā paredzēto metodiku. Visbeidzot, Ekonomikas federālais valsts dienests publicēs ieteikumu par šo priekšlikumu. Galīgo lēmumu par scenārija izvēli pieņem enerģētikas ministrs.

(94)

Vispārējā izsoles maksimālā cena nosaka maksimālo atlīdzību, ko piedāvājums var saņemt JAM izsolē, un ir piemērojama visām jaudas kategorijām. Ierobežojot maksimālo atlīdzību, ko var saņemt, vispārējā izsoles maksimālā cena ierobežo iespēju ļaunprātīgi izmantot tirgus varu, iesniedzot neatbilstošus piedāvājumus. Vispārējo izsoles maksimālo cenu aprēķina, reizinot neto CONE (56) ar koeficientu X. Korekcijas koeficienta X vērtībā ir ņemtas vērā nenoteiktības, kas saistītas ar neto CONE aplēsēm gan ar dažādām tehnoloģijām saistītu jaunas iekārtas bruto izmaksu mainīguma līmenī, gan arī nosakot gadskārtējos inframarginālos pabalstus enerģijas tirgū un neto ieņēmumus balansēšanas papildpakalpojumu tirgū. Vispārējā izsoles maksimālā cena pirmajā izsolē ir 75 EUR/kW gadā, kas ir vienāda ar neto CONE reizinātu ar korekcijas koeficientu 1,50 (57).

(95)

G-4 izsoļu pieprasījuma līkne ir sagatavota, pamatojoties uz trim punktiem, kā redzams attēlā.

(96)

G-1 izsoļu pieprasījuma līkne ir sagatavota, pamatojoties uz tiem pašiem B un C punktiem kā G-4 izsolēm, bet mērķapjomu koriģē, lai ņemtu vērā jaudu, par ko jau ir noslēgti līgumi G-4 izsolē, kas atbilst tam pašam piegādes periodam. Ordinātā A punkts atbilst vispārējai izsoles maksimālajai cenai un abscisā – mērķapjomam.

(97)

Beļģijas iestādes uzskata, ka pieprasījuma līknes struktūra atbilst diviem principiem:

(98)

Saskaņā ar Elektroenerģijas likumu minimālais jaudas apjoms ir jārezervē G-1 izsolēm un jāatskaita no mērķapjoma G-4 izsolē. Šis rezervētais apjoms ir vismaz vienāds ar jaudu, kas vidēji vajadzīga, lai nosegtu kopējo maksimālo jaudu mazāk nekā 200 darba stundās gadā. Saskaņā ar Karaļa dekrētu, ar ko nosaka jaudas aprēķināšanas metodiku un izsoles parametrus saistībā ar jaudas atlīdzības mehānismu, jauda, kas nepieciešama, lai nosegtu kopējo maksimālo jaudu vidēji mazāk nekā 200 stundās katrā 100 MW blokā, nosaka pēc vidējā stundu skaita, kas nepieciešams, lai izpildītu piegādes drošības kritēriju, pamatojoties uz slodzes ilguma līkni. Tās ir stundas, kas vajadzīgas noteiktai jaudai, lai nodrošinātu maksimālo elektroenerģijas patēriņu. Pamatojoties uz pieprasījuma līknes aplēsi, G-1 izsolē, kas paredzēta 2024. gadā, tika rezervēti aptuveni 2,5 GW. Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju lēmums rezervēt daļu no apjoma, ko paredzēts iepirkt G-1 izsoles procesā, ataino tās vēlmi uzsvērt mehānisma tehnisko neitralitāti un atvērtību. Šis pasākums veicina pieprasījumreakcijas pakalpojuma sniedzēju dalību, jo šīm jaudām varētu būt grūtāk savlaicīgi plānot pieejamību, kas varētu apgrūtināt to dalību G-4 izsolē. Neraugoties uz jaudas apjoma pārcelšanu uz G-1 izsoli, visiem jaudas turētājiem ir atļauts piedalīties gan G-4, gan G-1 izsolē konkrētā piegādes periodā.

(99)

Karaļa dekrēta projekta galīgās redakcijas īstenošanas paredzēšana:

(100)

Pieprasījuma līkne G-4 izsolei 2021. gada oktobrī ir balstīta uz 2019. gada MAF galveno scenāriju ar atjauninātiem datiem un korekcijām, kuru pamatā ir PLEF veiktais un 2020. gada aprīlī publicētais “Ražošanas pietiekamības novērtējums” (sk. arī 287.–289. apsvērumu).

(101)

2021. gada pietiekamības un elastības pētījumā izmantots 2020. gada MAF galvenais scenārijs, ko papildina jaunākā datu kopa, kura pieejama par katru valsti un apkopota no ENTSO-E un publiski pieejamās informācijas vai atjauninātiem valsts pētījumiem par citām valstīm. Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju, izmantojot to pašu avotu (MAF) kā datu kopu gan resursu pietiekamības novērtējumiem, gan pieprasījuma līknes kalibrēšanai, saskaņotība ir nodrošināta.

(102)

Beļģija paskaidroja, ka jutīgums, kas izmantots pieprasījuma līknes aprēķinos pirmajā izsolē par Francijas kodolenerģijas ražošanas jaudas nepieejamību (saskaņā ar Ražošanas pietiekamības novērtējumu, ko veica PLEF), ir modelēts arī 2021. gada pietiekamības un elastības pētījumā.

(103)

Aplēstais apjoms, kas jāiepērk pirmajā G-4 un G-1 izsolē, ir aptuveni 9,5 GW. Kopējo apjomu nosaka katrai izsolei, un tā pamatā ir 2.5.2. iedaļā izklāstītā metodika. G-4 izsoles pieprasījuma līknē Beļģijas iestādes ir atlikušas būtisku apjomu G-1 izsolei, nodrošinot, ka jauna kalibrēšana notiks tuvāk piegādes gadam, un izvairoties no tā, ka pirmajā G-4 izsolē tiks izsolīts pārāk liels jaudas apjoms. Šis lielais G-1 rezervētais apjoms ļauj Beļģijas iestādēm tikt galā ar nelielām novirzēm pēc jauniem ievades datiem un metodiskiem uzlabojumiem, kā arī nodrošina, ka jaunām un inovatīvām tehnoloģijām tiek dotas plašas dalības iespējas, tādējādi praksē nodrošinot pasākuma tehnoloģisko neitralitāti.

(104)

Kopumā par aptuveni 54 % no vidējā maksimālā patēriņa iztrūkuma brīžos tiks noslēgti līgumi G-4 izsolē 2021. gadā, tādējādi samazinot mērķapjomu līdz absolūti nepieciešamajam apjomam.

(105)

Beļģija apņēmās veikt kontrolpārbaudi un vajadzības gadījumā koriģēt ar NRAA 2023. gada rezultātiem apjomus, kas jāiepērk T-4 izsolē 2023. gadā un T-1 izsolē 2026. gadā.

(106)

Obligāta pirmskvalifikācijas procedūra ir piemērojama visiem ražošanas jaudas turētājiem, kuru ražošanas jauda ir lielāka par 1 MW. Tomēr attiecībā uz iepriekš kvalificētām jaudām nav pienākuma piedalīties konkursa procedūrā (nepiedalīšanās). Lai atvieglotu šo obligāto pirmskvalifikāciju, ir paredzēts paātrināts pirmskvalifikācijas process, lai jaudas turētāji varētu izpildīt pirmskvalifikācijas pienākumu ar minimālu piepūli (ir vajadzīgs tikai minimāls informācijas daudzums, piemēram, identifikācijas numurs, piegādes punkta veids un kopējā uzstādītā jauda): jaudas turētāji pēc ātra pirmskvalifikācijas procesa, jauda automātiski tiek uzskatīta par tādu, kas nepiedalās.

(107)

Pirmskvalifikācijas prasības ietver emisiju robežvērtību: jaudas piegādātāji, kas pārsniedz turpmāk norādīto emisiju robežvērtību, nevar piedalīties jaudas izsolē:

(108)

Turklāt pirmskvalifikācijas procesā kandidātiem ir jāsniedz provizorisks finansiāls nodrošinājums, lai tie varētu piedalīties izsolē. Šis provizoriskais finansiālais nodrošinājums stājas spēkā, kad izsolē tiek izvēlēta JTV. Ja jaudas piegādātājs pēc atlases izsolē nepilda savas līgumsaistības vai nevēlas parakstīt jaudas līgumu, pirmspiegādes kontroles procesā tiks piemērotas finansiālas sankcijas. Līgumpartnerim ir tiesības pieprasīt finansiālu nodrošinājumu gadījumā, ja šīs sankcijas netiek samaksātas. Pirmskvalifikācijas laikā provizoriskā finansiālā nodrošinājuma summa būs 20 000 EUR/MW virtuālajām un papildu JTV un 10 000 EUR/MW esošajām JTV, ņemot vērā JTV attiecināmo apjomu (ņemot vērā to, ka jauda, par ko jau ir noslēgti līgumi, vēl nav zināma, un nodrošinot, ka finansiālais nodrošinājums ir samērīgs ar projekta apmēru un no tā izrietošo sistēmas risku nepiegādāšanas gadījumā). Ja galīgais JTV jaudas apjoms, par ko noslēgts līgums, ir mazāks par tās attiecināmo apjomu, finansiālā nodrošinājuma summu samazina par pozitīvo starpību starp attiecināmo apjomu un līgumā paredzēto jaudu, reizinot to ar 20 000 EUR (virtuālo un papildu JTV gadījumā) vai 10 000 EUR (esošo JTV gadījumā).

(109)

Turklāt pusēm, kas vēlas pieteikties ar fosilo kurināmo darbināmu jaunu iekārtu priekšatlasei (par jaudas līgumu uz 15 gadiem), ir jāsaprot, ka jaudas līguma slēgšanas tiesību iegūšana neatbrīvo tās no pašreizējiem un turpmākajiem tiesību aktiem un mērķiem, ko Eiropas Savienība un/vai Beļģija noteikusi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā. Turklāt tām ir jāatzīst, ka jaudas līguma slēgšanas tiesību iegūšana uzliek tām pienākumu sniegt ieguldījumu politikas sagatavošanā, lai sasniegtu šos mērķus. Šajā nolūkā tām jāpievieno rakstiska deklarācija, kurā tās apņemas:

(110)

109. apsvērumā noteikto saistību izpilde jāpierāda Ekonomikas federālā valsts dienesta Enerģētikas ģenerāldirektorātam.

(111)

Konkursa izsoles mehānismā izmanto slēgtas izsoles formātu, kurā pretendenti anonīmi iesniedz piedāvājumus, un pēc tam vienā kārtā tiek veikta tirgus tīrvērte jeb klīrings. Saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju, nesniedzot tirgum informāciju laikā, kad tiek veikta tirgus tīrvērte, un neļaujot pretendentiem atjaunināt savus piedāvājumus, slēgtas izsoles formāts ierobežo iespēju ļaunprātīgi izmantot tirgus varu. Tās arī norāda, ka slēgtas izsoles procesā, atšķirībā no mazākumsolīšanas izsoles, pretendenti nav sasaistīti (parasti) 2–3 dienas, kad tiem ir jābūt pieejamiem, lai sniegtu piezīmes par informāciju, kas darīta pieejama izsoles procesā. Izsoles process, kas nav tik sarežģīts un prasa mazāk laika, varētu vēl vairāk samazināt šķēršļus ienākšanai tirgū, jo īpaši jauniem un maziem dalībniekiem un pieprasījumreakcijas pakalpojumu sniedzējiem, kuru pamatdarbības joma nav enerģijas tirgus.

(112)

Visiem izraudzītajiem pretendentiem tiks piešķirta jaudas atlīdzība, pamatojoties uz cenas noteikšanas noteikumu “piedāvātās cenas samaksa”, par visām izsolēm, kas saistītas ar vismaz diviem sākotnējiem piegādes periodiem (G-4 un G-1 izsoles piegādes periodiem, kas sākas 2025. gada novembrī un 2026. gada novembrī). Citiem vārdiem sakot, izraudzītie jaudas piegādātāji saņems savu piedāvājuma cenu kā jaudas atlīdzību.

(113)

Pēc tam, kad Parlamentam tika iesniegts novērtējuma ziņojums, cenas noteikšanas noteikumu “klīringa cenas samaksa” varētu piemērot izsolēm, kas saistītas ar nākamajiem piegādes periodiem. Saskaņā ar noteikumu “klīringa cenas samaksa” jaudas atlīdzība ir vienāda ar dārgākā izvēlētā piedāvājuma cenu (kas ierobežota ar maksimālo starpposma cenu, sk. 2.5.4.2. iedaļu).

(114)

Beļģijas iestādes uzskata, ka pietiekamības nodrošināšanai Beļģijā ap 2025. gadu būs vajadzīga jauna jauda (sk. 29. apsvērumu). Tāpēc jaudas turētāji ar ļoti neviendabīgu izmaksu struktūru varētu konkurēt sākotnējās JAM izsolēs. Attiecīgi Beļģijas iestādes baidās, ka daži jaudas piegādātāji varētu gūt labumu no augstām inframarginālām JAM rentēm un attiecīgi no negaidītas papildu peļņas, ja tiktu izmantots cenas noteikšanas noteikums “klīringa cenas samaksa”. Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju teorētiski, ja būtu pieejama pilnīga informācija par to, kad tirgus dalībnieki var paredzēt iespējamo tirgus klīringa cenu saskaņā ar cenas noteikšanas noteikumu “klīringa cenas samaksa”, cenas noteikšanas noteikums “piedāvātās cenas samaksa” radītu tādu pašu rezultātu, jo pretendentiem ir stimuls solīt šo paredzamo klīringa cenu. Tomēr praksē nenovēršami ar pirmajām JAM izsolēm ir saistīta zināma nenoteiktība un neprognozējamība saistībā ar iespējamo “klīringa cenas samaksas” tirgus cenu. Tāpēc saskaņā ar cenas noteikšanas noteikumu “piedāvātās cenas samaksa” tirgus dalībnieki var rīkoties piesardzīgāk, lai izvairītos no riska, ka viņi netiek atlasīti, un tādējādi tas var radīt lētāku rezultātu.

(115)

Tomēr Beļģija uzskata, ka “piedāvātās cenas samaksas” izsoles izmaksu efektivitātes priekšrocība laika gaitā varētu samazināties ne tikai tāpēc, ka jaunas jaudas vajadzība varētu izzust, bet arī tāpēc, ka regulāras “piedāvātās cenas samaksas” izsoles ļauj tirgus dalībniekiem labāk prognozēt tirgus klīringa atsauces cenu, kas rada “fiksēta” piedāvājuma līkni. Turklāt gadījumā, ja vidējā termiņā vai ilgtermiņā izzustu trūkstošās naudas problēma, “piedāvātās cenas samaksa” varētu novērst to, ka cenai ir tendence samazināties līdz nullei, jo jaudas piegādātājiem nav stimula solīt nulli saskaņā ar cenas noteikšanas noteikumu “piedāvātās cenas samaksa”.

(116)

Beļģija uzskata, ka pēc turpmākām izsolēm cenas noteikšanas noteikums “klīringa cenas samaksa” varētu kļūt par labāku izvēli, lai veicinātu konkurenci, raidītu pārredzamu cenu signālu un ļautu jaudas atlīdzībai samazināties līdz nullei, ja gaidāms, ka piegādātās jaudas līmenis būs pietiekams, lai apmierinātu jaudas pieprasījumu. Cenas noteikšanas noteikuma “klīringa cenas samaksa” svarīga iezīme ir tāda, ka racionāla solīšanas prakse ir solīšana par patiesajām izmaksām. Turklāt, tā kā cenas noteikšanas noteikums “klīringa cenas samaksa” ir pārredzams cenu signāls tirgum, šī informācija var būt īpaši vērtīga mazām vienībām un jauniem tirgus dalībniekiem, jo tā var tiem sniegt labāku priekšstatu par pašreizējiem un turpmākajiem paredzamajiem tirgus apstākļiem, tādējādi laika gaitā veicinot dalību. Turklāt cenas noteikšanas noteikums “klīringa cenas samaksa” atvieglo līgumiskās attiecības, jo īpaši agregēšanas gadījumos. Tāpēc Beļģija paredzēs procedūru, kas ļaus pāriet uz cenas noteikšanas noteikumu “klīringa cenas samaksa”, ja pierādīsies, ka tas ir izdevīgi.

(117)

Kā sīkāk aprakstīts 2.6. iedaļā, JTV, kurai nepieciešami būtiski ieguldījumi, var pieteikties daudzgadu jaudas līgumam. Pagaidām šis noteikums neattiecas uz netiešu aizrobežu jaudas dalību, kas var saņemt tikai viena gada līgumu (sk. 143. un 144. apsvērumu). Saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju JTV, kas ietilpst viena gada līgumu kategorijā, piemēro prasības segt nelielu izmaksu vai nulles izmaksu ieguldījumus (citādi tās varētu pretendēt uz daudzgadu līgumu). Tāpēc, lai izvairītos no negaidītas papildu peļņas, ir paredzēts piemērot maksimālu starpposma cenu JTV viena gada līgumu kategorijā. Šis noteikums attiecas arī uz līgumiem, kas saistīti ar netiešu aizrobežu jaudu (sīkāku informāciju sk. 2.10.1. iedaļā).

(118)

JTV viena gada līgumu kategorijā nedrīkstēs iesniegt piedāvājumus par cenu, kas ir augstāka par maksimālo starpposma cenu. Turklāt pat saskaņā ar noteikumu “klīringa cenas samaksa” (sk. 113. apsvērumu) šīs JTV nesaņemtu jaudas maksājumus, kas pārsniegtu maksimālo starpposma cenu.

(119)

Saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju maksimālā starpposma cena arī liegs tirgus dalībniekiem ar ievērojamu tirgus varu pieņemt stratēģiskus lēmumus par esošās jaudas iekonservēšanu vai slēgšanu, tādējādi efektīvi izņemot jaudu no tirgus, ietekmējot tirgus klīringa cenu. Ierobežojot maksimālo jaudas atlīdzību par jaudām viena gada līgumu kategorijā (tostarp esošajiem aktīviem), maksimālā starpposma cena ierobežotu pārmērīgas inframarginālās rentes iespējas.

(120)

Beļģijas iestādes norāda, ka maksimālajai starpposma cenai, no vienas puses, vajadzētu būt pietiekami zemai, lai izvairītos no negaidītas papildu peļņas, bet, no otras puses, tai nevajadzētu būt pārāk zemai, proti, tādai, kas ieguldītājiem liegtu normālu peļņu vai pat liegtu JTV piedalīties JAM izsolē un radītu nevēlamu signālu par izstāšanos.

(121)

Karaļa dekrētā aprakstītā metodika, ar ko nosaka metodiku izsoles parametru aprēķināšanai saskaņā ar jaudas atlīdzības mehānismu, ir noteikts, ka maksimālo starpposma cenu kalibrē atbilstoši gaidāmajam “trūkstošās naudas” apmēram tehnoloģijai ar sliktākajiem rādītājiem tirgū, ņemot vērā gan izmaksas, gan ieņēmumus.

(122)

Tika ņemtas vērā šādas izmaksas:

(123)

Šos izmaksu komponentus dala ar piemērojamajiem korekcijas koeficientiem, jo izsolē, kurā cenas izsaka koriģētam MW, piemēro maksimālo starpposma cenu. Beļģijas iestādes iesniedza 5. tabulā redzamos datus (64).

5. tabula

Atlasītu esošo tehnoloģiju kopējās gada izmaksas  (65)

Avots: paziņojums.

(124)

Tika ņemti vērā šādi gada ieņēmumi:

(125)

Beļģijas iestādes sniedza 6. tabulā norādītos datus.

6. tabula

Atlasītu esošo tehnoloģiju kopējie gada ieņēmumi  (67)

Avots: paziņojums.

