Vienotais dokuments, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. panta 1. punkta d) apakšpunktā, un atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju attiecībā uz nosaukumu vīna nozarē: vienotā dokumenta un atsauces publicēšana

(2023/C 202/14)

Šī publikācija dod tiesības divu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (1) 98. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Terres du Midi”

PGI-FR-02484

Pieteikuma iesniegšanas datums: 28.9.2018.

1.   Reģistrējamais nosaukums

Terres du Midi

2.   Dalībvalsts

Francija

3.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

AĢIN — aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

4.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

5.   Vīna(-u) apraksts

Aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Terres du Midi” ir paredzēta nedzirkstošajiem sarkanvīniem, sārtvīniem un baltvīniem.

Iegūtajiem vīniem ir raksturīgi augļu aromāti, kuru intensitāte un veids atšķiras atkarībā no izmantotajām vīnogu šķirnēm un tehnoloģijām.

Parasti sarkanvīniem ar izteiktu krāsu (no aveņsarkanas līdz granātsarkanai), kas gatavoti no dažādu šķirņu vīnogu sajaukuma, lai iegūtu pilnmiesīgu, vijīgu un harmonisku struktūru, raksturīgas sarkano ogu vai pat garšvielu notis.

Baltvīniem raksturīgas nokrāsas no dzeltenzaļas līdz zeltaini dzeltenai. Arī šie baltvīni, kas gatavoti no dažādu šķirņu vīnogu sajaukuma, izceļas ar baltā mīkstuma augļu svaigumu un citrusaugļu notīm.

Sārtvīni ir izcili sabalansēti, pateicoties “Grenache”, “Syrah”, “Cinsault” un “Carignan” vīnogu šķirņu sajaukumam, no kā tiek iegūtas arī piesātinātākas krāsas — no persiku sārtas līdz aveņsārtai. Šiem svaigajiem sārtvīniem piemīt sarkano ogu un ziedu aromāti.

Attiecībā uz vīndarības metodēm vīniem ir jāatbilst visām prasībām, kādas izriet no Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	10
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

6.   Vīndarības metodes

a.   Galvenās vīndarības metodes

Attiecībā uz vīndarības metodēm vīniem ir jāatbilst prasībām, kādas izriet no Eiropas Savienības un valstu tiesību aktiem.

b.   Maksimālais ražas iznākums

AĢIN “Terres du Midi” sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni

120 hektolitri no hektāra

7.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Terres du Midi” apzīmēto vīnu ražošanai izmantojamo vīnogu novākšana, vinifikācija un šo vīnu gatavošana notiek šādu ģeogrāfisko apgabalu veidojošo komūnu teritorijā:

—	visās Odas (Aude), Ero (Hérault), Gāras (Gard) un Austrumpireneju (Pyrénées-Orientales) departamentu komūnās;

—	Lozēras (Lozère) departamentā: Gorges du Tarn Causses, Ispagnac, La Malène, Massegros Causses Gorges (tikai deleģētās komūnas Les Vignes teritorijā).

8.   Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“Alicante Henri Bouschet N”

“Alphonse Lavallée N”

“Altesse B”

“Alvarinho” / “Albariño”

“Aramon N”

“Aramon blanc B”

“Aramon gris G”

“Aranel B”

“Arinarnoa N”

“Arvine B” / “Petite Arvine”

“Aubun N” / “Murescola”

“Auxerrois B”

“Baco blanc B”

“Bourboulenc B” / “Doucillon blanc”

“Cabernet franc N”

“Cabernet Sauvignon N”

“Caladoc N”

“Cardinal Rg”

“Carignan N”

“Carignan blanc B”

“Carmenère N”

“Chambourcin N”

“Chardonnay B”

“Chasan B”

“Chasselas B”

“Chasselas rose Rs”

“Chenanson N”

“Chenin B”

“Cinsaut N” / “Cinsault”

“Clairette B”

“Clairette rose Rs”

“Colombard B”

“Cot N” / “Malbec”

“Couderc noir N”

“Counoise N”

“Danlas B”

“Egiodola N”

“Fer N” / “Fer Servadou” / “Braucol” / “Mansois” / “Pinenc”

“Gamay N”

“Gamay de Chaudenay N”

“Gewurztraminer Rs”

