A.

tā kā Revīzijas palātas veiktās revīzijas gaitā būtiskas kļūdas netika atklātas (10.4. punkts);

B.

tā kā Revīzijas palāta norādīja uz joprojām pastāvošām nepilnībām pārraudzības un kontroles sistēmās (10.5.–10.10. punkts);

C.

tā kā Parlaments savās atbildēs izklāstīja pasākumus, kas veikti, lai novērstu Revīzijas palātas konstatētās nepilnības;

D.

tā kā 2002. gada 23. oktobrī Parlamenta Reglamentā izdarīja grozījumus, kuri nosaka, ka apstiprinājumu par budžeta izpildi sniedz priekšsēdētājam, nevis ģenerālsekretāram;

E.

tā kā ir jāveic Parlamenta 2006. gada 26. septembra rezolūcijas par 2004. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (8) izpildes pārbaude un jāizvērtē panākumi tās ieteikumu īstenošanā;

F.

tā kā pēc 2005. gada 19. jūlija vienošanās ar Padomi 2005. gada 28. septembrī pieņemtais Eiropas Parlamenta deputātu nolikums (9) stāsies spēkā tā Eiropas Parlamenta sasaukuma pirmajā dienā, kas sākas 2009. gadā;

G.

ņemot vērā Prezidija 2006. gada 25. septembrī pieņemto Deputātu palīgu nolikumu (10),

1.

konstatē, ka 2005. gadā Parlamenta ieņēmumi sasniedza EUR 112 393 557 (2004. gadā – EUR 117 409 824);

2.

ņem vērā skaitļus, ar kādiem slēdza Parlamenta kontus attiecībā uz 2005. finanšu gadu, un tie ir šādi:

3.

konstatē, ka 2005. gadā Parlamenta budžetā iekļautās apropriācijas tika izlietotas 98,82 % apmērā ar anulēto apropriāciju īpatsvaru 1,18 %, kā arī to, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados ir sasniegts ļoti augsts budžeta izpildes līmenis;

4.

tomēr atgādina, ka šis augstais izpildes līmenis daļēji izskaidrojams ar kopš 1992. gada pastāvošo pastāvīgo praksi veikt vispārējus pārvietojumus ar mērķi pārvietot visas gada beigās pieejamās apropriācijas uz budžeta pozīcijām, kas paredzētas ēkām un it īpaši kapitālieguldījumu avansa maksājumiem, lai samazinātu turpmākos procentu maksājumus; šajā sakarā EUR 124 144 556 (aptuveni 10 % apropriāciju) kļuva pieejami pēc vispārēja pārvietojuma 2005. gada beigās; no šīs summas:

turklāt, veicot parastus pārvietojumus, Parlaments kopā ar Komisiju iegādājās Eiropas namu Kopenhāgenā (EUR 10,6 miljoni) un Hāgā (EUR 7,4 miljoni);

5.

atgādina kompetentajām iestādēm savu lēmumu, ka “..iemaksu atlīdzinājumi par ēkām .. jāiekļauj budžeta stratēģijā” (11); tādēļ kritizē kompetentās iestādes par pastāvīgu nespēju pietiekami skaidri atspoguļot budžetā Parlamenta nekustamā īpašuma politiku saistībā ar turpmākajiem pirkumiem (budžeta pozīcijā “Nekustamā īpašuma iegāde” saistībā ar 2005., 2006. un 2007. gadu iekļauti tikai atgādinājumi);

6.

atkārtoti aicina grozīt 16. pantu Eiropas Parlamenta iekšējos noteikumos par budžeta izpildi, lai saistībā ar nekustamā īpašuma projektiem, kas būtiski ietekmē Parlamenta budžetu, būtu nepieciešama Budžeta komitejas atļauja;

7.

atkārtoti aicina budžeta lēmējinstitūciju veidot budžeta prognozes, lai nodrošinātu, ka budžeta projektā iekļautās summas atbilst faktiskajām vajadzībām dažādās Parlamenta politikas jomās; aicina deleģētos kredītrīkotājus gada darbības pārskatos skaidri norādīt gada laikā saņemtās apropriācijas, uzņemtās saistības, veiktos maksājumus un neizlietotās summas; turklāt aicina deleģētos kredītrīkotājus norādīt iemeslus, kā tas jau ir bijis, kāpēc budžeta apropriācijas nav pilnībā izlietotas;

8.

ir informēts, ka Revīzijas palāta tuvākajā laikā publicēs īpašu ziņojumu par iestāžu politiku attiecībā uz ēkām; aicina kompetento Parlamenta komiteju sagatavot patstāvīgu ziņojumu, pamatojoties uz minēto īpašo ziņojumu; turklāt uzskata, ka šai kompetentajai komitejai, ja tā uzskata par vajadzīgu, jābūt tiesīgai sagatavot patstāvīgus ziņojumus par jebkuru Revīzijas palātas īpašo ziņojumu, nesaņemot iepriekšēju atļauju un neatkarīgi no šādiem ziņojumiem paredzētās kvotas;

9.

pauž nožēlu, ka nav diferencēta EP Informācijas birojiem paredzētā budžeta pozīcija, un vēlas, lai visos Informācijas birojos veiktu pārbaudi saskaņā ar paraugpraksi, ņemot vērā izmaksu un ieguvumu samēru;

10.