(126)

Visbeidzot, “trūkstošo naudu” aprēķina, atņemot gada ieņēmumu vērtības no gada izmaksu vērtībām. Aprēķinātajam rādītājam pieskaita 5 % nenoteiktības robežu, lai ņemtu vērā vispārējās neskaidrības, kas saistītas ar “trūkstošās naudas” aplēsi, jo īpaši, ņemot vērā to, ka, lai kalibrētu maksimālo starpposma cenu, ir nepieciešams vispārināt izmaksu un ieņēmumu rādītājus katrai tehnoloģijai un šo aplēsi izdara pat vairākus gadus pirms attiecīgā piegādes perioda.

(127)

Beļģijas iestādes sniedza 7. tabulā norādītos datus. Dažādie “trūkstošās naudas” vērtības “līmeņi” ir šādi: 1. līmenī ir ņemtas vērā zemas izmaksas un lieli ieņēmumi; 2. līmenī ir ņemtas vērā zemas izmaksas un vidēji ieņēmumi; 3. līmenī ir ņemtas vērā zemas izmaksas un mazi ieņēmumi; 4. līmenī ir ņemtas vērā vidējas izmaksas un lieli ieņēmumi; 5. līmenī ir ņemtas vērā vidējas izmaksas un vidēji ieņēmumi; 6. līmenī ir ņemtas vērā vidējas izmaksas un mazi ieņēmumi.

7. tabula

“Trūkstošās naudas” vērtības, kas iegūtas atlasītām esošām tehnoloģijām  (69)

Avots: paziņojums.

(128)

Pamatojoties uz Elia sniegto informāciju un datiem, kā arī regulatora ieteikumiem par šiem datiem, Beļģijas iestādes ir noteikušas maksimālo starpposma cenu pirmajai izsolei, t. i., G-4 izsolei ar piegādes periodu no 2025. gada novembra līdz 2026. gada oktobrim, proti, 20 EUR / koriģēts kW gadā.

(129)

Oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā Beļģija ieviesa mehānismu, kas ļauj piemērot atsevišķas atkāpes no maksimālās starpposma cenas (70).

(130)

Atkāpšanās mehānisms ir ieviests ar Karaļa dekrētu, ar ko nosaka metodiku jaudas aprēķināšanai un izsoles parametrus JAM kontekstā. Atkāpšanās mehānisms vienādi attiecas gan uz valsts, gan netiešām pārrobežu jaudām.

(131)

Pamatojoties uz karaļa dekrētu, pirmajā izsolē, ņemot vērā ierobežoto laiku no atkāpšanās mehānisma izstrādes līdz pirmās izsoles sagatavošanai, atkāpe tiks piemērota ex post, t. i., pēc izsoles slēgšanas. Beļģija paskaidroja, ka potenciālie atbalsta saņēmēji pirms izsolēm pieteiksies atkāpei un pirms izsolēm iesniegs visu attiecīgo informāciju. Visi atkāpes kritēriji un noteikumi tiks pārredzami noteikti pirms izsolēm. Atkāpe nebūs atkarīga no izsoles dalībnieku iesniegtajiem piedāvājumiem. Visbeidzot, ja ex post tiks secināts, ka kāda vienība nekvalificējas atkāpes piemērošanai un tās maksājumi ir samazināti, tas neietekmēs rezultātu (piešķirtās līguma slēgšanas tiesības, maksājums un apjoms) attiecībā uz citām vienībām, kas piedalījās izsolē.

(132)

Būtu jāveic jaudas izsoles tīrvērte, izvēloties piedāvājumu kombināciju, kas maksimāli palielina sociālo labklājību, ņemot vērā pieprasījuma līkni (kas noteikta administratīvā veidā) un piedāvājuma līkni (apkopojot dažādus jaudas turētāju piedāvājumus), kā arī dažādo piedāvājumu apjomu un cenas komponentus. Sociālā labklājība šajā kontekstā tiek aprēķināta kā summa, ko veido patēriņa pārpalikums (pārpalikums sabiedrībai pēc tam, kad ir apmierināts piegādes drošības pieprasījums par cenu, kas ir zemāka par vēlēšanos maksāt par jaudu, kā noteikts pieprasījuma līknē) un ražošanas pārpalikums (pārpalikums jaudas piegādātājiem no piedāvājumu atlases par cenu, kas augstāka par piedāvājuma cenu).

(133)

Ja vairāki tīrvērtes risinājumi (t. i., piedāvājumu kombinācija) ir līdzvērtīgi ekonomiskā pārpalikuma maksimizēšanas ziņā, izvēlas risinājumu ar mazākajām CO2 emisijām. Ja divi risinājumi ir līdzvērtīgi gan ekonomiskā pārpalikuma maksimizēšanas ziņā, gan vidējo svērto CO2 emisiju ziņā, izvēlas risinājumu ar zemāko vidējo svērto līguma termiņu nolūkā ierobežot bloķēšanu vairāku gadu garumā (71).

(134)

Izsoles algoritmā tiks ņemti vērā arī tīkla ierobežojumi tādā veidā, ka tas noraidīs konkrētas piedāvājumu kombinācijas, kas kopā nav iespējamas tīklā. Tīkla ierobežojumu kopums, kas saistīts ar PSO tīklu un ko piemēros, veicot izsoles tīrvērti, tiks noteikts pirms izsoles tīrvērtes, un tā pamatā būs vai nu sistēmas drošības apsvērumi, vai fiziskā atstatuma ierobežojumi.

(135)

Saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju garāks jaudas līguma termiņš ļauj jaudas piegādātājam nodrošināt ilgtermiņa finansējumu ieguldījumu izmaksu sadalīšanai ilgākā laikposmā. Tas varētu samazināt jaudas atlīdzību, kas jāmaksā gadā, un palīdzēt nodrošināt, ka jauns projekts ir konkurētspējīgs salīdzinājumā ar tirgū esošajiem projektiem. Lai kontrolētu esošo jaudas piegādātāju tirgus varu, ārkārtīgi svarīgs ir arī jauna tirgus dalībnieka potenciāls par konkurētspējīgu cenu.

(136)

Tomēr garāks jaudas līguma termiņš ilgākā laikposmā var arī “bloķēt” tehnoloģiju enerģijas tirgū. Tāpēc Beļģijas valsts ir izvēlējusies dažādas jaudas kategorijas (1 gads, līdz 3, 8 un 15 gadiem). Attiecīgi jauniem ieguldījumiem uzreiz nepiešķir jaudas līgumu uz maksimālo (15 gadu) termiņu, tādējādi izvairoties no tā, ka jaunām (un, iespējams, videi draudzīgākām) tehnoloģijām tiek bloķēts nākotnes enerģijas tirgus.

(137)

CREG ierosinātajā Karaļa 2019. gada 12. decembra dekrētā (72) attiecināmās izmaksas ir noteiktas kā: “sākotnējie un vienreizējie ieguldījumu izdevumi, kas tiek pieprasīti no tās izsoles rezultātu publicēšanas dienas, kurā piedāvājums par šo jaudu ir saglabāts un izpildīts vēlākais iepriekšējā dienā pirms jaudas piegādes perioda pirmās dienas, un kas ir vajadzīgi, lai uzbūvētu un/vai nodrošinātu būtiskus fiziskus tehniskos jaudas elementus un lai piedāvātu Beļģijas tirgum papildu jaudu, sākot no pirmā piegādes perioda, uz kuru attiecas jaudas līgums”. Esošās jaudas gadījumā izdevumi, kas ļauj piedāvāt papildu jaudu, ir šādi: i) izdevumi, kas vajadzīgi, lai jauda varētu izpildīt vides standartus, un tādējādi būtu iespējams tos saglabāt tirgū; ii) izdevumi, kas vajadzīgi, lai palielinātu uzstādīto jaudu vai iekārtas tehnisko kalpošanas laiku, un iii) tiešās aizrobežu jaudas izdevumi, kas nepieciešami, lai pieslēgtu vienību tīklam Beļģijas kontroles zonā (sk. 2.10.2. iedaļu).

(138)

Ierosinātajā karaļa dekrētā ir paredzētas 8. tabulā norādītās robežvērtības. Šīs ieguldījumu robežvērtības ir aprēķinātas tā, lai nodrošinātu, ka vidējās aplēstās gada ieguldījumu izmaksas ir vienādas jaudas kategorijās, kas saistītas ar maksimālo jaudas līguma termiņu 15, 8 un 3 gadi. CREG ierosinās atjaunināt ieguldījumu robežvērtības, kad tas būs nepieciešams, un vismaz reizi trīs gados (73). Robežvērtībās ir ņemta vērā uzstādītā jauda, nevis koriģētā jauda. Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju, ja ieguldījumu robežvērtībās tiktu ņemta vērā JTV piedāvātā koriģētā jauda, nevis uzstādītā jauda, jaudas ar augstu korekcijas koeficientu vieglāk sasniegtu ieguldījumu robežvērtības daudzgadu līgumiem, kas būtu pretrunā JAM mērķim.

8. tabula

Ieguldījumu robežvērtības ilgtermiņa jaudas atlīdzības līgumiem

Avots: SPF Economie.

(139)

CREG uzraudzīs ieguldījumu izmaksas, lai izpildītu vienības ex ante un ex post apgalvojumu, ka katram jaudas piegādātājam piešķirtā jaudas kategorija ir atbilstoša. Jo īpaši jaudas piegādātājam ir jāiesniedz ex post ieguldījumu datne, ko regulators var izmantot piešķirtās jaudas kategorijas ex post novērtējumā. Ja ex post analīzē atklājas, ka izmaksu kritēriji nav izpildīti (tostarp ierobežots pielaides diapazons, lai ņemtu vērā nelielas neskaidrības), līguma nosacījumus varētu pārskatīt (piemēram, pārkvalificēt JTV atbilstošajā līgumu kategorijā). Turklāt, ja ex post ieguldījumu datne nav iesniegta (laikā), regulators var pārkvalificēt JTV arī viena gada jaudas kategorijā.

(140)

Saskaņā ar sākotnējo priekšlikumu arī apkopotie piedāvājumi ir iekļauti līgumu kategorijā. Ja apkopotu piedāvājumu veido jaudas, kas atbilst dažādām līgumu kategorijām, apkopotu piedāvājumu iekļauj līgumu kategorijā, kas atbilst jaudai īsākā līguma termiņa kategorijā.

(141)

Šis priekšlikums tika pārskatīts pēc oficiālās izmeklēšanas procedūras. Pamatojoties uz karaļa dekrētu, ar ko nosaka ieguldījumu robežvērtības, ieguldījumu izmaksu attiecināmības kritērijus un klasificēšanas procedūru, jauda, kas veido apkopotu piedāvājumu, tiek klasificēta jaudas kategorijā. Pamatojoties uz jaudu klasifikāciju, vajadzības gadījumā CREG nosaka savas atšķirīgās klasifikācijas kombinācijas un sasaista katru kombināciju ar maksimālo nominālo atsauces jaudu atbilstīgi apkopotā piedāvājuma nominālās atsauces jaudas summai, un tā ir klasificēta jaudas kategorijā, kas vienāda ar norādīto jaudas kategoriju vai augstāka par to. Pamatojoties uz to, apkopotā piedāvājuma pārvaldnieks izvēlas jaudas kategoriju, kas attiecas uz apkopoto piedāvājumu.

(142)

Pēc oficiālās izmeklēšanas procedūras Beļģija veica grozījumus arī karaļa dekrēta noteikumos par attiecināmajām ieguldījumu izmaksām. Grozītajā karaļa dekrētā noteikts, ka JAM ietvaros būs attiecināmas tikai tās izmaksas, kas saistītas ar pielāgošanos turpmākajiem Savienības standartiem.

(143)

Saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju iespēju slēgt daudzgadu līgumus nevar paredzēt attiecībā uz aizrobežu jaudu, jo ilgtermiņā ne vienmēr var garantēt pietiekamu ieejas jaudu. Tas ir atkarīgs ne tikai no starpsavienojuma līmeņa un pieejamības, bet arī no riska, ka sistēma var radīt spriedzi kaimiņvalstīs. Šis pēdējais risks laika gaitā var būtiski atšķirties atkarībā no pietiekamības un tirgus situācijas citās valstīs.

(144)

Tomēr Beļģijas iestādes apņēmās pārskatīt iespēju attiecībā uz aizrobežu jaudām slēgt daudzgadu līgumus. Pirmo pārskatīšanu veiks līdz 2023. gada 15. janvārim un pēc tam reizi divos gados. Ja pārskatīšanā atklājas, ka riski, kas saistīti ar starpsavienojuma līmeni un pieejamību, kā arī vienlaicīgās sistēmas radītās spriedzes risks ir pienācīgi mazināti tā, lai līgumi, kas noslēgti par netiešu aizrobežu jaudu uz vairāk nekā gadu, neradītu nepamatotus riskus attiecībā uz pietiekamību, par aizrobežu jaudām var noslēgt daudzgadu līgumus.

(145)

Visbeidzot, neapstiprināta jauda var pretendēt tikai uz viena gada jaudas līgumu, jo ir grūti pamatot precīzus izmaksu rādītājus, kas ļautu to klasificēt kādā no daudzgadu līgumu kategorijām (sk. 2.4.4. iedaļu).

(146)

Beļģijas jaudas mehānismā līgumpartneris iepērk jaudu no jaudas piegādātājiem, noslēdzot uzticamības iespējas līgumus. Izsolē atlasītie jaudas piegādātāji pārdod uzticamības iespējas līgumus galvenajam pircējam, pretī saņemot fiksētu jaudas atlīdzību. Ja atsauces cena pārsniedz iepriekš noteiktu līmeni, tā saukto norunas cenu, jaudas piegādātājam ir pienākums atmaksāt galvenajam pircējam starpību starp atsauces cenu un norunas cenu, ko aprēķina, pamatojoties uz jaudas apjomu, par ko noslēgts līgums.

(147)

Tādējādi jaudas piegādātāja ieņēmumi enerģijas tirgū ir ierobežoti līdz norunas cenai, taču jaudas piegādātājiem tiek nodrošināta fiksēta un noteikta jaudas atlīdzība. Citiem vārdiem sakot, jaudas piegādātāji atsakās no savām nenoteiktajām iztrūkuma rentēm, lai saņemtu noteiktu jaudas atlīdzību, būtiski samazinot svārstīgu ieņēmumu risku un tādējādi riskus, kas saistīti ar veicamajiem ieguldījumiem. Uzticamības iespējas līguma mērķis ir divējāds. Pirmkārt, atmaksāšanas pienākums ierobežo iespējas gūt negaidītu papildu peļņu, un, otrkārt, tas stimulē JTV būt pieejamām piegādes drošībai būtiskos brīžos.

(148)

Beļģija par atsauces cenu ir izvēlējusies nākamās dienas tirgus (DAM) cenu. Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju tās galvenās priekšrocības ir šādas:

(149)

Beļģija paskaidroja, ka atsauces cenas metodiku nākotnē var pārskatīt, lai nodrošinātu, ka tā raida atbilstošāko cenu signālu, tiklīdz citu tūlītējo darījumu tirgu gatavība pieaugs līdz līmenim, kas tuvs nākamās dienas tirgum. Jo īpaši tekošās dienas tirgus cenas var atkal apsvērt, tiklīdz likviditāte ir pietiekama un pastāvīga.

(150)

Beļģija ir izvēlējusies vienotu norunas cenu ar dažiem labojumiem, lai nodrošinātu sistēmas tehnoloģisko atvērtību un kalibrēšanā ierobežotu negaidītu papildu peļņu. Saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju šīs korekcijas ir nepieciešamas, lai ierobežotu vienotas norunas cenas radīto risku saistībā ar dažu tehnoloģiju dalību JAM. Jo īpaši bez minētajām korekcijām var tikt kavētas tehnoloģijas, kuru robežizmaksas īstermiņā pārsniedz norunas cenu.

(151)

Kā paredzēts Elektroenerģijas likuma 7.j panta 2. punktā, norunas cenas parametru kalibrēs katru gadu saskaņā ar ministra dekrētu ne vēlāk kā tā paša gada 31. martā (gan attiecībā uz G-4, gan G-1 izsoli) un pamatojoties uz metodiku, kas noteikta Karaļa dekrētā par izsoles parametriem.

(152)

Tā pamatā būs apkopoto līkņu analīze, apkopojot DAM novērotās reakcijas apjoma elastīgo daļu, kas svērta trīs gadu periodā par attiecīgajiem periodiem šajos trīs gados (ziemas darbadienas). Metodika paredz, ka kalibrētā norunas cena būtu jāizvēlas no cenas ziņā elastīgā reaģējošā tirgus reakcijas apjoma diapazona [75 %; 85 %] un ņemot vērā vairākus pamatprincipus:

(153)

Novērtējot pirmo kritēriju, to aplūko, ņemot vērā 2019. gada pietiekamības un elastības pētījumā, jo īpaši 2.9.3. un 2.9.4. iedaļā, izmantotos rezultātus un hipotēzes. Šo SRMC aprēķina pamatā ir vairāki pieņēmumi: degvielas cenu aplēse, CO2 cenas iespējamo izmaiņu aplēse, darbības rezultātu aplēse (“efektivitāte”) dažādām tehnoloģijām, kas ņemtas vērā 2019. gada pietiekamības un elastības pētījumā (šajā gadījumā CCGT, OCGT un dīzeļmotoru).

(154)

Beļģija ierosināja, pamatojoties uz pēdējiem trim ziemas periodiem (no 2016./2017. gada ziemas līdz 2018./2019. gada ziemai), sašaurināt indikatīvu kalibrētu norunas cenas diapazonu līdz [320; 500] EUR/MWh.

(155)

Tas nozīmē, ka norunas cena laika gaitā var mainīties (bet tā saglabājas nemainīga JTV jaudas līguma darbības laikā) atbilstoši izmaiņām enerģijas tirgū un jaudas līgumos, kas noslēgti pēc vienas izsoles, ne vienmēr ir iekļauta tāda pati norunas cena kā jaudas līgumos, kas saistīti ar citu izsoli. Jebkurā gadījumā jaudas piegādātāji tiks informēti par piemērojamo norunas cenu pirms katras izsoles, ļaujot tiem iekļaut šo informāciju savos piedāvājumos.

(156)

Turklāt Beļģija ir izvēlējusies piedāvāt JTV bez individuāla grafika sastādīšanas pienākuma (šajā kategorijā parasti ir pieprasījumreakcijas pakalpojumu sniedzēji un agregatori) iespēju aizstāt vienu vienotu norunas cenu ar to paziņoto tirgus cenu (t. i., īstermiņa robežizmaksām) atmaksāšanas pienākuma ietvaros, ja tā būtu augstāka nekā viena vienotā norunas cena. Citiem vārdiem sakot, uz šīm JTV bez individuāla grafika sastādīšanas pienākuma (un tādējādi uz pieprasījumreakcijas pakalpojumu sniedzējiem) attiecas atmaksāšanas pienākums tikai tad, ja atsauces cena pārsniedz to paziņoto tirgus cenu (DMP), kas atbilst cenai, virs kuras šie jaudas piegādātāji ir paziņojuši par enerģijas piegādi enerģijas tirgū. Citiem vārdiem sakot, ja pēc vienotās norunas cenas kalibrēšanas cena būtu zemāka par aktivizēšanas izmaksām, šīm JTV nebūtu jāatmaksā ieņēmumi, kas nav saņemti enerģijas tirgū (ja atsauces cena pārsniegtu norunas cenu, bet būtu zemāka par paziņoto tirgus cenu). Šis pasākums tika ieviests pēc sabiedriskās apspriešanas, lai mazinātu pieprasījumreakcijas pakalpojumu sniedzēju un citu personu bažas par to, ka pretējā gadījumā tām būtu grūtāk piedalīties, jo tām var piemērot atmaksāšanas pienākumu, kamēr tās nav iesaistījušās un guvušas ieņēmumus. Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju tas nodrošina arī tehnoloģiju atvērtību, vienlaikus ierobežojot negaidīto papildu peļņu. Konkrētāk, saskaņā ar iestāžu sniegto informāciju šim struktūras elementam būtu nepārprotami jāveicina pieprasījumreakcijas dalība JAM un jebkurā citā tehnoloģijā ar augstākām īstermiņa robežizmaksām.