“Grenache N”

“Grenache blanc B”

“Grenache gris G”

“Gros Manseng B”

“Jurançon blanc B”

“Landal N”

“Listan B” / “Palomino”

“Lival N”

“Lledoner pelut N”

“Macabeu B” / “Macabeo”

“Marsanne B”

“Marselan N”

“Mauzac B”

“Merlot N”

“Meunier N”

“Mondeuse N”

“Morrastel N” / “Minustellu” / “Graciano”

“Mourvèdre N” / “Monastrell”

“Muscadelle B”

“Muscat d’Alexandrie B” / “Muscat” / “Moscato”

“Muscat de Hambourg N” / “Muscat” / “Moscato”

“Muscat à petits grains blancs B” / “Muscat” / “Moscato”

“Muscat à petits grains roses Rs” / “Muscat” / “Moscato”

“Muscat à petits grains rouges” Rg / “Muscat” / “Moscato”

“Nielluccio N” / “Nielluciu”

“Négrette N”

“Parrellada B”

“Petit Manseng B”

“Petit Verdot N”

“Pinot gris G”

“Pinot noir N”

“Portan N”

“Ravat blanc B”

“Riesling B”

“Rivairenc N” / “Aspiran noir”

“Rivairenc blanc B” / “Aspiran blanc”

“Roussanne B”

“Sauvignon B” / “Sauvignon blanc”

“Sauvignon gris G” / “Fié gris”

“Savagnin rose Rs”

“Sciaccarello N”

“Semillon B”

“Servant B”

“Seyval B”

“Sylvaner B”

“Syrah N” / “Shiraz”

“Tannat N”

“Tempranillo N”

“Terret blanc B”

“Terret gris G”

“Terret noir N”

“Ugni blanc B”

“Verdelho B”

“Vermentino B” / “Rolle”

“Villard blanc B”

“Villard noir N”

“Viognier B”

9.   Saiknes apraksts

9.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

AĢIN “Terres du Midi” apgabals atrodas Francijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, un aptver Gāras (Gard), Ero (Hérault), Odas (Aude) un Austrumpireneju (Pyrénées-Orientales) departamentus, kā arī dažas Lozēras (Lozère) departamenta komūnas. Lejaslangdoka un, precīzāk, Gāras, Ero un Odas departamenti veido Vidusjūras loka teritoriju, kur vīnkopība ir gandrīz vienīgais saimniecības veids un ko kopš 19. gadsimta sākuma sauc par “Dienvidu vīndārzu”.

Ģeogrāfiskajā apgabalā ir dažādi augsnes apstākļi, no kuriem raksturīgākās ir augsto nogāžu skābā slānekļa zonas, vīndārzu plato un līdzenumu kaļķainās augsnes, kā arī akmeņainas aluviālās terases, kuru kopīgā iezīme ir sausa, ne pārāk auglīga augsne, kas ir labvēlīga vīnogulāju augšanai un ļauj dziļi iesakņoties. No Sevēnu (Cévennes) kalniem, Melnajiem kalniem (Montagne Noire) un Pireneju sānu grēdām līdz lagūnu piekrastei AĢIN “Terres du Midi” apgabals, ko šķērso Odas (Aude), Orbas (Orb), Ero (Hérault), Vidurlas (Vidourle) un Gardonas (Gardon) upes, veido plašu amfiteātri ar skatu uz Vidusjūru.

Šajā teritorijā valda Vidusjūras klimats, kas ir labvēlīgs vīnogulājiem ar karstām un sausām vasarām un maigām ziemām, ko papildina lietus periodi rudenī un pavasarī.

Šajā apgabalā pūš vairāki vēji. “Jūras vējš” regulāri un dažreiz ar spēku pāršalc Lionas līci, īpaši vīnogu nogatavošanās laikā. Ar vēju atnestās jūras šļakatas regulē temperatūru. Sauss un spēcīgs ziemeļu vai rietumu vējš (tramontāns, cers un mistrāls) veicina labu vīndārzu veselību. Šie klimatiskie apstākļi veicina vīnogu šķirņu ieaugšanu dažādos ekoloģiskajos apstākļos. Šajā teritorijā sajaucas trīs zonalitātes: kalni un plakankalnes, priekškalnes un kalnu nogāzes joslas un, visbeidzot, piekrastes līdzenums. To raksturo vīnkopības monokultūra, kas stiepjas no Ronas deltas līdz Spānijas robežai.