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas veiktā revīzija neatklāja būtiskas kļūdas (10.4. punkts);

11.

atzīmē Revīzijas palātas apsvērumus saistībā ar jauno datorsistēmu darbinieku algu aprēķināšanai, kā arī Parlamenta kompetentā dienesta atbildi, kurā uzsvērts, ka kopš 2006. gada marta sistemātiski tiek veiktas ex post pārbaudes;

12.

atzīst Revīzijas palātas kritiku attiecībā uz vienotas likmes maksājumiem par darbinieku komandējumiem starp trim darba vietām; tomēr piekrīt, ka Parlamenta administrācijas mērķis bija nodrošināt līdzsvaru starp reglamentējošo noteikumu prasībām un Parlamenta īpašās darba vides noteiktajām vajadzībām; aicina Revīzijas palātu uzraudzīt vienotas likmes sistēmas darbību un informēt budžeta izpildes apstiprinātāju iestādi, ja rodas aizdomas par sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu;

13.

atzīmē, ka Revīzijas palāta norādīja uz nepilnībām pārraudzības un kontroles sistēmās, ko piemēro Eiropas Parlamenta deputātu pabalstiem (10.9. punkts); uzskata, ka bažas rada tas, ka līdz 2006. gada vidum tikai 54 % pakalpojumu sniedzēju un tikai 29 % maksātāju bija iesnieguši faktūrrēķinus par laika posmu no 2004. gada jūlija līdz 2005. gada jūnijam; atzīmē, ka deputātu sekretariāta piemaksu iekšējā revīzija tiks pabeigta līdz 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai;

14.

atzīmē, ka 2005. gadā Iekšējās revīzijas dienests beidza izstrādāt septiņus pārskatus: iekšējā revidenta gada pārskatu, pārskatu par ģenerāldirektorātu iekšējās kontroles pamatsistēmas īstenošanas pārpaudi, pārskatu par iepirkuma procedūru un par diviem Parlamenta informācijas birojiem (tas pieņēma arī divus pārskatus par Eiropas ombudu);

15.

atzinīgi vērtē to, ka iekšējais revidents bija gatavs ne tikai palīdzēt Parlamenta referentam par budžeta izpildes apstiprināšanu, bet arī oficiāli iesniegt – pirmo reizi personīgi – Budžeta kontroles komitejai 2005. finanšu gada pārskatā iekļautos konstatējumus, tādējādi apliecinot, ka viņa pārskats ir ne tikai iekšējās kontroles instruments, bet arī nozīmīgs atskaites punkts budžeta izpildes ikgadējā apstiprināšanā;

16.

uzsver, ka revīzijas ir apstiprinājušas, ka iestāde joprojām atrodas pārejas fāzē starp divām pašos pamatos atšķirīgām iekšējās kontroles koncepcijām, un ka vēl būs vajadzīgs laiks, lai visās nodaļās pilnībā ieviestu Iekšējās kontroles pamatsistēmu (ICF);

17.

atzinīgi vērtē to, ka iekšējais revidents 2005. gadā savā darbā galveno uzmanību pievērsa iepirkuma procedūrai un pieņemto rīcības plānu īstenošanas pārbaudei saistībā ar ICF pārskatīšanu 2003. un 2004. gadā;

18.

iepirkuma jomā uzsver šādus jautājumus:

19.

prasa Revīzijas palātai – vēlākais 2008. finanšu gadā – novērtēt, cik lielā mērā ir sasniegti minētie mērķi iepirkuma jomā;

20.

vēlreiz atkārto, ka deleģēto kredītrīkotāju ieviestās ICF mērķis ir pārbaudīt: atbilstību piemērojamiem tiesību aktiem, noteikumiem un praksei, pārvaldības informācijas un pierakstu ticamību, kā arī darījumu atbilstību ekonomijas, efektivitātes un lietderības principiem;

21.

turklāt atgādina, ka kredītrīkotājiem, lai īstenotu kontroles mērķus, jāievēro 22 obligātie standarti; šos standartus var iedalīt piecās kategorijās: kontroles vide, darbības rādītāju un riska pārvaldība, informācija un saziņa, kontroles pasākumi un uzraudzība (revīzija un izvērtējums);

22.

saistībā ar ICF (Iekšējās revīzijas dienests ir vienojies ar atbildīgajiem dienestiem par 454 pasākumiem 2003./2004. gadā un ir veicis pēcpārbaudes, lai noteiktu, vai tie ir pienācīgi īstenoti; līdz šim tādējādi ir apstiprināts 341 pasākums) uzsver, ka:

23.

pauž nožēlu, ka deputātu sekretariāta piemaksu revīzija nebija pabeigta līdz 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai; aicina EP kompetento komiteju pievērst pienācīgu uzmanību šīs revīzijas rezultātiem vēlākā posmā;

24.

atzīmē, ka kopā ar 2005. gada pārskatiem iesniegtā finanšu pārvaldības analīze sniedz lietderīgu pārskatu par izskatāmā finanšu gada būtiskākajiem finanšu notikumiem;

25.

uzsver, ka daļa no Parlamenta pārvaldības darba 2005. gadā bija saistīta ar pielāgošanos jaunajām Finanšu regulas prasībām, izveidojot jaunas kontroles sistēmas, metodiku un darba paņēmienus, izstrādājot apmācību programmas un nosakot jaunas atbildības sfēras;

26.

atzīmē, ka sākotnējā pieredze ar jaunās Finanšu regulas nosacījumu piemērošanu tādā iestādē kā Parlaments, kurā ir jāpārvalda administratīvais budžets, liecina, ka dažos gadījumos ir izveidotas nevajadzīgi sarežģītas sistēmas un naudas plūsmas;