(157)

Turklāt JTV bez individuāla grafika sastādīšanas pienākuma var nolemt paziņot vairākas nākamās dienas cenas kā DMP. Tas jo īpaši attiecas uz agregatoriem, kuru portfelī var būt JTV ar atšķirīgām robežcenām, kas ataino to faktisko izmaksu līkni. Tas ir paredzēts, lai izvairītos no atmaksāšanas pienākuma piemērošanas attiecībā uz enerģiju, kura nav pārdota tirgū un no kuras nav gūti ieņēmumi.

(158)

Ja elektroenerģijas cena nākamās dienas vairumtirdzniecības tirgū pārsniedz norunas cenu, jaudas piegādātājam ir jāmaksā Elia atsauces un norunas cenu starpība, kas aprēķināta, pamatojoties uz jaudas apjomu, par ko noslēgts līgums. Tādējādi jaudas piegādātāja ieņēmumi enerģijas tirgū ir ierobežoti līdz norunas cenai, taču jaudas piegādātājiem tiek nodrošināta fiksēta un noteikta jaudas atlīdzība.

(159)

Jaudas piegādātājam tiks piemērots atmaksāšanas pienākums neatkarīgi no tā, vai tas attiecīgajā norēķinu periodā pārdeva elektroenerģiju par augstām cenām.

(160)

Ir svarīgi piebilst, ka uzticamības iespējas līgums ir izstrādāts tā, ka plānotie un neplānotie aktīvu atvienojumi, par kuriem ir pienācīgi paziņots iepriekš, ir atbrīvoti no atmaksāšanas pienākuma nepieejamības apmērā. Atmaksāšanas pienākuma mērķis ir izvairīties no negaidītas papildu peļņas, atmaksājot neparedzētus ieņēmumus no enerģijas tirgus. Tomēr atvienojumu (gan plānotu, gan neplānotu) gadījumā enerģija netiek piegādāta. Attiecīgi (pienācīgi paziņotu) atvienojumu gadījumā jaudas piegādātāji nevar gūt lielākus ieņēmumus no enerģijas, kas radušies strauju cenu pieaugumu dēļ, tāpēc šādos apstākļos nebūtu jāpiemēro atmaksāšanas pienākums.

(161)

Pieprasījumreakcijas vienībām un citai jaudai bez dienas grafika sastādīšanas pienākuma piemēro atmaksāšanas pienākumu, ja atsauces cena pārsniedz to paziņoto tirgus cenu (sk. 156. apsvērumu).

(162)

Beļģijas iestādes apņēmās veikt tehnisku un ekonomisku analīzi, kurā tiks izvērtēti piedāvājumi un izsoļu rezultāti, īpašu uzmanību pievēršot atmaksāšanas pienākuma ietekmei. Analīze tiks veikta reizi divos gados, sākot no pirmās izsoles 2022. gada pavasarī. Analīzes rezultātus nodos sabiedriskai apspriešanai.

(163)

Beļģija arī īstenos zaudējumu fiksēšanas mehānismu gan attiecībā uz atmaksāšanas pienākumu (saistībā ar uzticamības iespējas līgumiem), gan sankcijām par nepieejamību, ko piemēro kumulatīvi (sk. 2.8.4. iedaļu).

(164)

Šāds zaudējumu fiksēšanas mehānisms nozīmē, ka JAM ietvaros jaudas piegādātājam nekad nebūs jāatmaksā summa, kas pārsniedz tā gada jaudas atlīdzības vērtību. Citiem vārdiem sakot, ja līguma vērtība ir samazināta līdz nullei, maksāšanas pienākuma nav (ne attiecībā uz uzticamības iespējas līgumiem, nedz pieejamības maksājumiem). Šis princips paredz lietderīgu jaudas piegādātāja riska ierobežojumu, pieļaujot nulles piedāvājumus gadījumā, ja “trūkstošā nauda” enerģijas tirgū samazinās līdz nullei. Gluži pretēji, bez šāda zaudējumu fiksēšanas mehānisma jaudas piegādātājam varētu tikt piemērots atmaksāšanas pienākums un/vai sankcijas, pat ja tam nebūtu “trūkstošas naudas” un jaudas līguma vērtība būtu 0 EUR. Lai segtu šo risku, jaudas piegādātājs nekad neiesniegtu piedāvājumu par 0 EUR/MW gadā (pat tad, ja tam nebūtu “trūkstošas naudas”), ja netiktu ieviests šis zaudējumu fiksēšanas mehānisms.

(165)

Pirmspiegādes periodā (t. i., periodā pēc tam, kad izsolē ir izvēlēta JTV, bet pirms piegādes perioda sākuma) atlasītajiem jaudas piegādātājiem piemēro prasību kopumu, lai nodrošinātu, ka jauda, par ko tie noslēguši līgumus, būs pieejama piegādes perioda sākumā un veicinās piegādes drošību. Tas jo īpaši ir paredzēts, lai mazinātu spekulāciju risku un novērstu nenoteiktību, kas raksturīga jauniem ieguldījumiem (piemēram, būvdarbu kavējumi).

(166)

Lai nodrošinātu pieprasīto un precīzu visu pienākumu izpildi attiecībā uz pirmspiegādes kontroli, kas izriet no jaudas līguma un/vai noteikumiem par JAM tirgus noteikumu darbību, ir vajadzīgs nosacīts finansiālais nodrošinājums (sk. 108. apsvērumu). Ja jaudas piegādātājs nepilda savas saistības pirmspiegādes periodā, var izmantot finansiālo nodrošinājumu.

(167)

Attiecībā uz esošajām JTV tiks organizētas pirmspiegādes pieejamības pārbaudes un neatbilstības gadījumā tiks piemērotas sankcijas. Turklāt attiecībā uz papildu un virtuālām JTV ir paredzēti papildu pienākumi un uzraudzības prasības laikposmā starp G-4 un piegādes periodu. Šo jauno jaudu pirmspiegādes uzraudzības pamatā būs jaudas piegādātāja iesniegtais detalizētais projekta plāns. Ja jaudas piegādātājs nesasniegs projekta plānā noteiktos starpposma mērķus, kā rezultātā tiks noteikts atlikušais kavējums, tiks piemērotas sankcijas, tostarp finansiālas sankcijas (ko sedz finansiālais nodrošinājums), vai dažos gadījumos tiks samazināts jaudas apjoms, par ko sākotnēji tika noslēgts līgums (un tādējādi jaudas atlīdzība gadā) un/vai tiks saīsināts jaudas līguma termiņš (un tādējādi arī gadu skaits, kuros tiks saņemta jaudas atlīdzība).

(168)

Beļģijas PSO nodrošina visu JTV, par ko noslēgti līgumi, pieejamību (ņemot vērā korekcijas), lai sasniegtu piegādes drošības mērķlīmeni. Ņemot vērā to, ka JAM galvenais mērķis ir nodrošināt pietiekamu sistēmas jaudas līmeni, pieejamības uzraudzība notiek piegādes drošībai būtiskos brīžos. Šajā saistībā ir noteikts pieejamības uzraudzības trigeris (AMT), lai konstatētu pietiekamībai būtiskus brīžus, kuros PSO uzraudzīs JTV pieejamību.

(169)

AMT pamatā ir nākamās dienas tirgus cena. Iemesli nākamās dienas tirgus cenas izvēlei ir tādi paši kā atmaksāšanas pienākumam, kā aprakstīts 2.7.2. iedaļā. AMT brīžos (t. i., brīžos, kad nākamās dienas tirgus cena pārsniedz AMT), PSO var pārbaudīt, vai iepirktā jauda patiešām spēj reaģēt uz nākamās dienas tirgus signālu. Ja jauda neatbilst obligātajai jaudai (74) (pamatojoties uz jaudas līguma noteikumiem un darbības noteikumiem), par to pienākuma daļu, kas nebija izpildīta, var piemērot sankcijas, ja vien JTV nevar segt pozitīvo starpību starp obligāto un pieejamo jaudas apjomu (75), izmantojot JAM sekundāro tirgu (sk. 2.9. iedaļu). Pārdodot pienākumus sekundārajā tirgū, jaudas piegādātājs var efektīvi samazināt obligāto jaudu apjomu, lai izvairītos no neatbilstības starp obligāto un pieejamo jaudu un līdz ar to arī no sankcijām.

(170)

Lai aprēķinātu obligāto jaudu, tiek nošķirti energoierobežoti un energoneierobežoti aktīvi, jo tie citādi veicina piegādes drošību. Energoierobežots aktīvs (piemēram, akumulatori, pieprasījumreakcija) var būt pieejams tikai noteiktu secīgu stundu skaitu, savukārt šie ierobežojumi neattiecas uz neierobežotajiem aktīviem.

(171)

Energoneierobežotu aktīvu (piemēram, siltumenerģijas iekārtu, vējparku) gadījumā AMT brīža ilgums (izteikts vairākās stundās) neietekmē pieejamo jaudu. Šiem aktīviem vidēji vajadzētu spēt nodrošināt vismaz savu koriģēto jaudu. Tāpēc jaudas līguma darbības laikā katrā AMT stundā obligātā jauda ir vienāda ar aktīva koriģēto jaudu, kas noteikta pirmskvalifikācijas posmā.

(172)

Ņemot vērā to, ka energoierobežoti aktīvi (piemēram, akumulatori, pieprasījumreakcija) var būt pieejami tikai noteiktu skaitu secīgu stundu, pirmskvalifikācijas posmā šīs JTV var izvēlēties konkrētu pakalpojumu līmeņa nolīgumu (PLN). Tāpēc obligātā jauda ir vienāda ar to nekoriģēto jaudu stundās ar energoierobežojumiem. Obligātā jauda ir vienāda ar 0 MW jebkurā citā AMT stundā tajā pašā dienā. JTV patur tiesības iesaistīt savus aktīvus pēc savas izvēles jebkurā AMT brīdī AMT stundu kopumā, ja vien tā ir izpildījusi vismaz savu pakalpojumu līmeņa nolīgumu visās AMT stundās dienā.

(173)

Tiek pieņemts, ka jaudas piegādātājiem, kuriem enerģijas tirgū ir dienas grafika sastādīšanas pienākums, ir pieejama jauda katrā pieejamā AMT maksimālās jaudas stundā (Pmax) (76).

(174)

No otras puses, ir mazāka pārredzamība attiecībā uz faktisko tādu jaudas piegādātāju pieejamību, kuriem nav šāda grafika sastādīšanas pienākuma. Tāpēc šiem jaudas piegādātājiem vienmēr ir pienākums pirms nākamās dienas tirgus slēgšanas paziņot nākamās dienas cenu, virs kuras tie piegādātu enerģiju tirgū ar JTV atbilstīgi vismaz obligātajai jaudai, kas var būt augstāka par AMT cenu. Ja tirgus tīrvērte notiek zem šīs cenas, tiek pieņemts, ka vienība ir pieejama (taču nepiegādā enerģiju) saskaņā ar paziņojumu. Ja tirgus tīrvērte pārsniedz deklarēto nākamās dienas cenu, PSO verificē enerģijas piegādi. Tādējādi uzraudzība nozīmē nevis enerģijas piegādi visos AMT brīžos, bet tikai tad, ja tirgus apstākļi ir labvēlīgi JTV (t. i., paziņotā nākamās dienas cena).

(175)

Pēc izvēles jaudas piegādātājs bez grafika sastādīšanas pienākuma var paziņot arī citas cenas, lai norādītu piegādes citos tirgos (dienas vai balansēšanas tirgos) un/vai mazākos apjomos. Tas ir domāts, lai atainotu tirgus darbību, jo daļu enerģijas var pārdot tuvāk reāllaikam. PSO uzraudzīs pieejamību, izmantojot cenu, kas atbilst enerģijas piegādes laikam. Ja paziņotā(-ās) cena(-as) nekad nav pārsniegta(-as) to attiecīgajā(-os) tirgū(-os), aktīvs(-i) nebūs pietiekami pamanāms(-i) tirgū, un tāpēc būs lielāka iespēja veikt tā (to) pārbaudes. JAM darbības noteikumi ietvers PSO tiesības pieprasīt noteiktu skaitu pārbaužu piegādes periodā (sk. 2.8.3. iedaļu).

(176)

Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju saistībā ar atmaksāšanas pienākumu un pieejamības uzraudzību jaudas piegādātājam ir divi galvenie stimuli paziņot pareizas cenas savām JTV:

(177)

Elia var pārbaudīt JTV pieejamību, izmantojot nepieteiktas pieejamības pārbaudes. Par šādām pārbaudēm Elia paziņo jaudas piegādātājam ne vēlāk kā dienā pirms pieejamības pārbaudes laikā no plkst. 15.00 (pēc Centrāleiropas laika) līdz plkst. 15.30 (pēc Centrāleiropas laika), t. i., tajā pašā brīdī, kad tiek paziņota AMT stundu identifikācija.

(178)

Elia var pārbaudīt JTV līdz trim reizēm ziemas periodā un vienu reizi ārpus ziemas perioda. Turklāt Elia patur tiesības ne vairāk kā vienu reizi pārbaudīt pakalpojumu līmeņa nolīguma (ja tāds ir) pilnu ilgumu. Elia neveic pieejamības pārbaudes periodā, kad tam ir iepriekš zināms par plānotu attiecīgās JTV jaudas (vai tās daļas) nepieejamību (t. i., obligātā jauda ir ierobežota līdz tai, par kuru ir zināms, ka tā ir pieejama).

(179)

Elia izvēlēsies pārbaudāmo JTV saskaņā ar iekšējo procedūru, kura netiks publiskota. Tomēr Elia balsta savu procedūru uz kritērijiem, tostarp, bet ne tikai:

(180)

Kad Elia paziņo jaudas piegādātājam par pieejamības pārbaudi un tās paredzamo ilgumu (pilns pakalpojumu līmeņa nolīguma ilgums vai stundas ceturksnis), tā norāda arī pārbaudes sākuma un beigu laiku. Šajā laikposmā jaudas piegādātājs var brīvi organizēt enerģijas piegādi sev piemērotākajā veidā.

(181)

Par jebkuru jaudas iztrūkumu šajā laikposmā var tikt piemērotas sankcijas par pieejamību. Visas pieejamības pārbaužu izmaksas sedz jaudas piegādātājs.

(182)

Par trūkstošu jaudu, t. i., pozitīvu starpību starp obligāto un pieejamo jaudu AMT stundā, piemēro sankcijas par pieejamību.

(183)

Kopējais sankciju par pieejamību apmērs, ko var piemērot jaudas piegādātājam par vienu JTV vienā piegādes periodā un par trūkstošo jaudu, uz kuru attiecas primārā tirgus pienākums vai sekundārā tirgus darījums, kura darījuma periods aptver vismaz vienu pilnu piegādes periodu, ir ierobežots līdz piešķirtajām piedāvājuma cenām izsolēs par piegādes periodu, kas reizinātas ar jaudām, par ko izsolēs noslēgti līgumi.

(184)

Kopējais sankciju par pieejamību apmērs, ko var piemērot jaudas piegādātājam par vienu JTV vienā mēnesī un par trūkstošo jaudu, kas izriet no primārā tirgus pienākuma vai sekundārā tirgus darījuma, kura darījuma periods aptver vismaz vienu pilnu piegādes periodu, ir ierobežots līdz 20 % no piešķirtajām piedāvājuma cenām izsolēs par piegādes periodu, kas reizinātas ar jaudām, par ko izsolēs noslēgti līgumi.

(185)

Ja trūkstošā jauda, kas pārsniedz 20 % no obligātās jaudas, tiek konstatēta trīs atsevišķos AMT brīžos un/vai pieejamības pārbaudēs tai pašai JTV, Elia uzdot veikt lejupvērstu šīs JTV jaudas atlīdzības pārskatīšanu samērīgi ar maksimālo trūkstošo jaudu, kas konstatēta minētajā periodā. Tomēr jaudas piegādātājs saglabā pieejamības pienākumu, un tam aizvien var piemērot sankcijas par pieejamību attiecībā uz minēto JTV, kā tas bija paredzēts sākotnējā jaudas līgumā. Kopējā līguma vērtība netiek mainīta. Sākotnējā jaudas atlīdzība tiek atjaunota pēc tam, kad JTV trīs secīgos AMT brīžos vai pieejamības pārbaudēs ir sekmīgi nodrošinājusi savu obligāto jaudu, kas atbilst jaudai, par ko noslēgts līgums, un PLN primārajā līgumā.

(186)

Ja JTV jaudas atlīdzība divos turpmākajos piegādes periodos tikusi samazināta un JTV katru reizi neatjaunināja sākotnējo jaudas atlīdzību 12 nedēļu laikā pēc katras pārskatīšanas, tā zaudē iespēju atjaunot sākotnējo jaudas atlīdzību, un visi jaudas līgumi, kas attiecas uz piegādes periodiem, sākot no tā, uz kuru attiecas pirmā gaidāmā G-1 izsole pēc šīs klauzulas piemērošanas, tiek izbeigti.

(187)

Beļģija ieviesīs sekundāro tirgu, lai jaudas piegādātājiem nodrošinātu mehānismu riska pārvaldības uzlabošanai JAM ietvaros. Patiešām, ja jaudas piegādātāja pieejamība ir mazāka, nekā paredzēts (mazāka par tā obligāto jaudu, kas aprēķināta saskaņā ar tirgus noteikumiem), tam ir iespēja segt pozitīvo starpību starp līgumā paredzēto obligāto jaudu un tā jaudu sekundārajā tirgū, un tam netiks piemērotas sankcijas par nepieejamību. Ja darījums tiek veikts sekundārajā tirgū, pienākums tiek nodots pilnīgi, tostarp sākotnējā pienākuma norunas cena.

(188)

Sekundārais tirgus tiks ieviests ne vēlāk kā vienu gadu pirms pirmā piegādes perioda sākuma. Sekundārā tirgus mehānisma nosacījumi ir izklāstīti JAM darbības noteikumos.

(189)

Beļģija ļaus aizrobežu jaudai, kas atrodas dalībvalstī, kurai ir tiešs tīkla savienojums ar Beļģiju, piedalīties no pirmās piegādes brīža. Noteikumi ir paredzēti karaļa dekrētā (77). Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju, tā kā Elektroenerģijas regulas 26. panta 11. punktā minētās metodikas, kopīgie noteikumi un nosacījumi tika apstiprināti tikai 2020. gada decembrī (78) un PSO vēl nav spējuši noslēgt vajadzīgos nolīgumus, pārrobežu dalību nav bijis iespējams organizēt no pirmās G-4 izsoles. Saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju tas tiks izdarīts pēc iespējas ātrāk. Tikmēr G-1 izsolei ir rezervēts apjoms, nodrošinot, ka pārrobežu jauda var piedalīties no pirmā piegādes gada, t. i., 2025. gada.

(190)

Dalība būs atvērta visām tehnoloģijām. Tiks nošķirti divus aizrobežu jaudas veidi – tiešā un netiešā.

(191)

Netieša aizrobežu jauda ir jauda, kas atrodas kaimiņos esošajās dalībvalstīs. Katrai kaimiņos esošajai dalībvalstij tiek organizēta pirmsizsole. Ņemot vērā starpsavienotāju ierobežoto jaudu, pirmsizsoles mērķis ir nodrošināt efektīvu pirmskvalifikāciju, jo tā ir galvenās izsoles priekšnoteikums. Katra pirmsizsole sāksies ne vēlāk kā 1. jūnijā, un to organizēs PSO saskaņā ar ministra sniegtajiem norādījumiem, kas minēti Elektroenerģijas likuma 7.j panta 6. punktā un ko precizējusi kaimiņos esošā dalībvalsts. Sniedzot norādījumus, vajadzības gadījumā ministrs var nolemt, ka nebūtu jāorganizē pirmsizsole ar kaimiņos esošu dalībvalsti. Pirmsizsoles parametri ir tādi paši kā attiecīgās izsoles parametri. Tomēr katras kaimiņos esošās dalībvalsts atsauces cena ataino cenu, ko netiešās aizrobežu jaudas piegādātājs būtu ieguvis elektroenerģijas tirgos, kurus pārvalda netiešās aizrobežu jaudas nominēts NETO (79).

