1.

Riska kapitāls ir saistīts ar tādu uzņēmējsabiedrību pašu kapitāla finansēšanu, kurām ir augsts izaugsmes potenciāls to agrīnajās izaugsmes stadijās. Riska kapitāla pieprasījumu parasti rada tādi uzņēmumi ar izaugsmes potenciālu, kuriem kapitāla tirgi nav pietiekami pieejami, savukārt riska kapitāla piedāvājumu rada ieguldītāji, kas ir gatavi uzņemties augstu risku apmaiņā pret pašu kapitāla nesto iespējamo peļņu, kas pārsniedz vidēja līmeņa peļņu.

2.

Eiropas Kopienu Komisija (turpmāk tekstā – Komisija) 2006. gada 19. jūlijā noteica Kopienas pamatnostādnes riska kapitāla ieguldījumu veicināšanai mazos un vidējos uzņēmumos (1).

3.

Komisijas riska kapitāla jauno pamatnostādņu pamatojums un vispārīgais konteksts ir atzinums, ka pieejamais riska kapitāls darbību nesen uzsākušiem, novatoriskiem, jauniem uzņēmumiem ir nepietiekams. Komisija 2005. gada jūnijā publicēja valsts atbalsta rīcības plānu “Mazāks un mērķtiecīgāks valsts atbalsts – plāns valsts atbalsta reformai 2005.–2009. gadam” (2) (“Valsts atbalsta rīcības plāns”). Valsts atbalsta rīcības plānā ir uzsvērts, cik būtiski ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi un veicināt jaunu uzņēmumu strauju izveidi. Šajā sakarā Valsts atbalsta rīcības plānā ir pasludināta Paziņojuma par valsts atbalstu un riska kapitālu (3) pārskatīšana, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar tirgus nepilnībām, kuras skar riska kapitāla nodrošināšanu jaunizveidotiem uzņēmumiem un jauniem, novatoriskiem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jo īpaši palielinot Paziņojumā par valsts atbalstu un riska kapitālu ietverto noteikumu elastību.

4.

Lai arī pietiekama riska kapitāla nodrošināšana EEZ galvenokārt ir tirgus uzdevums, riska kapitāla tirgū pastāv pašu kapitāla nepietiekamība, kas nozīmē, ka esošās kapitāla tirgus nepilnības, kas liedz piedāvājumam apmierināt pieprasījumu par abām pusēm pieņemamu cenu, negatīvi ietekmē Eiropas MVU. Šī nepietiekamība galvenokārt attiecas uz novatoriskiem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un lielākoties jauniem uzņēmumiem ar lielām izaugsmes iespējām. Tomēr tā var skart arī plašāku uzņēmumu loku – uzņēmumus ar dažādu darbības ilgumu un no dažādām nozarēm ar mazākām izaugsmes iespējām, kuri bez ārēja riska kapitāla nevar rast finansējumu to darbības paplašināšanas projektiem.

5.

Pašu kapitāla nepietiekamība var attaisnot valsts atbalsta piešķiršanu noteiktos atsevišķos apstākļos. Ja ir pienācīgi noteikti mērķi, valsts atbalsts, ko sniedz, lai atbalstītu riska kapitāla nodrošināšanu, var būt efektīvs līdzeklis, lai izlīdzinātu konstatētās tirgus nepilnības šajā jomā un izmantotu privāto kapitālu.

6.

Šīs pamatnostādnes aizstāj Valsts atbalsta pamatnostādņu 10.A nodaļu (4)“Valsts atbalsts un riska kapitāls”, izklāstot nosacījumus, saskaņā ar kuriem valsts atbalstu riska kapitāla ieguldījumu sekmēšanai var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līgumu. Šajās pamatnostādnēs ir paskaidroti nosacījumi, saskaņā ar kuriem pastāv valsts atbalsts atbilstoši EEZ līguma 61. panta 1. punktam, un norādīti kritēriji, ko Iestāde piemēro, novērtējot riska kapitāla pasākumu saderīgumu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punktu.

7.

Šīs pamatnostādnes ir balstītas uz Kopienas pamatnostādnēm riska kapitāla ieguldījumu veicināšanai mazos un vidējos uzņēmumos, kas sagatavotas, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot Paziņojumu par valsts atbalstu un riska kapitālu, un kuras atbilst Iestādes pamatnostādnēm par valsts atbalstu un riska kapitālu (5). Ņemti vērā arī apsvērumi, kurus saņēmusi Komisija, publiski apspriežoties ar EEZ valstīm un ieinteresētajām personām par Paziņojuma par valsts atbalstu un riska kapitālu pārskatīšanu, par Valsts atbalsta rīcības plānu un Paziņojumu par valsts atbalstu jauninājumiem (6). Pamatojoties uz Komisijas pieredzi un pārrunās saņemtajiem apsvērumiem, Paziņojuma par valsts atbalstu un riska kapitālu rezultāti praksē kopumā ir bijuši labi, tomēr tie liecina arī par to, ka nepieciešams palielināt elastību noteikumu piemērošanā un pielāgot noteikumus tā, lai tie atspoguļotu izmaiņas riska kapitāla tirgū. Turklāt, kā liecina pieredze, attiecībā uz dažiem riska kapitāla ieguldījumu veidiem dažās jomās ne vienmēr bija iespējams izpildīt Paziņojuma par valsts atbalstu un riska kapitālu izklāstītos nosacījumus, kā rezultātā minētajos gadījumos nevarēja sniegt pienācīgu atbalstu riska kapitālam, izmantojot valsts atbalstu. Turklāt pieredze liecina arī par to, ka atbalstīto riska kapitāla fondu vispārējā rentabilitāte ir zema. Iestāde piekrīt iepriekš minētajam viedoklim.

8.

Lai atrisinātu minētās problēmas, šajās pamatnostādnēs ir pieņemta elastīgāka pieeja attiecībā uz noteiktiem apstākļiem, lai ļautu EBTA valstīm veiksmīgāk virzīt savus riska kapitāla pasākumus attiecīgās tirgus nepilnības novēršanai. Šajās pamatnostādnēs ir izklāstīta arī uzlabota ekonomiskā pieeja, lai novērtētu riska kapitāla pasākumu saderīgumu ar EEZ līgumu. Jau saskaņā ar Iestādes nostādnēm par valsts atbalstu un riska kapitālu, lai novērtētu shēmu saderīgumu, bija nepieciešama relatīvi sarežģīta ekonomiskā analīze, kas vērsta uz tirgus nepilnību apmēru, un pasākuma mērķu noteikšana. Tādēļ Iestādes nostādnēs par valsts atbalstu un riska kapitālu jau bija ietverts uzlabotās ekonomiskās pieejas galvenais elements. Tomēr bija nepieciešams nedaudz precizēt dažus kritērijus, lai nodrošinātu mērķtiecīgākus pasākumus attiecīgās tirgus nepilnības novēršanai. Jaunajās pamatnostādnēs jo īpaši ir ietverti elementi, kas nodrošina, ka tiek atbalstīti uz peļņu orientēti un profesionāli lēmumi par ieguldījumiem, lai papildus iedrošinātu privātos ieguldītājus veikt ar valsti kopīgus ieguldījumus. Visbeidzot, ir veikts darbs, lai Komisijas Paziņojuma par valsts atbalstu un riska kapitālu un Iestādes valsts atbalsta un riska kapitāla pamatnostādņu teksts kļūtu saprotamāks, kur, vadoties pēc pieredzes, tas bija nepieciešams.

9.