27.

atzīmē, ka dažos ģenerāldirektorātos joprojām valda uzskats, ka atsevišķi Finanšu regulas un tās īstenošanas kārtības noteikumi izraisa vispārējā iekšējās kontroles procesa pārmērīgu birokratizāciju un rada pārvaldībai nevajadzīgu slogu;

28.

atzīmē, ka bijušajā Finanšu kontroles ģenerāldirektorātā 18 darbinieki (no amatu sarakstā paredzētajiem kopā 20 darbiniekiem) bija iesaistīti kontroles pasākumos, bet jaunajā struktūrā, kuru ieviesa ar jauno Finanšu regulu, šo uzdevumu veikšanai paredzēti 44 darbinieki dažādos ģenerāldirektorātos; papildus tiem vēl 10 revidentu (no amatu sarakstā paredzētajiem kopā 12) strādā Iekšējās revīzijas dienestā;

29.

atkārtoti apstiprina, ņemot vērā 2006. gada 26. septembra, 2005. gada 12. aprīļa (12), 2004. gada 21. aprīļa (13) un 2003. gada 8. aprīļa (14) rezolūcijās pausto viedokli, ka “budžeta apstiprināšanas procedūrai būtu jāattiecas ne tikai uz Parlamenta ģenerālsekretariāta un administrācijas vadības darbu, bet arī uz Parlamenta pārvaldes struktūrvienību darbu, t.i., priekšsēdētāja, Prezidija un Priekšsēdētāju konferences pieņemtajiem lēmumiem”;

30.

uzsver, ka Parlaments sniedz budžeta izpildes apstiprinājumu nevis ģenerālsekretāram, bet gan priekšsēdētājam, jo vēlētiem deputātiem, nevis ierēdņiem, pieder galīgā politiskā atbildība par budžeta sagatavošanu un izpildi; tādēļ aicina priekšsēdētāju un par budžetu atbildīgo priekšsēdētāja vietnieku vajadzības gadījumā piedalīties Budžeta kontroles komitejas turpmākajās sanāksmēs un vienoties ar šo komiteju par piemērotu veidu, kā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā nodrošināt rezultatīvu politisko dialogu;

31.

atzinīgi vērtē to, ka Prezidijs ir sācis apspriest attiecības ar budžeta lēmējiestādi un budžeta izpildes apstiprinātāju iestādi, lai precizētu, kā tieši praksē izpaužas Parlamenta vadošo struktūrvienību deputātu politiskā atbildība, kas saistīta ar pilnvaru izmantošanu un tādu lēmumu pieņemšanu, kuriem ir nozīmīgas finansiālas sekas; mudina jaunievēlēto Prezidiju atsākt šo diskusiju, iesaistot tajā attiecīgās komitejas;

32.

atzinīgi vērtē to, ka ģenerālsekretārs ir sagatavojis īsu un viegli lasāmu dokumentu, kurā izskaidrots 2004. un 2005. gada budžets un kurš ir pieejams arī Parlamenta tīmekļa vietnē;

33.

norāda, ka Parlamenta ģenerālsekretārs ģenerāldirektoru 2005. gada darbības pārskatus nosūtīja Budžeta kontroles komitejai 2006. gada 10. aprīlī; šajā sakarā ģenerālsekretārs kā deleģētais kredītrīkotājs paziņoja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžets ir izpildīts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestā iekšējās kontroles sistēma ir nodrošinājusi pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

34.

atzinīgi vērtē to, ka visi ģenerāldirektori par savu nodaļu finanšu darījumiem ir snieguši ticamības deklarācijas bez piezīmēm;

35.

pauž gandarījumu par panākumiem gada darbības pārskatu formas un uzbūves saskaņošanā; tomēr uzskata, ka iespējams darīt vairāk, lai uzlabotu to lasāmību un salīdzināmību; aicina dienestus iekļaut vienu lappusi garu kopsavilkumu, tajā norādot saņemtās apropriācijas, uzņemtās saistības, veiktos maksājumus un to, kas noticis ar neizlietotajām summām (piemēram, pārnestajām apropriācijām, pārvietojumiem, vispārēju pārvietojumu u. tml.), kā arī pagājušā finanšu gada svarīgākos notikumus;

36.

atzīmē, ka darbības pārskatu secinājumos minētas šādas galvenās problēmas:

37.

atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulas īstenošanas kārtības (15) 54. un 119. pantu iestādes budžeta lēmējinstitūcijai nosūta pārskatus par sarunu procedūrām un par līgumiem, uz kuriem neattiecas direktīvas par publiskā iepirkuma piešķiršanu; to darbuzņēmēju sarakstu, kuriem piešķirto līgumu vērtība pārsniedz EUR 50 000, bet ir mazāka par minētajās direktīvās norādīto slieksni, publicē Oficiālajā Vēstnesī un līgumus EUR 13 800–50 000 vērtībā publicē iestāžu tīmekļa vietnēs; turklāt 2003. gadā Parlaments aicināja ģenerālsekretāru katru gadu ziņot par noslēgtajiem līgumiem (16);

38.

atzīmē, ka gada pārskatā iekļauta šāda informācija par 2005. gadā piešķirtajiem līgumiem, kuru vērtība ir EUR 13 800 vai vairāk:

39.

norāda, ka no 312 piešķirtajiem līgumiem 147 līgumu vērtība bija vismaz EUR 50 000 un 165 līgumu vērtība bija EUR 13 800–50 000; jautā administrācijai, vai tā pašreizējo procedūru šā pēdējā veida līgumu piešķiršanai saskaņā ar jauno Finanšu regulu uzskata par pietiekami efektīvu;