(192)

Katru gadu PSO nosaka maksimālo ieejas jaudu, kas pieejama katras kaimiņos esošās dalībvalsts netiešās aizrobežu jaudas dalībai, pamatojoties uz Elektroenerģijas regulas 26. panta 7. punktā minētā reģionālā koordinācijas centra ieteikumu, saskaņā ar ACER apstiprināto metodiku, kas minēta Elektroenerģijas regulas 26. panta 11. punkta a) apakšpunktā.

(193)

Kamēr nav pieņemtas attiecīgās stratēģijas, priekšlikumi vai lēmumi, ar ko īsteno Elektroenerģijas regulas 26. pantu, katras ar Beļģiju tieši savienotās tirgus zonas ieguldījumu nosaka pēc šo zonu ieguldījuma simulētās iztrūkuma stundās, pamatojoties uz ERAA vai NRAA.

(194)

Citi nosacījumi, kas reglamentē pārrobežu dalību, ir paredzēti ACER Lēmumā Nr. 36/2020 par tehniskajām specifikācijām pārrobežu dalībai jaudas mehānismos.

(195)

Ja starp Beļģiju un citu tieši savienotu tirgus zonu ir NTC savienojums, tad:

(196)

Ja simulācijā, kurā integrēta Beļģija, ir definēts domēns pēc plūsmas principa, tad:

(197)

Par netiešo aizrobežu jaudu, attiecībā uz kuru vēlas iesniegt piedāvājumu pirmsizsolē, sniedz PSO informāciju par piedāvātās jaudas apjomu pēc korekcijas koeficienta piemērošanas, piedāvāto cenu un attiecīgās jaudas CO2 emisijām.

(198)

Pa netiešo aizrobežu jaudu, kuras piedāvājums ir izraudzīts pirmsizsoles beigās, iesniedz pirmskvalifikācijas datni. Pirmskvalifikācijas datnes novērtēšanu veic kaimiņos esošais PSO sadarbībā ar Elia saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Elektroenerģijas regulas 26. panta 11. punkta f) apakšpunktā minētajās metodikās, un attiecīgā gadījumā saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts starp PSO.

(199)

Saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju tieša aizrobežu jauda ir jauda, kas atrodas kaimiņos esošā dalībvalstī, kurai ir tiešs un ekskluzīvs savienojums ar Beļģijas tīklu un kura ir atvienota no kaimiņos esošās dalībvalsts tīkla.

(200)

Jaudai arī jāatrodas kaimiņos esošā dalībvalstī, ar kuru Beļģija ir noslēgusi nolīgumu par tiešās aizrobežu jaudas dalību JAM, nodrošinot, ka:

(201)

Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 21. panta 2. punktu Beļģija no 2019. gada oktobra līdz decembrim apspriedās ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm.

(202)

To ieņēmumu piešķiršanu, kas gūti no pārrobežu biļešu piešķiršanas, t. i., aizrobežu jaudas piegādātāju piekļuves tiesībām piedalīties Beļģijas JAM, pilnībā reglamentē Elektroenerģijas regulas 26. panta 9. punkts.

(203)

Beļģija norādīja, ka pārslodzes ieņēmumi tiks izmantoti Elektroenerģijas regulas 19. panta 2. punktā noteiktajiem mērķiem, kā noteikts minētās regulas 26. panta 9. punktā.

(204)

Beļģija apstiprināja, ka tā ievēros ACER Lēmumu Nr. 36/2020, kurā cita starpā ir izklāstīta metodika to ieņēmumu sadalei, kas gūti no ieejas jaudas piešķiršanas.

(205)

Saskaņā ar Karaļa dekrēta par attiecināmības kritērijiem 3. pantu, kas saistīts ar kumulatīvo atbalstu un minimālo dalības slieksni, jauda, kas jau saņem darbības atbalstu, nepiedalās pirmskvalifikācijas posmā. Jaudas piegādātājs, kas saņem šādu atbalstu, var piedalīties pirmskvalifikācijas posmā ar nosacījumu, ka tas atsakās no atbalsta, ja to piešķir saskaņā ar jaudas mehānisma līgumu. Enerģētikas ministrija publicē veidlapu, kas apstiprina šo atteikšanos. Turklāt, iesniedzot pieteikumu pirmskvalifikācijas posmam, jaudas piegādātājs apņemas nepieprasīt citu darbības atbalstu laikposmā, kamēr ir spēkā tā jaudas līgums.

(206)

Precīzas pasākuma izmaksas tiks noteiktas izsolēs. Saskaņā ar jaunāko Beļģijas iestāžu iesniegto izmaksu aplēsi, ko 2021. gada janvārī sagatavoja konsultāciju sabiedrība Haulogy pēc Beļģijas iestāžu pasūtījuma, pasākuma kopējās izmaksas var aplēst no 238 līdz 253 miljoniem EUR gadā.

(207)

Beļģijas parlaments 2020. gada 16. jūlijā pieņēma rezolūciju (80), kurā norādīja, ka JAM izmaksas segs Elia no tīkla tarifos iekļautā “sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma”.

(208)

Beļģijas iestādes norāda, ka JAM tiek finansēts, izmantojot parafiskālus maksājumus vai nodokļus, kas piemēroti atbalsta saņēmējam. Saskaņā ar Elektroenerģijas likuma 12. panta 1. punktu sistēmas operatora pieslēgumam, infrastruktūras un elektrosistēmu izmantošanai un attiecīgā gadījumā palīgpakalpojumiem piemēro pārvades sistēmas un tīklu ar transporta funkciju pārvaldības tarifus. Turklāt saskaņā ar Elektroenerģijas likuma 12. panta 13. punktu sistēmas operators iespējami drīz paziņo sava tīkla lietotājiem tarifus, kas tam jāpiemēro, un dara tos pieejamus visām personām, kas to pieprasa.

(209)

Saskaņā ar Elektroenerģijas likuma 12. panta 5. punkta 11. apakšpunktu šajā likumā noteikto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu neto izmaksas ņem vērā tarifos pārredzamā un nediskriminējošā veidā saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.

(210)

Saskaņā ar 4. panta 2. punktu dekrētā, kuru CREG pieņēma 2018. gada 28. jūnijā, pamatojoties uz Elektroenerģijas likuma 12. pantu (81), un kurā noteikti tīkla tarifi 2020.–2023. gadam, tīkla tarifi ir cenas, ko tīkla lietotāji maksā tīkla operatoram. Saskaņā ar šā paša dekrēta 4. panta 7. punktu vispārējā tarifu struktūrā ir nošķirti transporta tarifi, kas sedz sistēmas operatora kopējos ieņēmumus, un tarifi, kas attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumiem. Dekrēta 6. pantā ir paredzēts, ka tarifi, kas attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumiem, kompensē sistēmas operatoram uzlikto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu neto izmaksas, tostarp pārvaldības izmaksas un finanšu maksājumus, attiecībā uz kuriem likumā, dekrētā vai rīkojumā vai to īstenošanas dekrētos nav paredzēts īpašs kompensācijas mehānisms, kas izmanto pārslodzi vai citu nodevu, apmaiņā pret sistēmas darbību.

(211)

Pamatojoties uz to, PSO katru gadu iesniedz CREG apstiprināšanai priekšlikumu par tarifiem, kas attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumiem, kam pievienots budžets, kurā iekļauta visu izmaksu (jaudas atlīdzības, PSO pārvaldības un attīstības izmaksu) un JAM ienākumu prognoze nākamajam gadam. Ierosinātajā tarifā, kas attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, tiks ņemts vērā arī atlikums, kas pārnests no iepriekšējā finanšu gada.

(212)

Gada beigās PSO iesniegs CREG apstiprināšanai ziņojumu par tarifiem, kurā norādītas iepriekšējā gada faktiskās izmaksas un ienākumi, kā arī ienākumi no tarifa piemērošanas. Pēc datu precizitātes un PSO JAM pārvaldības un attīstības izmaksu pamatotības pārbaudes CREG noteiks pārnesamo atlikumu.

(213)

Visi ieņēmumi, kas saistīti ar JAM mehānismu, tiks izmantoti, lai segtu izmaksas, kuras iekļautas tarifā, kas attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, neskarot Elektroenerģijas regulas 26. panta 9. punktu.

(214)

Tarifs EUR/MWh vienādi tiek piemērots visiem patērētājiem (tieši patērētājam, kas pieslēgts pārvades tīklam, vai netieši – ar sadales sistēmas operatora starpniecību, un piegādātājiem par patērētājiem, kas pieslēgti sadales tīklam).

(215)

Īpašā JAM finansēšanas kārtība tiks piemērota ne agrāk kā 2025. gada janvārī, kā paredzēts Elektroenerģijas likuma 7. panta 15. punktā.

(216)

Saskaņā ar Parlamenta rezolūciju vēlākais no 2029. gada tarifs tiks iekasēts, pamatojoties uz maksimālo jaudu atkarībā no viedo skaitītāju ieviešanas reģionos. Tāpēc vēlākais līdz 2023. gada beigām valdība veiks plānotās viedo skaitītāju ieviešanas analīzi.

(217)

Beļģija ir lūgusi JAM apstiprinājumu uz maksimālo atļauto 10 gadu periodu (82), sākot no pirmās izsoles datuma.

(218)

Beļģija ir apņēmusies ieviest Elektroenerģijas likumā, ka, ja trīs gadus pēc kārtas nav noslēgts jauns jaudas nolīgums saskaņā ar Elektroenerģijas likuma 7.j panta 11. punktu, no nākamā gada JAM ietvaros jaunas izsoles netiks rīkotas.

(219)

Beļģija norādīja, ka tā ievēros paziņojuma par pārredzamību prasības (83).

(220)

Beļģija apņēmās apturēt atbalsta piešķiršanu un/vai izmaksāšanu saskaņā ar paziņoto atbalsta shēmu uzņēmumam, kas ir iepriekš saņēmis nelikumīgu atbalstu, kurš ar Komisijas lēmumu atzīts par nesaderīgu.

(221)

Beļģija apgalvoja, ka atbalsts netiks piešķirts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem (84).

(222)

Komisija ir paudusi šaubas par noteiktu pasākuma aspektu saderību ar iekšējo tirgu.

(223)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju un lēmumā par procedūras sākšanu aprakstītajiem elementiem, Komisija lūdza paskaidrojumus un uzklausīja piezīmes par šādiem jautājumiem:

(224)

Komisijai bija arī šaubas par pasākuma atbilstību cieši saistītiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, proti, Elektroenerģijas regulas 22. un 24. pantam.

(225)

Šajā iedaļā apkopotas piezīmes, ko Komisija saņēma apspriešanās laikā no 15 ieinteresētajām personām, jo īpaši no ieinteresētajām personām, kas darbojas enerģētikas nozarē, kā arī no tirdzniecības apvienībām un nevalstiskām organizācijām. Piezīmes tika saņemtas arī no vienas kaimiņvalsts un tās PSO.

(226)

Dažādas ieinteresētās personas izteica piezīmes par to, ka ir vajadzīgs JAM un ir jāaprēķina izsoļu apjoms, dažkārt apvienojot abus tematus.

(227)

Četras ieinteresētās personas apstrīdēja to, ka šī vajadzība ir pietiekami pierādīta. No otras puses, trīs citas apstiprināja vajadzību un uzsvēra tās steidzamību.

(228)

Trīs ieinteresētās personas norādīja, ka ES HiLo scenārija izmantošana nešķiet piemērota, lai noteiktu resursu pietiekamības problēmas apmēru, jo pastāv risks, ka problēma tiks pārvērtēta un kropļos elektroenerģijas tirgu.

(229)

Četras ieinteresētās personas norādīja, ka jaunā ERAA metodika un VOLL/CONE/US metodika ir pilnībā piemērojamas ierosinātajam Beļģijas JAM.

(230)

Piecas ieinteresētās personas apgalvoja, ka iepriekš veiktie pietiekamības pētījumi, kas tika izmantoti, lai pierādītu JAM nepieciešamību, nav saderīgi ar ERAA metodiku, jo īpaši:

(231)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Beļģija nevar rīkot pirmo izsoli 2021. gadā novecojuša un neatbilstīga NRAA dēļ. Tā uzskata, ka JAM pat nevajadzētu īstenot, kamēr nav saņemts ERAA.

(232)

Četras ieinteresētās personas norādīja, ka uzticamības standarts, ko Beļģija izmanto, lai pierādītu JAM nepieciešamību un/vai aprēķinātu apjomu pirmajai izsolei, neatbilst Elektroenerģijas regulā noteiktajai metodikai.

(233)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka būtu jānodrošina konsekvence procedūrās, metodikās, datos un scenārijos, kas tiek izmantoti, lai, no vienas puses, pierādītu JAM nepieciešamību, un, no otras puses, noteiktu nepieciešamo apjomu, kas jāizsola šāda JAM ietvaros.

(234)

Cita ieinteresētā persona norādīja, ka uzticamības standarts, kā arī VOLL un CONE noteikšanas metodika var mainīties starp sākotnējo T-4 izsoli un turpmākajām izsolēm, tāpēc var tikt noteikts atšķirīgs apjoms.

(235)

Trīs ieinteresētās personas uzskata, ka stratēģiskā rezerve varētu labāk risināt konstatēto pietiekamības problēmu nekā tirgus mēroga JAM. Dažas personas norādīja, ka stratēģiskās rezerves iespēja nav izvērtēta.

(236)

Viena ieinteresētā persona ierosināja izveidot T-2 izsoli, lai izvairītos no pārmērīga iepirkuma T-4, pamatojoties uz pārmērīgi drošiem pieņēmumiem, kā arī lai ņemtu vērā mainīto uzticamības standartu, kura pamatā ir ACER metodika.

(237)

Viena ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka jaudas turētājiem, kas ir tiesīgi piedalīties (piemēram, CHP ar jaudu, kas lielāka par 1 MW), nav ļauts piedalīties, ja noteiktā laikposmā tie saņem darbības atbalstu ar zaļajiem sertifikātiem (GSC) un/vai CHP sertifikātiem (CHP).

(238)

Viena ieinteresētā persona norādīja, ka izdevumiem, kas ļauj nodrošināt atbilstību vides standartiem, kā paredzēts 3. panta 2. punkta 1) apakšpunktā Karaļa dekrēta projektā par ieguldījumu robežvērtībām, nevajadzētu būt attiecināmiem uz ilgāka termiņa līgumiem.

(239)

Viena ieinteresētā persona uzskata, ka parametri, pēc kuriem nosaka izsolē iepērkamās jaudas apjomu, būtu jāapstiprina, pamatojoties uz regulatora priekšlikumu. Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka regulatora priekšlikumu nevar mainīt un ka dalībvalsts to var vienīgi noraidīt un pieprasīt jaunu priekšlikumu.

(240)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka uzkrāšanas aktīvi būtu jāatbrīvo no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma finansēt JAM. Atbrīvojums būtu jāattiecina gan uz uzkrāšanu līdz skaitītājam, gan aiz tā.

(241)

Cita persona apgalvoja, ka finansēšanas mehānisms var ietekmēt JAM jaudas apjomu. Piemēram, JAM finansēšanas izmaksu sasaistīšanu ar elektroenerģijas patēriņu pieprasījuma maksimuma periodos varētu uzskatīt par stimulu attiecīgajām personām samazināt savu patēriņu maksimālā pieprasījuma laikā, tādējādi samazinot jaudu, kas jāizsola.

(242)

Divas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pašreizējie attiecināmības noteikumi attiecībā uz daudzgadu līgumiem kavē agregēšanu, jo īpaši noteikums, ka aktīvs ar zemāko līguma termiņu apkopotā portfelī nosaka līguma termiņu visam portfelim.

(243)

Divas citas ieinteresētās personas apgalvoja, ka būtu jāpielāgo individuālās agregēšanas robežvērtība. Pašlaik JAM darbības noteikumu projekts paredz, ka jauda, uz ko attiecas dienas grafika sastādīšanas pienākums, nevar būt apkopotas JTV daļa.

(244)

Viena ieinteresētā persona norādīja, ka dalība, veicot agregēšanu, nav iespējama iekārtām ar jaudu virs 25 MW. Tādēļ ieinteresētā persona vēlētos, lai šī robežvērtība tiktu noteikta 75 MW apmērā.

(245)

Trīs ieinteresētās personas apgalvoja, ka ieguldījumu robežvērtības daudzgadu līgumiem neatbilst jaunākajām tirgus norisēm un tāpēc neatbilst tehnoloģiju neitralitātes principam un radīs diskrimināciju starp konkrētām tehnoloģiju klasēm (CCGT un OCGT H/HL klase salīdzinājumā ar F klasi), kā arī starp esošu un jaunu jaudu.

(246)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka ieguldījumi, kas rada elastību vai palielina koriģēto jaudu, nepalielinot uzstādīto jaudu, arī būtu uzskatāmi par attiecināmajām izmaksām. Šī ieinteresētā persona uzskata, ka tādēļ ieguldījumi iesniedzējos, esošas enerģijas rezervuāra paplašināšanā vai rūpniecisko procesu uzkrāšanas jaudā nevarētu pretendēt uz daudzgadu līgumiem.

(247)

Divas ieinteresētās personas apgalvoja, ka salīdzinājumā ar jaudas mehānismiem kaimiņvalstīs, piemēram, Francijā vai Apvienotajā Karalistē, Beļģijas korekcijas koeficienti var radīt lielus zaudējumus tādām tehnoloģijām kā uzkrāšana, pieprasījumreakcija vai atjaunojamie energoresursi.

(248)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka lēmumā par procedūras sākšanu publicētajā Beļģijas JAM paredzētie korekcijas koeficienti rada nopietnus šķēršļus ienākšanai tirgū, jo īpaši uzkrāšanai un energoierobežotas jaudas piegādātājiem kopumā.

(249)

Divas ieinteresētās personas apgalvoja, ka jaudas līgumos paredzētie atmaksāšanas pienākumi ir diskriminējoši “pilna apjoma” jaudas tirgus vienībām, salīdzinot ar “nepilna apjoma” jaudas tirgus vienībām, un pārkāpj “vienotas norunas cenas” principu.

(250)

Saskaņā ar vienas ieinteresētās personas sniegto informāciju “atmaksāšanas pienākuma” mehānisms diskriminē pilna apjoma jaudas operatorus, jo tajā nav ņemtas vērā šo operatoru riska ierobežošanas darbības, jo tie pārdod lielāko daļu paredzamā apjoma iepriekš nākotnes tirgos, tāpēc tiem ir jāatmaksā ieņēmumi, ko tie nav nopelnījuši. Turpretī nepilna apjoma operatori var faktiski daudz brīvāk paziņot atsevišķas tirgus cenas, kas darbojas kā norunas cena, ierobežojot risku, ka viņiem būs jāatmaksā nenopelnītie ieņēmumi, un sniedzot arī iespējas izvairīties no atmaksāšanas pienākuma.

(251)

Cita persona apgalvoja, ka atmaksāšanas pienākums diskriminē pilna apjoma JTV, salīdzinot ar nepilna apjoma JTV, pirmkārt, tāpēc, ka nav atbrīvojuma no atmaksāšanas pienākuma par jaudu, kas jau ir pārdota nākotnes tirgos (neņemot vērā iztrūkuma cenas), un, otrkārt, tāpēc, ka ir ieviesta “paziņotā tirgus cena” JTV, kas nepiesakās pilnam apjomam, tādējādi praktiski tiek ieviestas vairākas norunas cenas.

(252)

Viena ieinteresētā persona pauda bažas, ka maksimālās starpposma cenas ieviešana kropļos konkurenci izsolē, jo dažām esošajām jaudām, kurām ir vajadzīgi ieguldījumi, lai tās paliktu ekonomiski rentablas, varētu nebūt garantijas, lai atgūtu “trūkstošo naudu”, un tās var būt spiestas izstāties no tirgus.