Valsts atbalsta rīcības plānā Komisija uzsvēra, cik svarīgi ir stiprināt ekonomisko pieeju attiecībā uz valsts atbalsta analīzi. Tas nozīmē, ka tiek apsvērta pasākuma iespējamā pozitīvā ietekme uz vispārējo interešu mērķiem, salīdzinot ar tā iespējamo negatīvo ietekmi, kas izpaužas kā konkurences un tirdzniecības izkropļojumi. Līdzsvarotības kritēriji, kā norādīts Valsts atbalsta rīcības plānā, ietver trīs posmus, no kuriem pirmie divi attiecas uz pozitīvo ietekmi un pēdējais uz negatīvo, kā arī uz radušos līdzsvaru:

Līdzsvarotības kritēriji vienlīdz attiecas uz valsts atbalsta noteikumu izstrādi un to gadījumu novērtēšanu, uz kuriem attiecas minētie noteikumi.

10.

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, piemērojot valsts atbalsta un riska kapitāla noteikumus, Iestāde uzskata, ka EEZ nav vispārēju riska kapitāla tirgus nepilnību. Tomēr Iestāde pieņem, ka attiecībā uz dažiem ieguldījumu veidiem pastāv tirgus nepilnības konkrētos uzņēmumu attīstības posmos. Šīs nepilnības ir radušās riska kapitāla piedāvājuma un pieprasījuma nepietiekama saskanīguma rezultātā, un tās vispārīgi raksturojamas kā pašu kapitāla nepietiekamība.

11.

Pašu kapitāla finansēšana, jo īpaši attiecībā uz mazākiem uzņēmumiem, rada daudzus sarežģījumus gan ieguldītājam, gan uzņēmumam, kurā veic ieguldījumu. Attiecībā uz piedāvājumu ieguldītājam ir rūpīgi jāanalizē ne tikai visu veidu piedāvātais nodrošinājums (kā to dara aizdevējs), bet arī visa uzņēmējdarbības stratēģija, lai novērtētu peļņas iespējas saistībā ar ieguldījumu un ar to saistītos riskus. Turklāt ieguldītājam ir jāspēj arī uzraudzīt, vai uzņēmuma vadītāji pareizi īsteno uzņēmējdarbības stratēģiju. Visbeidzot, ieguldītājam ir jāplāno un jāīsteno iziešanas stratēģija, lai gūtu riskam atbilstošu peļņu no ieguldījuma, pārdodot savu akciju daļu uzņēmējsabiedrībā, kurā veikts ieguldījums.

12.

Attiecībā uz pieprasījumu uzņēmumam ir jābūt izpratnei par ārēja pašu kapitāla ieguldījuma priekšrocībām un riskiem, lai nodarbotos ar uzņēmējdarbību un sagatavotu drošus uzņēmējdarbības plānus, lai nodrošinātu vajadzīgos līdzekļus un konsultācijas. Ja nav iekšējā kapitāla vai nodrošinājuma, kas nepieciešams, lai saņemtu finansējumu aizdevumam, un/vai stabilas kredītvēstures, uzņēmums var saskarties ar ļoti stingriem ierobežojumiem attiecībā uz finansējumu. Turklāt uzņēmumam ir jādala kontrole ar ārēju ieguldītāju, kuram papildus pašu kapitāla daļai parasti ir arī ietekme uzņēmējsabiedrības lēmumu pieņemšanā.

13.

Rezultātā riska kapitāla piedāvājuma un pieprasījuma saskaņošana var izrādīties neefektīva, tādējādi tirgū piedāvātā riska kapitāla līmenis ir pārāk ierobežots, un uzņēmumi neiegūst līdzekļus, lai arī tiem ir vērtīgs uzņēmējdarbības modelis un izaugsmes iespējas. Iestāde uzskata, ka galvenais to tirgus nepilnību iemesls saistībā ar riska kapitāla tirgiem, kas jo īpaši ietekmē kapitāla pieejamību MVU un uzņēmumiem to attīstības agrīnajās stadijās un kas var attaisnot valsts iejaukšanos, ir saistīts ar nepilnīgu vai nevienlīdzīgu informāciju.

Nepilnīga vai nevienlīdzīga informācija jo īpaši var radīt:

14.

Iestāde uzskata, ka valsts atbalsts var būt piemērots instruments riska kapitāla pasākumiem, ievērojot šajās pamatnostādnēs noteiktās robežas un nosacījumus. Tomēr jāņem vērā, ka riska kapitāla nodrošināšana būtībā ir komercdarbība, kas saistīta ar komerciālu lēmumu pieņemšanu. Šajā sakarā vispārīgāki strukturālie pasākumi, kas nav valsts atbalsts, arī var veicināt riska kapitāla nodrošināšanas pieaugumu, piemēram, tādi pasākumi, kas veicina uzņēmējdarbības kultūru, ievieš neitrālāku nodokļu uzlikšanu attiecībā uz MVU finansēšanas dažādiem veidiem (piemēram, jauns pašu kapitāls, nesadalīta peļņa un parāds), veicina tirgus integrāciju un samazina regulējošos ierobežojumus, tostarp ieguldījumu ierobežojumus attiecībā uz atsevišķu veidu finanšu iestādēm (piemēram, pensiju fondiem), un administratīvās procedūras uzņēmumu dibināšanai.

15.

Valsts atbalsta sniegšanas rezultātā jānotiek riska kapitāla pieejamības MVU neto pieaugumam, jo īpaši veicinot privāto ieguldītāju ieguldījumus. “Pasivitātes” risks vai stimulējošās ietekmes nepietiekamība nozīmē, ka daži ar valsts atbalstītiem pasākumiem dibināti uzņēmumi būtu varējuši saņemt finansējumu ar tādiem pašiem noteikumiem arī bez valsts atbalsta (izstumšana). Tam ir apliecinājums, lai arī tikai atsevišķos gadījumos. Šajos apstākļos valsts resursi ir neefektīvi.

16.

Iestāde uzskata, ka atbalsts, kurš piešķirts riska kapitāla formā, kas atbilst šajās pamatnostādnēs izklāstītajiem nosacījumiem, nodrošina stimulējošu ietekmi. Nepieciešamība motivēt ir atkarīga no tā, cik lielas ir tirgus nepilnības saistībā ar pasākumu un saņēmēju atšķirīgajiem veidiem. Tādēļ pastāv vairāki kritēriji attiecībā uz ieguldījumu daļu apjomu mērķa uzņēmumā, to, cik lielā mērā ir iesaistīti privātie ieguldītāji, kā arī attiecībā uz apsvērumiem, jo īpaši par uzņēmumu lielumu un finansējamo uzņēmējdarbības posmu.

17.

Nepieciešamība nodrošināt stimulus ir atkarīga no tā, cik nopietnas ir tirgus nepilnības, kas saistītas ar pasākumu un atbalsta saņēmēju atšķirīgajiem veidiem un MVU attīstības stadiju. Riska kapitāla pasākums ir labi izstrādāts, ja atbalsts ir nepieciešams kopumā, lai veicinātu pašu kapitāla nodrošināšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sagatavošanas, sākuma un darbības agrīnajā stadijā. Valsts atbalsts nav efektīvs, ja pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai rosinātu lielāku riska kapitāla nodrošināšanu. Jo īpaši, lai nodrošinātu to, ka atbalsts nepārsniedz minimumu, ir izšķiroši panākt privāto ieguldītāju ievērojamu līdzdalību, kā arī to, ka ieguldījumi ir balstīti uz peļņas gūšanu un tiek pārvaldīti komerciāli.

18.

Saskaņā ar EEZ līgumu Iestādei ir jākontrolē valsts atbalsts, ko piešķir EBTA valstis. Tādēļ Iestādei ir jārīkojas uzmanīgi, lai nodrošinātu, ka pasākumi ir mērķtiecīgi, un novērstu konkurences nopietnu izkropļošanu. Pieņemot lēmumu par to, vai valsts līdzekļu piešķiršanas pasākumi, kas izstrādāti riska kapitāla veicināšanai, ir saderīgi ar EEZ līgumu, Iestāde cenšas pēc iespējas ierobežot šādu kategoriju riskus:

19.