40.

atgādina, ka iekšējais revidents ir pabeidzis iepirkuma procedūras revīziju iestādes mērogā; viņa ieteikumi ir izklāstīti iepriekš;

41.

atzinīgi vērtē – ņemot vērā vērtību – to, ka 91 % līgumu piešķīra saskaņā ar atklātu (71 %) vai ierobežotu (20 %) procedūru;

42.

pieņem zināšanai ģenerālsekretāra atbildi (17), kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti saistībā ar līgumu datubāzes izveidi saskaņā ar Finanšu regulas 95. pantu; vienlaikus atzīst, ka pārskatītā Finanšu regula visām iestādēm tagad paredz vienu Komisijas pārvaldītu centrālu datubāzi;

43.

atgādina, ka 3701. budžeta posteni reglamentējošo noteikumu (18) 2.7.3. punkts prasa, lai Prezidijs un Budžeta kontroles komiteja ar revidētajiem politisko grupu gada pārskatiem rīkotos saskaņā ar pilnvarām, kuras tiem piešķirtas atbilstīgi Reglamenta noteikumiem;

44.

atkārtoti atgādina, ka politiskās grupas ir atbildīgas par savu no Parlamenta budžeta iedalīto līdzekļu pārvaldību un izlietojumu, kā arī atgādina, ka Parlamenta Iekšējās revīzijas dienesta pilnvaras neattiecas uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tiek izmantotas apropriācijas 3701. postenī;

45.

atzinīgi vērtē to, ka politiskās grupas ir publicējušas iekšējos finanšu noteikumus un 2005. gada pārskatus Parlamenta tīmekļa vietnē;

46.

konstatē šādus galīgos skaitļus saistībā ar 2005. gadā 3701. postenī iekļautajām apropriācijām:

47.

atzīmē, ka politisko grupu ārējie revidenti ir apliecinājuši pārskatu atbilstību spēkā esošajiem noteikumiem un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem;

48.

atzīmē, ka 2006. gada 3. jūlijā Prezidijs apstiprināja politisko grupu ziņojumus par budžeta izpildi un attiecīgo revidentu pārskatus; šajā sakarā Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā (PSE) atmaksāja Parlamenta budžetā EUR 322 107 un Eiropas liberāļu, demokrātu un reformistu grupa (ALDE) atmaksāja EUR 788 845 no neizlietotajiem līdzekļiem, jo šīs summas nevarēja pārnest;

49.

atzīmē, ka politiskās grupas vidēji izlietoja tikai 66 % no tām pieejamajām apropriācijām (2004. gadā – 74 %);

50.

konstatē šādus saistībā ar 2005. finanšu gada noslēgšanu iesniegtos skaitļus:

2005. gada budžeta izpilde saskaņā ar vienošanos

51.

uzsver, ka partiju ārējie revidenti ir apstiprinājuši pārskatu atbilstību tiesību normām, kas noteiktas 6., 7., 8. un 10. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Regulā (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu (21), kā arī to, ka pārskati patiesi un ticami atspoguļo politisko partiju finanšu stāvokli 2005. finanšu gada beigās;

52.

tomēr atzīmē, ka:

53.

uzsver, ka Eiropas līmeņa politiskās partijas ir sasniegušas pieejamo apropriāciju augstu izlietojuma līmeni;

54.

vēlreiz uzsver savu priekšlikumu nozīmību saistībā ar Regulas (EK) Nr. 2004/2003 tālāku uzlabošanu, kā norādīts 2006. gada 23. marta rezolūcijā (22);

55.

pauž prieku, ka, pateicoties Prezidija 2006. gada 1. februāra lēmumam, bija iespējams panākt šādus uzlabojumus Eiropas līmeņa politisko partiju finansēšanā:

56.

joprojām pauž pārliecību, ka Eiropas līmeņa politiskajām partijām jāļauj veidot rezerves, kas nodrošinātu tiesību aktos noteikto saistību pret darbiniekiem un līgumslēdzējiem izpildi gadījumā, ja partija tiktu likvidēta; prasa Komisijai ilgāk nevilcināties izpildīt saistības, ko tā uzņēmusies 2006. gada 21. novembra saskaņošanas procedūrā, proti, iesniegt grozījumu priekšlikumu Regulai (EK) Nr. 2004/2003, lai ieviestu atbilstīgus noteikumus nolūkā neattiecināt Finanšu regulas 109. pantā definēto bezpeļņas noteikumu uz pašu resursiem, it īpaši uz Eiropas līmeņa politiskās partijas gada laikā uzkrātajām iemaksām un biedru naudām, kuras pārsniedz 25 % no saņēmēja attaisnotajām izmaksām saskaņā ar 10. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 2004/2003;

57.

atzīst, ka Parlamenta vispārpieņemta politika ir kļūt par to ēku īpašnieku, kuras tas izmanto; tā rezultātā tas laika posmā no 1992. līdz 2005. gadam nekustamajā īpašumā ir ieguldījis pavisam EUR 1 400 miljonus, saskaņā ar saviem aprēķiniem līdz 2006. gada beigām tādējādi ietaupot aptuveni EUR 700 miljonus īres un uzturēšanas izmaksās;

58.