(253)

Saskaņā ar vienas ieinteresētās personas teikto pastāv būtiska “ieguldījumu starpība” starp ieguldījumu robežvērtību trīs gadu līgumiem, kas pašlaik ir 177 EUR/kW, un maksimālo starpposma cenu, kura pašlaik tiek prognozēta robežās no 21 līdz 31 EUR/kW, kas rada diskrimināciju attiecībā uz esošajām jaudām, kam ir vajadzīgi ieguldījumi un kam var būt arī būtisks “trūkstošās naudas” apjoms.

(254)

Divas ieinteresētās personas norādīja, ka tiešas pārrobežu dalības iespējas paredzēšanai var būt nepamatota negatīva ietekme uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(255)

Šīs ieinteresētās personas uzskata, ka tieša pārrobežu dalība var mazināt stimulus veikt ieguldījumus starpsavienojumu jaudā. Turklāt pasākums var apdraudēt tirgu sasaisti, jo JAM varētu radīt situāciju, kad jaudas piegādātāji vēlas piekļūt pievilcīgākajam tirgum, izmantojot tiešu un ekskluzīvu savienojumu. Pasākumā būtu jāņem vērā arī tas, kādā apjomā starpsavienojuma jauda varētu novērst jebkādu iespējamo ražošanas pietiekamības problēmu.

(256)

Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 24. panta 1. punktu dalībvalstis savā pietiekamības novērtējumā var iekļaut jutīgumu, kas ir saistīts ar “valsts elektroenerģijas pieprasījuma un piedāvājuma īpatnībām”. Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par to, vai JAM atbilst 24. panta 1. punktam, jo Beļģijas 2019. gada pietiekamības un elastības pētījumā tika izmantots ES HiLo scenārijs, kura pamatā ir pieņēmumi par Francijas elektroapgādi. Piecas ieinteresētās personas iebilda pret Komisijas sniegto Elektroenerģijas regulas 24. panta 1. punkta interpretāciju, norādot, ka tā ir pārāk ierobežojoša.

(257)

Šīs ieinteresētās personas apgalvoja, ka ERAA metodika apstiprina, ka NRAA ir jābūt reģionālam mērogam un tas var ietvert papildu jutīgumu. Tajā nav precizēts vai ierobežots šā papildu jutīguma veids. Kā norādīts minētās metodikas 3. panta 6. punktā, šis jutīgums var aptvert dažādas izmaiņas pieņēmumos visā attiecīgajā ģeogrāfiskajā tvērumā, tostarp dažādos pieņēmumos attiecībā uz ievades datiem, piemēram, uzstādītajām jaudām.

(258)

Viena ieinteresētā persona norādīja, ka arī Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (85) (“VEAP”) ir jo īpaši apstiprināts, ka resursu pietiekamības novērtējumā būtu jāņem vērā “enerģijas no mainīgiem energoresursiem ražošanas ietekmes novērtējums, tostarp no kaimiņreģionu sistēmām”.

(259)

Divas ieinteresētās personas norādīja, ka tiesību aktos / reglamentējošajos aktos nav paredzēta JAM pakāpeniska atcelšana.

(260)

Divas ieinteresētās personas apgalvoja, ka liela daļa jaudas, kas JAM rezervēta gāzei, nav saderīga ar mērķiem dekarbonizēt Savienību un pakāpeniski pārtraukt fosilā kurināmā subsīdijas saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, VEAP un Beļģijas federālās valdības atbalstu klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam.

(261)

Viena ieinteresētā persona norādīja, ka Beļģija apsver iespēju saglabāt 2 GW kodolenerģijas, ja novērtējuma ziņojumā par pirmajām jaudas izsolēm atklātos negaidīta piegādes drošības problēma. Saskaņā ar šīs personas sniegto informāciju tas rada vairākus jautājumus par JAM nepieciešamību un struktūru.

(262)

Viena ieinteresētā persona norādīja, ka, noslēdzot ilgtermiņa līgumus, būtu jāņem vērā bažas par pietiekamības samazināšanos gada laikā un jānovērš jebkāda “bloķēšanas” ietekme.

(263)

Viena ieinteresētā persona atsaucās uz līgumu termiņu (15 gadi), kas varētu pārsniegt pasākuma ilgumu (10 gadi), kas, pēc tās domām, būtu pretrunā pasākuma pagaidu būtībai.

(264)

Šajā iedaļā ir apkopotas piezīmes, kas saņemtas no Beļģijas 2020. gada 22. oktobrī par lēmumu par procedūras sākšanu, un piezīmes, kas saņemtas 2020. gada 24. decembrī par trešo personu apsvērumiem. Tajā ir iekļauta arī atjauninātā informācija, ko Beļģija iesniedza 2021. gada 28. janvārī, 1. martā, 13. un 27. aprīlī, 4., 5., 19., 26. maijā un 17. augustā.

(265)

Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju tās analīze, ko atbalsta PSO viedoklis, liecina, ka, tā kā laikposmā no 2022. līdz 2025. gadam notiks pakāpeniska atteikšanās no kodolenerģijas ražošanas jaudas, kas pašlaik veido vairāk nekā pusi no siltumenerģijas ražošanas jaudas Beļģijā, JAM neesība negatīvi ietekmētu Beļģijas elektroapgādes drošību. Šo vajadzību apstiprina arī vairāki citi pētījumi, ko 2017.–2020. gadā veica akadēmisko aprindu pārstāvji, tehnoloģiju institūti un Federālais plānošanas birojs, neatkarīgi no PSO analīzes.

(266)

Beļģija norādīja, ka ne tikai HiLo scenārijs, bet arī ES pamatscenārijs uzrādīja būtisku problēmu saistībā ar piegādes drošību, t. i., LOLE vairāk nekā trīs reizes pārsniedz juridisko LOLE kritēriju, un pamato intervences nepieciešamību, izmantojot JAM.

(267)

Beļģija norādīja, ka ACER tikai 2020. gada 2. oktobrī apstiprināja metodiku, uz kuru būtu jābalsta ERAA/NRAA. ACER metodikā ir ietvertas būtiskas izmaiņas, tāpēc ir paredzēta pakāpeniska īstenošana, t. i., pirmajā ERAA, kas tiks publicēts 2021. gada beigās, būs ietverti tikai daži ACER metodikas aspekti. ENTSO-E paredz, ka ERAA metodika tiks pilnībā ieviesta līdz 2023. gadam.

(268)

Beļģija norādīja, ka nevarēja gaidīt, ka iepriekšējos pētījumos tā pilnībā piemēros ACER metodiku attiecībā uz ERAA un NRAA, jo tobrīd metodika vēl nebija zināma. Tomēr Beļģija norādīja, ka daudzi svarīgi elementi, kas izriet no metodikas, jau bija īstenoti pirms tās apstiprināšanas, piemēram, ekonomiskās dzīvotspējas novērtējums, modelēšana pēc plūsmas principa, varbūtības modelēšana un norises citās valstīs.

(269)

Beļģija apstrīdēja apgalvojumu, ka JAM nevajadzētu īstenot, kamēr nav saņemts ERAA. Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju dalībvalstis var veikt arī papildu valsts novērtējumus un novērtēt JAM nepieciešamību, pamatojoties uz šādu NRAA, un var negaidīt pilnīgu ERAA īstenošanu (paredzēta 2023. gadā).

(270)

Attiecībā uz uzticamības standartu Beļģija norādīja, ka ACER tikai 2020. gada 2. oktobrī publicēja VOLL un CONE aprēķināšanas metodiku un uzticamības standarta noteikšanas metodiku. Tāpēc laika ziņā nav iespējams uz laiku pārtraukt JAM, kamēr tiek noteikts jauns uzticamības standarts. Turklāt galīgā atbildība par vēlamā piegādes drošības līmeņa noteikšanu gulstas uz dalībvalsti.

(271)

Attiecībā uz klimatiskajiem gadiem, kas izmantoti valsts resursu pietiekamības pētījumos, Beļģija paskaidroja, ka, tā kā nav publicētas metodikas, saskaņotības labad tiek izmantota tā pati klimata datubāze, kas izmantota MAF.

(272)

Attiecībā uz tirgus ieņēmumiem Beļģija apgalvoja, ka esošajos valsts resursu pietiekamības pētījumos līdz 2019. gadam paredzamie ieņēmumi modelēti, izmantojot visu simulēto gadu ieņēmumu mediānu. Lai gan šī pieeja ir vienkāršota, to var uzskatīt par gaidāmo ieņēmumu atainojumu, ņemot vērā cenu riskus, kas ACER metodikā ir atzīti kā būtisks elements.

(273)

Attiecībā uz maksimālo cenu un visu tirgus modelēšanu kopumā Beļģija paskaidroja, ka valsts resursu pietiekamības pētījumos izmantotā struktūra ir identiska tai, ko izmanto Eiropas līmenī (ENTSO-E, PLEF). Tā ir uzskatāma par labāko iespējamo pieejamo pieeju, kas ataino Eiropas tirgus struktūru, tostarp NETO paredzētos dominējošos tehniskos piedāvājuma ierobežojumus.

(274)

Attiecībā uz iztrūkuma cenas noteikšanas funkciju, kā norādīts atjauninātajā Beļģijas īstenošanas plānā, Beļģija apsver, cik lielā mērā varētu paredzēt šādu iniciatīvu. Beļģija paskaidroja, ka NRA un PSO veic pētījumu šajā saistībā.

(275)

Beļģija norādīja, ka 2019. gada pietiekamības un elastības pētījumā jau ir izmantotas labākās pieejamās prognozes par elastības un atkrastes vēja energoiekārtu izvēršanu saskaņā ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, un tika piemērots 70 % minRAM noteikums. Pamatscenārijā ir pieņemts, ka visas Eiropas valstis laikus izpilda šo noteikumu.

(276)

Attiecībā uz bažām par pietiekamību Beļģija norādīja, ka, lai gan ir taisnība, ka pētījumi norāda uz īpaši aprēķinātās jaudas vajadzības svārstībām, tas nemazina to, ka, lai apmierinātu jaudas vajadzību 2025. gadā, ir nepieciešams intervences pasākums, kas vērsts arī uz jaunu jaudu.

(277)

Jaunākais pietiekamības un elastības pētījums liecina, ka laikposmā no 2025. līdz 2032. gadam jaudas vajadzība pieaug.

(278)

Beļģija nepiekrīt dažu ieinteresēto personu viedoklim, ka stratēģiska rezerve būtu vēlamāka nekā tirgus mēroga JAM.

(279)

Beļģija atsaucās uz 2019. gada pietiekamības un elastības pētījumu, kurā tika aplūkots scenārijs “EOM + stratēģiskā rezerve” un scenārijs “EOM + JAM”. Šajā pētījumā secināts, ka scenārija “EOM + stratēģiskā rezerve” gadījumā piegādes drošības kritērijs netiktu izpildīts.

(280)

Attiecībā uz T-2 izsoli Beļģija paskaidroja, ka, tāpat kā citās dalībvalstīs ar JAM, T-4 un T-1 izsole ļauj visām tehnoloģijām ar ilgāku vai īsāku sagatavošanās laiku piedalīties mehānismā un dalībvalstij gūt salīdzinošu pārliecību, ka ir iespējams iepirkt pietiekamu apjomu, lai piegādes gadā nodrošinātu piegādes drošību. Sadalot apjomu starp T-1 un T-2 izsolēm, pastāv risks, ka šajās izsolēs konkurence pārmērīgi samazināsies.

(281)

Attiecībā uz uzstādītās jaudas izmantošanu ieguldījumu robežvērtības aprēķināšanai Beļģija norādīja, ka daudzgadu līgumu noslēgšana ar JTV, kas sniedz lielāku ieguldījumu piegādes drošībā, atbilst JAM vispārīgajam mērķim.

(282)

Beļģija uzskata, ka, ja uzstādītās jaudas vietā būtu jāņem vērā JTV piedāvātā koriģētā jauda, lai aprēķinātu ieguldījumu robežvērtību, jaudas ar augstu korekcijas koeficientu vieglāk sasniegtu ieguldījumu robežvērtību daudzgadu līgumiem. Tas sniegtu tām priekšrocības salīdzinājumā ar citiem, sniedzot tos pašus pakalpojumus.

(283)

Attiecībā uz to jaudas piegādātāju neatbilstību, kuri gūst labumu no citiem atbalsta pasākumiem, lai piedalītos JAM, Beļģija norādīja, ka, ļaujot CHP jaudām gūt labumu no abiem mehānismiem, rastos risks, ka šīs jaudas saņems pārmērīgu kompensāciju, un tas arī radītu negodīgas konkurences priekšrocības JAM izsolēs.

(284)

Atsaucoties uz apsvērumu, ka izdevumiem, kas ļauj nodrošināt atbilstību vides standartiem, nevajadzētu būt attiecināmiem uz ilgāka termiņa līgumiem, Beļģija paskaidroja, ka šis priekšlikums ir vērsts uz to, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret jaunām un esošām jaudām attiecībā uz jaudu klasifikāciju ilgāka termiņa līgumos.

(285)

Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju izvēle attiecībā uz JAM apjoma kalibrēšanu (atsauces scenārijs) pirmās izsoles vajadzībām tika izdarīta, pamatojoties uz Ekonomikas federālā valsts dienesta ieteikumu. Šajā ieteikumā tiek apsvērta mazāka Francijas kodolenerģijas pieejamība, kas nav tik maza kā PSO ieteiktā (un ne tik maza kā iepriekšējos gados izmantotajā dimensionēšanas scenārijā, ko izmantoja, lai noteiktu Beļģijas stratēģiskās rezerves apmēru).

(286)

Beļģija apgalvoja, ka tās lielais starpsavienojumu īpatsvars un atkarība no importa ir valsts elektroapgādes īpatnība. Tā arī norādīja, ka Francijas kodolenerģijas ražošanas jaudas nepieejamības iekļaušana ir vienīgais vērā ņemtais jutīgums, lai gan Beļģija uzskata, ka kaimiņvalstīs pastāv dažādi citi riski (piemēram, paātrināta pakāpeniska atteikšanās no oglēm, tīkla infrastruktūras vai jaunas jaudas nodošanas ekspluatācijā kavēšanās).

(287)

Beļģija norādīja, ka 4. pants Karaļa dekrēta projektā par metodiku atsauces scenārija noteikšanai katrai izsolei reglamentē atsauces scenārija izvēli. Katras izsoles atsauces scenārija pamatā ir trīs turpmāk minētie posmi, un tas ir iesniegts sabiedriskajai apspriešanai:

(288)

Beļģija norādīja, ka PLEF 2020. gada GAA ir minēts “zems jutīgums pret kodolenerģiju”, lai atdarinātu Francijas PSO izmantoto pamatscenāriju pietiekamības novērtējumu vajadzībām. Šis jutīgums paredz, ka papildus ir pieejami 1 700 MW kodolenerģijas ražošanas jaudas.

(289)

Beļģija apgalvoja, ka JAM izvēlētais jutīgums atbilst datiem un pieņēmumiem Francijas NRAA pamatscenārijā. Tāpēc tas būtu jāpieņem arī kā Beļģijai piemērotākais pamatscenārijs, jo šis atjauninājums atbilst datiem un pieņēmumiem no piemērotākajiem pieejamajiem avotiem. Tāpēc tas nav kvalificējams kā “HiLo scenārijs”, bet gan kā ticams pamatscenārijs.

(290)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka parametri, pēc kuriem nosaka izsolē iepērkamās jaudas apjomu, būtu jāapstiprina, pamatojoties uz regulatora priekšlikumu, Beļģija apgalvoja, ka ir sagatavots JAM likuma grozījums, kas to apstiprina. Kamēr šis grozījums nav oficiāli apstiprināts, Elektroenerģijas regula jau ir izpildīta, t. i., regulators 2020. gada martā publicēja savu priekšlikumu par metodiku apjoma parametru noteikšanai, un regulators līdz 2021. gada februārim izstrādās priekšlikumu par pirmās izsoles pieprasījuma līkni.

(291)

Grozītais JAM likums tika publicēts 2021. gada 19. martā. Karaļa dekrēts, kurā ietverta metodika apjoma parametru noteikšanai, tika publicēts 2021. gada 30. aprīlī. CREG2021. gada 30. aprīlī iesniedza priekšlikumu par apjoma parametriem. 2021. gada 30. aprīlī tika izdots ministrijas dekrēts ar norādījumiem par T-4 izsoli 2025. piegādes gadam.

(292)

Beļģija apgalvoja, ka pamatojums tam, ka dalībvalsts nevarētu atkāpties no regulatora priekšlikuma, ir apgalvojums, kuram Elektroenerģijas regulā nav atrodams nekāds juridiskais pamats un kurš būtu pretrunā dalībvalsts atbildībai par piegādes drošību.

(293)

Beļģija paskaidroja, ka pašlaik Beļģijā nav uzstādīts pietiekams skaits viedo skaitītāju, lai varētu izveidot finansēšanas mehānismu, kura pamatā būtu maksimālās slodzes patēriņš. JAM likums ir grozīts, lai šādu modeli varētu ieviest 2025. gadā. Beļģija arī paskaidroja, ka tā pārskatīs minēto likumu 2023. gadā, kad tiks izdots ziņojums par viedo skaitītāju ieviešanu.

(294)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka uzkrāšanas aktīvi būtu jāatbrīvo no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma finansēt JAM, Beļģija paskaidroja, ka tas attiecas uz plašāku jautājumu par tarifiem un nodevām, ko piemēro elektroenerģijas uzkrāšanai. Šajā saistībā Beļģija apstiprināja, ka tā piemēros pamatnostādnes un noteikumus, kā paredzēts paketē “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” (piemēram, Eiropas Parlamenta Direktīvā (ES) 2019/944), un atbrīvojumus, kas paredzēti direktīvā par nodokļiem enerģētikas nozarē (Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK).

(295)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka pašreizējie attiecināmības noteikumi attiecībā uz daudzgadu līgumiem kavē agregēšanu, un, konkrētāk, noteikums, ka aktīvs ar zemāko līguma termiņu apkopotā portfelī nosaka līguma termiņu visam portfelim, Beļģija apgalvoja, ka karaļa dekrēta projekts un darbības noteikumi tiks grozīti, lai jaudas piegādātāji ar ilgāku līguma termiņu, kas vēlas veikt agregēšanu, varētu izvēlēties līgumu ar ilgāku termiņu.

(296)

Tas tika pielāgots Karaļa dekrētā, ar ko nosaka ieguldījumu robežvērtības, ieguldījumu izmaksu attiecināmības kritērijus un klasificēšanas procedūru, kā arī JAM darbības noteikumos.

(297)

Attiecībā uz agregēšanas aizliegumu jaudām ar dienas grafika sastādīšanas pienākumu Beļģija norādīja, ka pašlaik nešķiet piemēroti mainīt šo struktūras elementu, tomēr tā pieprasīs regulāri atjaunināt šo aizliegumu JAM novērtējumos, lai vajadzības gadījumā varētu veikt izmaiņas. Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju uz šīs kategorijas vienībām vienmēr ir attiekusies īpaša koordinācijas procedūra, un paredzams, ka tā tas būs arī turpmāk. Šīs procedūras ietver pienākumu sastādīt dienas grafiku, precīzi norādot MW, stingri koordinēt atvienojumu plānošanu un piešķirt jaudu, piemēram, balansēšanai. Šī metode nodrošina labi koordinētu tīkla darbību reāllaikā. Individuāls skatījums uz šādām vienībām ļauj pareizi prognozēt plūsmas un pēc iespējas efektīvāk pievērsties konkrētiem ierobežojumiem, savukārt apkopotā kopumā šis viedoklis būtu “izplūdis”, padarot tīkla darbību nesaprotamāku un neefektīvāku.