Riska kapitāla finansējuma nodrošināšanu uzņēmumiem nevar saistīt ar tradicionālo jēdzienu “attiecināmās izmaksas”, ko izmanto, lai kontrolētu valsts atbalstu, kura pamatā ir atsevišķas noteiktas izmaksas, par kurām tiek apstiprināts atbalsts, un atbalsta maksimālās intensitātes noteikšana. Tā kā iespējamo, EBTA valstu izstrādāto riska kapitāla pasākumu modeļi ir dažādi, Iestāde nespēj definēt stingrus kritērijus, ar kuru palīdzību varētu noteikt, vai šādi pasākumi ir saderīgi ar EEZ līguma darbību. Tādējādi riska kapitāla novērtējums nozīmē atkāpšanos no tradicionālās kārtības, kādā tiek veikta valsts atbalsta kontrole.

20.

Tomēr, tā kā ir pierādījies, ka Iestādes valsts atbalsta un riska kapitāla pamatnostādnes praksē tiek efektīvi īstenotas riska kapitāla jomā, Iestāde ir nolēmusi turpināt darbu un tādējādi nodrošināt Paziņojuma un pamatnostādņu nepārtrauktību.

21.

Šīs pamatnostādnes piemēro tikai riska kapitāla shēmām, kas paredzētas MVU. Tās nav paredzētas radīt juridisku pamatu, lai pasludinātu ad hoc pasākumu kapitāla nodrošināšanai atsevišķam uzņēmumam par saderīgu ar EEZ līguma darbību.

22.

Šīs pamatnostādnes neskar to valsts atbalsta pasākumu saderīgumu, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti jebkurās citās pamatnostādnēs, pamatnoteikumos un regulās, kuras pieņēmusi Iestāde.

23.

Iestāde īpašu uzmanību velta vajadzībai novērst šo pamatnostādņu izmantošanu, lai apietu esošajos pamatnoteikumos, pamatnostādnēs un regulās noteiktos principus.

24.

Riska kapitāla pasākumos jo īpaši nav pieļaujama atbalsta sniegšana uzņēmumiem:

25.

Šīs pamatnostādnes nepiemēro atbalstam darbībām, kas saistītas ar izvešanu, proti, atbalstam, kas ir tieši saistīts ar izvesto daudzumu, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar izvešanas darbību, kā arī atbalstam, kas saistīts ar vietējo preču izmantošanu, kam tiek dota priekšroka, salīdzinot ar ievestajām precēm.

26.

Šajās pamatnostādnēs piemēro šādas definīcijas:

27.

Jau pašlaik ir publicēta virkne Iestādes dokumentu, kuros sniegts skaidrojums tam, vai atsevišķi pasākumi atbilst valsts atbalsta definīcijai, un tam, kuri pasākumi attiecas uz riska kapitāla pasākumiem. Šie dokumenti ir Iestādes pamatnostādnes par valsts kapitāla daļām (12), Iestādes pamatnostādnes par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas attiecas uz tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai (13), un Iestādes pamatnostādnes par valsts garantijām (14). Iestāde turpinās piemērot šos dokumentus, novērtējot, vai riska kapitāla pasākumi uzskatāmi par valsts atbalstu.

28.

Riska kapitāla pasākumi bieži ir saistīti ar sarežģītām konstrukcijām, kas izstrādātas, lai veicinātu riska kapitāla izmantošanu, jo valsts iestādes rada stimulu viena loka uzņēmējiem (ieguldītāji), lai citam lokam nodrošinātu finansējumu (mērķa MVU). Atkarībā no pasākuma veida, kā arī pat tad, ja valsts iestāžu nolūks var būt priekšrocību nodrošināšana tikai otrai minētajai grupai, uzņēmumi vienā vai abos līmeņos var būt valsts atbalsta saņēmēji. Turklāt vairumā gadījumu pasākums nodrošina fonda vai cita ieguldījuma instrumenta izveidi, kas pastāv atsevišķi no ieguldītājiem un uzņēmumiem, kuros tiek veikts ieguldījums. Šādos gadījumos ir arī nepieciešams izlemt, vai fondu vai instrumentu var uzskatīt par uzņēmumu, kas saņem valsts atbalstu.

29.

Šajā sakarā uzskata, ka finansējumu, izmantojot resursus, kas nav valsts resursi EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, sniedz privātie ieguldītāji. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad finansējumu sniedz Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds.

30.

Iestāde ņems vērā šādus īpašus faktorus, nosakot, vai katrā atšķirīgā līmenī pastāv valsts atbalsts (15).

31.

Atbalsts ieguldītājiem. Ja pasākums ļauj privātam ieguldītājam veikt pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumus uzņēmējsabiedrībā vai uzņēmējsabiedrību grupā ar labvēlīgākiem noteikumiem nekā valsts ieguldītājiem vai nekā tad, ja tie būtu veikuši šādus ieguldījumus, nepastāvot šādam pasākumam, tad uzskata, ka šie privātie ieguldītāji gūst priekšrocību. Šādai priekšrocībai var būt dažādi veidi, kā norādīts šo pamatnostādņu 10.B.4.2. iedaļā. Tas pats attiecas arī uz gadījumiem, kad privātais ieguldītājs ar pasākuma palīdzību ir aicināts atļaut attiecīgajai uzņēmējsabiedrībai vai uzņēmējsabiedrībām iegūt priekšrocību. Savukārt Iestāde uzskatīs, ka ieguldījums veikts līdzvērtīgi attiecībā uz valsts un privātajiem ieguldītājiem un tāpēc tas nav valsts atbalsts, ja tā nosacījumi būtu pieņemami parastam uzņēmējam tirgus ekonomikā bez jebkādas valsts iejaukšanās. Iepriekš minētais attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad valsts un privātajam ieguldītājam ir vienādi pozitīvie un negatīvie riski un ieguvumi, kā arī vienāds subordinācijas līmenis un ja vismaz 50 % pasākuma finansējuma nodrošina privātie ieguldītāji, kuri nav atkarīgi no uzņēmējsabiedrības, kurā tie veic ieguldījumus.

32.

Atbalsts ieguldījumu fondam, ieguldījumu instrumentam un/vai tā pārvaldītājam. Kopumā Iestāde uzskata, ka ieguldījumu fonds vai ieguldījumu instruments ir starpniekinstruments, lai pārskaitītu atbalstu ieguldītājiem un/vai uzņēmumiem, kuros tiek veikts ieguldījums, nevis atbalsta saņēmējs. Tomēr, piemēram, fiskālie pasākumi vai citi pasākumi, kas ietver tiešus pārskaitījumus par labu ieguldījumu instrumentam vai esošam fondam ar vairākiem un dažādiem ieguldītājiem, kas pēc pazīmēm atbilst neatkarīgam uzņēmumam, var būt atbalsts, ja vien ieguldījumus neveic ar nosacījumiem, kas būtu pieņemami parastam uzņēmējam tirgus ekonomikā, un tādējādi nesniedz saņēmējam priekšrocības. Līdzīgi uzskata, ka fonda pārvaldītāji vai pārvaldes uzņēmējsabiedrība saņem atbalstu, ja to atlīdzība pilnībā neatbilst attiecīgā brīdī tirgū piedāvātajai atlīdzībai līdzīgā situācijā. Tomēr uzskatāms, ka atbalsts nav piešķirts, ja pārvaldītājus vai pārvaldes uzņēmējsabiedrību izvēlas, izmantojot atklātu un pārskatāmu atklāta konkursa procedūru, vai arī ja tie nesaņem nekādas citas priekšrocības, kuras piešķīrusi valsts.

33.

Atbalsts uzņēmumiem, kuros veic ieguldījumus. Jo īpaši, ja atbalsts ir ieguldītāju vai ieguldījumu instrumenta, vai ieguldījumu fonda līmenī, Iestāde parasti uzskata, ka tas ir vismaz daļēji nodots mērķa uzņēmumiem un tādējādi atbalsts ir arī minēto uzņēmumu līmenī. Tas attiecināms pat uz tiem gadījumiem, kad lēmumus par ieguldījumiem pieņem fonda pārvaldītāji, balstoties vienīgi uz komerciāliem apsvērumiem.

