12.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 103/1

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1480/2003 (3) (“galīgā regula”) noteica galīgo kompensācijas maksājumu 34,8 % apjomā dažu tādu Korejas Republikas izcelsmes elektronisko mikroshēmu, kas pazīstamas kā dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas (DRAM), importam, ko ražojuši visi uzņēmumi, izņemot uzņēmumu Samsung Electronics Co. (“Samsung”), attiecībā uz kuru tika noteikta maksājuma likme 0 % apjomā. Pirms galīgās regulas tika pieņemta Komisijas Regula (EK) Nr. 708/2003 (2003. gada 23. aprīlis), ar kuru nosaka pagaidu kompensācijas maksājumu dažu Korejas Republikas izcelsmes elektronisko mikroshēmu, kas pazīstamas kā DRAM (dinamiskās brīvpiekļuves atmiņa), ievedumiem (4) (“pagaidu regula”).

(2)

Izmeklēšanā, kuras rezultātā noteica pašreiz spēkā esošos pasākumus (“sākotnējā izmeklēšana”), sadarbojās divi Korejas Republikas ražotāji eksportētāji – Samsung, kurš, kā tika konstatēts, nesaņēma subsīdijas, un Hynix Semiconductor Inc. (“Hynix”). Eiropas Kopienas (EK) ražošanas nozari sākotnējā izmeklēšanā pārstāvēja divi ražotāji, kuri veidoja lielāko kopējās DRAM produkcijas daļu Kopienā – Infineon Technologies AG, Minhene, Vācija (“Infineon”), un Micron Europe Ltd, Kroutorna, Apvienotā Karaliste (“Micron”).

(3)

Subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2001. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 1998. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pasaules Tirdzniecības organizācijas (“PTO”) Strīdu izšķiršanas organizācija (“SIO”) 2005. gada 3. augustā pieņēma ekspertu grupas ziņojumu “Eiropas Kopienas – kompensācijas pasākumi attiecībā uz dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas mikroshēmām no Korejas” (5).

(5)

Saskaņā ar ekspertu grupas ziņojumu EK rīkojās veidā, kas neatbilst tās saistībām PTO atbilstoši:

(6)

No otras puses, tika konstatēts, ka EK rīkojusies atbilstīgi savām saistībām PTO saskaņā ar:

(7)

Ņemot vērā ekspertu grupas ziņojumā izklāstītos ieteikumus, Komisija rūpīgi un objektīvi atkārtoti izvērtēja atbilstošos galīgās regulas konstatējumus, pamatojoties uz dokumentācijā esošo informāciju. Atkārtotās izvērtēšanas joma attiecīgi nepārsniedz to piecu konkrētu spēkā esošā pasākuma aspektu pārbaudīšanu, kā aprakstīts iepriekš, kuri, kā tika konstatēts, neatbilst SKP nolīgumam. Šīs pārbaudes pamatā ir sākotnējās izmeklēšanas dokumentācijā esošo pierādījumu atkārtota novērtēšana, ņemot vērā attiecīgos konstatējumus ekspertu grupas ziņojumā.

(8)

Turpmāk izklāstītā atkārtotā novērtēšana liecina, ka zaudējumus radoša subsidēšana, lai gan nedaudz zemākā pakāpē, joprojām pastāv.

(9)

Attiecīgais ražojums un līdzīgais ražojums ir tie paši, kas minēti sākotnējā izmeklēšanā, t. i., dažas Korejas Republikas izcelsmes elektroniskās mikroshēmas, kas pazīstamas kā dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas (“DRAM”), jebkādā veidā, ar jebkādu blīvumu, to variants var būt jebkāds, tie var būt komplektā, salikta apstrādāta diska vai mikroshēmu veidā vai izgatavoti, izmantojot metālu oksīdu pusvadītāju (MOS) apstrādes tehnoloģiju variantus, tostarp jebkura blīvuma (arī vēl neesoša blīvuma) komplementārā MOS (CMOS) veidus, lai kāds būtu piekļuves ātrums, konfigurācija, iepakojums vai rāmis utt. Attiecīgajam ražojumam pieskaitāmas arī DRAM, kas tiek piedāvātas lietotāja vajadzībām nepielāgotos atmiņas moduļos vai lietotāja vajadzībām nepielāgotās atmiņas platēs, vai citā apkopojuma formā ar noteikumu, ka to galvenais mērķis ir nodrošināt atmiņas funkciju (7).

(10)

Attiecīgo ražojumu patlaban klasificē ar KN kodiem 8542 21 11, 8542 21 13, 8542 21 15, 8542 21 17, ex 8542 21 01, ex 8542 21 05, ex 8548 90 10, ex 8473 30 10 un ex 8473 50 10.

(11)

Ekspertu grupas ziņojumā nebija apskatītas prasības, kas ietekmē galīgajā regulā izklāstītos konstatējumus par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu.

(12)

Šajā daļā ir izklāstīti atkārtoti novērtētie konstatējumi, balstoties uz ekspertu grupas ziņojuma secinājumiem un ieteikumiem attiecībā uz:

(13)

Visi pārējie konstatējumi attiecībā uz subsīdijām joprojām ir tādi, kā noteiks sākotnējā izmeklēšanā un izklāstīts pagaidu regulā un galīgajā regulā.

(14)

Ekspertu grupa konstatēja, ka atzinums par to, ka kreditorbankām bija doti norādījumi piedalīties 2001. gada maija pārstrukturēšanas programmā un tādējādi iegādātās konvertējamās obligācijas (“KO”) KRW 1 triljona apjomā kā programmas daļa veidoja KV finansiālo ieguldījumu, nebija atbilstīgs SKP vienošanās 1.1. panta a) apakšpunktam (8). Konkrētāk, ekspertu grupa atzina, ka, “lai gan 2001. gada maija pārstrukturēšanas programma ir ierobežots gadījums, mēs uzskatām, ka izmeklēšanas iestādei nebija pietiekamu pierādījumu, lai pamatoti secinātu, ka valdība uzticēja vai deva norādījumus privātām bankām iegādāties Hynix KO” (9).

(15)

Saskaņā ar ekspertu grupas novērtējumu līdzekļus, ko Hynix nodrošinājis 2001. gada maija pārstrukturēšanas programmas kontekstā, nekompensē (10).

(16)

Attiecībā uz sindicēto aizdevumu 800 miljardu KRW apjomā ekspertu grupa konstatēja, ka EK ir pareizi atzinusi, ka KV deva norādījumus Korea Exchange Bank (“KEB”) piedalīties aizdevumā, un tas, ka KEB tika uzticēts šāds uzdevums vai doti norādījumi, veidoja finansiālu ieguldījumu saskaņā ar SKP nolīguma 1.1. panta a) punktu. Ekspertu grupa arī konstatēja, ka Korea Development Bank (“KDB”), piedaloties sindicētajā aizdevumā, nodrošināja tiešu finansiālu ieguldījumu, un, tā kā KDB bija valsts iestāde, tad EK nebija jāsniedz atzinums par šādu uzdevuma uzticēšanu vai norādījumu sniegšanu (11). Tomēr ekspertu grupa atzina, ka EK nav pierādījusi labumu no KDB un KEB nodrošinātā finansiālā ieguldījuma SKP nolīguma 1. panta b) punkta nozīmē (12). Tā īpaši norādīja, ka EK nav pārbaudījusi, vai bija salīdzināmi komerciāli aizdevumi, ko Hynix faktiski patiesi būtu varējis iegūt tirgū, un paziņoja, ka EK ir ignorējusi pārējos sindicētā aizdevuma dalībniekus kā iespējamo etalonu (13).

(17)

Komisija uzskatīja, ka pārējo banku piedalīšanās sindicētajā aizdevumā nevar būt par piemērotu etalonu, lai noteiktu labuma pastāvēšanu. Kā norādīja ekspertu grupa, nosakot komerciāla etalona pastāvēšanu, iestādēm jāpārbauda, vai šādus aizdevumus tā ietekmēja iespējamā valdības iejaukšanās, ka tie nav aizdevumi, kurus faktiski varēja iegūt tirgū (14). Komisija rūpīgi atkārtoti pārbaudīja visu šīs lietas dokumentāciju un izmantoja ekspertu grupā apspriestās analīzes veidu. Ievērojot to, Komisija noteica, ka to pārējo banku aizdevumus, kuras piedalījās sindicētajā aizdevumā, nevar uzskatīt par atbilstošu etalonu.

(18)

Pirmkārt, paturot prātā Hynix ārkārtīgi sarežģīto finanšu stāvokli laikā, kad tika panākta vienošanās par sindicēto aizdevumu, kā norādīts galīgās regulas 19. apsvērumā, laikā, kad notika vienošanās par aizdevumu, proti, 2000. gada beigās, uzņēmumam Hynix bija lielas finansiālās grūtības. 2000. gada beigās tā saistību apjoms bija 9,46 miljardi USD, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedza uzņēmuma neto vērtību un vairāk nekā četras reizes tā tirgus kapitalizāciju. 2000. gadā, kas kopumā DRAM nozarē bija uzskatāms par ļoti labu gadu un kad citi lieli DRAM ražotāji guva peļņu, tam bija zaudējumi. Lielākā daļa Hynix saistību bija jāmaksā 2001. gadā, un uzņēmumam bija nopietnas likviditātes problēmas. Daudzi neatkarīgi analītiķi un biržas tajā laikā prognozēja, ka uzņēmums nespēs panākt pietiekami lielu naudas plūsmu vai aktīvu pārdošanu, lai izpildītu saistības, kam tuvojas samaksas termiņš. Šādos apstākļos bankas, kuras vēlas gūt maksimālu peļņu, darbojoties parastos tirgus apstākļos, labprātīgi nepiedalītos aizdevumos ar tik lielu saistību neizpildes risku (15).

(19)

Otrkārt, dokumentācijā ir pietiekami pierādījumi tam, ka citi sindicētā aizdevuma dalībnieki bija spiesti piedalīties vispārējā Hynix parāda pārstrukturēšanā. Piemēram, dokumentācijā ir pierādījumi, ka vienam no dalībniekiem, Kookmin Bank, bija jāaizdod tieši “grūtībās nonākušiem korporatīviem kredītņēmējiem”. Konkrētāk, paziņojumā Amerikas Savienoto Valstu Vērtspapīru un biržu komisijai Kookmin paziņoja:

“Korejas valdība ir veicinājusi un politikas ietvaros arī turpmāk var veicināt aizdevumus noteikta veida kredītņēmējiem. Tā parasti to ir īstenojusi, liekot bankām piedalīties koriģējošās programmās grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem (piemēram, Hynix), norādot ekonomikas nozares, kuras tā vēlas stimulēt, un bankām un finanšu iestādēm, kuras piešķir aizdevumus kredītņēmējiem šajās nozarēs, padarot pieejamus aizdevumus ar zemām procentu likmēm . Valdība šādi ir veicinājusi zemu ienākumu hipotēku kredītu piešķiršanu un aizdevumus tehnoloģiju uzņēmumiem. Mēs sagaidām, ka visi aizdevumi, kas piešķirti atbilstoši valdības politiku, tiks pārskatīti saskaņā ar mūsu kredītu pārskatīšanas politiku. Tomēr valdības politika var ietekmēt mūs, liekot piešķirt aizdevumus noteiktām nozarēm vai veidā, kādā bez valdības politikas mēs to nedarītu ” (16).

Ir skaidrs, ka Kookmin atsaucas uz Hynix, pieminot “grūtībās nonākušos kredītņēmējus”, jo bankas 2001. gada pārskatā Hynix minēts kā vienīgais lielākais finansiālās grūtībās nonākušais kredītņēmējs (17). Turklāt Kookmin kā uzņēmums, kurā investē KV, bija pakļauts KV Revīzijas un pārbaudes padomes revīzijām un pārbaudēm un līdz ar to bija spiests rīkoties atbilstoši KV politikai.