(298)

Turklāt JAM struktūra ir kalibrēta attiecībā uz vienas vai otras kategorijas jaudām, un pieejamības uzraudzība ir saskaņota ar to situāciju enerģijas tirgū. Novirze no šīs pastāvošās atšķirības varētu izraisīt to, ka vairāku aspektu struktūra kļūtu sarežģītāka un, iespējams, ne tik stingra. Piemēram, ir grūti paredzēt, kā šādai JTV tiktu piemērots atmaksāšanas pienākums, jo uz abām apkopotajām JTV daļām varētu attiekties dažādi režīmi.

(299)

Attiecībā uz ieguldījumu robežvērtībām, pēc kurām nosaka piekļuvi ilgtermiņa līgumiem, Beļģija paziņoja, ka tā rūpīgāk analizēs dažādos elementus un paziņos Eiropas Komisijai vēlamo turpmāko rīcību.

(300)

Beļģija 2021. gada 11. jūnijā publicēja karaļa dekrētu, kurā ņemtas vērā ieinteresēto personu piezīmes par ieguldījumu robežvērtībām.

(301)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka ieguldījumi, kas rada elastību vai palielina koriģēto jaudu, nepalielinot uzstādīto jaudu, arī būtu uzskatāmi par attiecināmajām izmaksām, Beļģija norādīja, ka, tā kā JAM ir jaudas, nevis enerģijas tirgus, Beļģija nepiekrīt pieņēmumam, ka attiecināmi ir tikai ieguldījumi, kas saglabā vai paplašina jaudu. Piemērs: i) pieprasījumreakcijas gadījumā ieguldījumi, kas ļauj palielināt uzstādīto jaudu (kas ir starpība starp maksimālo patēriņu (maks. patēriņu) un minimālo patēriņu (neierobežojamu rezervi)), ir tiesīgi iegūt līgumu ar ilgāku termiņu, un ii) siltumenerģijas vienību gadījumā ieguldījumi, kas paredzēti, lai palielinātu uzticamību un līdz ar to korekciju, nav attiecināmi, tāpat kā tie nav attiecināmi pieprasījumreakcijas gadījumā.

(302)

Beļģija norādīja, ka, lai gan šīs izmaksas nav tiesīgas iegūt līgumu ar ilgāku termiņu, tās var integrēt jaudas piedāvājuma cenā.

(303)

Attiecībā uz korekcijas koeficientiem Beļģija norādīja, ka pirmajā acumirklī “zemāki” korekcijas koeficienti ir izskaidrojami ar to, ka, palielinoties to īpatsvaram sistēmā/valstī, energoierobežotu tehnoloģiju korekcija ir mazāka. Tā kā šādu tehnoloģiju īpatsvars ir liels, to ieguldījums neaprobežojas tikai ar iztrūkuma brīžiem. Beļģijā ir augstākais energoierobežotu resursu īpatsvars salīdzinājumā ar citām valstīm, kurās ir JAM, un saskaņā ar JAM atsauces scenāriju tas vēl vairāk palielināsies (30 % 2025. gadā salīdzinājumā ar mazāk nekā 10 % Francijā, Apvienotajā Karalistē vai Īrijā). Šī tendence, t. i., jo lielāks ir energoierobežotu resursu īpatsvars, jo zemāks korekcijas koeficients, ir apstiprinājusies arī citās valstīs/zonās, piemēram, Īrijā vai Apvienotajā Karalistē.

(304)

Beļģija arī paskaidroja, ka ir gaidāms regulatora atzinums par ierosinātajiem korekcijas koeficientiem, un PSO 2021. gada janvāra sākumā organizēja īpašu darba grupas sanāksmi par šo jautājumu visām ieinteresētajām personām.

(305)

Ministrijas lēmumā, kurā sniegti norādījumi 2025. piegādes gada G-4 izsolei un kurš publicēts 2021. gada 30. aprīlī, tika iekļauts atjaunināts korekcijas koeficientu kopums, kas nodrošināja augstākus korekcijas koeficientus energoierobežotām jaudām, ņemot vērā to maksimālo piegādes ilgumu.

(306)

Attiecībā uz atmaksāšanas pienākumu Beļģija paskaidroja, ka JAM darba grupā ir noticis daudz diskusiju par norunas cenas izstrādi. Galīgā risinājuma mērķis ir panākt līdzsvaru starp diviem apsvērumiem:

(307)

Attiecībā uz maksimālo starpposma cenu Beļģija apgalvoja, ka tā izskata iespēju ieviest atkāpšanās mehānismu.

(308)

Karaļa dekrētā, kas publicēts 2021. gada 30. aprīlī, ir paredzēta atkāpšanās procedūra un mehānisms pusēm, kuras var pierādīt, ka tām ir lielāks “trūkstošās naudas” apjoms, nekā var atgūt, pateicoties maksimālajai starpposma cenai.

(309)

Beļģija uzskata, ka, sadalot un izmantojot rentes, kas iegūtas no JAM pārrobežu biļešu piešķiršanas, pilnībā tiek ievēroti Elektroenerģijas regulas noteikumi, jo īpaši 26. panta 9. punkts.

(310)

Beļģija norādīja, ka NRA pieņem lēmumus par ieņēmumu sadali starp PSO. Beļģijas PSO pārslodzes ieņēmumu izlietojumu reglamentē tarifu metodika, kurā paredzēts, ka kopējie ienākumi sedz izmaksas, kas nepieciešamas regulēto darbību turpināšanai.

(311)

Beļģija norādīja, ka gadījumos, kad ieņēmumi tiek sadalīti ar kaimiņos esošajiem PSO, šo ieņēmumu izlietojumu reglamentē Elektroenerģijas regula.

(312)

Beļģija arī apstiprināja, ka tā ievēros ACER Lēmumu Nr. 36/2020, kurā cita starpā ir izklāstīta metodika to ieņēmumu sadalei, kas gūti no ieejas jaudas piešķiršanas.

(313)

Beļģija norādīja, ka ierobežojums attiecībā uz netiešas aizrobežu jaudas viena gada līgumiem šķiet pamatots, jo nav iespējams garantēt, ka daudzgadu līguma darbības laikā uz konkrētas robežas saglabāsies pietiekams skaits pārrobežu biļešu.

(314)

Beļģija norāda, ka, ja maksimālās starpposma cenas vispārēja piemērošana netiešām aizrobežu jaudām izraisa to, ka dalībnieki tiek atturēti piedalīties, var apsvērt paziņotās struktūras izmaiņas (piemēram, paredzēt mehānismu atkāpju piešķiršanai).

(315)

308. apsvērumā minētais atkāpšanās mehānisms attiecas arī uz netiešām aizrobežas jaudām.

(316)

Beļģija norādīja, ka ir izstrādāts JAM likuma grozījums, kas paredz, ka tiešas aizrobežu jaudas dalības priekšnoteikums ir nolīguma noslēgšana starp Beļģiju un dalībvalsti, kuras teritorijā atrodas jauda. Šim nolīgumam, no vienas puses, būtu jānodrošina Beļģijai, ka jaudas turētājs ievēros tehniskos, organizatoriskos un finansiālos nosacījumus, un, no otras puses, jāgarantē uzņēmējai dalībvalstij, ka šī dalība neradīs problēmas piegādes drošībai vai pārslodzes vadībai.

(317)

JAM likums, kurā iekļauts šis grozījums, tika publicēts 2021. gada 19. martā.

(318)

Beļģija norādīja, ka pieejamie resursu pietiekamības pētījumi ietver jutīgumu pret aizrobežu jaudu. Beļģija uzskata, ka šāda ietveršana pilnībā atbilst Elektroenerģijas regulai, jo liela atkarība no importa tieši būtu uzskatāma par “valsts elektroenerģijas pieprasījuma un piedāvājuma īpatnību”, kā minēts Elektroenerģijas regulas 24. panta 1. punktā. To pamato NRAA noteiktais reģionālais mērogs.

(319)

Attiecībā uz pakāpeniskas administratīvās atcelšanas klauzulu Beļģija apgalvoja, ka, ņemot vērā JAM struktūru, līgumi var un tiem vajadzētu tiekties uz nulles atlīdzību.

(320)

Kā norādīts 218. apsvērumā, Beļģija ir apņēmusies ieviest Elektroenerģijas likumā, ka, ja trīs gadus pēc kārtas netiks noslēgts jauns jaudas nolīgums saskaņā ar Elektroenerģijas likuma 7.j panta 11. punktu, no nākamā gada JAM ietvaros netiks rīkotas jaunas izsoles.

(321)

Beļģija paskaidroja, ka JAM ir izstrādāts tā, lai tas būtu tehnoloģiski neitrāls, un tas nerezervē jaudu ar gāzi darbināmām vienībām. Turklāt ir izdarītas daudzas ar struktūru saistītas izvēles, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un aktīvi veicinātu inovatīvu tehnoloģiju, piemēram, pieprasījuma pārvaldības resursu un citu elastības resursu veidu, dalību. Piemēram, struktūrā paredzēta būtiska jaudas apjoma rezervēšana T-1 izsolē, kas ļaus izsolē piedalīties tehnoloģijām ar īsāku sagatavošanas laiku, piemēram, pieprasījuma pārvaldības resursiem vai akumulatoriem. Tiek lēsts, ka apjoms ir vairāk nekā 1,5 GW, kad ir pieejami 100 %, kas ir vairāk nekā 3 vai 4 GW pēc korekcijas koeficientu piemērošanas. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm šī daļa, kas rezervēta T-1 izsolei, ir daudz lielāka, t. i., 2018./2019. piegādes gadam Apvienotā Karaliste ir rezervējusi 2,5 GW T-1 izsolei salīdzinājumā ar 48,6 GW T-4 izsolei. Īrijas jaudas mehānismā ir paredzēts, ka G-1 izsolei tiks rezervēti 2–5 % no jaudas vajadzības.

(322)

Kā minēts 109. apsvērumā, jaunajām iekārtām, kuras darbina ar fosilo kurināmo un attiecībā uz kurām operatori būs tiesīgi slēgt 15 gadu līgumus, būs saistoši Eiropas Savienības un/vai Beļģijas izvirzītie mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti.

(323)

Turklāt Beļģija norādīja, ka tā ir izveidojusi pievilcīgu vidi tā dēvēto energoierobežoto tehnoloģiju attīstībai (piemēram, izmantojot iespēju piedalīties palīgpakalpojumu tirgos vai veicināt, nododot enerģijas mehānismu). Tas ir radījis lielu pieprasījuma pārvaldības resursu īpatsvaru, un šī tendence turpinās attīstīties, jo paredzams, ka 2025. gadā sistēmā tiks pievienoti papildu uzkrāšanas un pieprasījumreakcijas resursi.

(324)

Visbeidzot, Beļģijā pašlaik elektrotīklu starpsavienojumu līmenis ir aptuveni 24 %, un paredzams, ka līdz 2030. gadam tas pieaugs līdz 33 %.

(325)

Beļģija apgalvoja, ka paziņojuma pamatā aizvien ir pilnīga atteikšanās no kodolenerģijas. Tā arī paskaidroja, ka visi korekciju priekšlikumi, kas tiks iesniegti pēc izvērtējuma līdz 2021. gada novembra beigām, tiks paziņoti.

(326)

Beļģija apgalvoja, ka galvenais iemesls ilgtermiņa līgumu ieviešanai ir radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus esošajām, atjaunotajām un jaunajām jaudām. Bažas par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu pirmajā izsolē ir tikpat aktuālas kā turpmākajās izsolēs.

(327)

Attiecībā uz līgumu ilgumu (15 gadi) un pasākuma pagaidu būtību (10 gadi) Beļģija norādīja, ka ir jānošķir līguma ilgums, no vienas puses, un apstiprinātā izsoļu rīkošana, no otras puses.

(328)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda sākotnējo uzskatu, ka pasākums bija valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Ne Beļģija, ne ieinteresētās personas neapstrīdēja šo uzskatu.

(329)

LESD 107. panta 1. punktā valsts atbalsts ir definēts kā “atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem”.

(330)

Valsts atbalsts, kas atbilst LESD 107. panta 1. punktam, ir nesaderīgs ar iekšējo tirgu, ja tas “rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(331)

LESD 107. panta 2. un 3. punktā ir uzskaitīti īpaši apstākļi, kuros atbalsts ir vai tomēr var tikt uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu. Komisijas novērtējums attiecībā uz to, vai uz šo gadījumu attiecas kāds no šiem apstākļiem, ir izklāstīts 5.3. iedaļā.

(332)

Lai pasākumus varētu kvalificēt kā valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, a) tiem jābūt attiecināmiem uz valsti un b) tajos jābūt iesaistītiem valsts līdzekļiem. Pēdējais nosacījums nozīmē, ka atbalstu piešķir tieši valsts vai valsts izraudzīta vai izveidota publiska vai privāta struktūra (88). Kā paskaidrots 2.2. iedaļā, JAM tika ieviests ar 2019. gada 22. aprīlī pieņemto federālo likumu, ar ko groza 1999. gada 29. aprīļa federālo Elektroenerģijas likumu par Beļģijas elektroenerģijas tirgus organizāciju (primārie tiesību akti). Vairāki šā jaudas mehānisma īstenošanas noteikumi ir paredzēti sekundārajos tiesību aktos, piemēram, karaļa dekrētos, ministriju dekrētos un regulatīvi apstiprinātos tirgus noteikumos un līgumos. Visu šo sekundāro tiesību aktu juridiskais pamats ir iepriekš minētais federālais Elektroenerģijas likums. Tādējādi pasākums ir attiecināms uz Beļģijas valsti.

(333)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda savu sākotnējo viedokli, ka JAM tiek finansēts no valsts līdzekļiem. Beļģija nepiekrita šim viedoklim.

(334)

Ar finansēšanas mehānismu, kas aprakstīts 2.12.2. iedaļā, Beļģijas valsts izveido sistēmu, kurā PSO izmaksas, kuras radušās JAM dēļ, tiek pilnībā kompensētas ar tīkla tarifiem, kas ataino parafiskālās nodevas iezīmes. Patiešām, valsts ar likumu nosaka piemaksu par elektroenerģijas patēriņu, izmantojot tīkla tarifus (sk. 208. un 209. apsvērumu). No vienas puses, Elektroenerģijas likumā ir paredzēts, ka PSO ir pienākums šos tarifus iekasēt tieši no tīkla lietotājiem (sk. 208. apsvērumu). No otras puses, tīkla lietotājiem, kuriem piemēro tarifus, tie ir jāmaksā (sk. 210. apsvērumu). Turklāt, kā uzsvērts 208. apsvērumā, obligāto tīkla tarifu izcelsme ir valsts tādā nozīmē, ka valsts neaprobežojās ar to, ka noteica privātpersonu grupai kā obligātu iemaksu, ko ieviesa un pārvalda šādu privātpersonu apvienība kā, piemēram, Pearle (89) un Doux Élevage (90) judikatūrā. Attiecīgi saskaņā ar Tiesas spriedumu lietā Vācija / Eiropas Komisija tīkla tarifi ir uzskatāmi par nodevu, kas noteikta ar likumu (91).

(335)

Attiecīgi Komisija uzskata, ka JAM tiek finansēts no valsts līdzekļiem, jo to finansē no ieņēmumiem, kuri gūti no valsts uzliktas parafiskālas nodevas un tiek pārvaldīti un sadalīti saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem. Patiešām, ja valsts tiesību akti paredz pārnest maksājumu uz noteiktu personu grupu, šis maksājums ir obligāts un tādējādi iegūtie līdzekļi ir valsts līdzekļi (92).

(336)

Priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta nozīmē ir ikviens saimnieciskais labums, ko uzņēmums nebūtu guvis parastos tirgus apstākļos, t. i., bez valsts iejaukšanās (93).

(337)

JAM izsolēs izraudzītie pretendenti ar JAM saņem atlīdzību, ko tie nesaņemtu, ja turpinātu darboties elektroenerģijas tirgū parastos ekonomikas apstākļos, pārdodot tikai elektroenerģiju un palīgpakalpojumus. Tāpēc pasākums piešķir ekonomisku priekšrocību uzņēmumiem, kas uzvarējuši JAM izsolēs. Šī priekšrocība ir selektīva, jo tā dod priekšroku tikai konkrētiem uzņēmumiem, proti, JAM izsolēs izraudzītajiem pretendentiem, kuru faktiskā un tiesiskā situācija ir salīdzināma ar citiem jaudas piegādātājiem, kas vai nu nevarēja piedalīties, vai nepiedalījās JAM izsolēs, vai arī piedalījās, bet neveiksmīgi.

(338)

Turklāt pasākums piešķir selektīvu priekšrocību tikai konkrētiem uzņēmumiem, kas var palīdzēt risināt konstatēto pietiekamības problēmu, jo jaudas, kas ir mazākas par 1 MW (sk. 69. apsvērumu), ir izslēgtas no tiešas līdzdalības JAM (t. i., bez agregēšanas, sk. 72. apsvērumu), lai gan arī tās var palīdzēt samazināt konstatēto pietiekamības problēmu. Nākotnē minimālais slieksnis dalībai JAM, pat ja tā tiktu samazināta (70. apsvērums), aizvien liegs dažām jaudām tiešu dalību (t. i., bez agregēšanas) JAM. Turklāt aizrobežu jaudas, kas atrodas dalībvalstīs, kuras nav kaimiņvalstis, tiks izslēgtas no JAM (sk. 199. apsvērumu). Attiecīgi arī no šīs perspektīvas pasākums piešķir selektīvu priekšrocību.

(339)

Pasākums var radīt konkurences izkropļojumus un ietekmēt tirdzniecību iekšējā tirgū. Elektroenerģijas ražošana, kā arī elektroenerģijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgi ir pasākumi, kas atvērti konkurencei visā ES (94). Tāpēc jebkuras priekšrocības, ko no valsts resursiem piešķir jebkuram šīs nozares uzņēmumam, var ietekmēt tirdzniecību Savienībā un izkropļot konkurenci.

(340)

Tāpēc pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(341)

Paziņojot par pasākumu pirms tās īstenošanas, Beļģijas iestādes ir izpildījušas savu pienākumu saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu.

(342)

Komisija ir novērtējusi paziņoto pasākumu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un VEAP. Konkrētāk, tā ir novērtējusi pasākumu saskaņā ar VEAP 3.9. iedaļu (95), kurā paredzēti īpaši nosacījumi attiecībā uz atbalstu ražošanas pietiekamībai.

(343)

LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka Komisija var paziņot par saderīgu “atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”. Tādēļ saskaņā ar šo Līguma noteikumu saderīgam atbalstam ir jāveicina konkrētas saimnieciskās darbības attīstība. Turklāt atbalsts nedrīkstētu izkropļot konkurenci tādā veidā, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

(344)

Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu pasākumam ir jāveicina konkrētas saimnieciskās darbības attīstība (96).

(345)

Paziņotais pasākums atbalsta saimnieciskās darbības attīstību elektroenerģijas nozarē, tieši stimulējot pietiekamus ieguldījumus jaunās un esošās ražošanas, uzkrāšanas un pieprasījumreakcijas jaudās, lai nodrošinātu elektroapgādes drošību. Kā sekundāru ietekmi var gaidīt, ka ar pasākumu atbalstītā elektroapgādes drošība stimulēs saimniecisko darbību kopumā, jo no drošas elektroapgādes labumu gūst dažādas saimnieciskās darbības, kuru pamatā ir elektroenerģija kā izejviela.

(346)

Paziņotā shēma veicina saimnieciskās darbības attīstību, kā noteikts LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

(347)

Atbalstam ir stimulējoša ietekme, ja tas stimulē saņēmēju mainīt savu rīcību, lai attīstītu konkrētu saimniecisko darbību, izmantojot atbalstu, un ja bez atbalsta rīcība netiktu mainīta (97). Konkrētākas norādes par šā kritērija interpretāciju ir izklāstītas VEAP 227. punktā, lasot to kopā ar 3.2.4. iedaļu.