34.

Uzņēmumi, kuros veikti ieguldījumi, netiek uzskatīti par atbalsta saņēmējiem gadījumos, kad ieguldījumu veic saskaņā ar noteikumiem, kas būtu pieņemami privātajam ieguldītājam tirgus ekonomikas apstākļos bez jebkādas valsts iejaukšanās. Šim nolūkam Iestāde pārbaudīs, vai šādi ieguldījumu lēmumi ir balstīti vienīgi uz peļņu un ir saistīti ar pamatotu uzņēmējdarbības plānu un prognozēm, kā arī skaidru un reālu izejas stratēģiju. Turklāt svarīga būs arī fonda pārvaldītāju vai pārvaldes uzņēmējsabiedrības izvēle un ieguldījumu pilnvaras, kā arī privāto ieguldītāju līdzdalība procentuālā izteiksmē un šādas līdzdalības pakāpe.

35.

Ja viss riska kapitāla veidā saņēmējiem nodrošinātais finansējums ir de minimis saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 69/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (16), tad ir paredzams, ka tas nebūs saskaņā ar EEZ Līguma 61. panta 1. punktu. Riska kapitāla pasākumos de minimis noteikuma piemērošanu sarežģī atbalsta aprēķina grūtības, kā arī tas, ka pasākumi var nodrošināt atbalstu ne tikai mērķa uzņēmumiem, bet arī citiem ieguldītājiem. Pat tad, ja šīs grūtības ir pārvaramas, joprojām piemērojams ir de minimis noteikums. Tādējādi, ja shēmā ir paredzēts valsts kapitāls tikai līdz attiecīgajam de minimis limitam katram uzņēmumam trīs gadu laikposmā, ir skaidrs, ka jebkāda veida atbalsts šiem uzņēmumiem un/vai ieguldītājiem nepārsniedz noteiktās robežas.

36.

EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka atbalstu atsevišķu saimniecisko darbību attīstībai var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ja šādam atbalstam nav tādas nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm. Pamatojoties uz 10.B.1.3. iedaļā izklāstītajiem līdzsvarotības kritērijiem, Iestāde pasludina riska kapitāla pasākumu par saderīgu tikai tad, ja tā konstatē, ka atbalsta pasākuma rezultātā pieaugs riska kapitāla piedāvājums, negatīvi neietekmējot tirdzniecības nosacījumus tādā apmērā, kas ir pretrunā kopējām interesēm. Šajā iedaļā ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem Iestāde uzskata, ka atbalsts riska kapitāla veidā ir saderīgs ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

37.

Ja Iestādes rīcībā ir pilnīgs paziņojums, kas apliecina, ka ir ievēroti visi šajā iedaļā izklāstītie nosacījumi, tā centīsies veikt ātru atbalsta novērtējumu, ievērojot termiņus, kas noteikti Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokolā par EBTA Uzraudzības iestādes funkcijām un pilnvarām. Attiecībā uz dažiem pasākumu veidiem, kas neatbilst visiem šajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem, Iestāde veiks sīkāku riska kapitāla pasākuma novērtējumu, kā sīki izklāstīts 10.B.5. iedaļā.

38.

Ja atbalsts tiek sniegts arī mērķa uzņēmumu līmenī un riska kapitāls ir saistīts ar izmaksām, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar citām regulām, pamatnoteikumiem vai citām pamatnostādnēm, šādu dokumentu var piemērot, lai secinātu, vai atbalsts ir saderīgs ar EEZ līgumu.

39.

Atbalsta pasākuma veida izvēle būtībā ir EBTA valsts pārziņā, un tas vienlīdz attiecas uz riska kapitāla pasākumiem. Tomēr Iestāde, novērtējot šādus pasākumus, izvērtēs, vai tie rosina tirgus ieguldītājus sniegt riska kapitālu mērķa uzņēmumiem un vai paredzams, ka to rezultātā tiks pieņemti lēmumi par ieguldījumiem, ņemot vērā komerciālus apsvērumus (proti, peļņu), kā turpmāk paskaidrots 10.B.4.3. iedaļā.

40.

Iestāde uzskata, ka pasākumu veidi, kas var nodrošināt minēto rezultātu, ir šādi:

41.

Lai pārliecinātos, ka riska kapitāla pasākums ir vajadzīgs atbalsts ar stimulējošu ietekmi, kā izklāstīts 10.B.1.3.4. iedaļā, ir būtiski vairāki rādītāji. Galvenais princips – valsts atbalstam ir jābūt virzītam uz konkrētu tirgus nepilnību, par kuras esamību ir pietiekami pierādījumi. Šajā nolūkā šajās pamatnostādnēs ir noteikti īpaši drošības zonu limiti, kas attiecas uz mērķa MVU ieguldījumu daļām to saimnieciskās darbības agrīnajā stadijā. Turklāt, lai atbalsts nepārsniegtu nepieciešamo minimumu, ir izšķiroši būtiski, lai atbalsta ieguldījumi mērķa MVU būtu balstīti uz peļņu un lai tos pārvaldītu komerciāli. Iestāde uzskata, ka riska kapitāla pasākumam ir valsts atbalsta stimulējošā ietekme, tas ir nepieciešams un proporcionāls un ka kopējais līdzsvars ir pozitīvs, ja ir ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi.

Pasākumus, kas ir īpaši saistīti ar ieguldījumu instrumentiem, novērtē saskaņā ar šo pamatnostādņu 10.B.5. iedaļu, nevis šīs iedaļas nosacījumiem.

42.

Riska kapitāla pasākumam ir jānodrošina finansējuma daļas, kas pilnībā vai daļēji finansētas no valsts atbalsta, nepārsniedzot 1,5 miljonus euro par mērķa MVU katrā divpadsmit mēnešu laikposmā.

43.

Ar riska kapitāla pasākumu finansējumu var sniegt tikai līdz paplašināšanās stadijai attiecībā uz maziem uzņēmumiem vai vidējiem uzņēmumiem, kas atrodas atbalstāmajos reģionos. Ar šādu pasākumu finansējumu var sniegt tikai līdz sākuma stadijai attiecībā uz vidējiem uzņēmumiem, kas atrodas neatbalstāmajos reģionos.

44.

Vismaz 70 % no riska kapitāla pasākuma budžeta ir jābūt pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumu instrumentu veidā mērķa MVU nolūkam. Novērtējot šādu instrumentu raksturu, Iestāde pievērsīs vairāk uzmanības nevis instrumenta nosaukumam un tam, kā to kvalificējuši ieguldītāji, bet gan tā saimnieciskajai būtībai. Īpaši Iestāde ņems vērā, kāds ir mērķa sabiedrības risks, ko uzņēmies ieguldītājs, iespējamos zaudējumus, kas varētu rasties ieguldītājam, tādas atlīdzības pārsvaru, kas balstīta uz peļņu, salīdzinot ar noteiktu atlīdzības lielumu, kā arī ieguldītāja subordinācijas pakāpi uzņēmējsabiedrības bankrota gadījumā. Turklāt Iestāde var ņemt vērā arī attiecībā uz ieguldījumu instrumentu noteikto prevalējošās vietējās tiesību, reglamentējošās, finanšu un grāmatvedības normas, ja tās ir saderīgas un attiecas uz kvalifikāciju.

45.

Privātiem ieguldītājiem jānodrošina vismaz 50 % no finansējuma ieguldījumiem, kas veikti saskaņā ar riska kapitāla pasākumu, vai vismaz 30 %, ja pasākuma mērķis ir MVU, kurš atrodas atbalstāmajos reģionos.

46.

Ar riska kapitāla pasākumu ir jānodrošina, ka lēmumi ieguldīt mērķa uzņēmējsabiedrībās ir orientēti uz peļņas gūšanu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad ieguldījuma veikšanas motīvs ir ievērojamas peļņas potenciāla iespēja un šim nolūkam pastāvīga palīdzība mērķa uzņēmējsabiedrībām. Uzskata, ka šie kritēriji ir ievēroti, ja izpildīti šādi nosacījumi:

47.