(20)

KV izdarīja spiedienu arī uz citiem sindicētā aizdevuma dalībniekiem, liekot tiem palīdzēt uzņēmumam Hynix. Šajā ziņā galīgās regulas 55. apsvērumā sniegta plaša informācija par to, cik lielā mērā KV izdarīja spiedienu uz Korea First Bank (“KFB”), lai nodrošinātu uzņēmumam Hynix pastāvīgu finansējumu. Augsta līmeņa Ekonomikas ministrijas sanāksmē 2000. gada novembrī KV veica pasākumus, lai “atvieglotu Hynix naudas līdzekļu trūkumu”, un atbrīvoja no likumīgajiem kredītlimitiem KFB, KEB un KDB. Ekspertu grupa nepārbaudīja pierādījumus attiecībā uz KFB, jo Komisija secināja, ka tās iesaistīšanās bijusi nenozīmīga. Tomēr, ņemot vērā ekspertu grupas konstatējumu, ka attiecībā uz KEB izmantota tāda pati KV taktika, kas līdzvērtīga norādījumam, un KV pieder 49 % KFB akciju, ir pamats secināt, ka KV bija spējīga un ietekmēja KFB lēmumus piedalīties sindicētajā aizdevumā. KDB ir valsts iestāde, un ekspertu grupa atzina, ka KV deva norādījumus KEB. Tāpēc šo banku dalība sindicētajos aizdevumos nav ticams komerciāls etalons. Citas bankas, kuras piedalījās sindicētajā aizdevumā, arī tika pakļautas līdzīgam KV spiedienam. KV izdarīja ļoti tiešu spiedienu gan uz Shinhan, gan KorAm bankām attiecībā uz eksporta kredītu maksājumu termiņa pagarināšanu, kas tika veikts tajā pašā laikā, kad tika piešķirts sindicētais aizdevums. Šīs bankas secināja, ka tās jau ir pārāk pakļautas uzņēmumam Hynix, un atcēla savu agrāko lēmumu paaugstināt Hynix pieejamo eksporta kredītlimitu. Reaģējot uz to, kāda Finanšu uzraudzības dienesta (FSS) amatpersona kritizēja viņu rīcību kā “neiedomājamu” (18). KV piederēja 18,3 % Shinhan akciju, un tā bija lielākais tās akcionārs, tādējādi varēja ievērojami ietekmēt banku. Ir skaidrs, ka Shinhan nerīkojās komerciāli, ņemot vērā to, ka tā palielināja aizdevumu zaudējumu rezerves uzņēmumam Hynix, vienlaikus turpinot palīdzēt tai, taču tā nepiedāvāja nekādu likumīgu kredītriska analīzi. KorAM Bank atkal sastapās ar KV draudiem, kad banka atteicās iegādāties Hynix KO, jo nolēma, ka tas nav finansiāli pamatoti. Reaģējot uz bankas lēmumu neiegādāties obligācijas, FSS ierēdnis izteica pārmetumus KorAm, izmantojot valodu, kas nav raksturīga valdībai, kura acīmredzami nav iesaistīta ar aizdevumiem saistītos lēmumos. Viņš paziņoja: “Ja KorAm neievēro vienošanos, mēs to bankai nepiedosim” (19). Viņš arī paziņoja, ka FSS ieviesīs stingrus pasākumus attiecībā uz banku, piemēram, neatzīs jaunus finanšu instrumentus un pakļaus banku stingrākai revīzijai (20). Šo draudu rezultātā KorAm Bank padevās un mainīja savu lēmumu (21), vienlaikus palielinot Hynix savas aizdevuma zaudējumu rezerves un nepiedāvājot nekādu likumīgu kredītanalīzi, lai nodrošinātu šādu finansiālu palīdzību. Visas pārējās bankas, kuras piedalījās sindicētajā aizdevumā, Chohung Bank, Woori Bank, NACF, Seoul Bank, Kwangju Bank, Peace Bank, Kyongnam Bank un Industrial Bank of Korea, pieder KV, tāpēc to lēmumus attiecībā uz aizdevumiem ietekmē KV politika. Housing and Commercial Bank, kurā KV pieder 20 % akciju, ar zvērestu apliecinātā paziņojumā ASV Valsts Vērtspapīru un biržu komisijai atzina, ka savos lēmumos attiecībā uz kredītiem ņēmusi vērā valdības norādījumus (22). Visbeidzot, lai gan KV nepieder Pusan Bank akcijas, neskatoties uz to, 1999. gadā FSS tai deva rīkojumu atlaist vai nomainīt tās vadošos darbiniekus un līdz 2000. gada marta beigām par 86,2 miljoniem USD palielināt tās apmaksāto kapitālu (23), “samazināt darbinieku skaitu, filiāļu un organizāciju skaitu, vienlaikus pārdodot meitas uzņēmumus, kuriem ir finansiālas grūtības” (24), un 2000. gadā FSS sodīja tās agrākos un pašreizējos ierēdņus par sliktu vadību (25). Ņemot vērā šādu KV kontroli pār Pusan Bank, bankas lēmumu piedalīties sindicētajā aizdevumā nevar uzskatīt par ticamu komerciālu etalonu.

(21)

Treškārt, pilnīgi skaidrs, ka galīgās regulas 130. līdz 133. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ būtu nepareizi izmantot Citibank Seoul kā etalonu, lai komerciāli pamatotu dalību sindicētajā aizdevumā. Pirmkārt, Citibank Seoul nesadarbojās šajā izmeklēšanā, liekot Komisijai paļauties uz pieejamajiem faktiem attiecībā uz Citibank Seoul dalību. Otrkārt, dokumentācijā esošie pierādījumi, kas apskatīti galīgās regulas 133. apsvērumā, liecina par neparasti ciešām attiecībām starp KV un Citibank, kas liek šaubīties par Citibank objektivitāti, piešķirot aizdevumu Hynix. Treškārt, Citibank finansiāli konsultēja uzņēmumu Hynix saistībā ar tā pārstrukturēšanu, tāpēc tai bija iekšējs konflikts attiecībā uz piedalīšanos jaunā aizdevumā Hynix  (26). Tā nebija piešķīrusi finansējumu Hynix pirms kļūšanas par Hynix finanšu konsultantu. Ceturtkārt, ekspertu grupa atzina, ka Citibank nevar būt par pamatu, nosakot, vai kāds no aizdevumiem uzņēmumam Hynix tika veikts, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem (27).

(22)

Visbeidzot, ir svarīgi norādīt, ka Hynix nepildīja savas sindicēto aizdevumu procentu maksājumu saistības gandrīz no brīža, kad tika piešķirts aizdevums. Kā norādīts galīgās regulas 87. apsvērumā, Hynix neapkalpoja sindicēto aizdevumu, ko tas saņēma 2001. gada janvārī.

(23)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, var secināt, ka neviens no pārējiem septiņiem sindicētā aizdevuma dalībniekiem nevar būt par atbilstošu etalonu, nosakot komerciālo pamatotību vai Hynix labuma summu no aizdevuma daļām, ko nodrošināja KEB un KDB.

(24)

Pamatojoties uz to, KEB un KDB piedalīšanos sindicētajā aizdevumā joprojām var uzskatīt par kompensējamu subsīdiju, kas sniedz labumu uzņēmumam Hynix. Tomēr, kā izklāstīts galīgās regulas 37. apsvērumā, nekāda subsīdiju summa netika kompensēta atbilstoši sindicētajam aizdevumam, lai izvairītos no dubultās skaitīšanas, jo sindicētā aizdevuma summa pēc tam tika pārnesta uz pasākumiem, ko veica 2001. gada oktobrī. Tādējādi attiecībā uz šo pasākumu konstatējumi nav jāgroza.

(25)

Ekspertu grupa ziņojuma 7.215. punktā konstatēja, ka aprēķinātā labuma summa, kas piešķirta ar katru finanšu ieguldījumu, nebija atbilstīga SKP nolīguma 1.1. panta b) punktam un 14. pantam. KV neizvirzīja pretenzijas, kas apstrīdētu pamatregulas noteikumus “kā tādus” vai pamatnostādnes (28) attiecībā uz labuma summas aprēķināšanu. Tāpēc ekspertu grupas ziņojumā apskatīts tikai tas, kā EK piemēroja šos noteikumus un aprēķināja labuma summu saistībā ar šajā procedūrā (“galīgā regula”) skartajiem pasākumiem.

(26)

Ekspertu grupa jo īpaši uzskatīja, ka EK rīkojās neatbilstīgi SKP nolīguma 1.1. panta b) punktam un 14. pantam, kā izejas punktu pieņemot to, ka labums, ko deva katrs finanšu ieguldījums, kas parasti bija aizdevuma, garantiju vai pašu kapitāla veidā, tika aprēķināts tā, it kā šie finanšu ieguldījumi būtu dotācijas neatkarīgi no noteikumiem un nosacījumiem. Ekspertu grupa pamatoja, ka, aprēķinot labuma summu, par pamatu jāizmanto saņēmēja gūtais labums, nevis tā devēja izmaksas. Tā turklāt pamatoja, ka šajā gadījumā līdzekļu nodrošināšana Hynix aizdevumu, garantiju un pašu kapitāla veidā varēja dot mazāku labumu Hynix nekā tad, ja līdzekļi tiktu piešķirti dotāciju veidā. Jo īpaši ekspertu grupa pamatoja, ka finanšu līdzekļi Hynix bilancē parādītos kā parādsaistības vai izraisītu pašreizējo Hynix akcionāru prasību seguma vērtības samazināšanos (29).

(27)

Ekspertu grupa uzskatīja, ka saskaņā ar PTO tiesību aktiem šajā gadījumā pareizs izejas punkts EK ir meklēt alternatīvu etalonu kā pamatu labuma summas aprēķināšanai. Tā sava ziņojuma 7.213. punktā īpaši atsaucās uz “salīdzināmu komercaizdevumu, kuru uzņēmums varētu iegūt tirgū” (SKP nolīguma 14. panta b) punkts) un “salīdzināmu komercaizdevumu bez valsts galvojuma” (SKP nolīguma 14. panta a) punkts). Ekspertu grupa kā piemēru izmantoja arī tā saucamās obligācijas ar augsta riska pakāpi vai “plēsoņu fondus” (“vulture funds”) (30).

(28)

Ekspertu grupa norādīja, ka ir iespējami apstākļi, kad nav nekādu salīdzināmu etalonu, un iestādei, kas veic izmeklēšanu, bija un ir tiesības uz ievērojamu rīcības brīvību, izvēloties pamatotu pieeju, kā aprēķināt Hynix labumu (31).

(29)

Ņemot vērā eksperta grupas konstatējumus par katru attiecīgo finanšu ieguldījumu minētajā pasākumā, Komisija atkārtoti pārbaudīja visu atbilstošo informāciju un pierādījumus dokumentācijā, ņemot vērā visus ieinteresēto personu argumentus, jo īpaši attiecībā uz iespējamiem alternatīviem etaloniem, ieskaitot obligācijas ar augstu riska pakāpi un plēsoņu fondiem, un katram attiecīgam finanšu ieguldījumam atkārtoti noteica Hynix labuma summu.

(30)

Komisija atkārtoti nepārbaudīja un neko neatzina attiecībā uz jebkādiem materiāliem vai procesuāliem jautājumiem, kuri bija apstiprināti ekspertu grupas ziņojumā vai kurus tā neatzina par neatbilstīgiem SKP nolīgumam, ieskaitot, bet neaprobežojoties ar Hynix finansiālo stāvokli vai vērtību, DRAM tirgu nosacījumiem, finanšu tirgu nosacījumiem un pieejamās informācijas izmantojumu. Komisija apskatīja tikai konkrēto jautājumu, kas ir ekspertu grupas konstatējumu priekšmets, alternatīvu etalonu pastāvēšanu.

(31)

Veicot šo atkārtoto analīzi, Komisija subsīdijas aprēķinus pamatoja ar standartu “labums saņēmējam”, nevis “izmaksas valdībai”, kā tas prasīts pamatregulas 6. pantā, kas saskan ar ekspertu grupas atzinumu, konstatējumiem galīgajā regulā un Komisijas ieviesto praksi (32). Šajā sakarā tā norāda, ka viena no galvenajām SKP nolīguma iezīmēm (14. pants) pēc Urugvajas raunda bija apstiprinājums tam, ka standarts “labums saņēmējam” parasti būtu pārsvarā pār standartu “izmaksas valdībai”. Komisija tālāk norāda, ka pirmais standarts parasti novestu pie lielākas subsīdiju summas nekā otrais, jo tas drīzāk jāsalīdzina ar komerciālu, nevis valdības finansējumu. Tā rezultātā Komisija norāda, ka paredzams, ka parasti pieeja “izmaksas valdībai” neradītu lielāku subsīdijas summu nekā pieeja “labums saņēmējam”.

(32)

Tāpēc saskaņā ar ekspertu grupas atzinumu Komisija pārbaudīja finanšu ieguldījumus “atbilstoši saņēmēja izredzēm”. Komisija to veica, objektīvi pārbaudot informāciju dokumentācijā, kas attiecas uz šo lietu. Komisija neinteresējās, kāds varētu būt viena vai otra Hynix vadošā darbinieka subjektīvais viedoklis šajā laikā. Tā drīzāk izmeklēja, kāda objektīvi būtu Hynix labuma summa tajā laikā. Labuma summas aprēķināšana atbilstoši saņēmēja izredzēm neaizstāj izmeklēšanas objektīvo pamatu ar subjektīvo.

(33)

Ekspertu grupa apkopoja informāciju par KEIC garantiju šādi:

(34)

Ekspertu grupa atzina, ka EK, pamatojoties uz informāciju dokumentācijā, nonākusi pie pamatota un loģiska secinājuma, ka KEIC garantija deva labumu Hynix  (34). Turklāt tā atgādināja, ka KEIC pati vilcinājās nodrošināt Hynix parādu garantiju un tai pašai vajadzēja garantijas no KV (35). Tomēr attiecībā uz labuma summu ekspertu grupas ziņojumā norādīts, ka EK saskaņā ar PTO tiesību aktiem atkārtoti jāpārbauda jautājums par iespējamiem alternatīviem etaloniem, lai aprēķinātu Hynix gūto labumu (36).

(35)

Kā norādīja ekspertu grupa, jautājumu par labumu valsts galvojuma gadījumā var pārbaudīt no vairākiem aspektiem (37).

(36)

Viena pieņemama metode, kā aprēķināt no šāda pasākuma gūtā labuma apjomu, varētu būt valsts galvojuma salīdzināšana ar salīdzināmu tirgus garantiju (38).

(37)

Otra pieņemama metode ir norādīta pamatregulas 6. panta b) apakšpunktā (kas kopumā atbilst SKP nolīguma 14. panta b) punktam), kas attiecas uz valdības aizdevumiem; un pamatregulas 6. panta c) punktā (kas kopumā atbilst SKP nolīguma 14. panta c) punktam), kas attiecas uz valdības garantētu aizdevumu (39). Šajā gadījumā “valdības garantētais aizdevums” ir nesamaksāto parādsaistību apgrozības summa, ko Hynix grupa jebkurā laikā ar dažādās eksporta valstīs esošo saistīto importētāju starpniecību ir parādā bankām par eksporta darījumiem, par kuriem vēl nav samaksāts, bet bankas jau ir piešķīrušas šos līdzekļus uzņēmumam Hynix. Attiecīgais finanšu ieguldījums attiecās uz limita palielināšanu par 600 miljoniem USD. Tomēr kopējais kredītlimits bija 1,4 miljardi USD.