9.2.   Produkta specifika

AĢIN “Terres du Midi” ir Dienvidfrancijas vīnkopības vēstures produkts. Šajā teritorijā vīni ir darīti jau kopš pirmo Rietumeiropas vīndārzu iekopšanas Agdas (Agde) tuvumā — ap 600. gadu pirms mūsu ēras.

1907. gads bija kulminācija vīnkopības krīzei, kas ietvēra tādus aspektus, kas saistīti ar vīna ražošanu, sabiedrisko dzīvi un vīnkopības saimniecību ekonomiku. Dažādie nodokļi, pārprodukcija un krāpšana veicināja neapmierinātību. Cenas nokritās, un samazinājās vīnu kvalitāte. Saskaroties ar varas iestāžu nepiekāpību, Langdokas vīnkopji izveidoja vairākas vīnkopības aizsardzības komitejas ar delegācijām vairākumā Dienvidfrancijas komūnu, kas drīz tika apvienotas Vispārējā Dienvidfrancijas vīnkopju konfederācijā (Confédération Générale des Vignerons du Midi). Attiecīgi izveidojās jēdziens “Dienvidu vīna reģions” (“Midi Viticole”), valstij atzīstot šīs konfederācijas statusu, kas ļāva atjaunot dialogu un piedāvāt risinājumus, lai novērstu šo krīzi (nodokļu samazināšana, krāpšanas apkarošana, vīnu deklarēšanas un aprites noteikumi, amnestija). Šīs kustības dibināšanas aktā tika skaidri norādītas “Dienvidu vīna reģiona” kontūras, kas aptver četrus vīnkopības departamentus: Austrumpirenejus, Odu, Ero un Gāru. Šīs teritorijas ir paredzētas gandrīz tikai vīnogulāju audzēšanai.

1964. gadā tika izveidota koncepta “kantona vīns” (“Vin de canton”) precīza un juridiska definīcija, atsaucoties uz ražošanas administratīvo apgabalu ar tā augsnes un klimatisko īpašību kopumu. Ar 1968. gada dekrētu šie “kantona vīni” tika pārdēvēti par “vietējiem vīniem” (“Vin de pays”), kas vispirms tika identificēti ar to ražošanas departamenta nosaukumu, un tiem bija jāatbilst noteiktiem ražošanas kritērijiem, kas garantē augstu kvalitāti. Šis solis ļāva “Dienvidu vīniem” baudīt īpašās atzīšanas priekšrocības, kas noveda pie AĢIN “Terres du Midi” izveidošanās.

AĢIN “Terres du Midi” produkcija sasniedz 100 000 hektolitru, ko veido trīs krāsu vīni. Lielāko daļu veido sarkanvīni (55 % no produkcijas). Tiem seko sārtvīni (35 %), un klāstu papildina arī baltvīni.

Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādei “Terres du Midi” galvenokārt raksturīgs vīnogu šķirņu sajaukums, kas var būt veidots no reģiona tradicionālajām vīnogu šķirnēm vai citu vīna reģionu šķirnēm.

Šo vīnogu šķirņu ieaudzēšana ir iespējama, pateicoties vīnkopju pieredzei, kuri, lai iegūtu kvalitatīvas vīnogas, audzē vīnogulājus, ņemot vērā dažādos augsnes apstākļus, kas ir raksturīgi ģeogrāfiskajam apgabalam. Pateicoties būtiskajai karstā un sausā Vidusjūras klimata ietekmei, visu šķirņu vīnogas visā apgabalā sasniedz pilnīgu gatavību, un tiek saglabāti un pat stiprināti to primārie aromāti. Tādējādi iegūtajiem vīniem ir raksturīgi kvalitatīvi aromāti — augļu un ziedu —, un to intensitāte un raksturs atšķiras atkarībā no vīnogu šķirņu sajaukuma.

Sarkanvīniem sajaukšanu izmanto, lai iegūtu augļainus, vijīgus vīnus ar gataviem un harmoniskiem tanīniem, kas raksturīgi AĢIN vīniem. Baltvīniem un sārtvīniem sajaukšana ļauj iegūt lielisku sabalansētību, saglabāt vīnu svaigumu un to aromātisko kvalitāti, saglabājot ne tikai baltvīnu augļainumu, bet arī sārtvīnu ziedu aromātu.