(348)

Beļģija iesniedza ražošanas pietiekamības novērtējumu, apliecinot, ka hipotētiskajā scenārijā bez pasākuma ražošanas pietiekamība 2025. gadā būtu sasniegusi kritisku līmeni, kā minēts 49. apsvērumā. Citiem vārdiem sakot, bez pasākuma jaudas piegādātāji nebūtu darījuši pieejamu jaudu, kas nepieciešama, lai izpildītu Beļģijas noteikto uzticamības standartu elektroenerģijas piegādei stresa periodos. Kā paskaidrots 227. apsvērumā, dažas ieinteresētās personas apstiprināja JAM nepieciešamību un uzsvēra steidzamību.

(349)

Saskaņā ar 2021. gada pietiekamības un elastības pētījumu līdz 2025. gadam tikai ļoti neliela daļa papildu jaudas būs dzīvotspējīga parastā enerģijas tirgū (50. apsvērums).

(350)

Tāpēc pasākumam ir stimulējoša ietekme uz jaunu jaudu ienākšanu tirgū. Pasākums stimulē jaunos un esošos tirgus dalībniekus veicināt piegādes drošības mērķa sasniegšanu.

(351)

Turklāt saskaņā ar VEAP 52. punktu atbalstu piešķir, pamatojoties uz konkurenci veicinošu konkursa procedūru. Izsoles process, kas aprakstīts 2.5. iedaļā, ir nediskriminējošs un atvērts visiem jaudas veidiem.

(352)

Turklāt atmaksāšanas pienākums, kas minēts 2.7.3. iedaļā, rada finansiālu stimulu būt pieejamam iztrūkuma laikā. Turklāt Beļģija ir ieviesusi uzraudzības procedūras attiecībā uz pieejamību pirms piegādes perioda un tā laikā (sk. 2.8.2. un 2.8.3. iedaļu) un atbilstošas pārbaudes un sankcijas (aprakstītas 2.8.3. un 2.8.4. iedaļā), lai nodrošinātu pieejamības pienākuma izpildi.

(353)

Visbeidzot, Komisija piekrīt ieinteresētās personas piezīmēm, kurās norādīts, ka ieguldījumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu jau pieņemto vides standartu ievērošanu, nevajadzētu būt tiesīgiem uz ilgāka termiņa līgumiem saskaņā ar VEAP 53. punktu (sk. 238. apsvērumu).

(354)

Tāpēc Komisija atzinīgi vērtē grozījumus Karaļa dekrētā, ar ko nosaka ieguldījumu robežvērtības, ieguldījumu izmaksu attiecināmības kritērijus un klasificēšanas procedūru. Grozītajā karaļa dekrētā noteikts, ka JAM ietvaros būs attiecināmas tikai tās izmaksas, kas saistītas ar pielāgošanos turpmākajiem Savienības standartiem (sk. 142. apsvērumu).

(355)

Komisija uzskata, ka pasākumam ir stimulējoša ietekme, kas maina tā saņēmēju rīcību saistībā ar konkrētas saimnieciskās darbības attīstību, izmantojot atbalstu.

(356)

Valsts atbalstu, kas ir pretrunā Savienības tiesību aktu noteikumiem vai vispārējiem principiem, nevar atzīt par saderīgu (98).

(357)

Ja valsts atbalsta pasākums (tostarp tā finansēšanas veids, ja tas ir cieši saistīts ar šo atbalstu) ietver aspektus, kas ir nesaraujami saistīti ar atbalsta priekšmetu un pārkāpj citus Savienības tiesību aktu noteikumus, šāds pārkāpums varētu ietekmēt minētā valsts atbalsta saderības novērtējumu (99). Šajā gadījumā šis jautājums varētu rasties saistībā ar LESD 30. un 110. pantu, kā arī dažiem Elektroenerģijas regulas noteikumiem. Tāpēc Komisijai ir jāpārbauda, vai ar JAM aspektiem varētu tikt pārkāpti Savienības tiesību aktu, un, ja tā varētu notikt, vai šādi aspekti ir nesaraujami saistīti ar JAM ietvaros sniegtā atbalsta mērķi.

(358)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda sākotnējo viedokli, ka paziņoto atbalsta pasākumu finansēšanas mehānisms neparedzēja nekādus ierobežojumus, kas būtu pretrunā LESD 30. vai 110. pantam. Komisija nesaņēma nekādas piezīmes, kas apstrīdētu šo viedokli.

(359)

Kā norādīts VEAP 29. punktā, ja valsts atbalsta pasākums vai tā nosacījumi – tostarp pasākuma finansēšanas metode, ja tā ir pasākuma neatņemama sastāvdaļa, – nozīmētu Savienības tiesību nedalāmu pārkāpumu, šādu atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Enerģētikas jomā jebkuram maksājumam, kura mērķis ir finansēt valsts atbalsta pasākumu, ir jo īpaši jāatbilst LESD 30. un 110. pantam. Tāpēc Komisija ir pārbaudījusi, vai paziņoto atbalsta pasākumu finansēšanas mehānisms atbilst LESD 30. un 110. pantam.

(360)

Kā paskaidrots 334. apsvērumā, Beļģijas valsts izveido sistēmu, kurā izmaksas, kas PSO radušās saistībā ar JAM, tiek pilnībā kompensētas ar tīkla tarifiem, kas ataino parafiskālās nodevas iezīmes. Kā paskaidrots 214. apsvērumā, tarifu vienādi piemēro visiem patērētājiem, pamatojoties uz EUR/MWh. Tāpēc Komisija uzskata, ka šie tarifi ir ļoti līdzīgi nodoklim par patērēto elektroenerģiju.

(361)

Attiecībā uz LESD 30. un 110. pantu ir iedibināta judikatūra, kas paredz, ka Savienības tiesību akti pašreizējā attīstības posmā neierobežo katras dalībvalsts brīvību izveidot nodokļu sistēmu, kas diferencē dažus produktus, pat tos, kas ir līdzīgi LESD 110. panta pirmās daļas nozīmē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, piemēram, izmantoto izejvielu veidu vai izmantotajiem ražošanas procesiem. Taču šāda diferenciācija ir saderīga ar Savienības tiesību aktiem tikai tad, ja tā ir vērsta uz mērķiem, kas arī paši ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, un ja sīki izstrādātie noteikumi ļauj izvairīties no visām importa no citām dalībvalstīm un valsts konkurējošo ražojumu aizsardzības tiešas vai netiešas diskriminācijas formām (100).

(362)

Kā paskaidrots 2.10. iedaļā, Beļģija saskaņā ar Elektroenerģijas regulu ļaus aizrobežu jaudai, kas atrodas dalībvalstī, kurai ir tiešs tīkla savienojums ar Beļģiju, piedalīties JAM no pirmās piegādes, t. i., 2025. gada.

(363)

Ņemot vērā pasākuma atvērtību pārrobežu jaudai, Komisija secina, ka paziņoto atbalsta pasākumu finansēšanas mehānismam nevajadzētu ieviest nekādus ierobežojumus, kas būtu pretrunā LESD 30. vai 110. pantam.

(364)

Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 20. panta 1. punktu dalībvalstis savā teritorijā uzrauga resursu pietiekamību, pamatojoties uz 23. pantā minēto ERAA. Lai papildinātu ERAA, dalībvalstis var veikt arī NRAA saskaņā ar 24. pantu.

(365)

Komisija norāda, ka ENTSO-E vēl nav izpildījis savu Elektroenerģijas regulas 23. pantā noteikto pienākumu iesniegt ERAA. Tādējādi bažas par resursu pietiekamību Beļģijā tika konstatētas, pamatojoties tikai uz NRAA. Nevarēja veikt NRAA un ERAA salīdzinājumu saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 24. panta 3. punktu, lai noteiktu iespējamās atšķirības starp abiem novērtējumiem. Kā noteikts Elektroenerģijas regulas 24. panta 1. punktā, arī NRAA pamatā vajadzētu būt metodikai, par kuru panākta vienošanās ERAA vajadzībām, kā minēts Elektroenerģijas regulas 23. pantā.

(366)

Elia2021. gada 25. jūnijā publicēja jaunu resursu pietiekamības pētījumu, kura pamatā ir ERAA metodika. 2021. gada pietiekamības un elastības pētījumā konstatēts, ka pastāv bažas par resursu pietiekamību Beļģijā, sākot no 2025. gada.

(367)

Pirms jaudas mehānismu ieviešanas dalībvalstīm ir jānosaka visi regulatīvie izkropļojumi vai tirgus nepilnības, kas ir izraisījuši vai veicinājuši bažas par resursu pietiekamību. Dalībvalstīm ir jāpieņem pasākumi konstatēto izkropļojumu likvidēšanai un jāpublicē to īstenošanas grafiks (Elektroenerģijas regulas 20. panta 2. punkts).

(368)

Kā izklāstīts 2.3.4. iedaļā, Beļģija izstrādāja un publicēja īstenošanas plānu, kurā minēti pasākumi regulatīvo izkropļojumu vai tirgus nepilnību likvidēšanai Beļģijas elektroenerģijas tirgū.

(369)

Pamatojoties uz īstenošanas plānu, Beļģijas iestādes ir apņēmušās īstenot vairākas tirgus reformas, jo īpaši nolūkā stiprināt balansēšanas tirgus (sk. 62. apsvērumu), veicināt pieprasījumreakciju (sk. 64. apsvērumu) un palielināt starpsavienojumu jaudu (sk. 65. apsvērumu).

(370)

Beļģija arī apņēmās publicēt plānu un uzraudzīt tā īstenošanu, publicēt uzraudzības rezultātus gada ziņojumā un iesniegt to Eiropas Komisijai. Visbeidzot, Beļģija apņēmās ievērot īstenošanas plānu pat pēc tam, kad būs novērstas konstatētās bažas par resursu pietiekamību.

(371)

Pēc sabiedriskās apspriešanas Komisija 2020. gada 30. aprīlī pieņēma atzinumu par Beļģijas īstenošanas plānu saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 20. panta 5. punktu (101). Savā atzinumā Komisija konstatēja, ka Beļģijai būtu jāturpina uzlabot savu balansēšanas tirgu darbība, grozot iztrūkuma cenu noteikšanas shēmu, apsverot iespēju piemērot iztrūkuma cenu noteikšanas funkciju arī balansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (BSP), kā minēts 62. apsvērumā, kā arī atzina, ka nesen ir ieviesti vai plānoti vairāki uzlabojumi. Kā minēts 62. apsvērumā, Beļģija savā nebalansa cenu noteikšanas mehānismā ieviesa tā dēvēto alfa komponentu, īstenoja nebalansa ieskaitu un gatavojas pievienoties Savienības balansēšanas platformai attiecībā uz aFRR un mFRR. Attiecībā uz pieprasījumreakciju Komisija savā atzinumā konstatēja, ka Beļģijai būtu jāturpina viedo skaitītāju ieviešana ar nepieciešamajām funkcijām, lai veicinātu uz cenu balstītas pieprasījumreakcijas izvēršanu. Kā minēts 64. apsvērumā, Beļģija apņēmās turpināt ieviest viedos skaitītājus. Šie pasākumi ir pietiekami, lai saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 20. panta 5. punktu likvidētu regulatīvos izkropļojumus vai tirgus nepilnības, kas tika konstatēti Beļģijas īstenošanas plānā.

(372)

Pasākums atbilst Elektroenerģijas regulas 20. pantam.

(373)

Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 21. panta 1. punktu, lai novērstu atlikušās bažas par resursu pietiekamību, dalībvalstis var ieviest jaudas mehānismu tikai kā galējo līdzekli, jo galvenokārt ievērojot 21. panta 2.–8. punkta nosacījumus.

(374)

Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 21. panta 2. punktu Beļģija, apspriežoties ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm, laikposmā no 2019. gada oktobra līdz decembrim veica pētījumu par sava mehānisma ietekmi uz kaimiņos esošajām dalībvalstīm.

(375)

Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 20. panta 3. punktu dalībvalstis novērtē, vai jaudas mehānisms stratēģiskās rezerves veidā spēj novērst bažas par resursu pietiekamību.

(376)

Kā minēts 60. apsvērumā, Beļģijai pašlaik ir stratēģiska rezerve, kas būs pieejama līdz 2022. gada 31. martam. Stratēģiskās rezerves mērķis ir apmierināt maksimālo pieprasījumu ziemas periodos, kad tirgus to nedara, saglabājot daļu esošās elektroenerģijas ražošanas un pieprasījumreakcijas jaudas ārpus tirgus kā rezervi, ko izmantot vienīgi tad, kad balansēšanas resursi ir izsmelti.

(377)

Kā paskaidrots nozares apsekojuma par jaudas mehānismiem galīgajā ziņojumā (102), ja tiek konstatētas bažas par ilgtermiņa pietiekamību, piemērotākais jaudas mehānisms problēmas risināšanai, visticamāk, būs uz apjomu balstīta, tirgus mēroga shēma. Kā sīkāk paskaidrots minētajā ziņojumā, stratēģiska rezerve neatrisinātu ieguldījumu problēmu, kas konstatēta jaunām iekārtām. Turpretī tirgus mēroga jaudas mehānismi var efektīvāk veicināt ieguldījumus, lai ilgtermiņā novērstu bažas par pietiekamību.

(378)

Ņemot vērā to, ka 2021. gada pietiekamības un elastības pētījumā tika konstatēta strukturāla jaunas jaudas vajadzība (sk. 49. un 50. apsvērumu), Komisija uzskata, ka jaudas mehānisms stratēģiskās rezerves veidā nespēs novērst Beļģijā konstatētās bažas par resursu pietiekamību, sākot ar 2025. gadu.

(379)

Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 20. panta 3. punktu dalībvalstis neievieš jaudas mehānismus, pirms Komisija nav saņēmusi 20. panta 5. punktā minēto atzinumu par regulas 20. panta 3. punktā minēto īstenošanas plānu.

(380)

Kā aprakstīts 371. apsvērumā, Komisija 2020. gada 30. aprīlī pieņēma atzinumu par Beļģijas īstenošanas plānu. Beļģija ir sākusi sagatavošanas darbus pirmajai G-4 izsolei, bet tā vēl nav ieviesusi JAM.

(381)

Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 21. panta 7. punktu, kurā noteikts, ka no jaudas mehānisma ir pakāpeniski jāatsakās, ja trīs gadus pēc kārtas netiek noslēgti jauni līgumi, Beļģija ieviesa klauzulu, kas paredz, ka JAM ietvaros netiks rīkotas jaunas izsoles, ja trīs gadus pēc kārtas nebūs noslēgts neviens jauns jaudas nolīgums saskaņā ar Elektroenerģijas likuma 7.j panta 11. punktu (sk. 218. apsvērumu).

(382)

Kā izklāstīts 217. apsvērumā, Beļģija lūdz valsts atbalsta apstiprinājumu uz 10 gadiem, t. i., uz maksimālo laikposmu, kas noteikts Elektroenerģijas regulas 21. panta 8. punktā.

(383)

Visbeidzot, Beļģija ir apņēmusies ievērot Elektroenerģijas regulas 20. panta 3. punktā minēto īstenošanas plānu pēc jaudas mehānisma ieviešanas, kā noteikts regulas 21. panta 8. punktā.

(384)

Komisija secina, ka pasākums atbilst Elektroenerģijas regulas 21. pantam.

(385)

Elektroenerģijas regulas 22. panta 1. punktā ir noteiktas īpašas struktūras iezīmes, kurām jāatbilst jebkuram jaudas mehānismam. Saskaņā ar minēto pantu jaudas mehānisms: i) ir pagaidu mehānisms, ii) nerada liekus tirgus izkropļojumus un neierobežo starpzonu tirdzniecību, iii) tiek piemērots vienīgi tam, lai novērstu bažas par pietiekamību; iv) nodrošina jaudas piegādātāju izraudzīšanos pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci veicinošā procesā; v) sniedz stimulus jaudas piegādātājiem, lai tie būtu pieejami laikposmos, kad ir sagaidāms sistēmas stress; vi) nodrošina, ka atlīdzība tiek noteikta konkurenci veicinošā procesā; vii) pirms atlases procesa izklāsta tehniskos nosacījumus jaudas piegādātāju dalībai; viii) nodrošina, ka tajā var piedalīties visi resursi, kas spēj nodrošināt vajadzīgo tehnisko veiktspēju, tostarp enerģijas uzkrāšanas un pieprasījuma pārvaldības resursi, un ix) piemēro atbilstīgas sankcijas jaudas piegādātājiem, kas nav pieejami sistēmas stresa laikā.

(386)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par to, vai pasākums atbilst Elektroenerģijas regulas 22. panta 1. punkta c) apakšpunktam, kurā noteikts, ka jaudas mehānisms būtu jāpiemēro vienīgi tam, lai novērstu bažas par pietiekamību.

(387)

Paziņotais JAM ir pagaidu pasākums, kā paskaidrots 385. apsvērumā.

(388)

JAM ir izstrādāts tā, lai ierobežotu ietekmi tikai uz to, kas nepieciešams, lai sasniegtu politikas mērķus un izvairītos no pārmērīgiem elektroenerģijas tirgus izkropļojumiem. JAM ir pieejams visiem esošajiem un jaunajiem ražotājiem, pieprasījumreakcijas un uzkrāšanas operatoriem. JAM ir atvērts arī pārrobežu jaudai. Turklāt JAM struktūra ietver vairākus pasākumus, kas ir pieņemti jo īpaši tāpēc, lai novērstu tirgus varas ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, uzticamības iespējas līgumus, maksimālās cenas un konkurenci veicinošu izsoles procedūru (sk. 2.5. un 2.7. iedaļu). Turklāt ir gaidāms, ka atvērtība jaunām jaudām un ilgtermiņa līgumu pieejamība nodrošinās, ka esošais dominējošais stāvoklis netiek nepamatoti nostiprināts (sk. 66. un 117. apsvērumu).

(389)

Attiecībā uz nosacījumu, ka JAM būtu jāpiemēro vienīgi tam, lai novērstu bažas par pietiekamību, Beļģija, pamatojoties uz regulatīvās iestādes priekšlikumu, ir apstiprinājusi parametrus, kas nosaka JAM iepērkamās jaudas apjomu, saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 25. panta 4. punktu (sk. 88. un 290. apsvērumu).

(390)

Kā minēts 92. apsvērumā, iepērkamā jaudas apjoma noteikšanas procesa beigās ir jāievēro arī attiecīgās Elektroenerģijas regulas daļas. Lai noteiktu apjomu, kas jāiepērk pirmajā G-4 izsolē 2025.–2026. gada piegādes periodam, Beļģija izmantoja 2019. gada MAF scenāriju, kas atjaunināts saskaņā ar PLEF 2020. gada atjauninājumiem. Beļģija paskaidroja, ka tāds pats jutīgums pret Francijas kodolenerģijas ražošanas jaudas nepieejamību tika izmantots 2021. gada pietiekamības un elastības pētījumā ES pamatscenārijā (102. apsvērums).

(391)

Turklāt, kā minēts 103. apsvērumā, Beļģijas iestādes ir atlikušas būtisku apjomu G-1 izsolei, nodrošinot, ka jauna pieprasījuma līknes kalibrēšana notiks tuvāk piegādes gadam, un izvairoties no tā, ka pirmajā G-4 izsolē tiks izsolīts pārāk liels jaudas apjoms. Šis lielais G-1 rezervētais apjoms ļauj Beļģijas iestādēm tikt galā ar nelielām novirzēm pēc jauniem ievades datiem un metodiskiem uzlabojumiem.

(392)

Komisija norāda, ka 2021. gadā G-4 izsolē tiks noslēgti līgumi tikai par aptuveni 54 % no vidējā maksimālā patēriņa iztrūkuma brīžos (sk. 104. apsvērumu).

(393)

Komisija arī norāda, ka uzticamības standarts nosaka, cik daudz jaudas tiek izsolīts jaudas tirgū, un jaunais uzticamības standarts, kas aprēķināts saskaņā ar US metodiku, neatšķiras no vecā uzticamības standarta (22. apsvērums).