(38)

Komisija atkārtoti izskatīja plašo dokumentāciju attiecībā uz šo gadījumu un centās noskaidrot, vai ir jebkāds atbilstīgs etalons, kuru varētu izmantot, lai aprēķinātu labuma summu. Pirmkārt, tā izsvēra, vai Hynix saņēma jaunus aizdevumus laikā, kad tika piešķirts palielinājums par 600 miljoniem USD. Dokumentācija tomēr liecina, ka jauns komerciāli salīdzināms aizdevums netika piešķirts. Otrkārt, Komisija meklēja pārbaudītus pierādījumus attiecībā uz salīdzināmas komerciālas garantijas izmaksām un nosacījumiem vai “salīdzināmu komercaizdevumu bez valsts galvojuma”, ko Hynix jeb cits uzņēmums situācijā, kas pielīdzināma Hynix situācijai, noslēdzis attiecīgajā laikposmā. Ideālā gadījumā salīdzināms komercaizdevums būtu apmēram tāda paša lieluma, attiektos uz tādu pašu vai līdzīgu ekonomiskās darbības nozari, iesaistītu salīdzināma veida darbību, piemēram, eksporta kredīta apdrošināšanu, un būtu noslēgts apmēram tajā pašā laikā. Tajā nebūtu iesaistīti nekādi skaidri izteikti vai domājami valsts galvojumi, un tajā vajadzētu būt iesaistītam uzņēmumam, kura finansiālais stāvoklis ir līdzīgs Hynix finansiālajam stāvoklim.

(39)

Pabeigusi šo atkārtoto izmeklēšanu, Komisija noteica, ka dokumentācijā nav ticamas informācijas par šiem jautājumiem. Tā neatrada nevienu tādu etalonu attiecībā uz Hynix. Uzņēmumam Hynix piešķirtos aizdevumus galvenokārt nodrošināja vai nu KV, vai bankas, kurām KV to uzticēja vai deva norādījumus, un sindicētajam aizdevumam piemērojamā procentu likme arī nebūtu piemērots etalons 17. līdz 20. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ. Arī Citibank Seoul aizdevums nav piemērots etalons 21. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ. Citibank dalība nebija pietiekami nozīmīga, to ietekmēja citu aizdevēju un KV dalība, un to izkropļoja gan tās, kopā ar SSB kā finanšu konsultanta, ieinteresētība, gan ilgtermiņa sadarbība ar KV. Turklāt Citibank nesadarbojās šajā izmeklēšanā.

(40)

Ņemot vērā Hynix finansiālo stāvokli, nav uzņēmumam Hynix raksturīgu etalonu, kurus varētu izmantot, un dokumentācijā nav informācijas attiecībā uz aizdevumiem uzņēmumiem, kuru finansiālais stāvoklis ir līdzīgs uzņēmuma Hynix finansiālajam stāvoklim. Turklāt pieejamā informācija norāda, ka Hynix nesaņēma un nebūtu spējīgs saņemt atbilstošus līdzekļus tirgū (40). KEIC eksporta kredīta garantijas programma un KDB obligāciju programma bija spēkā visu 2001. gadu. Šajā laikposmā Hynix pēc visiem rādītājiem bija kredītnespējīgs, Hynix jau tā sliktais finanšu stāvoklis ievērojami pasliktinājās 2000. gadā, kad uzņēmuma tīrie zaudējumi bija vairāk nekā 2 triljoni KRW. Hynix kopējās parādsaistības 2000. gada beigās bija 8 triljoni KRW, un kārtējās likviditātes koeficients, ar kuru nosaka pakāpi, kādā uzņēmuma norēķinu aktīvi sedz kārtējās saistības, bija 0,33 (41). Hynix tīrās peļņas norma pazeminājās no 2,08 % 1999. gadā līdz mīnus 24,03 % 2000. gadā (kad DRAM ražošanas nozarei kopumā bija labi rezultāti) un līdz mīnus 93,83 % 2001. gadā (42). Skaidrs, ka 2000. gadā un 2001. gadā Hynix nebija spējīgs radīt atbilstošu naudas plūsmu, lai segtu esošās parādsaistības, bet vēl jo mazāk jaunas parādsaistības.

(41)

Tirgus analītiķi apstiprināja, ka šajā laikposmā Hynix bija kredītnespējīgs. Hynix Standard & Poor’s kredītvērtējums 2001. gada martā bija B-, 2001. gada augustā CCC+ un 2001. gada oktobrī “selektīva maksātnespēja”. 2001. gada janvārī UBS Warburg paskaidroja, ka Hynix“parādsaistību refinansēšanas līgums ar KDB… tikai attālina “ļauno dienu”, bet neatrisina (Hynix) galveno problēmu, ka tas nenes peļņu un nenomaksā parādus pietiekamā ātrumā no iekšējās naudas plūsmas vai no aktīvu pārdošanas” (43). UBS Warburg pēc tam paziņoja, ka problēma bija Hynix ražojuma dažādības trūkums, un tā pārmērīgā koncentrēšanās uz DRAM preci veicināja tā “pamatrādītāju pasliktināšanos” 2001. gada pirmajā pusē (44). Tāpat 2001. gada februārī Deutsche Bank skarbi izteicās par naudas plūsmas problēmu: “Mēs uzskatām, ka visbūtiskākā (Hynix) problēma ir tā pastāvīgās grūtības ar naudas plūsmu. Pēc mūsu domām, maz ticams, ka KV pašlaik vēlētos atteikties no uzņēmuma… Mēs uzskatām, ka (Hynix) finanšu krīze joprojām būs smags slogs tā spējai atveseļoties, jo DRAM nozare, iespējams, ir viskapitālietilpīgākā pusvadītāju nozare, kur nepārtraukti nepieciešama tehnoloģiskā procesa atjaunošana” (45).

(42)

Korea Herald 2001. gada februāra rakstā (46) kāds cits tirgus eksperts paziņoja, ka “ņemot vērā to, ka joprojām ir izziņots kredītrisks un investoru meklēšanu, es nedomāju, ka brīvs kapitāls ieplūdīs korporatīvajās obligācijās, kas novērtētas zem kredītvērtējuma BBB+”. Tas sakrīt ar KEIC garantijas un KDB obligāciju programmas sākuma laikposmu. Rakstā arī norādīts uz peļņas starpību starp investīciju kategorijas obligācijām un obligācijām ar augstu riska pakāpi, secinot, ka “tas norāda, ka investori turpina izvairīties no zemas kategorijas korporatīvajām obligācijām, palielinot starpību starp obligācijām ar augstu uzticamību un tā saucamajām obligācijām ar augsta riska pakāpi līdz iespējami augstākajai robežai”. Preses ziņojumā 2001. gada jūnijā konstatēts, ka “investori sākuši uzmanīgi skatīties uz Āzijas kredītlīkni, bet tiem joprojām pietrūkst drosmes pievērsties korporācijām ar kredītvērtējumu zem apakšējās investīciju novērtējuma pakāpes BBB- mīnus. Tikai uzņēmumi ar spēcīgu naudas plūsmu, spēju apkalpot parādsaistības un izaugsmes iespējām varētu likt tiem pievērst uzmanību (47).” Citā ziņojumā konstatēts, ka “jo īpaši iepriekšējā gada otrā pusē uzņēmumam bija gandrīz neiespējami izdot obligācijas ar augsta riska pakāpi, balstoties uz savu kredītu, un minēto obligāciju tirgus pastāvēja, galvenokārt pateicoties sākotnēji nodrošinātām obligācijām, nodrošinātām aizdevuma obligācijām un valdības ieviestam obligāciju refinansēšanas plānam” (48).

(43)

Komisija apstiprina sākotnējo konstatējumu, ka Hynix nepietika investīciju kategorijas vērtspapīru, kādus pieprasa investori augsta riska pakāpes obligāciju tirgū, un ka IP kapitāla tirgus, uz ko atsaucas ekspertu grupa, nebija pieejams uzņēmumiem ar tik vājām izredzēm kā Hynix. Attiecīgi dokumentācijā atrodamā informācija neļauj noteikt ticamu etalonu attiecībā uz šiem tirgiem.

(44)

Komisija tāpēc var pamatoti un objektīvi secināt, ka komerciāls etalons šajā gadījumā faktiski nav pieejams. Šādos apstākļos tā attiecīgi atzīst, ka Hynix piešķirtā labuma summa nevar pārsniegt pilnu aizdevuma summu, kurai pieskaitīti saliktie procenti un sanācijas vai sanācijas mēģinājuma izmaksas maksātnespējas gadījumā. Tā kā dokumentācijā nav uzticamas informācijas arī attiecībā uz šīm pēdējām papildu izmaksām, Komisija aprobežojas ar pilnu aizdevuma summu. Komisija uzskata, ka šo secinājumu pilnībā atbalsta tās (nemainīti) konstatējumi attiecībā uz Hynix finanšu stāvokli un vērtību, situāciju DRAM tirgū un finanšu tirgos un ka tas atbilst pamatregulai un pamatnostādnēm.

(45)

Tomēr, ņemot vērā PTO ekspertu grupas konstatējumus, Komisija tikai šajā nolūkā centās noskaidrot, vai pat tad, ja nav nekādu atbilstošu etalonu, kaut kas var kalpot kā pamats etalona aizstājējam, kas vajadzības gadījumā pielāgots, lai ņemtu vērā šā gadījuma īpašos apstākļus. Šāds aizstājējs varētu būt balstīts uz komerciālo procentu likmi, pieskaitot riska prēmiju, kas atspoguļo uzņēmuma, kurš uzrāda salīdzināmu risku, soda procentu likmi. Šādā aprēķinā būtu ņemts vērā aizdevuma termiņš, etalona procenta likme, ko maksātu kredītspējīgs uzņēmums, kredītnespējīga uzņēmuma maksātnespējas iespējamība noteiktā laikposmā un kredītspējīga uzņēmuma maksātnespējas iespējamība tajā pašā laikposmā. Šī pieeja balstīta uz vispārpieņemtu priekšstatu, ka tad, ja aizdevējs piešķir aizdevumu uzņēmumam, kurš tiek uzskatīts par kredītnespējīgu, aizdevējam ir lielāka varbūtība, ka aizdevuma ņēmējs nepildīs aizdevuma atmaksāšanas saistības. Šādas lielākas maksātnespējas varbūtības rezultātā aizdevējs uzliks lielāku procentu likmi, tādu, kas ir proporcionāla palielinātai maksātnespējas varbūtībai. Katrā ziņā tas būtu saistīts ar procentu likmes noteikšanu, kāda ir pieejama tirgū kredītspējīgiem aizdevuma ņēmējiem, pievienojot tai “riska prēmiju”, lai attaisnotu palielināto risku, kas saistīts ar aizdevuma piešķiršanu kredītnespējīgam uzņēmumam.

(46)

Lai šajā gadījumā nodrošinātu ekspertu grupas ziņojuma īstenošanu, Komisija izmantoja šādas formulas, aprēķinot atbilstošu kredītnespējīga etalona procentu likmi:

ib = [(1–qn)(1+if)n/(1–pn)]1/n –1

kur:

(47)

Šā nodrošinājuma nolūkā kā kredītspējīgu (vai “komerciālu”) likmi USD aizdevumiem Komisija izmantoja vidējo USD aizdevumu procentu likmi 2001. gadā, kas saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda Starptautiskās finanšu statistikas dienesta ziņām bija 6,922 %. Lai gan Hynix saņemtais kredīts, pateicoties garantijai, bija īstermiņa, apskatāmais pasākums, t. i., pati garantija, patiesībā bija pārjaunojama aizdevuma veids. Komisija izmantoja Moody’s Investor Service informāciju, lai iegūtu maksātnespējas soda procentu likmi kredītspējīgiem un kredītnespējīgiem uzņēmumiem. Kredītspējīgu uzņēmumu likmei Komisija izmantoja maksātnespējas varbūtību uzņēmumiem ar kredītvērtējumu Caa līdz C attiecīgā pasākuma laikā (t. i., viens KEIC garantijas gads). Līdzīgi tam Komisija izmantoja maksātnespējas soda procentu likmi kredītspējīgam uzņēmumam minētā pasākuma laikā, kas aprēķināta, pamatojoties uz investīciju novērtēšanas uzņēmumu apkopotu informāciju. Saskaņā ar Moody’s soda procentu likme kredītnespējīgam uzņēmumam 2001. gadā bija 34,34 %. Soda procentu likme kredītspējīgam uzņēmumam 2001. gadā bija 0,13 %. Tas kopā veidoja procentu likmi 62,70 %. Pretēji tam procentu likme, kas Hynix jāmaksā par attiecīgajiem USD aizdevumiem, bija 8,33 %, t. i., kopējā procentu likmes starpība ir 54,37 %.

(48)

Komisija atgādina, ka parasti, noteikusi, ka labums ir vienāds ar pilnu finansiālā ieguldījuma (šajā gadījumā aizdevuma vai aizdevuma garantijas) summu, Komisija uzskata to par “vienreizēju” subsīdiju un sadala laikposmā, kas atbilst parastam pamatlīdzekļu nolietojumam attiecīgajā ražošanas nozarē. Komisija sadalīšanai izmanto lineāro metodi un nepalielina kopīgo labuma summu, izmantojot “naudas laika vērtības” metodi; ar tās palīdzību tikai tiek pievienoti procenti katrai ik gadu piešķirtajai daļai. Šajā gadījumā sadalīšanas laikposms bija pieci gadi, un pie pilnās aizdevuma summas netika pievienotas papildu izmaksas, kā paskaidrots 44. apsvērumā, kas nozīmē to, ka katru gadu tika piešķirti 20 % no finanšu ieguldījuma.