9.3.   Cēloniskā saikne starp ģeogrāfiskā apgabala specifiku un produkta specifiku

Saikne ar produkta izcelsmi ir balstīta uz produkta īpašībām, kas izriet no ģeogrāfiskā apgabala augsnes un klimatiskajām īpatnībām, kā arī no vīnogu šķirņu izvēles, kas šīs īpašības ietekmē būtiski.

Ģeogrāfiskā apgabala augsnes un klimatiskajām īpatnībām, kā arī vīnogu šķirņu izvēlei ir vislielākā ietekme uz produkta īpašībām. Pateicoties būtiskajai karstā, sausā un vējainā Vidusjūras klimata ietekmei uz šīs AĢIN vīnogu šķirnēm, vīnogas visā apgabalā sasniedz pilnīgu gatavību, un tām ir izteikts aromāts.

Nosaukums “Terres du Midi” atspoguļo teritorijas īpatnības, Vidusjūras reģiona augsnes un klimatiskos apstākļus, kas veicina dažādo vīnogu šķirņu nogatavošanos un to primāro aromātu izpausmi, kas vieno visus vīnkopjus, kuri apņēmušies radīt patīkamus un gardus aromātiskos vīnus no šīm pārsvarā vīnkopībai paredzētajām zemēm.

No Sevēnu (Cévennes) kalniem, Melnajiem kalniem (Montagne Noire) un Pireneju sānu grēdām līdz lagūnu piekrastei AĢIN “Terres du Midi” apgabals, ko šķērso Odas (Aude), Orbas (Orb), Ero (Hérault), Vidurlas (Vidourle) un Gardonas (Gardon) upes, veido plašu amfiteātri ar skatu uz Vidusjūru.

Šajā ģeogrāfiskajā apgabalā ir dažādi augsnes apstākļi, kuru kopīgā iezīme ir sausas, ne tik auglīgas augsnes, kas, ļaujot izveidoties dziļai sakņu sistēmai, ir labvēlīgas daudzu vīnogu šķirņu ieaudzēšanai. Vīnogulājs saglabā nemainīgu veģetatīvo spēku, kas ļauj regulāri iegūt pilnmiesīgu vīnogu ražu. Pateicoties šīs labi vēdinātas teritorijas reljefa īpatnībām, visā teritorijā – no kalniem līdz saulainajai piekrastei – karstums tiek regulēts, un tas nodrošina dažādām vīnogulāju šķirnēm labus attīstības un nogatavošanās apstākļus, kuri ļauj vīnogām saglabāt svaigumu un aromātisko potenciālu, kas raksturo ar šo AĢIN apzīmētos vīnus. Baltvīnu gadījumā vēju labvēlīgā ietekme uz vīnogulājiem, kuri lielākoties ir stādīti līdzenumos, aizsargā vīnogas no sausuma, un tas piešķir vīniem svaigumu un augļainumu. Sarkanvīni, kam ir raksturīgi sarkano ogu un garšvielu aromāti, labs tanīnu un spirtu līdzsvars, šīs īpašības iegūst sausā, saulainā un vējainā klimata ietekmē uz vīnogu šķirnēm. Sārtvīni, kas atkarībā no sajaukuma ir svaigi, augļaini vai ar ziedu notīm, aromātu un svaiguma līdzsvaru iegūst, pateicoties saules un jūras vēja kopīgajai ietekmei.

Vīndari, izmantojot mākslu sajaukt vīnogu šķirņu primārās īpašības (krāsa, aromāti, tanīni, spirgtums), kas ir izteiktas šajā teritorijā, katras krāsas vīna organoleptisko īpašību profilā ietver šīs atšķirīgās iezīmes, kas vienmēr ir aromātiskas, vijīgas un svaigas. Sarkanvīni, kas iegūti no izteiktas krāsas un garšas vīnogu šķirnēm, ir piesātinātā krāsā — no aveņsarkanas līdz granātsarkanai. To buķetē ir jūtami sarkano ogu vai pat garšvielu aromāti. Garšā atklājas tanīna notis, kas ir vijīgas un harmoniskas. Baltvīniem raksturīgas nokrāsas no dzeltenzaļas līdz zeltaini dzeltenai. Gatavoti no aromātisku un skābu vīnogu šķirnēm, šie baltvīni izceļas ar baltā mīkstuma augļu svaigumu un citrusaugļu notīm. Sārtvīnus iegūst, sajaucot vīnogu šķirnes ar intensīvu krāsojumu un augļainas vīnogu šķirnes, no kā izveidojas svaigi vīni ar sarkano ogu akcentiem, kuros jaušamas ziedu notis.