prasa ģenerālsekretāram sniegt atbildīgajai Parlamenta komitejai precīzākas ziņas par izmaksām saistībā ar Parlamenta trīs darba vietu uzturēšanas izmaksām kopā un atsevišķi par katru no šīm vietām, jo pēdējais atjaunotais pieprasījums tika iesniegts attiecībā uz 2000. gadu, kad Savienībā bija tikai 15 dalībvalstis, lai Parlaments varētu gūt labāku izpratni par izmaksu struktūru un varētu noteikt jomas, kurās var veikt ietaupījumus;

59.

atkārto, ka Budžeta kontroles komiteja, gatavojoties Parlamenta 2004. gada budžeta izpildes apstiprināšanai, ir veikusi to apstākļu visaptverošu pārbaudi, kas saistīti ar Winston Churchill (WIC), Salvador de Madariaga (SDM) un IPE III ēku iegādi;

60.

uzsver, ka Parlaments ir kļuvis par šo trīs ēku īpašnieku pēc Prezidija 2006. gada 23. oktobra vienprātīgā lēmuma; pirkuma līguma finanšu un tiesiskie noteikumi paredzēja:

61.

atzīmē, ka Prezidijs šajā gadījumā arī atļāva veikt īres maksājumus par šīm trim ēkām par 2006. gadu līdz pamatlīguma parakstīšanai 2006. gada 28. septembrī saskaņā ar Juridiskā dienesta 2006. gada 26. jūnija atzinumu, proti, EUR 7 352 644,14 par WIC un SDM un EUR 4 023 329,90 par IPE III;

62.

turklāt atzīmē, ka pirkuma līgumā bija paredzēts, ka gadījumā, ja Parlaments visu ēku kompleksu nodotu trešajai pusei, kas nebūtu Eiropas Savienības iestāde vai struktūrvienība, Strasbūras pilsētas pašvaldība atgūtu īpašumtiesības uz zemi par simbolisku samaksu EUR 1; par ēku cenu Parlaments un Strasbūras pilsētas pašvaldība vienotos savstarpēji, vai, ja tas neizdotos, to noteiktu speciālista novērtējums;

63.

atzīmē galvenos elementus pamatlīgumā starp Luksemburgas varas iestādēm un Parlamentu par Konrad Adenauer ēkas paplašināšanu (KAD I un II); pamatlīgums attiecas uz zemi, Parlamenta tiesībām pilnībā vai daļēji izīrēt ēkas un nosacījumiem par tiesību uz lietu piešķiršanu jebkuram ēku pircējam;

64.

turklāt atzīmē, ka projekta pārvaldības izmaksas saistībā ar turpmākām izpētēm, kā arī projekta pārvaldību attiecībā uz KAD uzlabošanas darbu un darba līgumiem tika novērtētas EUR 345 170 900 apmērā (2005. gada maijā);

65.

uzsver, ka tas centīsies iegūt vides pārvaldības sistēmas sertifikātu par KAD paplašinājumu saskaņā ar Vides pārvaldības un revīzijas sistēmas (EMAS) prasībām;

66.

atgādina, ka 2004. gada 10. oktobrī tas ar būvuzņēmēju parakstīja ilgtermiņa nomas līgumu ar tiesībām uz lietu par D4 un D5 ēkas celtniecību, paredzot pirkuma iespēju; kopējais budžets ir EUR 325,2 miljoni; ir veikti avansa maksājumi EUR 192,6 miljonu apmērā;

67.

atzīmē, ka Prezidijs 2005. gada jūlijā apstiprināja kultūras zonas un Eiropas Apmeklētāju centra izveidi D4 ēkā;

68.

uzsver, ka Beļģijas valdība garantēja – pēdējoreiz premjerministra Guy Verhofstadt2004. gada 28. septembra vēstulē –, ka Parlamentam tiks atmaksātas zemes un būvlaukuma sagatavošanas izmaksas un ka tā ir standarta procedūra, kas attiecas arī uz pārējām ES iestādēm;

69.

tomēr pauž nožēlu, ka Beļģijas varas iestādes līdz šim nav ievērojušas vienošanos par zemes izmaksām, kas novērtētas EUR 43 miljonu apmērā, un ka tās apstrīd kopējo Parlamentam atmaksājamo summu par D4 un D5 ēku būvlaukuma sagatavošanas darbiem, ko Parlamenta dienesti novērtējuši EUR 30,8 miljonu apmērā;

70.

uzskata Beļģijas varas iestāžu piedāvājumu – EUR 15 miljonus – par nepieņemamu; uzskata, ka attiecībā uz dzelzceļa stacijas, kas ir sabiedriski nozīmīgs transporta mezgls, jumta klāšanas izmaksām ir principiāli svarīgi norādīt, ka tās nevar finansēt no Parlamenta budžeta;

71.

pauž atbalstu priekšsēdētājam un Prezidijam, lai atrisinātu strīdus, kas radušies starp Beļģijas varas iestādēm un Parlamentu, neskarot Parlamenta finansiālās un institucionālās intereses;

72.

tādēļ aicina Beļģijas valdību ievērot iepriekš minēto vienošanos;

73.

uzskata, ka jaunu Parlamenta ēku celtniecība un ar to saistītie ieguldījumi būvniecībā ap šīm ēkām ir ietekmējuši mājokļus, satiksmi un darba un dzīves apstākļus tuvākajā apkārtnē, un tādēļ aicina Parlamenta ģenerālsekretāru regulāri konsultēties ar attiecīgā rajona iedzīvotāju pārstāvjiem un līdz nākamajai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai ziņot par panāktajiem rezultātiem, lai sadarbībā ar vietējām varas iestādēm ierobežotu iespējamo negatīvo ietekmi, ko rada Parlamenta klātbūtne;