(49)

Ja Komisija būtu izmantojusi procentu likmes salīdzinājumu, kā izklāstīts 45. līdz 47. apsvērumā, tad labums (t. i., starpība starp etalonu un reālo procentu likmi) būtu uzskatīts par atkārtotu subsīdiju. Atbilstoši katram gadam sadalītās subsīdijas summa būtu procentu likmes starpība, kas reizināta ar reālo aizdevuma summu. Tāpēc atkarībā no procentu likmes starpības lieluma aizdevuma noteikumiem un nosacījumiem un nolietojuma perioda ilguma labums gadā, izdarot procentu likmes salīdzināšanu, var būt lielāks vai mazāks nekā tas, kas iegūts Komisijas sākotnējās pieejas rezultātā.

(50)

Šajā gadījumā Komisijas sākotnējā pieeja dotu labuma sadalījumu gadā 20 % apjomā no finanšu ieguldījuma. Atkarībā no konkrētiem aizdevuma nosacījumiem, t. i., vai labuma guvējs katru gadu atmaksā procentus un kapitālu vai tikai procentus, šis apjoms tiktu sasniegts ar procentu likmes starpību ne mazāku par 20 % un ne lielāku par 35 % gadā. Reālā procentu likmes starpība šajā gadījumā ir 54,37 %. Tas nozīmē, ka strikta šīs metodes piemērošana radītu daudz augstāku atbilstoši apgrozījumam sadalītās kompensējamās subsīdijas koeficientu, faktiski 12,8 % Komisijas sākotnēji aprēķinātā 5,1 % vietā.

(51)

Tāpēc Komisija uzskata, ka tās sākotnējā pieeja šajā gadījumā bija un ir pamatota. Tikai ārkārtas gadījumos Komisija nosaka labuma summu, kas vienāda ar pilnu aizdevuma summu (t. i., ja nav reālu atmaksāšanas iespēju) un šādos apstākļos parasti etalona procentu likme ir ārkārtīgi augsta. Tāpēc procentu likmes starpība bieži dod augstāku labuma summu nekā vienkārša aizdevuma nominālvērtības sadalīšana noteiktā laikposmā. Šajos apstākļos Komisija ir izmantojusi tradicionālāko no divām iespējām, lai būtu droša, ka tā nav pārspīlējusi subsīdijas summu, un izmanto aizdevuma nominālvērtību kā pamatu, lai noteiktu labuma iespējami lielākās summas limitu.

(52)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, ar KEIC garantiju piešķirtais labuma apjoms, to procentuāli nosakot eksporta apgrozījumam, bija 5,1 %.

(53)

Ekspertu grupa apkopoja informāciju attiecībā uz KDB obligāciju programmu šādi:

(54)

Ekspertu grupa secināja, ka, balstoties uz dokumentāciju, EK ir pamatoti un pieņemami secinājusi, ka KDB obligāciju programma deva labumu Hynix. Turklāt tā atgādināja, ka KDB obligāciju programmu izveidoja un faktiski garantēja KV (54). Tomēr attiecībā uz labuma summu ekspertu grupas ziņojumā norādīts, ka Komisijai saskaņā ar PTO tiesību aktiem atkārtoti jāizskata jautājums par alternatīvu etalonu pieejamību.

(55)

Kā atzīmēja ekspertu grupa, jautājumu par labumu, vismaz valsts galvojuma gadījumā, var aplūkot no vairākiem aspektiem (55), un piemērojot SKP nolīguma 14. pantā sniegtās pamatnostādnes, izmeklēšanas iestādei ir tiesības uz ievērojamu rīcības brīvību (56). KDB obligāciju programma, piemēram, parāda dažas garantijas īpašības, ciktāl tas attiecas uz to, kā viss pasākums tika izveidots, sponsorēts, un faktiski KV vai KV valsts institūcijas garantēts. Tādēļ viena pamatota metode, kā noskaidrot šāda pasākuma dotā labuma summu, varētu būt salīdzināt valdības piešķirto garantiju ar salīdzināmu tirgū piešķirtu garantiju. KDB obligāciju programmu varētu apskatīt arī atbilstoši pamatregulas 6. panta b) punktam (kas kopumā atbilst SKP nolīguma 14. panta b) punktam), kas attiecas uz valdības aizdevumiem; un pamatregulas 6. panta c) punktu (kas kopumā atbilst SKP nolīguma 14. panta c) punktam), kas attiecas uz valdības aizdevumu garantijām.

(56)

Komisija atkārtoti pārbaudīja dokumentāciju, lai konstatētu, vai ir kāds atbilstošs etalons, kuru varētu izmantot labuma apjoma aprēķināšanai. Tā meklēja pārbaudītus pierādījumus par salīdzināmu valsts galvojumu, “salīdzināmu komerciālu aizdevumu” vai “salīdzināmu komercaizdevumu bez valsts galvojuma”, kādu Hynix vai cits uzņēmums situācijā, kas salīdzināma ar Hynix situāciju, saņēmis attiecīgā laikā. Salīdzināms komerciāls aizdevums ideālā gadījumā būtu apmēram tāda paša lieluma, attiektos uz tādu pašu vai līdzīgu ekonomiskās darbības nozari, iesaistītu salīdzināma veida darbību un būtu saņemts apmēram tajā pašā laikā. Tajā nebūtu iesaistīti nekādi skaidri izteikti vai domājami valsts galvojumi, un tajā vajadzētu būt iesaistītam uzņēmumam, kura finansiālais stāvoklis ir salīdzināms ar Hynix finansiālo stāvokli.

(57)

Pabeigusi šo atkārtoto pārbaudi, Komisija atzina, ka šajā gadījumā nav pieejams komerciāls etalons, kas atbilst šiem kritērijiem. Hynix pats nepārdeva nekādas korporatīvas obligācijas komerciālajā tirgū laikposmā, kad tas piedalījās KDB obligāciju programmā. Patiesībā viens no galvenajiem kritērijiem dalībai KDB obligāciju programmā bija tāds, ka minētais uzņēmums nevarētu iegūt aizdevumu vai pārdot obligācijas parastā komerciālā tirgū. Turklāt, kā atzīmēts galīgās regulas 53. apsvērumā, Hynix dokumentācijā nenodrošināja pierādījumus, ka tas šajā laikposmā mēģinājis piekļūt ārzemju parādsaistību tirgiem. Papildus tam tas, ka starptautiskā kredītvērtējuma aģentūra Standard and Poor’s samazināja Hynix parādsaistības līdz spekulatīvam kredītvērtējumam “B-”, padara maz ticamu, ka Hynix būtu spējīgs piekļūt ārzemju obligāciju vai aizdevumu tirgiem, pat ja mēģinātu to darīt. Pat KV 2001. gada janvārī norādīja, ka Hynix“bija tehniski maksātnespējīgs” (57).

(58)

Turklāt citus aizdevumus Hynix laikposmā, kad KDB no jauna ieguldīja Hynix obligācijas, kurām tuvojās maksāšanas termiņš, nevar izmantot par pamatu, lai noteiktu, vai pastāv labums uzņēmumam Hynix. Iepriekš 17. līdz 22. apsvērumā minēto iemeslu dēļ aizdevumus, kas piešķirti kā sindicēto aizdevumu daļa, nevar izmantot par atbilstošu pamatu salīdzinājumam. Aizdevums saskaņā ar sindicēto aizdevumu bija tā izkropļots ar valdības iejaukšanos šajā aizdevumā, ka to nevar izmantot par atbilstošu komerciālu etalonu, ar kura palīdzību noteikt, vai tika gūts labums, vai arī noteikt šā labuma summu. Šajā sakarā Komisija atgādina, ka sindicētais aizdevums pats kļuva iespējams, pateicoties tam, ka KV atcēla kredītlimitus trīs galvenajiem šā aizdevuma dalībniekiem. Ja šīs trīs bankas nepiedalītos sindikātā, nav skaidrs, vai aizdevums vispār būtu bijis iespējams, ņemot vērā to, ka nepieciešamā summa nebūtu bijusi sasniegta (58).

(59)

Turklāt KO, ko 2001. gada maija pārstrukturēšanas programmas ietvaros ir iegādājušās privātās iestādes, nevar izmantot par etalonu, jo, lai gan pierādījumi dokumentācijā nesasniedz pietiekamu līmeni, lai konstatētu uzticēšanu vai norādījumu sniegšanu, tie norāda valdības iesaistīšanās pakāpi, kas padara privāto kreditoru dalību KO iegādē par komerciālam saprātīgumam neatbilstošu pasākumu: pašas kreditorbankas atzina 2001. gada 7. maija Kreditoru finanšu institūciju paziņojumu, ka 2001. gada maijā Hynix nespēja apkalpot savas parādsaistības (59) un KV bija nepārprotami dziļi iesaistīta 2001. gada maija KO piedāvājuma īstenošanas pārraudzībā, nonākot līdz tam, ka augsta līmeņa Finanšu uzraudzības dienesta (FSS) ierēdnis ieradās Kreditoru padomes 2001. gada marta sanāksmē (60). Turklāt salīdzināms komerciāls aizdevums, ko varētu izmantot par etalonu, ir tāds, kas saņemts apmēram tajā pašā laikposmā; KO piedāvājums notika piecus mēnešus pēc KDB obligāciju programmas, kad gan Hynix finansiālais stāvoklis, gan DRAM tirgus stāvoklis bija ievērojami citāds.

(60)

Kā jau norādīts iepriekš (61), tirgū faktiski nebija citu salīdzināmu etalonu. Gluži pretēji, pieejamā informācija norāda, ka Hynix nebūtu ieguvis attiecīgos līdzekļus tirgū.

(61)

Tāpēc Komisija var pamatoti un objektīvi secināt, ka šajā gadījumā patiesībā nav pieejams alternatīvs komerciāls etalons. Attiecīgi šādos apstākļos Komisija atzīst, ka Hynix labuma summa nevar pārsniegt KDB obligāciju programmas darbības rezultātā Hynix iegūto līdzekļu pilnu summu, kurai pieskaitīti saliktie procenti un sanācijas vai sanācijas mēģinājuma izmaksas maksātnespējas gadījumā. Tā kā dokumentācijā nav arī uzticamas informācijas par šīm pēdējām papildu izmaksām, Komisija aprobežojas ar līdzekļu pilnu summu. Tā uzskata, ka šo secinājumu pilnībā atbalsta tās (nemainītais) atzinums par Hynix finansiālo stāvokli un vērtību, stāvokli DRAM tirgū un finanšu tirgos un ka tie ir atbilstīgi pamatregulai un pamatnostādnēm.

(62)

Tomēr, ņemot vērā PTO ekspertu grupas atzinumu, Komisija centās noskaidrot, vai pat tad, ja nav nekādu atbilstošu etalonu, ir kāds, ko var izmantot kā etalona aizstājēju, kas vajadzības gadījumā pielāgots, lai ņemtu vērā šā gadījuma īpašos apstākļus. Šādu aizstājēju, piemēram, attiecībā uz KEIC garantiju varētu aprēķināt atbilstoši 45. un 46. apsvērumā norādītajam.

(63)

Šā aprēķina mērķiem, kā to ierosina KV, Komisija kā kredītspējas vērtējumu KRW aizdevumiem izmantoja Starptautiskā Valūtas fonda Starptautiskās finanšu statistikas dienesta īstermiņa KRW izteikta aizdevuma vērtējumu, kas bija 7,7 %. Minētā pasākuma laikā tika izmantota Moody’s Investor Services (attiecīgi 0,13 % un 34,37 %) norādītā maksātnespējas procentu likme gan kredītspējīgam, gan kredītnespējīgam uzņēmumam. Tā rezultātā tika iegūta kopējā procentu likme 63,89 %. Pretēji tam vidējā procentu likme, kas Hynix jāmaksā par minētajām KDB obligācijām, bija 12,7 %, t. i., kopējā procentu likmes starpība ir 51,19 %.

(64)

Uzskatot finansiālo ieguldījumu drīzāk par atkārtotu, nevis vienreizēju laikposmā sadalāmu subsīdiju un izmantojot šo modeli, lai aprēķinātu labumu no attiecīgā finansiālā ieguldījuma, labuma summa būtu 626,9 miljardi KRW, kā rezultātā kompensējama subsīdija būtu sadalīta atbilstoši apgrozījumam 11,8 % Komisijas sākotnēji aprēķināto 4,9 % vietā. Līdz ar to Komisija uzskata, ka tās sākotnējā pieeja šajā gadījumā bija un ir pamatota, jo procentu likmes starpība radītu daudz lielāku labuma summu nekā vienkārša aizdevuma nominālvērtības sadalīšana attiecīgā laikposmā. Šajos apstākļos Komisija izmantojusi tradicionālāko no divām iespējām, lai būtu droša, ka nav pārspīlējusi subsīdijas summu, un izmantos aizdevuma nominālvērtību kā pamatu, lai noteiktu labuma augstākās summas robežu.

(65)

Ņemot vērā Hynix iegūto līdzekļu apjomu KDB obligāciju programmas darbības rezultātā kā labuma summas augstāko robežu, Komisija konstatē, ka no minētā finansiālā ieguldījuma Hynix labuma summa atbilstoši apgrozījuma vērtībai bija 4,9 %.

(66)

Ekspertu grupa apkopoja par informāciju par 2001. gada oktobra pārstrukturēšanas programmu šādi:

(67)

Ekspertu grupa atzina, ka, pamatojoties uz dokumentāciju, EK nonākusi pie pamatota un loģiska secinājuma, ka 2001. gada oktobra pārstrukturēšanas programma deva labumu Hynix  (64). Tomēr attiecībā uz labuma summu ekspertu grupas ziņojumā norādīts, ka EK saskaņā ar PTO tiesību aktiem jāpārbauda alternatīvu etalonu pieejamības iespēja.