Riska kapitāla pasākuma vai fonda pārvalde ir jāīsteno komerciāli. Pārvaldes komandai ir jārīkojas kā privātā sektora pārvaldītājiem, cenšoties optimizēt savu ieguldītāju peļņu. Par minētā kritērija esamību liecina atbilstība šādiem nosacījumiem:

48.

Ciktāl daudzi privāto sektoru fondi ir orientēti uz specifiskām novatoriskām tehnoloģijām vai pat nozarēm (piemēram, veselība, informācijas tehnoloģijas, biotehnoloģija), Iestādei ir pieņemama riska kapitāla pasākumu koncentrēšana uz konkrētu nozari, ja uz pasākumu attiecas šo pamatnostādņu darbības joma, kā noteikts 10.B.2.1. iedaļā.

49.

Šī iedaļa attiecas uz riska kapitāla pasākumiem, kas neatbilst visiem 10.B.4. iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem. Šiem pasākumiem nepieciešams sīkāks saderības novērtējums, kas balstīts uz 10.B.1.3. iedaļā norādītajiem līdzsvarotības kritērijiem, jo nepieciešams nodrošināt uzmanības pievēršanu attiecīgajām konstatētajām tirgus nepilnībām, kā arī tāpēc, ka iespējamais privāto ieguldītāju izstumšanas un konkurences izkropļošanas risks ir augstāks.

50.

Pasākumu saderību ar EEZ līguma darbību analizē, pamatojoties uz vairākiem pozitīviem un negatīviem faktoriem. Neviens atsevišķs faktors nav noteicošais, turklāt nevienu to kopumu nevar uzskatīt par pietiekamu, lai ar to vien nodrošinātu saderību. Dažos gadījumos iespējas tos piemērot un tiem piedēvētā nozīme var būt atkarīga no pasākuma veida.

51.

EBTA valstīm ir jānodrošina visi elementi un pierādījumi, ko tās uzskata par lietderīgiem pasākuma novērtēšanai. Vajadzīgais pierādījumu līmenis un Iestādes novērtējums ir atkarīgs no katra gadījuma īpatnībām un ir samērīgs ar attiecīgo tirgus nepilnību un privātā ieguldījuma izspiešanas risku.

52.

Turpmāk norādītajiem riska kapitāla pasākumu veidiem, kas neatbilst vienam vai vairākiem nosacījumiem, kuri izklāstīti 10.B.4. iedaļā, jāveic sīkāks novērtējums, jo tirgus nepilnību pierādījumi ir mazāk pārliecinoši un privāto ieguldījumu izstumšanas un/vai konkurences izkropļošanas risks ir augstāks.

a)   Pasākumi, kas nodrošina ieguldījumu daļas, nepārsniedzot drošības zonas robežas 1,5 miljonu euro apmērā par mērķa MVU katrā divpadsmit mēnešu laikposmā

Iestāde ir informēta par pastāvīgām svārstībām riska kapitāla tirgū un pašu kapitāla nepietiekamību ilgākā laikā, kā arī par to, cik lielā mērā uzņēmumus skar tirgus nepilnības atkarībā no uzņēmumu lieluma, uzņēmējdarbības attīstības stadijas un to saimnieciskās nozares. Tādējādi Iestāde ir gatava apsvērt tādu riska kapitāla pasākumu pasludināšanu par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ar kuriem nodrošina ieguldījumu daļas, kas pārsniedz 1,5 miljonu euro limitu vienam uzņēmumu gadā, ja tiek iesniegti vajadzīgie pierādījumi par tirgus nepilnībām.

b)   Pasākumi, ar kuriem neatbalstāmos reģionos finansē vidējus uzņēmumus paplašināšanās stadijā

Iestāde atzīst, ka dažiem vidējiem uzņēmumiem neatbalstāmos reģionos arī to paplašināšanās stadijā riska kapitāls var nebūt pietiekami pieejams, lai gan uzņēmumiem, kuriem ir ievērojams apgrozījums un/vai kopējais līdzsvars, finansējums ir pieejams. Tādēļ atsevišķos gadījumos, ja tiek iesniegti vajadzīgie pierādījumi, Iestāde ir gatava apsvērt tādu pasākumu pasludināšanu par saderīgiem ar EEZ līguma darbību, kuri daļēji attiecas uz vidēju uzņēmumu paplašināšanās stadiju.

c)   Pasākumi, kas nodrošina turpmākus ieguldījumus mērķa uzņēmējsabiedrībās, kas jau ir saņēmušas kapitāla ieguldījumus, kam piešķirts atbalsts, lai finansētu turpmākus finansēšanas ciklus arī gadījumos, kad tiek pārsniegtas vispārējās drošības zonas robežas un uzņēmējsabiedrību agrīnās izaugsmes posmam paredzētais finansējums

Iestāde apzinās, cik nozīmīgi līdz sākotnējo ieguldījumu izņemšanai ir veikt turpmākus ieguldījumus mērķa uzņēmējsabiedrībās, kas jau ir saņēmušas kapitāla iemaksas savas darbības agrīnajās stadijās, lai ieguldītu finansēšanas ciklos, pat pārsniedzot maksimālās drošības zonas ieguldījumu daļas un uzņēmējsabiedrību agrīnās izaugsmes stadijas finansējumu. Minētais var būt nepieciešams, lai novērstu valsts kapitāla daļu samazinājumu šajos finansēšanas ciklos, vienlaikus nodrošinot finansēšanas nepārtrauktību mērķa uzņēmējsabiedrībām, lai valsts un privātie ieguldītāji var pilnībā izmantot priekšrocības no riskantiem ieguldījumiem. Minētajos apstākļos, turklāt ņemot vērā to mērķa nozaru un uzņēmumu specifiku, Iestāde ir gatava apsvērt turpmāku ieguldījumu pasludināšanu par saderīgiem ar EEZ līguma darbību, ja šāda ieguldījuma summa ir atbilstoša sākotnējiem ieguldījumiem un fonda lielumam.

d)   Pasākumi, kuros privāto ieguldītāju līdzdalība nepārsniedz 50 % reģionos, kam netiek sniegts atbalsts, vai 30 % – atbalstāmajos reģionos

Eiropas Ekonomikas zonā privātā kapitāla tirgus attīstība dažādās EEZ valstīs būtiski atšķiras. Dažos gadījumos varētu būt problemātiski atrast privātos ieguldītājus, un tādēļ, ja EBTA valstis iesniedz vajadzīgos pierādījumus, Iestāde ir gatava apsvērt tādu pasākumu pasludināšanu par saderīgiem ar EEZ līguma darbību, kuros privāto ieguldītāju dalība ir zemāka par 10.B.4.3.4. iedaļā minētajiem ierobežojumiem. Minētā problēma var būt pat nopietnāka attiecībā uz riska kapitāla pasākumiem, kas paredzēti MVU atbalstāmajos reģionos. Šādos gadījumos iespējama tiem pieejamā kapitāla papildu nepietiekamība, ņemot vērā lielo attālumu starp to atrašanās vietu un riska kapitāla centriem, zemāku iedzīvotāju blīvumu un privāto ieguldītāju pastiprinātu izvairīšanos no riska. Šos MVU, iespējams, ietekmē arī ar pieprasījumu saistītie aspekti, piemēram, grūtības izveidot dzīvotspējīgu, ieguldījumiem sagatavotu uzņēmējdarbības priekšlikumu, mazāk attīstīta pašu kapitāla kultūra, kā arī īpaša nevēlēšanās zaudēt vadības kontroli, iesaistot riska kapitālu.