74.

atgādina, ka Revīzijas palātas gada pārskatos – pēdējoreiz 2005. gadā (10.2. tabula) – ir atkārtoti norādīts, ka ir jārada pietiekams juridiskais pamats Parlamenta papildu pensiju shēmai; turklāt atgādina, ka saskaņā ar Revīzijas palātas nostāju būtu jānosaka skaidri noteikumi iespējamā deficīta gadījumā; tomēr atzīmē, ka Parlamenta juridiskie dienesti uzskata, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta regulējošo autonomiju, kura noteikta EK līguma 199. pantā (agrāk EEK līguma 142. pants), kas Eiropas Parlamentam piešķir tiesības veikt visus vajadzīgos pasākumus tā iekšējai organizācijai, papildu pensiju shēmai jau pastāv pietiekams juridisks pamats un ka, tiklīdz stāsies spēkā Deputātu statūti, to 27. punkts veidos pensiju fonda juridisko pamatu;

75.

atzīmē, ka 2005. gada novembrī Brīvprātīgajā pensiju fondā bija iesaistījušies 475 deputāti, kuri katru mēnesi iemaksāja EUR 948 no piemaksas par vispārējiem izdevumiem, sedzot iemaksu vienu trešo daļu; vienlaikus Parlaments mēnesī iemaksāja EUR 1 896 par katru deputātu;

76.

aicina Brīvprātīgā pensiju fonda dalībniekus līdz 2007. gada novembra beigām pierādīt, ka viņu iemaksas no piemaksas par vispārējiem izdevumiem ir atmaksātas no privātiem ienākumu avotiem; pretējā gadījumā attiecībā uz fonda dalībniekiem saglabājas aizdomas par slēptu papildu ienākumu gūšanu;

77.

aicina administrāciju, sākot ar 2008. gada janvāri, pārtraukt maksājumus par tiem deputātiem, kuri nav pierādījuši, ka viņu personīgās iemaksas Brīvprātīgajā pensiju fondā tika segtas no privāta ienākumu avota;

78.

atgādina Prezidijam un administrācijai, ka līdz 2007. gada 30. martam jāierosina pasākumi, kas nodrošinātu, ka fonda dalībnieku personīgās iemaksas pensiju shēmā tiek veiktas ar tiešā debeta maksājumiem no privāta ienākumu avota (23);

79.

atzīmē, ka izdevās samazināt Brīvprātīgā pensiju fonda aktuārdeficītu, kas pastāv jau piecus gadus, no EUR 43 756 745 (2004. gadā) uz EUR 28 875 471 (2005. gadā), tādējādi paaugstinot fonda aktuārfinansējuma līmeni no 76,8 % 2004. gadā uz 86,1 % 2005. gadā; uzsver, ka pēdējos gados akciju tirgus ir bijis ļoti nestabils un tādēļ nav iespējams noteikt, kādā virzienā attīstīsies fonda aktuārdeficīts;

80.

aicina fonda ieguldījumu pārvaldnieku dot priekšroku zema riska ieguldījumiem un ievērot ieguldīšanas ētiskos standartus, kā minēts Parlamenta rezolūcijās;

81.

atzīmē, ka no 2006. gada janvāra deputāts, sasniedzot 60 gadu vecumu, jau var saņemt ikmēneša pensiju EUR 1 304 apmērā, ja viņš vismaz piecus gadus ir veicis iemaksas;

82.

atzinīgi vērtē, ka Prezidijs ir izveidojis darba grupu Brīvprātīgā pensiju fonda finanšu stāvokļa izpētei, pamatojoties uz neatkarīgu aktuārizpēti; aicina regulāri sniegt Budžeta kontroles komitejai informāciju par darba grupas gūtajiem rezultātiem;

83.

uzskata, ka pēc Prezidija darba grupas uzdevuma veikšanas Parlamenta un pensiju fonda savstarpējās attiecībās jāievieš līgumsaistības;

84.

uzskata, ka tad, kad Eiropas Parlamenta deputātu nolikums būs stājies spēkā: Brīvprātīgajam pensiju fondam jāaprobežojas ar to tiesību nodrošināšanu, kuras iegūtas līdz 2009. gada jūnijam, kas nozīmē, ka ne Eiropas Parlamenta deputāti, ne fonda dalībnieki nevar turpināt iemaksas fondā; aicina Prezidiju veikt nepieciešamos pasākumus,

85.

atzinīgi vērtē Prezidija 2006. gada 25. septembra lēmumu, ar kuru tas pieņēma Eiropas Parlamenta deputātu palīgu nolikumu; uzskata, ka katram deputātam būtu jāizsniedz šā nolikuma eksemplārs viņa valodā;

86.

atzīmē, pamatojoties uz ģenerālsekretāra 2007. gada 24. janvārī iesniegtajiem skaitļiem, ka kopējais akreditēto palīgu skaits pašlaik ir 1 416, no kuriem 433 ir pakalpojumu sniedzēji (fiziskas personas), aptuveni 583 ir tieši darba līgumi ar deputātiem un pārējie 400 ir nodarbināti ar pakalpojumu sniedzēju starpniecību; no tiem aptuveni 138 ir saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem noslēgti darba līgumi (14 % no akreditētajiem palīgiem, kuriem ir darba līgumi); 2005. gadā bija 4 060 deputātu palīgu darba līgumu (tostarp 1 673 – darbiniekiem un 2 387 – pakalpojumu sniedzējiem, no kuriem 1 687 bija fiziskas personas un 700 – juridiskas personas), kā arī 492 stažieriem tika maksāts no sekretariāta piemaksām;

87.