(68)

Kā norādīja ekspertu grupa, sākot risināt jautājumu par gūto materiālo labumu gadījumā, kad valdība nodrošina pašu kapitālu, un piemērojot Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 14. pantā ietvertās pamatnostādnes, izmeklēšanas iestāde ir tiesīga uz ievērojamu rīcības brīvību (65). Komisija uzskata, ka parāda aizstāšanu ar pašu kapitālu 2001. gada oktobra pārstrukturizēšanas programmā var aplūkot, ievērojot 6. panta 1. punktu pamatregulā (kas kopumā atbilst SKP nolīguma 14. panta a) punktam), kurš attiecas uz valsts nodrošinātu pašu kapitālu, kas ir pretrunā parastajai ieguldījumu praksei, arī riska kapitāla nodrošināšanai, vai privāto ieguldītāju praksei attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Komisija norāda, ka atšķirībā no b) un c) punkta a) punktā nav pēdējā teikuma, kas sīkāk paskaidrotu, kā jāaprēķina gūtā materiālā labuma apjoms.

(69)

Komisija atkārtoti pārbaudīja rakstiskās ziņas, lai noskaidrotu, vai ir attiecīgs kritērijs, atbilstoši kuram varētu aprēķināt gūtā materiālā labuma apjomu. Tā meklēja pārbaudītus pierādījumus par salīdzināmu pašu kapitāla privātu nodrošināšanu, ko Hynix vai cits uzņēmums, kas atradās ar Hynix salīdzināmā situācijā, attiecīgajā laikposmā ir saņēmis. Ideālā gadījumā salīdzināma pašu kapitāla nodrošināšana būtu apmēram vienādā apjomā un attiekusies uz to pašu vai līdzīgu saimnieciskās darbības nozari, tā būtu saistīta ar salīdzināma veida darbību un saņemta apmēram vienlaikus. Tas nebūtu saistīts ar valsts galvojumu, tiešu vai netiešu, un tas nebūtu jāsaista ar uzņēmumu, kas atrodas ar Hynix salīdzināmā finansiālā stāvoklī.

(70)

Pabeidzot šo atkārtoto izmeklēšanu, Komisija konstatēja, ka nav pārbaudītas informācijas par rakstiskajām ziņām saistībā ar šiem jautājumiem. Komisija neieguva pieradījumus par šāda kritērija spēkā esību attiecībā uz Hynix. Pašu kapitālu, kas tika garantēts Hynix, galvenokārt nodrošināja Korejas valsts vai bankas, kuras Korejas valsts ir pilnvarojusi vai dibinājusi.

(71)

Turklāt cits salīdzināms komerciāls kritērijs tirgū faktiski nebija pieejams. Turpretim pieejamā informācija liecināja par to, ka tirgus apstākļos Hynix nevarēja būt saņēmis attiecīgus līdzekļus. Kā norādīts galīgās regulas 103. apsvērumā, Standard & Poor sniegtais kredītvērtējums 2001. gada oktobrī bija selektīva maksātnespēja (“SD”). Hynix 2001. gada maijā neizpildīja procentu maksājumu saistību par sindicēto aizdevumu, un vairākas kreditorbankas jau 2001. gada maijā un atkal 2001. gada oktobrī attiecībā uz Hynix noteica stingrākus noteikumus neatmaksāta aizdevuma gadījumā, pirms tika ieviesti attiecīgie pasākumi. Sešas 2001. gada oktobra pasākumos iesaistītās bankas Hynix stāvokli no kategorijas “piesardzīgi” ierindoja kategorijā “šaubīgi”, un otrās izvēles bankām, kas bija saistītas aizdevuma aizstāšanā ar pašu kapitālu, bija neliela izvēle: tās pieņēma akcijas, vai faktiski Hynix parādus pilnībā norakstīja zaudējumos. Korejas valsts priekšlikumā, ka starpībai starp samaksāto aizstāšanas cenu un tirgus cenu jābūt labuma apjoma pamatā, nav ņemts vērā Hynix ļoti sliktais finanšu stāvoklis; neviens neieguldītu uzņēmumā, kura kredītvērtējums ir selektīva maksātnespēja. Līdz ar to tiek apstiprināti galīgās regulas 101. līdz 112. apsvērumā izklāstītie secinājumi, kas pamato konstatējumu, ka Hinix komerciālajā tirgū nav bijis pieejams salīdzināms pašu kapitāla finansējums, kas varētu kalpot kā kritērijs.

(72)

Tāpēc Komisija varētu pamatoti un objektīvi secināt, ka šajā gadījumā alternatīvs komerciāls kritērijs faktiski nebūtu pieejams. Tādējādi Komisija atzīst, ka Hynix gūtā labuma apjoms nevarētu pārsniegt visu līdzekļu summu, ko Hynix saņēmis 2001. gada oktobra pārstrukturizēšanas programmas darbības rezultātā, aizdevumu aizstājot ar pašu kapitālu. Komisija uzskata, ka šo secinājumu pilnībā pamato (negrozīts) novērtējums attiecībā uz Hynix finanšu stāvokli un vērtību un situāciju DRAM tirgū, kā arī finanšu tirgos, un tas ir atbilstīgs pamatregulai un pamatnostādnēm.

(73)

Tomēr, ņemot vērā PTO ekspertu grupas apsvērumus, Komisija arī ir noskaidrojusi, vai neatkarīgi no tā, vai ir atbilstoši kritēriji, ir kāda cita metode, ar kuras palīdzību gūtā labuma apjomu varētu koriģēt, lai ņemtu vērā šā gadījuma īpašos apstākļus. Komisija uzskata, ka kredītspējas analīze, kas veikta attiecībā uz aizdevumu, nevar nodrošināt atbilstošu pamatu salīdzinājumam, precīzāk, tādēļ šis īpašais valdības finanšu ieguldījums ir saistīts ar pašu kapitālu, un tas ir no aizdevuma pilnīgi atšķirīgs pasākums.

(74)

Komisija ir ņēmusi vērā iespēju, ka pašreizējās atkārtotās novērtēšanas īpašajos apstākļos būtu jāņem vērā finanšu ieguldījuma saņēmēja izmaksas. Komisija norāda, ka nolūkā pārbaudīt aizstāšanas izmaksas, ja tādas ir, no saņēmēja viedokļa, būtu jāņem vērā uzņēmumam uzliktās saistības, izdodot jaunu pašu kapitālu. Komisija attiecībā uz to norāda, ka parasto akciju kapitāla ieguldīšana kopumā uzņēmumam nerada papildu saistības, jo to mērķis nav ne fiksēts atdeves koeficients, kas uzņēmumam jāsasniedz, faktiski, ne arī maksājumi, kas jāveic. Tomēr uzņēmumam ir vismaz teorētiskas saistības akcionāriem sadalīt peļņu vai tās daļu; pašu kapitāla atdeves koeficients (“PKI”) var zināmā mērā norādīt uz peļņas līmeni, kādu uzņēmums paredz nodrošināt akcionāriem, un to var izmantot, lai aprēķinātu Hynix gūtā labuma apjomu. Tomēr 2001. gadā Hynix pašu kapitāla atdeves koeficients, kas aprēķināts, pamatojoties uz gada finanšu pārskatu, bija mīnus 96,75 %. Tāpēc, pamatojoties uz Hynix finanšu stāvokļa novērtējumu, ko veica laikposmā, kad parādsaistības aizstāja ar pašu kapitālu, nebūtu lietderīgi paredzēt, ka Hynix attiecīgajā gadā varētu būt sadalījis akcionāriem jebkāda veida peļņu. Tādējādi, kā kritēriju izmantojot pašu kapitāla atdeves koeficientu, tomēr būtu jāsecina, ka visa summa, ko veido parādsaistību aizstāšana ar pašu kapitālu, ir kompensējama subsīdija.

(75)

Komisija arī pārbaudīja, vai Hynix ir izmaksas, kas saistītas ar aizstāšanas rezultātā atpakaļ nodotajām akcijām, vai Hynix ir izmaksas, kas radušās no iespējamas akciju cenas samazināšanās jaunu akciju emisijas rezultātā (66). Pamatojoties uz dokumentācijā esošo pierādījumu analīzi, Komisija neuzskata, ka tīrais labums Hynix no pilnas parādsaistību aizstāšanas ar pašu kapitālu ir samazināts jaunu akciju izdošanas rezultātā. Attiecībā uz to Komisija uzskata, ka ir svarīgi atzīt, kāda bija ietekme uz finanšu stāvokli, parādsaistības aizstājot ar pašu kapitālu.

(76)

Attiecībā uz limita jautājumu galvenais ir atzīt, ka tas nebija tiešs pašu kapitāla ieguldījums. Galveno labumu Hynix guva no milzīga apjoma parāda, proti, 2,483 miljardi KRW dzēšanas aizstāšanas rezultātā. Tas faktiski atbrīvoja Hynix no vajadzības atmaksāt jebkādu daļu no šīs sākotnējās summas un no vajadzības maksāt procentus. Tā vietā šī milzīgā parāda summa tika aizstāta ar pašu kapitāla daļām, ko izdeva 1. izvēles kreditorbankas. Tomēr Hynix nav reālu skaitļos izsakāmu izmaksu par jaunu akciju izdošanu. Kamēr pastāvošo akciju vērtība samazinājās akciju izdošanas rezultātā, tam nebija pilnīgi nekādas ietekmes uz Hynix peļņas un zaudējumu bilanci. Tas neradīja nekādus skaidras naudas izdevumus (izņemot izdevumus, kas saistīti ar jaunu akciju izdošanu), un tas neuzlika Hynix nekāda veida skaidras naudas maksājumu saistības nākotnē, kā tas būtu bijis parādsaistību instrumentu gadījumā.

(77)

Tā rezultātā, ņemot vērā visus šo apsvērumus, un tā kā Hynix neuzrādīja nekādas izmaksas, kas saistītas ar akciju kapitāla izdošanu, piemērota pieeja, lai noteiktu labumu no aizdevuma aizstāšanas ar pašu kapitālu, ir izmantot aizstāšanas summu. Tas rada kopējo Hynix gūto labumu 358,2 miljardu KRW apjomā un kompensējamo subsīdiju, kas sadalīta atbilstoši apgrozījumam 9,6 % apjomā.

(78)

Komisija uzskata, ka parādsaistību pārjaunojums un jauno aizdevumu 2001. gada oktobra pārstrukturēšanas programmā var aplūkot saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu (kurš kopumā atbilst SKP nolīguma 14. panta b) punktam), kas attiecas uz summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komercaizdevumu, kuru tas faktiski varēja saņemt tirgū.

(79)

Komisija atkāroti pārbaudīja rakstiskās ziņas, lai noskaidrotu, vai ir atbilstošs kritērijs, attiecībā pret kuru varētu aprēķināt gūtā labuma apjomu. Tā meklēja pārbaudītus pierādījumus par salīdzināmu komerciālu aizdevumu, ko Hynix vai cits uzņēmums situācijā, kas salīdzināma ar Hynix situāciju, ir saņēmis attiecīgajā laikposmā. Salīdzināms komerciāls aizdevums ideālā gadījumā būtu apmēram tāda paša lieluma, attiektos uz tādu pašu vai līdzīgu ekonomiskās darbības nozari, iesaistītu salīdzināma veida darbību un būtu saņemts apmēram vienlaikus. Tas nebūtu saistīts ar valsts galvojumu, tiešu vai netiešu, un tam vajadzētu būt saistītam ar uzņēmuma finanšu stāvokli, kas salīdzināms ar Hynix.

(80)

Obligācijas, kas iegādātas 2001. gada maija pārstrukturēšanas programmas ietvaros, nevar būt par pamatu, nosakot jaunā aizdevuma komerciālo pamatotību un parādsaistību pārjaunojumu, jo laikposmā no 2001. gada maija līdz oktobrim Hynix finanšu stāvoklis ievērojami pasliktinājās. Tāpēc šīs abas situācijas nevar uzskatīt par salīdzināmām.

(81)

Pabeigusi šo atkārtoto pārbaudi, Komisija konstatēja, ka attiecībā uz šiem jautājumiem nav pārbaudītas informācijas par rakstiskam ziņām. Komisija neatrada nevienu šādu kritēriju attiecībā uz Hynix. Hynix aizdevumus galvenokārt piešķīra Korejas valsts vai bankas, kuras Korejas valsts ir pilnvarojusi vai dibinājusi.

(82)

Kā jau norādīts iepriekš (67), nekāds salīdzināms komerciāls kritērijs tirgū faktiski nebija pieejams. Gluži pretēji, pieejamā informācija norāda, ka Hynix nevarēja iegūt atbilstošus līdzekļus tirgū.

(83)

Komisija tādēļ var pamatoti un objektīvi secināt, ka alternatīvs komerciāls kritērijs šajā gadījumā faktiski nebūtu pieejams. Attiecīgi šajos apstākļos Komisija atzīst, ka Hynix gūtā labuma apjoms nevar pārsniegt pilnu to līdzekļu summu, ko Hynix 2001. gada oktobra pārstrukturēšanas programmas ietvaros guva parādsaistību pārjaunojuma un jaunā aizdevuma darbības rezultātā. Komisija uzskata, ka šo secinājumu pilnībā atbalsta tās (nemainīts) apsvērums attiecībā uz Hynix finanšu stāvokli un vērtību, situāciju DRAM tirgū un finanšu tirgos un ka tas atbilst pamatregulai un pamatnostādnēm.

(84)

Tomēr, ņemot vērā PTO ekspertu grupas apsvērumu, Komisija centās noskaidrot, vai pat tad, ja nav nekādu atbilstošu kritēriju, ir kāda cita metode, ar kuras palīdzību labuma apjomu varētu koriģēt, lai ņemtu vērā šā gadījuma īpašos apstākļus. Attiecībā uz to, lai aprēķinātu Hynix no šiem diviem pasākumiem gūtā labuma summu, tika izmantota tāda pati metodika, kā izklāstīts 45. un 46. apsvērumā.