(394)

Kā norādīts 28. un 105. apsvērumā, Beļģija apņēmās vajadzības gadījumā līdz 2022. gada septembrim noteikt jaunu uzticamības standartu, lai izmantotu jauno uzticamības standartu vēlākais 2023. gada izsolē iepērkamā apjoma noteikšanai. Beļģija arī apņēmās veikt kontrolpārbaudi un vajadzības gadījumā koriģēt ar NRAA 2023. gada rezultātiem apjomus, kas jāiepērk T-4 izsolē 2023. gadā un T-1 izsolē 2026. gadā. Komisija aicina Beļģijas iestādes, atjauninot uzticamības standartu un NRAA, apspriesties ar ACER, lai labāk izprastu 18. un 40. apsvērumā minētos saistītos ACER lēmumus.

(395)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jo īpaši papildu piezīmes, ko Beļģija iesniedza oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā, Komisija uzskata, ka JAM piemēro vienīgi tam, lai novērstu bažas par pietiekamību.

(396)

Pamatojoties uz Beļģijas JAM darbības noteikumiem, jauda tiks iepirkta pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci veicinošā procesā.

(397)

JAM nodrošina stimulus jaudas piegādātājiem būt pieejamiem paredzama sistēmas stresa laikā (sk. 182.–186. apsvērumu).

(398)

Turklāt atlīdzību nosaka konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, un konkursa procedūra, kas izklāstīta 2.5. iedaļā, ir nediskriminējoša un atvērta visiem jaudas veidiem.

(399)

Beļģija pirms atlases procesa izklāsta tehniskos nosacījumus jaudas piegādātāju dalībai. Šie nosacījumi ir paredzēti Beļģijas JAM darbības noteikumos (sk. 12. apsvērumu).

(400)

JAM būs pieejams visām jaudām, kas var veicināt resursu pietiekamību. Tas būs tehnoloģiski neitrāls un jo īpaši atvērts gan esošai, gan jaunai jaudai, uzkrāšanai un pieprasījumreakcijai. Turklāt JAM būs atvērts aizrobežu jaudai.

(401)

Visbeidzot, kā paskaidrots 182. apsvērumā, JAM paredz sankcijas par nepieejamību sistēmas stresa laikā.

(402)

Tāpēc Komisija secina, ka ir izpildītas Elektroenerģijas regulas 22. panta 1. punktā noteiktās prasības.

(403)

Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 22. panta 3. punktu jaudas mehānismi: i) ir veidoti tā, lai cena, ko maksā par pieejamību, automātiski līdzinātos nullei, ja ir sagaidāms, ka piegādātās jaudas līmenis būs pietiekams, lai apmierinātu pieprasīto jaudas līmeni; ii) ļauj dalībniekiem saņemt atlīdzību tikai par to, ka resursi ir pieejami, un iii) nodrošina, ka jaudas piegādātāji, kas ir tiesīgi piedalīties, cits citam var nodot jaudas piedāvājuma saistības.

(404)

Paziņotais pasākums ir tehnoloģiski neitrāls tirgus mēroga jaudas mehānisms, saskaņā ar kuru visi tiesīgie jaudas piegādātāji konkurē vienā jaudas izsolē, lai noteiktu zemāko ilgtspējīgo cenu, par kādu var piegādāt vajadzīgo jaudu. Ja piedāvājums ir pietiekams, lai apmierinātu pieprasījumu, tam, ka izsole veicina konkurenci, būtu jāsamazina cenas līdz nullei.

(405)

Kā paskaidrots 8. apsvērumā, maksu par jaudu, ko maksā jaudas piegādātājiem ar uzticamības iespējas līgumu, veido fiksēts maksājums par līgumā paredzētās jaudas saglabāšanu, lai tā būtu pieejama visos iztrūkuma periodos. Tādējādi tā atlīdzina jaudas pieejamību un neietver atlīdzību par elektroenerģijas daudzumu, ko jaudas piegādātāji piedāvās tirgū.

(406)

Kā izklāstīts 187. apsvērumā, Beļģija ieviesīs sekundāro tirgu, lai jaudas piegādātājiem nodrošinātu mehānismu riska pārvaldības uzlabošanai JAM ietvaros. Attiecībā uz darījumiem sekundārajā tirgū tiks nodrošināta saistību pilnīga nodošana.

(407)

Tāpēc Komisija secina, ka ir izpildītas Elektroenerģijas regulas 22. panta 2. punktā noteiktās prasības.

(408)

Visbeidzot, Elektroenerģijas regulas 22. panta 4. punktā ir noteiktas prasības attiecībā uz CO2 emisiju robežvērtībām.

(409)

Kā paskaidrots 107. apsvērumā, pirmskvalifikācijas prasības ietver emisiju robežvērtību: jaudas piegādātāji, kas pārsniedz turpmāk norādītās emisiju robežvērtības, nevar piedalīties jaudas izsolē:

(410)

Komisija secina, ka pasākums atbilst Elektroenerģijas regulas 22. pantam.

(411)

Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 24. panta 1. punktu NRAA ir reģionāls mērogs, un tā pamatā ir metodika, kas minēta regulas 23. panta 3. punktā, jo īpaši 23. panta 5. punkta b)–m) apakšpunktā.

(412)

Šajā saistībā Komisija norāda, ka jaunākajam Beļģijas resursu pietiekamības pētījumam, t. i., 2021. gada pietiekamības un elastības pētījumam, ir reģionāls mērogs, un tā pamatā ir 23. panta 3. punktā minētā metodika.

(413)

Saskaņā ar ACER lēmuma 12. panta 1. punktu ERAA metodiku pilnībā īsteno līdz 2023. gada beigām. Tāpēc ACER lēmumā ir paredzēta ERAA metodikas pakāpeniska īstenošana, pamatojoties uz ceļvedi, kurā aprakstīts īstenošanas posms, kas izklāstīts ACER lēmuma 11. panta 8. punktā.

(414)

Lai gan ERAA metodika tika apstiprināta neilgi pirms tam, kad Beļģija veica 2021. gada pietiekamības un elastības pētījumu, tajā tika ietverti vairāki ERAA metodikas elementi, kas minēti 42. apsvērumā.

(415)

Tomēr Komisija norāda, ka 2021. gada pietiekamības un elastības pētījumā ir modelēts maksimālās klīringa cenas automātisks pieaugums tikai no 2025. gada. Tomēr, kā to ir pierādījusi Beļģija, pat ja maksimālās klīringa cenas automātiskais pieaugums sāktos 2022. gadā, ekonomiskās dzīvotspējas novērtējuma rezultāti attiecībā uz 2025. gadu nemainītos. Turklāt Beļģija apņēmās nodrošināt, ka jaunajā pietiekamības pētījumā, kas jāpublicē līdz 2023. gada jūnijam, pilnībā tiek ņemta vērā dinamisko cenu pieauguma metodika, sākot no simulācijas perioda sākuma (sk. 48. apsvērumu).

(416)

2021. gada pietiekamības un elastības pētījuma pamatā ir piemēroti galvenie atsauces scenāriji saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 24. panta 1. punktu (sk. 45. apsvērumu).

(417)

Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 24. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstis savā pietiekamības novērtējumā var iekļaut jutīgumu, kas ir saistīts ar valsts elektroenerģijas pieprasījuma un piedāvājuma īpatnībām.

(418)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par JAM atbilstību Elektroenerģijas regulas 24. panta 1. punktam, jo 2019. gada pietiekamības un elastības pētījumā tika izmantots ES HiLo scenārijs, kura pamatā ir pieņēmumi par aizrobežas elektroapgādi, t. i., Francijas atomelektrostaciju papildu nepieejamību.

(419)

Vairākas ieinteresētās personas iebilda pret Komisijas sniegto Elektroenerģijas regulas 24. panta 1. punkta interpretāciju, norādot, ka tā ir pārāk ierobežojoša. Minētās ieinteresētās personas apgalvoja, ka ERAA metodika apstiprina, ka NRAA ir jābūt reģionālam mērogam un tas var ietvert papildu jutīgumu. Tajā nav precizēts vai ierobežots šā papildu jutīguma veids. Kā norādīts minētās metodikas 3. panta 6. punktā, šis jutīgums var aptvert dažādas izmaiņas pieņēmumos visā attiecīgajā ģeogrāfiskajā tvērumā, tostarp dažādos pieņēmumos attiecībā uz ievades datiem, piemēram, uzstādītajām jaudām (sk. 256.–258. apsvērumu).

(420)

Beļģija apgalvoja, ka tās lielais starpsavienojumu īpatsvars un atkarība no importa ir valsts elektroapgādes īpatnība (sk. 286.–318. apsvērumu).

(421)

Komisija norāda, ka 2021. gada pietiekamības un elastības pētījumā ir iekļauts jutīgums pret Francijas kodolenerģijas ražošanas jaudas nepieejamību, kas atbilst datiem, ko Francijas PSO izmantoja Francijas NRAA (sk. 287.–289. apsvērumu).

(422)

Komisija norāda, ka saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 24. panta 1. punktu un ERAA metodiku NRAA ir jābūt reģionālam mērogam un ERAA metodikas 3. panta 6. punkts ļauj papildināt galvenos atsauces scenārijus ar papildu scenārijiem un/vai jutīgumu. Turklāt VEAP 224. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka dalībvalstij ir jāsniedz novērtējums par enerģijas no mainīgiem energoresursiem ražošanas (tostarp tās, ko rada kaimiņreģionu sistēmas) ietekmi.

(423)

Ņemot to vērā, Komisija uzskata, ka Elektroenerģijas regulas 24. panta 1. punkta a) apakšpunkts neliedz NRAA izmantot papildu jutīgumu saistībā ar aizrobežu elektroapgādi.

(424)

Kā paskaidrots 365. apsvērumā, nepieciešamo NRAA un ERAA salīdzinājumu saskaņā ar 24. panta 3. punktu nevarēja veikt, jo ENTSO-E neiesniedza ERAA.

(425)

Komisija secina, ka pasākums atbilst Elektroenerģijas regulas 24. pantam.

(426)

Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 25. panta 1. punktu, piemērojot jaudas mehānismus, dalībvalstīs jābūt noteiktam uzticamības standartam.

(427)

Kā minēts 22. apsvērumā, Beļģijā ir ieviests uzticamības standarts, kas ir 3 stundas LOLE.

(428)

Elektroenerģijas regulas 25. panta 2. punktā noteikts, ka uzticamības standartu nosaka dalībvalsts vai dalībvalsts izraudzīta kompetentā iestāde pēc regulatīvās iestādes priekšlikuma. Uzticamības standartu nosaka, par pamatu izmantojot 23. panta 6. punktā noteikto metodiku.

(429)

Uzticamības standarts tika noteikts Karaļa dekrētā par uzticamības standarta noteikšanu un VOLL un CONE vērtību apstiprināšanu pēc regulatīvās iestādes priekšlikuma (sk. 20. apsvērumu). Noteiktais uzticamības standarts nedaudz atšķiras no regulatīvās iestādes ierosinātā standarta 21. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ. Tomēr Elektroenerģijas regulas 25. pants to neliedz.

(430)

Beļģija aprēķināja uzticamības standartu, pamatojoties uz 23. panta 6. punktā noteikto metodiku.

(431)

Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 25. panta 3. punktu uzticamības standartu aprēķina, izmantojot vismaz VOLL un CONE konkrētā laikposmā, un izsaka kā “sagaidāmo nepadoto enerģiju” un “sagaidāmo slodzes zuduma ilgumu”

(432)

Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 2. panta 9. punktu VOLL ir maksimālās elektroenerģijas cenas aplēse euro/MWh, ko lietotāji ir gatavi maksāt, lai izvairītos no atvienojumiem.

(433)

Kā norādīts 25. apsvērumā, CREG veica apsekojumu par gatavību maksāt, tomēr, ņemot vērā apsekojuma ierobežojumus, lai noteiktu vienotu VOLL aplēsi, tā rezultātus varēja izmantot tikai ierobežotā apmērā. Beļģija apņēmās atjaunināt VOLL, pamatojoties uz jaunu apsekojumu par gatavību maksāt, un vajadzības gadījumā līdz 2022. gada septembrim noteikt jaunu uzticamības standartu (sk. 28. apsvērumu).

(434)

Tāpēc Komisija uzskata, ka uzticamības standarts ir noteikts, pamatojoties uz VOLL aplēsi un paredzamo CONE (sk. 23. un 24. apsvērumu) saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 25. panta 3. punktu.

(435)

Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 25. panta 4. punktu, piemērojot jaudas mehānismus, parametrus, kas nosaka jaudas mehānismā iepirktās jaudas apjomu, apstiprina dalībvalsts vai dalībvalsts izraudzīta kompetentā iestāde, pamatojoties uz regulatīvās iestādes priekšlikumu.

(436)

Kā paskaidrots 86. un 290. apsvērumā, CREG ierosināja metodiku, lai noteiktu parametrus, pēc kuriem jaudas mehānismā nosaka iepirkumu apjomu.

(437)

Komisija secina, ka pasākums atbilst Elektroenerģijas regulas 25. pantam.

(438)

Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 26. panta 1. punktu jaudas mehānismi, kas nav stratēģiskās rezerves, un – tad, kad tas ir tehniski iespējams, – stratēģiskās rezerves ir pieejami tiešai tādu jaudas piegādātāju pārrobežu dalībai, kas atrodas citā dalībvalstī, ievērojot šā panta noteikumus.

(439)

Tomēr Elektroenerģijas regulas 26. panta 2. punkts ļauj dalībvalstīm prasīt, lai aizrobežu jauda atrodas dalībvalstī, kam ir tiešs tīkla savienojums ar dalībvalsti, kas piemēro jaudas mehānismu.

(440)

Beļģija ļaus aizrobežu jaudai, kas atrodas dalībvalstī, kurai ir tiešs tīkla savienojums ar Beļģiju, piedalīties JAM no pirmā piegādes gada, t. i., 2025. gada. Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju metodika, kopīgie noteikumi un nosacījumi, kas minēti Elektroenerģijas regulas 26. panta 11. punktā, tika pieņemti tikai 2020. gada decembrī, un būtu jāatvēl pietiekams laiks to īstenošanai un sagatavošanās darbiem, kas vajadzīgi pārrobežu dalībai. Ņemot vērā to, ka PSO vēl nav varējis noslēgt vajadzīgos nolīgumus, nav bijis iespējams organizēt pārrobežu dalību pirmajā G-4 izsolē. Tomēr saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju G-1 izsolei ir rezervēts apjoms, nodrošinot, ka pārrobežu jauda aizvien var piedalīties un sniegt ieguldījumu no pirmā piegādes gada (sk. 189. apsvērumu).

(441)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija centās noskaidrot, kā tiek izmantoti jaudas pārslodzes ieņēmumi un kā šie ieņēmumi ir sadalīti starp PSO.

(442)

Beļģija paskaidroja, ka pārslodzes ieņēmumus izmantos un sadalīs saskaņā ar Elektroenerģijas regulas noteikumiem, jo īpaši 26. panta 9. punktu.

(443)

Turklāt Beļģija apstiprināja, ka tā ievēros ACER Lēmumu Nr. 36/2020, kurā izklāstītas tehniskās specifikācijas pārrobežu dalībai jaudas mehānismos, tostarp metodika to ieņēmumu sadalei, kas gūti no ieejas jaudas piešķiršanas.

(444)

Tāpēc pasākums atbilst Elektroenerģijas regulas 26. pantam.

(445)

Pasākums atbilst Līguma 30. un 110. pantam un Elektroenerģijas regulai.

(446)

Tāpēc paziņotais pasākums nepārkāpj attiecīgos Savienības tiesību aktus.

(447)

Saskaņā ar VEAP 3.2.2. apakšiedaļu dalībvalstij ir jāpierāda, ka ir nepieciešama valsts intervence un jo īpaši atbalsts, lai novērstu tirgus nepilnību, kas citādi paliktu neatrisināta.

(448)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par to, vai resursu pietiekamības problēma ir konstatēta pietiekami precīzi un vai Beļģijas iestādes to ir pienācīgi izanalizējušas un kvantificējušas, jo īpaši attiecībā uz VEAP 221. un 222. punktu. Šīs šaubas atbalstīja vairākas ieinteresētās personas, kuras apšaubīja arī plānotā JAM nepieciešamību un/vai mērogu (sk. 227.–234. apsvērumu).

(449)

Saskaņā ar 2021. gada pietiekamības un elastības pētījumu, sākot no 2025. gada, kad pakāpeniski būs izbeigta kodolenerģijas ražošana, Beļģijā saskarsies ar pietiekamības problēmu un strukturālu vajadzību pēc jaunas jaudas. Galvenajā ES pamatscenārijā 2025. gadā šī vajadzība ir 2 GW, un līdz 2032. gadam tā pakāpeniski pieaug līdz 3,9 GW (sk. 49. apsvērumu). 2021. gada pietiekamības un elastības pētījums tika publicēts 2021. gada jūnijā, un tā pamatā ir ERAA metodika (sk. VEAP 221. punktu).

(450)

Tagad, kad ACER ir apstiprinājusi ERAA metodiku (sk. 40. apsvērumu), Komisijas šaubas par uzsvaru uz ES HiLo scenāriju 2019. gada pietiekamības un elastības pētījumā vai to, ka nav pienācīga hipotētiska scenārija, lai novērtētu resursu pietiekamības problēmas apmēru Beļģijas 2019. gada MAF, vairs nav būtiskas, jo metodiskās atšķirības tagad ir apvienotas vienotā, stabilākā metodikā, apstiprinot bažas par pietiekamību.

(451)

Lai gan divas ieinteresētās personas apgalvoja, ka iepriekšējos pētījumos par resursu pietiekamību Beļģijā netika ņemta vērā gaidāmā iztrūkuma funkcija (230. apsvērums), tajā laikā šādas prasības nebija. Tomēr saskaņā ar Komisijas atzinumu par Beļģijas īstenošanas plānu Beļģija tiek aicināta apsvērt iespēju attiecīgi un ne vēlāk kā 2022. gada 1. janvārī grozīt iztrūkuma cenu noteikšanas shēmu. Šajā saistībā Komisija ņem vērā darbu, ko pašlaik veic regulatīvā iestāde un PSO saistībā ar iztrūkuma cenu noteikšanas funkcijas ieviešanu attiecībā uz balansēšanu Beļģijā.

(452)

Beļģijā pašlaik elektrotīklu starpsavienojumu līmenis ir aptuveni 24 %, un paredzams, ka līdz 2030. gadam tas pieaugs līdz 33 %. Kā minēts 323. apsvērumā, Beļģija ir arī veicinājusi tā dēvēto energoierobežoto tehnoloģiju attīstību, piemēram, izmantojot iespēju piedalīties palīgpakalpojumu tirgos vai veicināt, nododot enerģijas mehānismu. Tas ir radījis lielu pieprasījuma pārvaldības resursu īpatsvaru.

(453)

Turklāt, kā izklāstīts 2.3.4. iedaļā, Beļģijas iestādes ir apņēmušās īstenot vairākas tirgus reformas, jo īpaši nolūkā stiprināt balansēšanas tirgus (sk. 62. apsvērumu), veicināt pieprasījumreakciju (sk. 64. apsvērumu) un palielināt starpsavienojumu jaudu (sk. 65. apsvērumu).

(454)

Neraugoties uz šīm reformām, 2021. gada pietiekamības un elastības pētījumā ir apzināti riski Beļģijas resursu pietiekamībai, atsaucoties uz 22. apsvērumā aprakstīto uzticamības standartu. 2021. gada pietiekamības un elastības pētījumā norādīts, ka līdz 2025. gadam tikai ļoti neliela jaunās jaudas daļa būs dzīvotspējīga parastā enerģijas tirgū.

(455)

Tāpēc Komisija uzskata, ka Beļģija saskaņā ar VEAP 223. punktu ir pierādījusi, kāpēc tirgus vēl nevar nodrošināt pietiekamu jaudu bez intervences.

(456)

VEAP 224. punktā noteikts, ka Komisijai ir jāņem vērā dažādi elementi, kas jāsniedz dalībvalstij saistībā ar enerģijas no mainīgiem energoresursiem ražošanu, pieprasījumareakcijas dalību, starpsavienojumiem un citiem tādiem elementiem, kas rada vai pastiprina ražošanas pietiekamības problēmu.