e)   Tādi pasākumi sagatavošanas kapitāla nodrošināšanai mazajiem uzņēmumiem, kuri var paredzēt: i) privāto ieguldītāju mazāku līdzdalību vai tās neesamību un/vai ii) parāda ieguldījuma instrumentu pārsvaru, salīdzinot ar pašu kapitālu un kvazikapitālu

Tirgus nepilnības, kas ietekmē uzņēmumus to sagatavošanas stadijā, ir izteiktākas tāpēc, ka iespējamo ieguldījumu risks ir ārkārtīgi augsts un nepieciešams pastāvīgi pārraudzīt uzņēmēja darbību šajā izšķirošajā stadijā. Par to liecina arī privāto ieguldītāju vilcināšanās vai pat pilnīga nevēlēšanās sniegt sagatavošanas kapitālu, kas nozīmē, ka izstumšanas risks ir neliels vai arī tāda vispār nav. Turklāt konkurences izkropļošanas iespēja arī ir samazināta, ņemot vērā ievērojamo attālumu starp tirgu un šiem mazajiem uzņēmumiem. Ņemot vērā minētos iemeslus, ir attaisnojams, ka Iestādes nostāja pret pasākumiem, kas vērsti uz sagatavošanas stadiju, ir labvēlīgāka arī saistībā ar to iespējamo būtisko ietekmi uz izaugsmes un darba vietu radīšanu Eiropas Ekonomikas zonā.

f)   Pasākumi, kas īpaši saistīti ar ieguldījumu instrumentu

Ieguldījumu instruments var veicināt saikni starp ieguldītājiem un mērķa MVU, kas tādējādi var uzlabot riska kapitāla pieejamību. Gadījumā, ja rodas tirgus nepilnības, kas saistītas ar uzņēmumiem, kuri ir instrumenta mērķa uzņēmumi, minētais instruments nevar efektīvi funkcionēt bez finansiāliem stimuliem. Piemēram, ieguldītājiem ieguldījumi, uz kuriem vērsts instruments, var nešķist pievilcīgi, salīdzinot ar lielāku ieguldījumu daļu ieguldījumiem vai ieguldījumiem uzņēmumos, kas darbojas ilgāk, vai tirgos, kas darbojas ilgāk, lai arī mērķa uzņēmumiem ir skaidri redzams peļņas potenciāls. Tādēļ Iestāde ir gatava apsvērt pasludināt par saderīgiem ar EEZ līguma darbību pasākumus, kas īpaši ir saistīti ar ieguldījumu instrumentu, ja tiek iesniegti vajadzīgie pierādījumi par skaidri noteiktu tirgus nepilnību.

g)   Izmaksas, kas saistītas ar uzņēmumu pirmreizējo atlasi, lai ieguldītu tajos, līdz uzticamības pārbaudes stadijai (“izpētes izmaksas”)

Riska kapitāla fondiem vai to pārvaldītājiem var rasties “izpētes izmaksas”, identificējot MVU pirms uzticamības pārbaudes stadijas. Jāpanāk, lai dotācijas, kas daļēji sedz minētās izpētes izmaksas, iedrošina fondus vai to pārvaldītājus īstenot šādas “izpētes” darbības vairāk nekā parasti. Šādā gadījumā ieguvēji var būt arī attiecīgie MVU arī tad, ja atlases rezultātā ieguldījums netiek piešķirts, jo tādējādi MVU var gūt lielāku pieredzi saistībā ar riska kapitāla finansēšanu. Minētie iemesli var attaisnot Iestādes labvēlīgāku nostāju attiecībā uz dotācijām, kas sedz daļu no riska kapitāla fondu vai to pārvaldītāju izpētes izmaksām, ievērojot šādus nosacījumus: attiecināmās izmaksas drīkst segt tikai izpētes izmaksas, kas saistītas ar MVU, galvenokārt to sagatavošanas un sākuma stadijā, ja minēto izmaksu rezultātā ieguldījumi netiek veikti, un izmaksas nedrīkst ietvert fondu juridiskās un administratīvās izmaksas. Turklāt dotācija nedrīkst pārsniegt 50 % no attiecināmajām izmaksām.

53.

Attiecībā uz riska kapitāla pasākumiem, ar ko paredz ieguldījumu daļas mērķa uzņēmumiem, pārkāpjot nosacījumus, kas izklāstīti 10.B.4. iedaļā, jo īpaši tiem, kuri paredz ieguldījumu daļas virs 1,5 miljoniem euro vienam mērķa uzņēmumam katrā divpadsmit mēnešu laikposmā, turpmākus ieguldījumus vai tādu vidējo uzņēmumu paplašināšanās stadijas finansēšanu, kas atrodas neatbalstāmos reģionos, kā arī pasākumus, kas īpaši saistīti ar ieguldījumu instrumentu, Iestāde pieprasīs papildu pierādījumus tam, ka tirgus nepilnības tiek risinātas katrā līmenī, kurā iespējams atbalsts, pirms pasludinās ierosinātā riska kapitāla pasākuma saderīgumu ar EEZ līguma darbību. Minētajiem pierādījumiem ir jābūt balstītiem uz pētījumu, kas norāda pašu kapitāla nepietiekamības līmeni attiecībā uz uzņēmumiem un nozarēm, kuriem paredzēts riska kapitāla pasākums. Attiecīgā informācija attiecas uz riska kapitāla un līdzekļu vākšanas kapitāla piedāvājumu, kā arī riska kapitāla nozares nozīmi vietējā ekonomikā. Ideālā variantā tā būtu jānodrošina par trīs līdz piecu gadu laikposmu līdz pasākuma ieviešanai, kā arī par turpmāko laikposmu, pamatojoties uz pamatotām prognozēm, ja tādas pieejamas. Iesniegtie pierādījumi var ietvert arī šādus elementus:

Attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti MVU, kuri atrodas atbalstāmajos reģionos, attiecīgā informācija ir jāpapildina ar citiem attiecīgiem pierādījumiem, kas apliecina reģionālo specifiku, kura attaisno paredzētā pasākuma raksturu. Būtiski varētu būt šādi faktori:

54.

EBTA valstis var vairākkārt atkārtoti iesniegt tos pašus pierādījumus, ja nav mainījušies pamatā esošie tirgus apstākļi, uz kuriem tie balstīti. Iestāde saglabā tiesības apšaubīt iesniegto pierādījumu derīgumu.

55.

Attiecībā uz līdzsvarotības kritērijiem ir svarīgi, vai un cik lielā mērā valsts atbalsts riska kapitāla jomā ir uzskatāms par piemērotu instrumentu privātā riska kapitāla ieguldījumu veicināšanai. Šāds novērtējums ir cieši saistīts ar stimulējošās ietekmes un atbalsta nepieciešamības novērtējumu, kā izklāstīts 10.B.5.2.3. iedaļā.

56.

Iestāde, sagatavojot sīku novērtējumu, īpaši ņems vērā visus ierosinātā pasākuma ietekmes novērtējumus, ko veikusi EBTA valsts. Ja EBTA valsts ir apsvērusi citas politikas izvēles iespējas un ir konstatētas priekšrocības selektīva instrumenta, piemēram, valsts atbalsta, izmantošanā, un minētais ir iesniegts Iestādei, attiecīgie pasākumi ir uzskatāmi par piemērotu instrumentu. Turklāt Iestāde novērtēs citu tādu pasākumu pierādījumus, kas veikti vai ko veiks, lai risinātu jautājumu saistībā ar pašu kapitāla nepietiekamību, jo īpaši jautājumus, kas attiecas uz ex post novērtējumu, kā arī piedāvājumu un pieprasījumu, kuri skar mērķa MVU, lai redzētu, kāda ir to un ierosināto riska kapitāla pasākumu savstarpējā ietekme.

57.