(85)

Komisija šo aprēķinu vajadzībām kā kredītspējīgu likmi KRW aizdevumiem izmantoja Korejas Bankas vidējo procentu likmi investīciju kategorijas korporatīvajām obligācijām 2001. gadā, kas ir 11,38 %. Gan kredītspējīgiem, gan kredītnespējīgiem uzņēmumiem minēto maksājumu veikšanas laikposmā tika izmantotas Moody’s Investor Services maksātnespējas likmes. Kredītnespējīga uzņēmuma maksātnespējas likme 2001. gadā trīs gadiem (jaunā aizdevuma un pārjaunojuma termiņš) bija 57,97 %, bet kredītspējīga uzņēmuma maksātnespējas likme trīs gadiem 2001. gadā bija 0,94 %. Tas veidoja kopējo procentu likmi 48,22 %. Pretēji tam procentu likme, kas Hynix bija jāmaksā par jauno aizdevumu, bija 7 %, bet par parādsaistību pārjaunojumu – 6,5 %, t. i., procentu likmes starpība attiecīgi bija 41,2 % un 41,7 %.

(86)

Finanšu ieguldījumus drīzāk uzskatot par atkārtotām, nevis vienreizējām subsīdijām, kas sadalāmas uz noteiktu laiku, un izmantojot šo modeli, lai aprēķinātu no minētā finanšu ieguldījuma iegūtā labuma apjomu, no jaunā aizdevuma tiktu iegūts labums 271,5 miljardu KRW apjomā, bet no parādsaistību pārjaunojuma – 761,4 miljardi KRW. Tā rezultātā iegūtu kompensējamas subsīdijas, kas sadalītas atbilstoši 6,8 % apgrozījumam jaunajam aizdevumam un 19,1 % pārjaunojumam, attiecīgi salīdzinājumā ar 3,5 % un 9,8 %, kā sākotnēji aprēķināja Komisija. Tāpēc Komisija uzskata, ka tās sākotnējā pieeja šajā gadījumā bija un ir pamatota, jo procentu likmes starpība dotu daudz lielāku labuma apjomu nekā vienkārša aizdevuma nominālvērtības sadalīšana noteiktā laikposmā. Šādos apstākļos Komisija izmantoja tradicionālāko no divām iespējām, lai būtu droša, ka tā nav pārspīlējusi subsīdijas apjomu, un izmantos aizdevuma nominālvērtību kā pamatu, lai noteiktu gūtā labuma iespējami lielākās summas augstāko robežu. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija atzina, ka Hynix gūtā labuma apjoms atbilstoši apgrozījuma vērtībai no abiem pasākumiem ir 13,3 %.

(87)

Jānorāda, ka saistībā ar parādsaistību pārjaunojumu, pretēji galīgās regulas 166. apsvērumam, nav atņemta pirmās izvēles banku iegādāto KO summa, jo 2001. maija pasākumi vairs netiek kompensēti.

(88)

Tika atzīts, ka subsīdijas summa, kas tādējādi aprēķināta parādsaistību aizstāšanai ar pašu kapitālu, parādsaistību pārjaunojums un jaunais aizdevums dod lielu vienreizēju labumu, un tā tika sadalīta uz pieciem gadiem, kas atbilst parastajam aktīvu nolietojuma periodam DRAM ražošanas nozarē. Rezultātā iegūtā summa pēc tam tika attiecināta uz Hynix apgrozījumu IP, un tai tika pieskaitīti procenti, pamatojoties uz IP Korejā piemērojamo vidējo komerciālo likmi. Pārskatītā summa, kas izteikta procentuāli, ir 22,9 %.

(89)

Kopumā, pamatojoties uz ekspertu grupas ieteikumiem, kopējais subsīdijas lielums tādējādi ir pārrēķināts un patlaban ir šāds:

(90)

Šajā daļā izklāstīti atkārtoti novērtēti apsvērumi, balstoties uz ekspertu grupas ziņojumu attiecībā uz faktora “algas” izvērtējumu kā būtisku Kopienas ražošanas nozares stāvokli ietekmējošu faktoru pamatregulas 8. panta 5. punkta nozīmē (kas kopumā atbilst SKP nolīguma 15. panta 4. punktam).

(91)

Visi pārējie apsvērumi attiecībā uz kaitējumu paliek tādi, kā noteikts sākotnējā izmeklēšanā un izklāstīti pagaidu regulā un galīgajā regulā.

(92)

Sākotnējā izmeklēšanā EK izskatīja un izvērtēja algu faktoru, bet konstatēja, ka algas ir nebūtiskas, lai noteiktu tai nodarīto kaitējumu. Tomēr ekspertu grupa atzina, ka:

“bez rakstiskām ziņām par izmeklēšanas iestādes uzsākto analītisko procesu, lai novērtētu faktoru “algas”, mēs nevaram pārbaudīt, vai bija nodrošināti pamatoti paskaidrojumi par to, kā informācija atbalsta EK apsvērumu par kaitējumu, un līdz ar to, vai šis apsvērums bija atbilstošs minētā nolīguma 15. panta 4. punktam. Bez minētajām rakstiskajām ziņām mēs būtu spiesti izdarīt post hoc pieņēmumus par apsvērumu izdarīšanas procesu, ar kura palīdzību izmeklēšanas iestāde nonāca pie galīgajiem secinājumiem. Uzskatām, ka analīzes standarts Strīdu izšķiršanas organizācijas pamatnostādņu 11. pantā nedod mums iespēju sākt risināt šo uzdevumu” (68).

Tāpēc ekspertu grupa secināja, ka EK rīkojās neatbilstoši ar SKP nolīguma 15. panta 4. punktam, neizvērtējot “algas” faktoru, pārbaudot subsidēto importu ietekmi uz vietējās ražošanas nozares stāvokli (69).

(93)

Ņemot vērā ekspertu grupas apsvērumu, Komisija, atkārtoti pārskatījusi informāciju attiecībā uz Kopienas algām, gan atsevišķi, gan kopā ar citiem kaitējuma faktoriem, kas izklāstīti pamatregulas 8. panta 5. punktā, te nodrošina rakstiskas ziņas par algu faktora izvērtējumu.

(94)

Kopiena pārbaudīja vidējās algas izmaksas uz vienu darbinieku Kopienas ražošanas nozarē attiecīgajā periodā un trīs iepriekšējos gados. Iegūtie rezultāti ir atspoguļoti tabulā turpmāk (70).

(95)

Tabulā redzams, ka Kopienas ražošanas nozarei vidējās izmaksas par algām un darba samaksu minētajā laikposmā variējās, laiku pa laikam pazeminoties un paaugstinoties. Tās 2000. gadā palielinājās par 15 %. Salīdzinājumā ar 1998. gadu tās 2001. gadā palielinājās par 9 %. Kopumā pieaugums bija zemāks nekā kopējais darbaspēka izmaksu stundā pieaugums eurozonā šajā laikposmā (71). Tātad attiecīgajā laikposmā nebija neparastu izmaiņu algās, un jebkādām izmaiņām bija tikai ļoti ierobežota ietekme uz vietējās ražošanas nozares situāciju kopumā (72).

(96)

Turklāt Komisija atgādina, ka DRAM ir kapitāla ietilpīgs ražojums, un tādēļ darbaspēkam var būt tikai ierobežota ietekme uz ražošanas izmaksām (sk. arī 41. apsvērumu). Tāpēc šim relatīvi nelielajam algu pieaugumam diez vai ir jebkāda ietekme uz kopējo Kopienas ražošanas nozares finansiālo situāciju.

(97)

Ņemot vērā to nenozīmīgo ietekmi, secinājumi par algu faktoru kopā ar citiem pamatregulas 8. panta 5 punktā minētiem faktoriem nav tādi, lai grozītu apsvērumu, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums (73).

(98)

Balstoties uz iepriekšminēto, ir apstiprināts galīgās regulas 188. apsvērumā izklāstītais, ka Kopienas ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums saskaņā ar pamatregulas 8. pantu.

(99)

Šajā daļā izklāstīti atkārtoti novērtēti apsvērumi, pamatojoties uz ekspertu ziņojuma ieteikumiem attiecībā uz jebkādu citu faktoru (jo īpaši pieprasījuma lejupslīde, jaudas pārpalikuma un citu, nesubsidētu importu) neattiecināšanu uz subsidētiem importiem saskaņā ar pamatregulas 8. panta 7. punktu. Ekspertu grupas apsvērums tās ziņojuma 7.437. punktā nekavē atzīt cēloņsakarību starp subsidētiem importiem un būtisko kaitējumu, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei, bet ir piebilsts, ka vajadzīgs apmierinošs skaidrojums, vēlams, ar kvantitatīvu analīzi, par šo citu faktoru radītā kaitējuma raksturu un pakāpi.

(100)

Pamatregulas 8. panta 7. punktā (kas kopumā atbilst SKP nolīguma 15. panta 5. punktam) prasīts pārbaudīt jebkādus zināmus faktorus, kuri nav subsidēti importi, bet kuri vienlaikus nodara kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, un neattiecināt šo citu faktoru radīto kaitējumu uz subsidētiem importiem. Viens no faktoriem, kas attiecināms uz to, ir “pieprasījuma samazināšanās”.

(101)

Ekspertu grupa ziņojuma 8.1. panta e) punktā atzina, ka EK nav pierādījusi, ka “pieprasījuma samazināšanās” radītais kaitējums netika attiecināts uz subsidētajiem importiem. Šis secinājums tika izdarīts, ņemot vērā ekspertu grupas apsvērumus tās ziņojuma 7.411.–7.414. punktā, kurā jēdziens “pieprasījuma samazināšanās” izmantots kā “vispārēja ekonomiska pagrimuma” sinonīms.

(102)

Komisija atgādina, ka pie vienādiem visiem citiem apstākļiem, pieprasījumu (t. i., vēlēšanās un spēja zināmā apjomā iegādāties noteiktas preces) var uzskatīt par līdzvērtīgu patēriņam (t. i., faktiskais fiziskais preces izmantošanas process neatkarīgi no tirdzniecības līmeņa). Iepriekš redzamajā tabulā parādīts EK patēriņš attiecīgajā laikposmā megabaitu izteiksmē. Šīs mērvienības izmantošana netika apspriesta ekspertu grupā. No iepriekš redzamās tabulas izriet, tā kā minētajā laikposmā faktiskais DRAM patēriņš Kopienā pastāvīgi un ievērojami pieauga, ir kļūdaini apgalvot, ka DRAM pieprasījums Kopienā tajā pašā laikposmā samazinājās. Tādējādi visi attiecīgie KV un Hynix izvirzītie argumenti saistībā ar “pieprasījuma samazināšanās” ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares zaudējumus radošo situāciju (jo īpaši tās cenām) ir neatbilstoši, jo, kā liecina iepriekšminētais, pieprasījuma līmenis palielinājās. Tādējādi KV un Hynix apgalvojumi, ka iespējamā pieprasījuma lejupslīde ietekmēja Kopienas ražošanas nozares cenas, nav pamatoti ar pierādījumiem, ka pieprasījuma līmenis samazinājās. Tieši pretēji, subsidētie importi ievērojami ietekmēja Kopienas ražošanas nozares cenas un līdz ar to tās zaudējumus radošo stāvokli (sk. galīgās regulas 191. un 192. apsvērumu).

(103)

Hynix un KV atzīmēja, ka DRAM pieprasījums pasaulē 2001. gadā pieauga tikai par 59 % salīdzinājumā ar vidējo pieaugumu no gada gadā par 75 %, acīmredzami cenšoties apgalvot, ka 2000.–2001. gadā bija ārkārtīgi liels pieprasījuma līmeņa kritums (sk. galīgās regulas 193. apsvērumu). Komisija tam nepiekrīt. Hynix un KV pareizi norādīja, ka DRAM tirgus attīstās cikliski (sk. galīgās regulas 193. apsvērumu). Tomēr tirgos ar ciklisku attīstību pieprasījuma pieauguma līmenis vienā gadā ievērojami atšķiras no pieauguma līmeņa citā gadā, un būtu nepamatoti domāt, ka pieauguma līmenis noteiktā gadā atspoguļo vidējo pieprasījuma pieauguma līmeni visā komercdarbības ciklā. Pieņemams veids, kā novērtēt, vai pieprasījuma pieaugums ievērojami samazinājās 2000. līdz 2001. gadā, kas ir cikla zemākais punkts, ir to salīdzināt ar vidējo pieprasījuma pieaugumu iepriekšējo ciklu zemākajos punktos. Ne Hynix, ne Korejas valdība neizteica nekādus argumentus, kā arī neiesniedza nekādu informāciju, lai atbalstītu šādu salīdzinājumu. Attiecīgi, ņemot vērā DRAM tirgus ciklisko raksturu, pierādījumi dokumentācijā neatbalsta secinājumu, ka 2000. līdz 2001. gadā pieprasījums ievērojami samazinājās.

(104)

Tika izsvērts arī, vai pieprasījuma pieauguma līmenis Kopienā samazinājās 2000. līdz 2001. gadā salīdzinājumā ar faktisko pieauguma līmeni, kas bija vērojams iepriekšējos gados. DRAMS pieprasījums Kopienā, mērot EK patēriņa izteiksmē, palielinājās par 75 % 1998. līdz 1999. gadā, par 58 % – 1999. līdz 2000. gadā un par 51 % – 2000. līdz 2001. gadā. Tātad, ja minētajā laikposmā bija pastāvīgs pieprasījuma pieaugums, šim pieaugumam sekoja lejupslīdes tendence. Tomēr pieprasījuma pieauguma līmenis IP joprojām ir ievērojams (51 %).