Šie faktori, sajaukšanas meistarība un “Dienvidu vīna reģiona” organizācija ap ciešo, kolektīvo vīnkopības struktūru tīklu ir AĢIN “Terres du Midi” raksturīgās īpašības.

Tas veido reālu bāzi reģionālās vīnkopības ekonomikas attīstībai. Vīnogulāji un vīns ir trīs ceturtdaļu Dienvidu departamentu lauku ciematu saimnieciskās darbības pamatā.

10.   Būtiski papildu nosacījumi

Marķējums

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts:

Stingri aizliegts norādīt vienu vai vairākas vīnogu šķirnes.

Ja norādi “Indication géographique protégée” (“Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”) aizstāj ar tradicionālo norādi “Vin de pays” (“Vietējais vīns”), marķējumā ir obligāti jāiekļauj Eiropas Savienības AĢIN logotips.

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts:

Tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts, paredzot atkāpi attiecībā uz vinifikāciju un vīna gatavošanu, vīniem, kuri apzīmējami ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Terres du Midi”, veido tālāk norādītie kantoni, kuri robežojas ar Odas (Aude), Ero (Hérault), Gāras (Gard) un Austrumpireneju (Pyrénées-Orientales) departamentiem:

Arles, Avignon (Avignon-1, Avignon-2, Avignon-3), Haute-Ariège (komūnas Ax-les-Thermes, Artigues, Ascou, Carcanières, Ignaux, Mérens-les-Vals, Mijanès, Montaillou, Orgeix, Orlu, Ornolac-Ussat-les-Bains, Perles-et-Castelet, Le Pla, Prades, Le Puch, Quérigut, Rouze, Savignac-les-Ormeaux, Sorgeat, Tignac un Vaychis), Collet de Dèze (komūnas Le Collet-de-Dèze, Barre-des-Cévennes, Bassurels, Cassagnas, Cans un Cévennes tikai Saint-Julien-d’Arpaon, Fraissinet-de-Fourques, Gabriac, Moissac-Vallée-Française, Molezon, Le Pompidou, Saint-André-de-Lancize, Saint-Etienne-Vallée-Française, Saint-Germain-de-Calberte, Saint-Hilaire-de-Lavit, Saint-Julien-des-Points, Saint-Martin-de-Boubaux, Saint-Martin-de-Lansuscle, Saint-Michel-de-Dèze, Saint-Privat-de-Vallongue, Sainte-Croix-Vallée-Française un Ventalon en Cévennes teritorijā), Bollène, Bourg-Saint-Andéol (komūnas Bourg-Saint-Andéol, Bidon, Gras, Larnas, Saint-Just-d’Ardèche, Saint-Marcel-d’Ardèche, Saint-Martin-d’Ardèche un Saint-Montan), Causses-Rougiers (komūnas La Cavalerie, Arnac-sur-Dourdou, Brusque, Camarès, Le Clapier, Cornus, La Couvertoirade, Fayet, Fondamente, Gissac, L’Hospitalet-du-Larzac, Lapanouse-de-Cernon, Marnhagues-et-Latour, Mélargues, Montagnol, Peux-et-Couffouleux, Saint-Beaulize, Saint-Jean-et-Saint-Paul, Sainte-Eulalie-de-Cernon, Sauclières, Sylvanès, Tauriac-de-Camarès un Viala-du-Pas-de-Jaux), Tarn et Causses (komūnas Campagnac, La Capelle-Bonance, La Cresse, Mostuéjouls, Peyreleau, Rivière-sur-Tarn, La Roque-Sainte-Marguerite, Saint-André-de-Vézines, Saint-Laurent-d’Olt, Saint-Martin-de-Lenne, Saint-Saturnin-de-Lenne un Veyreau),Châteaurenard (komūnas