Riska kapitāla atbalsta pasākumu stimulējošajai ietekmei ir būtiska nozīme saderības novērtējumā. Iestāde uzskata, ka pasākumiem, kas atbilst visiem 10.B.4. iedaļas nosacījumiem, ir stimulējoša ietekme. Tomēr attiecībā uz pasākumiem, kas minēti šajā iedaļā, to radītā stimulējošā ietekme nav tik acīmredzama. Tādēļ Iestāde, ja nepieciešams, ņem vērā arī šādus papildu kritērijus, kas atspoguļo ieguldījumu lēmumu uz peļņu vērsto raksturu, un pasākuma komerciālo pārvaldību.

58.

Papildus 10.B.4.3.6. iedaļā minētajiem nosacījumiem Iestāde pozitīvi vērtē to, ka riska kapitāla pasākumu vai fondu pārvalda tādi privātās nozares profesionāļi vai neatkarīgi profesionāļi, kuri izvēlēti, pamatojoties uz pārskatāmu, nediskriminējošu procedūru, dodot priekšroku atklātam konkursam, un kuriem ir pārbaudīta pieredze un sasniegumi attiecībā uz kapitāla tirgus ieguldījumiem, ideālā variantā – tajā(-ās) pašā(-ās) nozarē(-ēs), uz kuru(-ām) ir orientēts fonds, kā arī izpratne par ieguldījumu attiecīgo juridisko un grāmatvedības pamatu.

59.

Kā papildu pozitīvs faktors būtu ieguldījumu komitejas pastāvēšana, kas ir neatkarīga no fonda pārvaldes uzņēmējsabiedrības un kuras sastāvā ir neatkarīgi privātā sektora eksperti ar ievērojamu pieredzi mērķa nozarē, kā arī, ja iespējams, ieguldītāju pārstāvji vai neatkarīgi eksperti, kas izvēlēti, pamatojoties uz pārskatāmu, nediskriminējošu procedūru, dodot priekšroku atklātam konkursam. Šie eksperti varētu nodrošināt pārvaldītājiem vai pārvaldes uzņēmējsabiedrībām tirgus faktiskā un perspektīvā stāvokļa analīzi un sīki izpētīt un piedāvāt tiem iespējamos mērķa uzņēmumus ar labām ieguldījumu prognozēm.

60.

Iestāde pozitīvi vērtē to, ja riska kapitāla pasākumam ir pietiekama apjoma budžets ieguldījumiem mērķa MVU, lai izmantotu apjomradītus ietaupījumus fonda administrēšanā un iespēju dažādot risku, izmantojot kopfondu ar pietiekamu ieguldījumu skaitu. Fonda apjomam ir jābūt tādam, lai nodrošinātu iespēju absorbēt darījumu izmaksas un/vai finansēt mērķa uzņēmējsabiedrību turpmākas, ienesīgākas finansēšanas stadijas. Apjomīgākus fondus vērtē pozitīvi, arī ņemot vērā mērķa nozari, kā arī – ja privātā ieguldījuma izstumšanas risks un konkurences izkropļošanas risks ir samazināts līdz minimumam.

61.

Attiecībā uz pasākumiem, kas orientēti uz sagatavošanas kapitālu, ņemot vērā izteiktāku tirgus nepilnību līmeni, kas sastopams šajā stadijā, Iestāde pozitīvi vērtēs tiešu vai netiešu uzņēmējdarbības mecenātu iesaistīšanos ieguldījumu veikšanā uzņēmējdarbības sagatavošanas stadijā. Tādēļ šādos apstākļos tā ir gatava apsvērt tādu pasākumu pasludināšanu par saderīgiem ar EEZ līguma darbību, kas paredz parāda instrumentu pārsvaru, tostarp augstāku valsts fondu subordinācijas pakāpi un tiesības uz pirmo peļņu uzņēmējdarbības mecenātiem vai augstāku atlīdzību par viņu sniegto kapitālu un aktīvu līdzdalību pasākuma/fonda un/vai mērķa uzņēmumu pārvaldībā.

62.

Lai nodrošinātu saderīgumu, nepieciešams, lai atbalsta apjoms nepārsniedz vajadzīgo minimumu. Veids, kādā nodrošināt šo proporcionalitātes aspektu, ir viennozīmīgi atkarīgs no attiecīgā pasākuma veida. Tomēr gadījumā, ja nav nekāda mehānisma, lai pārbaudītu, vai ieguldītāji nesaņem pārmērīgu kompensāciju, vai pasākums, kurā zaudējumu risku uzņemas tikai valsts sektors un/vai kurā priekšrocības tiek tikai citiem ieguldītājiem, pasākums netiek uzskatīts par proporcionālu.

63.

Iestāde uzskata, ka turpmāk norādītie elementi pozitīvi ietekmē proporcionalitātes novērtējumu, jo tajos ir ietverta paraugprakses metode.

64.

Iestāde, veicot riska kapitāla pasākumu saderīguma novērtējumu, iespējamo negatīvo ietekmi konkurences izkropļošanas un privāto ieguldījumu izstumšanas riska ziņā salīdzina ar pozitīvo ietekmi. Šī iespējami negatīvā ietekme būs jāizvērtē katrā no trīs līmeņiem, kuros iespējams atbalsts. Atbalsts ieguldītājiem, ieguldījumu instrumentiem un ieguldījumu fondiem var negatīvi ietekmēt konkurenci tirgū riska kapitāla sniegšanai. Atbalsts, ko sniedz mērķa uzņēmumiem, var negatīvi ietekmēt produktu tirgu, kurā šie uzņēmumi konkurē.

65.

Riska kapitāla piedāvājuma tirgus līmenī pastāv iespēja, ka valsts atbalsts “izstumj” privātos ieguldījumus. Tas var samazināt privāto ieguldītāju motivāciju sniegt finansējumu mērķa MVU un rosināt nogaidīt, līdz valsts sniedz atbalstu šādiem ieguldījumiem. Šāda veida risks kļūst aktuālāks, pieaugot ieguldījumu daļu apjomam, ko iegulda uzņēmumā, uzņēmumiem paplašinoties, kā arī uzņēmējdarbības vēlākās stadijās, jo privātais riska kapitāls pakāpeniski kļūst pieejams šādos apstākļos.

66.

Tādēļ Iestāde pieprasa īpašus pierādījumus par izstumšanas risku attiecībā uz pasākumiem, kuri ietver lielākas ieguldījumu daļas mērķa MVU, turpmākus ieguldījumus vai finansējumu vidēju uzņēmumu paplašināšanās stadijā neatbalstāmos reģionos, vai pasākumiem, kuros privāto ieguldītāju dalība ir zema, vai pasākumiem, kas ir īpaši saistīti ar ieguldījumu instrumentu.

67.

Turklāt EBTA valstīm būs jāsniedz pierādījumi, lai apliecinātu, ka izstumšanas risks nepastāv, jo īpaši attiecībā uz mērķa segmentu, sektoru un/vai nozares struktūru.

68.

Būtiski varētu būt šādi faktori:

69.

Tā kā vairums MVU ir jaundibināti, tirgus līmenī, kurā atrodas MVU, ir maz ticams, ka šiem MVU būs būtiska ietekme tirgū un ka tādējādi šajā ziņā notiks būtiska konkurences izkropļošana. Tomēr nevar izslēgt to, ka riska kapitāla pasākumu rezultātā mākslīgi tiek uzturēti neefektīvi uzņēmumi un nozares, kas citādi beigtu pastāvēt. Turklāt pārmērīgs riska kapitāla finansējuma piedāvājums neefektīviem uzņēmumiem var mākslīgi palielināt to vērtību un tādējādi radīt izkropļojumus riska kapitāla tirgū līdzekļu piešķīrēju līmenī, kuriem par uzņēmumu iegādi nāktos maksāt augstāku cenu. Nozarēm paredzētais atbalsts var saglabāt ražošanu arī nozarēs, kuras nav konkurētspējīgas, savukārt reģioniem paredzētais atbalsts var radīt ražošanas faktoru neefektīvu sadalījumu starp reģioniem.

70.

Analizējot šādus riskus, Iestāde jo īpaši pārbauda šādus faktorus:

71.