šajā sakarā uzsver, cik svarīgi ir sekretariāta piemaksu revīzijas rezultāti, kas būs pieejami tikai vēlāk šā gada laikā; tādēļ aicina Budžeta kontroles komiteju pārbaudīt šo revīzijas ziņojumu kopā ar agrākajām piezīmēm par deputātu piemaksām (24) 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanas laikā;

88.

pieņem zināšanai, ka deputātu palīgu nolikuma izstrādei nepieciešamas sarunas ar Komisiju un Padomi un ka Prezidijs vēlas apspriesties arī ar Juridisko komiteju; tādēļ aicina jaunievēlēto Prezidiju virzīt uz priekšu šo jautājumu, lai reglamentētu deputātu palīgu pieņemšanu darbā un darba nosacījumus, kā arī sociālās apdrošināšanas un nodokļu iemaksu kārtību;

89.

uzskata, ka, ņemot vērā par šo jautājumu notiekošās diskusijas, ir jāpagarina Parlamenta darba grupas par deputātu palīgiem pilnvaras;

90.

atgādina dažus svarīgākos skaitļus, kas atspoguļo Eiropas Parlamenta milzīgo ietekmi uz vidi (2004. gada skaitļi):

91.

prasa, lai ģenerālsekretārs iesniedz attiecīgajai Parlamenta komitejai analīzi par Parlamenta trīs darba vietu ietekmi uz vidi kopumā un katrā konkrētajā vietā, kā arī par šajā sakarā nepieciešamajiem komandējumiem;

92.

atzinīgi vērtē Prezidija 2004. gada 19. aprīļa lēmumu, ar ko Eiropas Parlamentā izveido Vides pārvaldības sistēmu saskaņā ar Regulu par vides pārvaldības un revīzijas sistēmu (EMAS), kas nodrošina lielisku instrumentu Parlamenta darbības ietekmes uz vidi pārvaldībai;

93.

atzinīgi vērtē arī citas iniciatīvas ietekmes uz vidi mazināšanai, piemēram, tipogrāfijas reorganizāciju, jaunu vieglāku konteineru ieviešanu dokumentu pārvadāšanai, divriteņu nodrošināšanu Briselē un Luksemburgā, videokonferenču organizēšanu un kasetņu otrreizēju pārstrādi;

94.

atzinīgi vērtē EMAS sertifikāta iegūšanu kā ļoti pozitīvu soli; tomēr pauž nožēlu, ka EMAS rīcības plānā noteikti tikai ļoti pieticīgi samazinājuma mērķi (t. i., 5 % apkurei un gaisa kondicionēšanai), ierosināti ilgi termiņi (t. i., 2011. gads enerģijas patēriņa apgaismojumam samazināšanai) un paredzēta dažādu darba grupu izveide saistībā ar atsevišķiem uzlabojumiem;

95.

norāda, ka Eiropas Savienībai ir vadošā loma starptautiska līmeņa diskusijās par klimata pārmaiņām; tādēļ uzskata, ka Parlamentam ir aktīvi jāveicina ne tikai ES apņemšanos izpilde saistībā ar Kioto protokolu, bet arī tā rezolūcijās par klimata pārmaiņām norādīto mērķu sasniegšana, it īpaši CO2 emisiju samazināšana par 30 % līdz 2020. gadam;

96.

aicina administrāciju izstrādāt Kioto+ plānu, sagatavojot rīcības plānu, kas būtu prasīgāks un pilnīgāks nekā EMAS ietvaros paredzētie pasākumi, lai apliecinātu sabiedrībai, ka Parlaments arī pats cenšas sasniegt mērķus, kurus sasniegt mudina citus;

97.

uzskata, ka Kioto+ plānā jāiekļauj šādi pasākumi:

98.

uzskata, ka vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai jābūt Parlamenta personāla politikas neatņemamai daļai; tādēļ atzinīgi vērtē izsmeļošo ziņojumu, kuru iesniedza priekšsēdētāja vietnieks dzimumu līdztiesības jautājumos un kuru Prezidijs pieņēma 2006. gada 29. novembrī; sagaida, ka tā secinājumi tiks pilnībā īstenoti;

99.

norāda, ka Parlamenta iespēju vienlīdzības politikai jābūt konkursa procedūru neatņemamai daļai un ka tā pienācīgi jāņem vērā, slēdzot līgumus ar uzņēmumiem, kuri Parlamentam sniedz pakalpojumus;

100.

piekrīt Prezidija noteiktajam mērķim par sieviešu iecelšanu vadošos amatos; ar gandarījumu atzīmē, ka attiecībā uz augstāko vadību mērķi ir gandrīz sasniegti;

101.

vērš uzmanību uz to, ka joprojām nav nodrošināts līdzsvars vidēja līmeņa vadītāju vidū; atzinīgi vērtē Personāla ģenerāldirektorāta veikto aptauju un pasākumus; tomēr aicina izvērtēt izmēģinājuma programmu to sieviešu apmācībai, kuras varētu iecelt par nodaļu vadītājām;

102.

uzsver, ka labāks līdzsvars starp profesionālo un privāto dzīvi var veicināt iespēju vienlīdzību; tādēļ aicina papildus spēkā esošajiem noteikumiem veikt konkrētus pasākumus, lai darbiniekiem nodrošinātu elastīgākus darba apstākļus;