Châteaurenard, Barbentane, Boulbon, Eyragues, Graveson, Saint-Pierre-de-Mézorgues, Noves, Rognonas un Tarascon), Haute-Ardèche (komūnas Coucouron, Issanlas, Issarlès, Le Lac-d’Issarlès, Lachapelle-Graillouse, Lanarce, Lavillatte un Lespéron), La Montagne Noire, Le Pastel (komūnas Garrevaques, Palleville, Soual un Viviers-lès-Montagnes), Hautes Terres d’Oc (komūnas Lacaune, Anglès, Barre, Berlats, Escroux, Espérausses, Gijounet, Lamontélarié, Lasfaillades, Moulin-Mage, Murat-sur-Vèbre, Nages, Senaux un Viane), Pays d’Olmes (komūnas Lavelanet, L’Aiguillon, Bélesta, Bénaix, Carla-de-Roquefort, Dreuilhe, Fougax-et-Barrineuf, Ilhat, Lesparrou, Leychert, Lieurac, Montferrier, Montségur, Nalzen, Péreille, Raissac, Roquefixade, Roquefort-les-Cascades, Saint-Jean-d’Aigues-Vives, Sautel un Villeneuve-d’Olmes), Saint-Etienne-du-Valdonnez (komūnas Altier, Pied-de-Borne, Pont-de-Montvert-Sud Mont Lozère, Pourcharesses, Prévenchère, Saint-André-Capcèze, Vialas un Villefort), Le Pontet (komūnas Le Pontet un Vedéne), Cévennes Ardéchoises (komūnas Les Vans, Les Assions, Banne, Beaumont, Berrias-et-Casteljau, Chambonas, Dompnac, Gravières, Laboule, Loubaresse, Malarce-sur-la-Thines, Malbosc, Montselgues, Saint-André-de-Cruzières, Saint-Mélany, Saint-Paul-le-Jeune, Saint-Pierre-Saint-Jean, Saint-Sauveur-de-Cruzières, Sainte-Marguerite-Lafigère, Les Salelles un Valgorge), Mazamet-1, Mazamet-2 Vallée du Thoré, Castres (komūna Saint-Salvy-de-la-Balme), Florac (komūnas Gatuzières, Hures-la-Parade, Meyrueis, Le Rozier un Saint-Pierre-des-Tripiers), Mirepoix, Escalquens (komūnas Auragne, Caignac, Calmont, Gibel, Mauvaisin, Monestrol, Montgeard, Nailloux, Saint-Léon un Seyre), Millau-2 (komūnas Nant un Saint-Jean-du-Bruel), Orange, Revel (komūnas Revel, Avignon-et-Lauragais, Beauteville, Bélesta-en-Lauragais, Cessales, Falga, Folcarde, Gardouch, Juzes, Lagarde, Lux, Mauremont, Maurens, Montclair-Lauragais, Montégut-Lauragais, Montesquieu-Lauragais, Montgaillard-Lauragais, Mourvilles-Hautes, Nogaret, Renneville, Rieumajou, Roumens, Saint-Félix-Lauragais, Saint-Germier, Saint-Julia, Saint-Rome, Saint-Vincent, Trébons-sur-la-Grasse, Vallègue, Vaudreuille, Vaux, Vieillevigne, Villefranche-de-Lauragais un Villenouvelle), Les Portes d’Ariège (komūnas Saverdun, La Bastide-de-Lordat, Brie, Canté, Esplas, Gaudiès, Justiniac, Labatut, Lissac, Mazères, Montaut, Saint-Quirc, Trémoulet un Le Vernet), Sorgues, Salon de Provence-1 (komūnas Mas-Blanc-des-Alpilles un Saint-Etienne-du-Grès), Vallon-Pont-d’Arc (komūnas Vallon-Pont-d’Arc, Balazuc, Bessas, Labastide-de-Virac, Lagorce, Organc-d’Aven, Pradons, Ruoms, Saint-Remèze, Salavas, Sampzon un Vagnas), Vaison-la-Romaine (komūnas Camaret-sur-Aigues, Travaillan un Violès).

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-e251ee13-3a0d-45e8-a272-733874b7a36a

---

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.