Saistībā ar iepriekš minētajiem pozitīvajiem un negatīvajiem faktoriem Iestāde izvērtē riska kapitāla pasākuma ietekmi un nosaka, vai to radītie izkropļojumi negatīvi ietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, ka tas varētu kaitēt kopējām interesēm. Katrā konkrētā gadījumā analīzes pamatā ir valsts atbalsta paredzamās pozitīvās un negatīvās ietekmes vispārējs novērtējums. Šim nolūkam Iestāde šajās pamatnostādnēs izklāstītos kritērijus neizmanto mehāniski, bet vispārēji novērtē to attiecīgo nozīmi.

72.

Iestāde var necelt iebildumus pret atbalsta pasākumu, par kuru ir paziņots, neuzsākot oficiālo izmeklēšanas procedūru, vai tā var saskaņā ar oficiālo izmeklēšanas procedūru, kas noteikta Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 6. pantā, izbeigt procedūru ar lēmumu, ko pieņem saskaņā ar minētā protokola II daļas 7. pantu. Ja Iestāde pieņem nosacītu lēmumu 3. protokola II daļas 7. panta 4. punkta nozīmē, slēdzot formālu izmeklēšanas procedūru, tā jo īpaši var uzlikt turpmāk minētos nosacījumus, lai ierobežotu iespējamo konkurences izkropļošanu un nodrošinātu proporcionalitāti:

73.

Ja kapitālu, ko sniedz mērķa uzņēmumam saistībā ar riska kapitāla pasākumu, uz ko attiecas šīs pamatnostādnes, izmanto, lai finansētu sākotnējus ieguldījumus, citas izmaksas, par kurām var saņemt atbalstu saskaņā ar citām grupālā atbrīvojuma regulām, pamatnostādnēm, pamatnoteikumiem vai citiem dokumentiem par valsts atbalstu, attiecīgās atbalsta maksimālās robežas vai maksimālās pieļaujamās summas ir jāsamazina par 50 % vispārēji un par 20 % – mērķa uzņēmumiem, kas atrodas atbalstāmajos reģionos pirmajos trīs riska kapitāla ieguldījuma gados, turklāt nepārsniedzot kopējo saņemto summu. Minētais samazinājums neattiecas uz atbalsta intensitātēm, kas paredzētas Iestādes pamatnostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai (17), jebkurās turpmākās pamatnostādnēs vai grupālā atbrīvojuma regulās šajā jomā.

74.

Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokolā un EBTA Uzraudzības iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmumā Nr. 195/04/COL par īstenošanas noteikumiem, uz kuriem ir atsauce Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 27. pantā, noteikts, ka EBTA valstis iesniedz Iestādei gada ziņojumus.

75.

Attiecībā uz riska kapitāla pasākumiem ziņojumos ir jāiekļauj kopsavilkuma tabula, kurā sniegts fonda veikto vai saskaņā ar riska kapitāla pasākumu veikto ieguldījumu iedalījums, tostarp visu to uzņēmumu saraksts, kas ir bijuši saņēmēji riska kapitāla pasākumu ietvaros. Ziņojumā ir jāsniedz arī ieguldījumu fondu darbības īss apraksts, sniedzot sīkākas ziņas par iespējamiem pārbaudītiem darījumiem un par faktiski veiktajiem darījumiem, kā arī par ieguldījumu instrumentu rezultātiem ar apkopotu informāciju par kapitāla apjomu, kas iegūts, izmantojot instrumentu. Iestāde var pieprasīt papildu ziņas attiecībā uz piešķirto atbalstu, lai pārbaudītu, vai ir ievērots Iestādes lēmums, ar kuru apstiprināts atbalsta pasākums.

Gada ziņojumus publicē Iestādes tīmekļa vietnē.

76.

Turklāt Iestāde uzskata, ka ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai uzlabotu valsts atbalsta pārskatāmību EEZ. Īpaši EBTA valstīm, uzņēmējiem, ieinteresētajām pusēm un arī pašai Iestādei būtu jānodrošina vienkārša pieeja visu piemērojamo riska kapitāla atbalsta shēmu pilnam tekstam.

77.

To var viegli panākt ar savstarpēji savienotām tīmekļa vietnēm. Tādēļ, lai pārbaudītu riska kapitāla atbalsta shēmas, Iestāde regulāri pieprasa attiecīgajām EBTA valstīm publicēt internetā visu galīgo finansiālā atbalsta shēmu pilnu tekstu un paziņot Iestādei publikācijas adresi.

Shēmu nedrīkst piemērot, pirms informācija tiek publicēta internetā.

78.

EBTA valstīm ir jāveic precīza uzskaite par atbalsta piešķiršanu ikvienam riska kapitāla pasākumam. Šādā uzskaitē ir jāiekļauj visa informācija, kas vajadzīga, lai konstatētu, ka pamatnostādnēs izklāstītie nosacījumi ir ievēroti, jo īpaši attiecībā uz ieguldījuma daļas apjomu, uzņēmējsabiedrības lielumu (mazais vai vidējais uzņēmums), uzņēmējsabiedrības attīstības stadiju (sagatavošanas, sākuma vai paplašināšanās stadija), tās darbības nozari (ieteicams atbilstoši NACE klasifikācijas četrciparu līmenim), kā arī informācija par fondu pārvaldīšanu un citiem šajās pamatnostādnēs minētajiem kritērijiem. Minētā informācija ir jāglabā 10 gadus pēc datuma, kad atbalsts ir piešķirts.

Iestāde pieprasīs EBTA valstīm sniegt minēto informāciju, lai veiktu šo pamatnostādņu ietekmes novērtējumu trīs gadus pēc to stāšanās spēkā.

79.

Iestāde piemēro šīs pamatnostādnes no to pieņemšanas dienas. Šīs pamatnostādnes aizstāj Iestādes Valsts atbalsta pamatnostādņu 10.A nodaļu.

80.

Šīs pamatnostādnes zaudē spēku 2013. gada 31. decembrī. Pēc apspriešanās ar EBTA valstīm Iestāde var izdarīt tajās grozījumus līdz minētajam datumam, pamatojoties uz svarīgiem konkurences politikas un riska kapitāla politikas apsvērumiem, vai arī – lai ņemtu vērā citas EEZ politikas virzienus vai starptautiskas saistības. Gadījumos, kad tas ir lietderīgi, Iestāde var precizēt savu pieeju konkrētos jautājumos. Iestāde ir paredzējusi pārskatīt šīs pamatnostādnes pēc trīs gadiem kopš to stāšanās spēkā.

81.

Iestāde piemēro šīs pamatnostādnes attiecībā uz visiem paziņotajiem riska kapitāla pasākumiem, par kuriem tai ir jāpieņem lēmums pēc pamatnostādņu pieņemšanas, tostarp gadījumos, kad pasākumi paziņoti pirms pamatnostādņu publicēšanas.

82.

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par tādu noteikumu noteikšanu, ko piemēro nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (18) (“consecutio legis”), nepaziņota atbalsta gadījumā Iestāde piemēro šādus dokumentus:

83.

Pamatojoties uz Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu, Iestāde ar šo ierosina EBTA valstīm šādus atbilstošus pasākumus attiecībā uz šo valstu attiecīgajiem esošajiem riska kapitāla pasākumiem.

84.

EBTA valstīm vajadzības gadījumā ir jāveic grozījumi savos esošajos riska kapitāla pasākumos, lai panāktu to atbilstību šīm pamatnostādnēm, divpadsmit mēnešu laikā pēc šo pamatnostādņu pieņemšanas.

85.

EBTA valstis ir aicinātas sniegt skaidru beznosacījumu piekrišanu šiem ierosinātajiem atbilstošajiem pasākumiem divu mēnešu laikā pēc šo pamatnostādņu pieņemšanas datuma. Ja atbilde nav saņemta, Iestāde uzskatīs, ka attiecīgā EBTA valsts ieteiktajiem pasākumiem nepiekrīt.”