(105)

Pieprasījuma pieauguma lejupslīdes tendence bija vairāk izteikta no 1999. gada līdz 2000. gadam (kad pieprasījuma pieaugums samazinājās par 17 procentu daļām) nekā no 2000. gada līdz IP (kad pieprasījuma pieaugums samazinājās par 8 procentu daļām). Šā pieprasījuma pieauguma attīstība jānovērtē salīdzinājumā ar Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu attīstību, kas ir sākotnējais kaitējuma cēlonis Kopienas ražošanas nozarei minētajā laikposmā (sk. galīgās regulas 188. apsvērumu). Īpaši 1999. līdz 2000. gadā pieprasījuma pieaugums samazinājās par veseliem 23 %, bet Kopienas ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena kritās tikai par 5 %. Pretēji tam no 2000. gada līdz IP pieprasījuma pieaugums mēreni samazinājās par 12 %, bet vidējā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cena strauji samazinājās par 77 % (sk. galīgās regulas 128. apsvērumu un attiecīgo tabulu). Ja pieprasījuma samazināšanās būtu kaitējuma cēlonis, varētu sagaidīt, ka Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas samazinātos straujāk laikposmā, kad krasāk kritās pieprasījuma pieaugums. Pierādījumi dokumentācijā neliecina par šādu saistību starp pieprasījuma pieauguma tendencēm un Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu tendencēm. Tāpēc tiek secināts, ka nav acīmredzamas saiknes starp pieprasījuma pieaugumu un Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām, kas varētu norādīt, ka pieprasījuma pieauguma samazināšanās veicinājusi Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

(106)

Šī pieeja atbilst jaunākajiem PTO ekspertu grupu izdarītajiem apsvērumiem par neattiecināšanu. PTO ekspertu grupas atbalstīja neattiecināšanas apsvērumus, ja pierādījumi dokumentācijā liecināja, ka minētais faktors nevarētu radīt kaitējumu, jo tādā faktorā tendences bija neatkarīgas no vietējās ražošanas nozares galveno indikatoru tendencēm. Īpaši US-Steel lietā ekspertu grupa atzīmēja, ka parādījusies informācija, kas atbalsta izmeklēšanas iestādes apsvērumu attiecībā uz velmētiem stieņiem, ka cenu pieaugums neradīja kaitējumu, jo pamatdarbības tīrās peļņas (galvenais ienesīguma rādītājs) tendences nebija saistītas ar pārdoto preču izmaksu (“PPI”) tendencēm (74). Līdzīgi, ja ekspertu grupa secināja, ka izmeklēšanas iestādes apsvērums attiecībā uz nerūsējošā tērauda stieņiem, uzskatot pieprasījumu par radītā kaitējuma faktoru, neatbilst neattiecināšanas prasībai, ekspertu grupa atzīmēja, ka izmeklēšanas iestādei vajadzēja panākt atbilstību šai prasībai ar “pamatotu un atbilstošu paskaidrojumu”, vienkārši pierādot, ka pieprasījuma tendencēm nebija saistības ar galvenā mainīgā lieluma tendencēm, kas liecina par vietējās ražošanas nozares stāvokli (75).

(107)

Komisija attiecīgi uzskata, ka tās pārskatītie apsvērumi atbilst neattiecināšanas prasībai saskaņā ar pamatregulas 8. panta 7. punktu (kas kopumā atbilst SKP nolīguma 15.5. pantam) attiecībā uz pieprasījuma pieaugumu, pierādot, ka minētajā laikposmā pieprasījuma pieauguma tendences nebija atkarīgas no Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu tendencēm. Kopiena uzskata, ka tās izdarītie apsvērumi atbilst neattiecināšanas prasībai attiecībā uz pieprasījuma līmeņa lejupslīdi, pierādot, ka minētajā laikposmā nebija tādas pieprasījuma lejupslīdes.

(108)

Ekspertu grupa ziņojuma 7.421. punktā atzīmēja, ka jāpievērš uzmanība jautājumam par jaudas pārpalikuma ietekmes uz cenu kāpumu nošķiršanu un nodalīšanu, neskatoties uz to, kurš vainojams par tādu jaudas pārpalikumu.

(109)

Komisija atzīmē, ka “jaudas pārpalikums” nav skaidri izteikts pamatregulas 8. panta 7. punktā (kas kopumā atbilst Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 15.5. punktam). Šis jēdziens ir apskatīts pagaidu un galīgajā regulā tiktāl, ciktāl uz to atsaucas ieinteresētās personas. Tas ir relatīvs jēdziens, ciktāl tas atkarīgs no tā, kāda ir pieejamā jauda un cik daudz jaudas ir izmantots – tas ir, atbilstoši pieprasījuma līmenim. “Jaudas pārpalikums” var rasties vai nu tāpēc, ka palielināta jauda, vai tāpēc, ka krītas pieprasījums.

(110)

“Jaudas pārpalikumu” kā iespējamo kaitējuma faktoru var pārbaudīt pasaules tirgus kontekstā vai Kopienas tirgus kontekstā.

(111)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 153. apsvērumā un galīgās regulas 197. apsvērumā, zināms jaudas pārpalikums pastāvēja pasaulē vairākus gadus, ieskaitot minēto laikposmu. Minētajā laikposmā, un jo īpaši šā laikposma beigās, kad sākās izmeklēšanas laikposms, nav novērotas nekādas lielas šāda jaudas pārpalikuma izmaiņas. Jaudas pārpalikums pasaulē varēja spēcīgi ietekmēt cenas minētajā laikposmā, kas varēja veicināt Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu. Šo apsvērumu nav apspriedusi neviena no iesaistītajām personām.

(112)

Tomēr, kā izklāstīts pagaidu regulas 147. apsvērumā, aprēķināts, ka jaudas pārpalikums pasaulē ir apmēram 20 % no tirgus. Hynix ražošanas apjoms IP bija apmēram 17 % no pasaules ražošanas apjoma. Ņemot vērā, ka Hynix IP bija faktiski bankrotējis un “turējās uz ūdens” tikai, pateicoties KV piešķirtajām subsīdijām, var secināt, ka jaudas pārpalikuma situācija pasaulē tika mākslīgi uzturēta, pateicoties Hynix subsidēšanai. Tādā veidā jaudas pārpalikuma pasaulē ietekme uz Kopienas ražošanas nozares zaudējumus nesošo situāciju tika virzīta ar Hynix subsidēto importu palīdzību. Šī ietekme analizēta pagaidu regulas 144. līdz 149. apsvērumā un galīgās regulas 191. un 192. apsvērumā. Šajā sakarībā sekas no Hynix radītā jaudas pārpalikuma pasaulē nevar apskatīt kā faktoru atsevišķi no subsidēto importu sekām.

(113)

Jebkurā gadījumā, ja sekas no jaudas pārpalikuma pasaulē var izsvērt atsevišķi no subsidēto importu sekām, var piebilst turpmāk izklāstīto. Informācija no atbildēm uz anketas jautājumiem par četriem DRAM ražotājiem, kas sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā (t. i., Samsung, Hynix, Infineon un Micron, kas kopā veidoja apmēram 80 % no DRAM pasaules tirgus), liecina, ka to kopējā jauda megabaitos palielinājās par 129 % no 1999. gada līdz 2000. gadam un par 85 % no 2000. gada līdz IP. To kopējā produkcija megabaitos atbilstoši palielinājās par 124 % no 1999. līdz 2000. gadam un par 81 % no 2000. gada līdz IP. Citiem vārdiem sakot, četru pasaulē galveno ražotāju jauda un produkcija ievērojami vairāk palielinājās no 1999. gada līdz 2000. gadam, kas bija labs gads, kurā Kopienas ražošanas nozare saglabāja zināmu cenu stabilitāti un guva peļņu salīdzinājumā ar 2000. gadu līdz IP (2001. gads), kurā Kopienas ražošanas nozare cieta ievērojamus zaudējumus cenu sabrukuma dēļ (sk. pagaidu regulas 128. un 131. apsvērumu, kā arī attiecīgās tabulas). Tāpēc pastāvošais jaudas pārpalikums pasaulē minētajā laikposmā, pēc Komisijas domām, ievērojami neveicināja cenu sabrukumu un būtisko kaitējumu, kas tika nodarīts Kopienas ražošanas nozarei IP.

(114)

Turklāt pierādījumi dokumentācijā liecina, ka Kopienas jaudas pārpalikums nebija kaitējuma faktors. Kopienas jauda 1999. līdz 2000. gadā vairāk nekā trīskāršojās (palielinoties par 252 %), un no 2000. gada līdz 2001. gadam tā gandrīz dubultojās (palielinoties par 92 %). Šo Kopienas jaudas pieaugumu papildināja Kopienas produkcijas pieaugums. Ja jaudas izmantojums Kopienā no 1999. gada līdz 2000. gadam nokritās par 28 %, tas atkal palielinājās par 4 % no 2000. gada līdz 2001. gadam (sk. pagaidu regulas 125. apsvērumu un attiecīgo tabulu).

(115)

Kopienas jaudas pārpalikuma tendences (kas definēts kā Kopienas jaudas izmantojumam apgriezts lielums) norāda uz nelielu vai nekādu savstarpēju saistību ar Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu tendencēm. Jo īpaši 1999. līdz 2000. gadā Kopienas jaudas pārpalikums palielinājās par 28 %, bet Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas kritās tikai par 5 %. Turklāt no 2000. gada līdz 2001. gadam Kopienas jaudas pārpalikums samazinājās par 4 %, bet Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas strauji kritās par 77 % (sk. pagaidu regulas 125. un 128. apsvērumu un attiecīgās tabulas). Varētu secināt, ja pieaugošais jaudas pārpalikums bija savstarpēji saistīts ar krītošo cenu līmeni, ievērojamais jaudas pārpalikuma pieaugums 1999.–2000. gadā radītu krasu cenu pazemināšanos, kamēr jaudas pārpalikuma samazināšanās 2000.–2001. gadā izraisītu cenu kāpumu vai vismaz zināmu cenu stabilitāti. Pierādījumi dokumentācijā liecina par pretējo. Par spīti ievērojamam jaudas pārpalikuma pieaugumam 1999. līdz 2000. gadā bija ļoti neliela cenu pazemināšanās, toties no 2000. gada līdz 2001. gadam bija ievērojams cenu kritums par spīti jaudas pārpalikuma samazinājumam. Tas ir stingrā pretrunā ar ciešu savstarpēju saistību starp subsidēto importu cenu tendencēm un Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu tendencēm. Patiesībā 2000. līdz 2001. gadā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu tendences gandrīz pilnīgi precīzi atspoguļoja subsidēto importu cenu tendences: šajā laikposmā – pirmās kritās par 74 % un pēdējās par 77 % (sk. pagaidu regulas 119. un 128. apsvērumu).

(116)

Pierādījumi dokumentācijā arī liecina, ka Kopienas jaudas pārpalikuma tendencēm nav savstarpējas saistības ar citiem Kopienas ražošanas nozares stāvokļa rādītājiem. Īpaši 1999. līdz 2000. gadā Kopienas ražošanas nozares ienesīgums pieauga un ieņēmumi no investīcijām un naudas plūsmas bija pozitīvi par spīti ievērojamam Kopienas jaudas pārpalikuma pieaugumam. Pretēji tam 2001. gadā Kopienas ražošanas nozare cieta smagus zaudējumus un ieņēmumi no investīcijām un naudas plūsmas bija ļoti negatīvi par spīti Kopienas jaudas pārpalikuma samazinājumam 2000. līdz 2001. gadā. Kopienas ražošanas nozares darbības rādītāji 2000. līdz 2001. gadā ienesīguma, ieņēmumu no investīcijām un naudas plūsmas izteiksmē ir savstarpēji saistīti, pretēji subsidēto importu cenu tendencēm šajā laikposmā. Kā jau atzīmēts, 2000. līdz 2001. gadā, kad Kopienas ražošanas nozare cieta smagus zaudējumus un tai ir negatīva naudas plūsma un ieņēmumi no investīcijām, subsidēto importu cenas samazinājās par 74 %.

(117)

Hynix apgalvoja, ka Kopienas jaudas pārpalikums bija vēl viens zināms faktors, kas veicināja būtisko kaitējumu minētajā laikposmā. Tomēr Kopienas jaudas pārpalikuma tendences liecina tikai par nenozīmīgu savstarpēju saistību ar Kopienas ražošanas nozares stāvokļa tendencēm. Komisija tāpēc secina, ka Kopienas jaudas pārpalikumu nevar uzskatīt par būtiska kaitējuma faktoru Kopienas ražošanas nozarei. Ņemot vērā, ka Kopienas jaudas pārpalikums negatīvi neietekmēja Kopienas ražošanas nozares stāvokli, nav vajadzības nošķirt nekādu iespējamo jaudas radīto kaitējumu no kaitējuma, ko radīja Hynix importi. Komisija uzskata, ka šis apsvērums atbilst pēdējiem PTO ekspertu grupas analīzes apsvērumiem attiecībā uz neattiecināšanu, kas izklāstīta 106. apsvērumā.

(118)

Kā atkārtoti pārbaudīts, nav skaidri izteiktas cēloņsakarības starp jaudas pārpalikumu un cenu kritumu vai kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Gluži pretēji, Kopienas ražošanas nozare piedzīvoja krasu lejupslīdi 2001. gadā, kas ir tas pats laikposms, kad minētās importu cenas strauji kritās un minētie importu apjomi sasniedza augstāko iespiešanās pakāpi Kopienas tirgū. Šis kontrasts pierāda, ka salīdzinājumā ar jaudas pārpalikumu, minēto importu apjomu un cenu sekas ir atdalīts un nošķirams būtiska kaitējuma cēlonis Kopienas ražošanas nozarei.