103.

atzīmē Personāla ģenerāldirektorāta centienus uzlabot administratīvās un budžeta procedūras darbinieku aizvietošanai grūtniecības atvaļinājuma vai bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, kā arī saistībā ar darbu uz nepilnu slodzi; aicina Prezidiju un Budžeta komiteju paredzēt nepieciešamos budžeta līdzekļus šo darbinieku sistemātiskai aizvietošanai;

104.

atzinīgi vērtē centienus uzlabot Parlamenta pieejamību invalīdiem neatkarīgi no tā, vai tie ir deputāti, deputātu palīgi, darbinieki vai pilsoņi; atzinīgi vērtē Prezidija pieņemto izmēģinājuma programmu par prakses vietām invalīdiem kā pozitīvu pasākumu, ņemot vērā, ka ilgtermiņa mērķis ir pilnīgi iekļaut invaliditātes aspektu visos ar cilvēkresursiem saistītajos procesos;

105.

aicina ģenerālsekretāru Parlamenta personāla politikā pilnībā ievērot 2003. gada 13. marta rezolūciju par dzimumu līdztiesības principa integrāciju (25); iesaka 2008. gada budžeta veidošanā pamatoties uz dzimumu līdztiesības principiem;

106.

atzinīgi vērtē to, ka Parlamenta un OLAF sadarbība kopumā tiek vērtēta apmierinoši; tomēr pauž bažas par ilgo laiku, kas bijis nepieciešams dažu izmeklēšanu pabeigšanai;

107.

aicina Budžeta kontroles komiteju līdz 2007. gada jūlija beigām uzaicināt OLAF direktoru uz abas puses interesējošu jautājumu apspriešanu;

108.

ņem vērā, ka Parlaments un Padome tuvākajā nākotnē apspriedīs Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulas (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (26), pārskatīšanu;

109.

norāda, ka Parlamenta sekretariāta reorganizācija, lai vēl vairāk uzlabotu profesionalitāti, augstu kvalitāti un sinerģiju, ir gandrīz pabeigta; atzīmē, ka ir ieviestas šādas izmaiņas:

110.

atzinīgi vērtē reformas īstenošanas nodrošinātos panākumus;

111.

vienlaikus uzsver, ka attiecībā uz ārējiem pētījumiem specifikācijām jābūt skaidrām, finansējumam – pietiekamam un termiņiem – reāli ievērojamiem, lai pētniecības iestādes varētu sniegt kvalitatīvus ieteikumus;

112.

pieņem zināšanai, ka Prezidijs 2005. gada 30. novembrī iecēla divus priekšsēdētāja vietniekus un divus kvestorus, lai sagatavotu jaunus noteikumus par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām saskaņā ar Deputātu nolikumu, kas stāsies spēkā 2009. gada jūlijā; aicina Budžeta kontroles komitejai iesniegt 2006. gada 13. decembrī pieņemto pagaidu ziņojumu un citus dokumentus, ko izstrādā darba grupa; uzsver, ka deputātu sekretariāta piemaksu revīzijai būs liela nozīme darba grupas darbā;

113.

atzīmē, ka Prezidijs šobrīd neplāno mainīt deputātu ceļa izdevumu atmaksāšanas noteikumus, lai deputātiem, kuri to vēlas, atmaksātu tikai faktiskos ceļa izdevumus; 2005. gadā 27 deputāti atmaksāja Parlamentam daļu no savām ceļa izdevumu piemaksām (EUR 148 963,57);

114.

atzīmē, ka deleģētie kredītrīkotāji ir regulāri pārbaudījuši Parlamenta ilgstošos līgumus un ka nav atklāti Parlamenta finansiālo interešu aizskāruma gadījumi; atzinīgi vērtē to, ka šādas pārbaudes turpmāk notiks katru gadu un ka to rezultātus iekļaus gada darbības pārskatos;

115.

atzīmē, ka saistībā ar 2004. gada paplašināšanos tika izveidotas 984 ierēdņu amata vietas: 2003. gadā – 489, 2004. gadā – 355 un 2005. gadā – 150; līdz 2006. gada novembra beigām darbā bija pieņemti 518 ierēdņi un 336 pagaidu darbinieki; papildus tam līdz 2006. gada novembra beigām bija pieņemti 65 līgumdarbinieki no Bulgārijas un 79 – no Rumānijas;

116.

pieņem zināšanai tiesiskās un organizatoriskās problēmas, kas saistītas ar elektroniskā paraksta sistēmas ieviešanu: no tiesiskā viedokļa raugoties, būs nepieciešams precizējums, kā saskaņot šo projektu ar Reglamenta noteikumiem, kas nosaka grozījumu iesniegšanu plenārsēdē; no organizatoriskā viedokļa būs jāmaina grozījumu un Parlamenta jautājumu iesniegšanas kārtība;

117.

vēlas zināt, kā ģenerālsekretārs gatavojas īstenot Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu labāku izstrādi;

118.

atgādina, ka Disciplinārlietu kolēģija ir beigusi darbu, nosakot atbildību saistībā ar neatbilstību BEF 4 136 125 apmērā starp skaidrās naudas daudzumu un attiecīgo kontu stāvokli 1982. gadā; aicina ģenerālsekretāru informēt Budžeta kontroles komiteju par disciplinārprocedūras iznākumu un to, vai šī summa, tostarp arī procenti, ir atmaksāta.