(119)

Ekspertu grupa ziņojuma 7.426. punktā atzīmēja, ka netiek prasīts izskatīt nesubsidētos importus uz valsts pret valsti bāzes. Ekspertu grupa 7.435. punktā arī atzīmēja, ka jānodrošina apmierinošs paskaidrojums par nesubsidēto importu zaudējumus radošās ietekmes raksturu un pakāpi atšķirti no subsidēto importu zaudējumus radošās ietekmes. Attiecīgi nesubsidētu importu ietekme tika izskatīta, ņemot vērā kopā importus no valstīm, kas nav Koreja (piemēram, Amerikas Savienotās Valstis, Japāna un Taivāna), kā arī importus no Samsung. Pagaidu regulas 151. apsvērumā un galīgās regulas 194. un 200. apsvērumā uzrādītas importu apjoma, tirgus daļas pieauguma procentuālās attiecības, kā arī nesubsidēto importu vidējās cenas minētajā laikposmā. Šī informācija ir atkārtoti uzrādīta tālāk apkopotu indeksu veidā (76). Ņemot vērā ļoti ierobežoto dalībnieku skaitu DRAM tirgū, lai parādītu attīstības tendences, konfidencialitātes nolūkā izmantoti indeksi.

(120)

Minētajā laikposmā nesubsidēto importu apjoms pieauga ievērojami mazāk nekā subsidēto importu apjoms, t.i., par 133 % un 361 % (sk. galīgās regulas 177. apsvērumu un attiecīgo tabulu). Atzīmēts, ka tajā pašā laikposmā Kopienas patēriņš pieauga par 316 %. Tādēļ, lai gan nesubsidēto importu pieauguma līmenis bija tikai daļa no Kopienas patēriņa pieauguma, subsidēto importu apjoms ļoti palielinājās, pārsniedzot Kopienas patēriņu. Attiecīgi minētajā laikposmā nesubsidēto importu tirgus daļa samazinājās par 44 %, kamēr subsidēto importu tirgus daļa palielinājās par 20 % (sk. galīgās regulas 185. apsvērumu un attiecīgo tabulu). Ja nesubsidēto importu tirgus daļa krasi samazinājās minētajā laikposmā, kā to liecina informācija iepriekš, var secināt, ka neatkarīgie importi nenodarīja kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei savu apjomu ietekmes dēļ.

(121)

Pierādījumi dokumentācijā arī norāda, ka neatkarīgie importi nenodarīja kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei savu cenu ietekmes dēļ. IP nesubsidēto importu cenas pārsniedza ne tikai subsidēto importu cenas, bet arī Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas. Īpaši IP nesubsidēto importu cenas bija 19 % augstākas par vidējām subsidēto importu cenām un par 24 % augstākas nekā Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas. Papildu tam minētajā laikposmā nesubsidēto importu cenas kritās, bet ne visur tik daudz kā subsidēto importu un Kopienas ražošanas nozares cenas. Īpaši minētājā laikposmā vidējā nesubsidēto importu cena samazinājās par 52 %. Pretēji tam tādā pašā laikposmā subsidēto importu vidējā cena samazinājās par 80 % (sk. galīgās regulas 178. apsvērumu un attiecīgo tabulu) un Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas par 79 % (sk. pagaidu regulas 128. apsvērumu un attiecīgo tabulu). Pamatojoties uz šo informāciju, var secināt, ka nesubsidēto importu cenas negatīvi neietekmēja Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas.

(122)

Tāpat kā jaudas pārpalikuma gadījumā, nav skaidri parādīta cēloņsakarība starp neatkarīgiem importiem un cenu kritumu vai kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Vienlaikus ir skaidri redzama Kopienas ražošanas nozares darbības rezultātu pasliktināšanās, kamēr atkarīgo importu apjoms neatlaidīgi pieauga un atkarīgo importu cenas ļāva pārdot par zemāku cenu Kopienas ražojumam līdzīgu ražojumu. Šis kontrasts pierāda, ka atkarīgo importu apjoms un cenas ietekme ir atdalīts un nošķirams būtisks kaitējums Kopienas ražošanas nozarei salīdzinājumā ar neatkarīgajiem importiem.

(123)

Tāpēc Komisija uzskata, ka tās atkārtotie apsvērumi atbilst neattiecināšanas prasībai saskaņā ar pamatregulas 8. panta 7. punktu (kas kopumā atbilst SKP nolīguma 15.5. pantam) attiecībā uz neatkarīgajiem importiem, nošķirot un atdalot šo citu faktoru no subsidētajiem importiem un pierādot, ka minētajā laikposmā neatkarīgie importi neradīja būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei ne apjoma, ne cenas ietekmes izteiksmē.

(124)

Atbilstošā gadījumā nošķirot un analizējot tālāk pieprasījuma lejupslīdes, jaudas pārpalikuma un citu nesubsidēto importu ietekmi, ja tāda ir, jāsecina, ka nekādu šo faktoru radītu kaitējumu nevar attiecināt uz subsidētajiem importiem saskaņā ar pamatregulas 8. panta 7. punktu. Turklāt ir apstiprināts, ka subsidētie importi, pateicoties ietekmei, kas izklāstīta pagaidu regulas 144. un 149. apsvērumā un galīgās regulas 191. un 192. apsvērumā, radīja būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei saskaņā ar pamatregulas 8. panta 6. punktu.

(125)

Galīgās regulas 206. līdz 209. apsvērumu saturu un izdarītos secinājumus nav ietekmējis ekspertu grupas ziņojums.

(126)

Ekspertu grupas ziņojums un atkārtoti novērtētie apsvērumi neattiecas uz Samsung, kas nav ticis atzīts par subsidētu, un tādēļ sākotnējā izmeklēšanā uz to attiecināta 0 % nodokļu likme. Pārskatītā Hynix subsīdiju summa tika atzīta par zemāku nekā sākotnējā izmeklēšanā noteiktais kaitējuma samazināšanas līmenis, un tādēļ pārskatītā kompensācijas nodokļa likme jāpamato ar pārskatīto subsīdijas summu, kas izteikta kā procentuālais nodoklis, t. i., 32,9 %.

(127)

Atzīmēts, ka pārskatītā Hynix nodokļu likme jāpiemēro nodoklim atbilstoši precizētajam Regulā (EK) Nr. 2116/2005.

(128)

KV, Hynix un Kopienas ražotāji Infineon un Micron saņēma atklātībai nodotos atkārtoti novērtētos apsvērumus, un tiem bija iespēja izteikt piebildes un tikt uzklausītiem. Katrs no viņiem iesniedza piebildes (77).

(129)

KV galvenokārt apgalvo, ka pārskatītajos apsvērumos nav pietiekami ņemti vērā ekspertu grupas ieteikumi. Komisija tam nepiekrīt šajā regulā izklāstīto iemeslu dēļ. Komisija nepiekrīt, ka pārskatītajam nodoklim noteikti jābūt zemākam nekā sākotnējam nodoklim; un atzīmē, ka tomēr tā ir. KV jo īpaši apgalvo, ka Komisija izmantojusi septiņas bankas sindicētajā aizdevumā kā kritēriju. Komisija tam nepiekrīt, jo īpaši iemeslu dēļ, kas iepriekš izklāstīti 16. un 24. apsvērumā. KV arī apgalvo, ka Komisijai vajadzēja citādi izdarīt savus etalona aprēķinus. Ņemot vērā KV piebildes, Komisija izdarījusi dažas korekcijas savos aprēķinos, kā atspoguļots šajā regulā. Šajā regulā izklāstīto iemeslu dēļ citi aprēķina aspekti paliek nemainīgi. Visbeidzot KV iebilst, ka Komisijas atkārtotajā apsvērumā par kaitējumu nav nodalīta un nošķirta citu zināmu faktoru ietekme, jo īpaši attiecībā uz ekonomisko lejupslīdi, jaudas pārpalikumu un citiem nesubsidētiem importiem. Komisija nepiekrīt, jo īpaši iemeslu dēļ, kas iepriekš izklāstīti 100. un 123. apsvērumā.

(130)

Hynix pievienojas KV apgalvojumiem, kas izskatīti iepriekšējā apsvērumā. Papildu tam Hynix apgalvo, ka laikposms, kurā jāuzliek nodokļi, jāizbeidz 2006. gada 1. janvārī. Tas nav jautājums, kas bija apspriešanas vai PTO ekspertu grupas ieteikumu priekšmets; un tāpēc nav daļa no “pasākuma, kas jāpiemēro, lai ievērotu” ekspertu grupas ieteikumus, kas iekļauti šajā regulā. Šī regula nemaina gaidāmo galīgās regulas termiņa izbeigšanās datumu. Jautājums par pasākuma drīzu izbeigšanu drīzāk attiecas uz iespējamo starpposma pārskatu, nevis ekspertu grupas ziņojuma ieviešanas jomu. Hynix arī apgalvo, ka pārskatītā nodokļu likme jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no datuma, kurā pasākums vispirms tika attiecināts. Komisija tāpat uzskata, ka šis jautājums nav daļa no “pasākuma, kas jāpiemēro, lai ievērotu” un nekādā gadījumā tam nepiekrīt. Nekas atbilstīgās tiesību normās neliek Komisijai piemērot pārskatīto nodokli ar atpakaļejošu spēku, ekspertu grupa aprobežojas ar ieteikumu, ka jāpanāk pasākuma atbilstība, kas ir sasniegts ar šo regulu.

(131)

Infineon būtībā piekrīt atkārtotajam apsvērumam. Tomēr tas apgalvo, ka Komisijai drīzāk vajag uzlikt lielāku nodokli, pamatojoties uz aizstājēju kritēriju un sākotnējo apsvērumu par kaitējumu, nekā zemāku nodokli, kā izklāstīts šajā regulā. Komisija rūpīgi izskatīja šo prasību. Tomēr šajā regulā izklāstīto iemeslu dēļ un šīs regulas īpašā nolūka ekspertu grupas ieteikumu ieviešanai dēļ Komisija nav mainījusi savu sākotnējo apsvērumu šajā jautājumā.

(132)

Micron arī būtībā piekrīt atkārtotajam apsvērumam, atsaucoties uz informāciju un pierādījumiem, ieskaitot profesora J. Hausman sagatavoto eksperta ziņojumu, kas sliecas apstiprināt un atbalstīt Komisijas secinājumus. Tādēļ Micron piebildes neliek izdarīt nekādas izmaiņas šajos secinājumos kā tādos. Micron tālāk apgalvo, ka Komisijai atkārtoti jāapstiprina, pamatojoties uz pašreizējo PTO precedentu, ka KV 2001. gada maijā uzticēja vai deva norādījumus bankām veikt pārstrukturēšanas programmu, un jākompensē valsts institūciju piešķirtās subsīdijas. Komisija rūpīgi izskatīja šo apgalvojumu, kas principā ir vērtīgs. Tomēr, kā atzīmēts šajā regulā, 2001. gada maija pārstrukturēšanas programma nekādā gadījumā netiktu kompensēta, ņemot vērā, ka vislielāko labuma daļu veidotu 2001. gada oktobra pasākumos. Galvenokārt šā iemesla dēļ Komisija nolēma neatgriezties pie šiem jautājumiem šajā ieviešanas regulā.

(133)

Līdz ar to visas iesniegtās piebildes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā. Tomēr zināmas piebildes bija ārpus šīs regulas jomas, kas ir paredzēta tikai, lai ieviestu Strīdu izšķiršanas organizācijas ieteikumus. Tādēļ šādas piebildes neradīja nekādas izmaiņas šajā regulā,

1)

Regulas 1. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“2.   Galīgā kompensācijas maksājuma likme, kas piemērojama Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms muitas nodokļa nomaksas, ir šāda:

3.   Pēc muitas deklarācijas uzrādīšanas dalībvalsts muitas iestādēm DRAM daudzkombināciju formu laišanai brīvā apgrozībā deklarētājam vienotā administratīvā dokumenta (“VAD”) 44. ailē jānorāda identifikācijas numurs, kas atbilst turpmāk tabulā norādītajiem preces/izcelsmes aprakstiem. Galīgā kompensācijas maksājuma likme, kas piemērojama Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms muitas nodokļa nomaksas, ir šāda:

2)

Regulas 1. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5.   Ja VAD nav norādīts identifikācijas numurs, kā paredzēts 3. punktā, vai ja muitas deklarācijai nav pievienots paziņojums 4. punktā minētajos gadījumos, ja vien nav pierādīts pretējais, uzskata, ka DRAM daudzkombināciju formas izcelsme ir Korejā un ka to ir ražojuši citi uzņēmumi, kas nav Samsung, un piemēro kompensācijas muitas nodokļa likmi 32,9 % apjomā.

Gadījumā, ja dažās DRAM daudzkombināciju formās iekļautas DRAM mikroshēmas un/vai montētas DRAM nav skaidri marķētas un nav iespējams precīzi noteikt to ražotāju saskaņā ar 4. panta izklāstu, ja vien nav pierādīts pretējais, uzskata, ka DRAM mikroshēmu un/vai montētu DRAM izcelsme ir Korejas Republikā un tās ir ražojuši uzņēmumi, kam piemēro kompensācijas maksājumu. Tādā gadījumā DRAM daudzkombināciju formām piemērojamo kompensācijas maksājuma likmi aprēķina, pamatojoties uz Korejas Republikas izcelsmes DRAM mikroshēmu un/vai montētu DRAM brīvas Kopienas robežpiegādes cenas procentuālo daļu no DRAM daudzkombināciju formu brīvas Kopienas robežpiegādes cenas, kā noteikts 3. punktā iekļautās tabulas 2. līdz 7. rindā. Savukārt tādā gadījumā, ja iepriekšminēto DRAM mikroshēmu un/vai montētu DRAM vērtība ir tik liela, lai DRAM daudzkombināciju formām, kurās tās iekļautas, piešķirtu Korejas Republikas izcelsmi, DRAM daudzkombināciju formām piemēro kompensācijas muitas nodokļa likmi 32,9 % apjomā.”