Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 16. augustā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 8. jūnija spriedumu apvienotajās lietās T-363/19 un T-456/19 Apvienotā Karaliste un ITV/Komisija

(Lieta C-555/22 P)

(2022/C 441/11)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji: L. Baxter, Agent, P. Baker QC un T. Johnston, Barrister)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, ITV plc, LSEGH (Luxembourg) Ltd, London Stock Exchange Group Holdings (Italy) Ltd

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu un/vai pārkāpusi Eiropas Savienības tiesības, jo tā esot sagrozījusi lietas pamatā esošos faktus un devusi tiem nepareizu tiesisku raksturojumu, kad tā secināja, ka atsauces sistēma ir Apvienotās Karalistes CFC (kontrolēti ārvalstu uzņēmumi) tiesiskais regulējums.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nolemjot, ka Apvienotās Karaliste CFC tiesiskais regulējums esot sniedzis priekšrocību. Šī tiesību kļūda izriet no faktu sagrozīšanas un nepareiza faktu raksturojuma saistībā ar nozīmīgu amatpersonu pienākumu lomu Apvienotās Karalistes CFC tiesiskajā regulējumā un attiecībās starp 5. un 9. nodaļu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, vērtējot Apvienotās Karalistes CFC tiesiskā regulējuma mērķi un selektivitāti. Pārsūdzētājā spriedumā esot ietverti vairāki atkārtoti sagrozījumi un/vai acīmredzamas kļūdas izpratnē saistībā ar nozīmīgu amatpersonu pienākumu lomu Apvienotās Karalistes CFC tiesiskajā regulējumā un attiecībās starp 5. un 9. nodaļu. Vispārējā tiesa arī neesot norādījusi vai aplūkojusi Apvienotās Karalistes prasības pieteikuma galvenos elementus, pārkāpjot savu pienākumu norādīt pamatojumu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa neesot aplūkojusi Apvienotās Karalistes argumentu, ka Komisijas lēmumā (1) veiktā nošķiršana starp Apvienotās Karalistes nozīmīgu amatpersonu pienākumiem un Apvienotās Karalistes saistīto kapitālu ir neracionāla, pārkāpjot pienākumu norādīt pamatojumu. Turklāt Vispārējā tiesa esot noraidījusi administratīvā praktiskuma apsvērumu kā attaisnojumu divu iemeslu dēļ saistībā ar apgalvoto pierādījumu neesamību Vispārējā tiesā, lai gan ne viens, ne otrs nav ilgtspējīgs, un abi ir saistīti ar skaidru faktu sagrozīšanu attiecībā uz pierādījumiem Tiesā.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējās tiesas pamatojumā esot acīmredzama pieļauta tiesību kļūda attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanas brīvības prasību un 2006. gada 12. septembra sprieduma Cadbury Schweppes un Cadbury Schweppes Overseas, C-196/04, EU:C:2006:544, (“Cadbury Schweppes”“lieta”) nozīmi, kas norāda uz minētās lietas neņemšanu vērā. Vispārējās tiesas secinājums šajā ziņā norāda uz vairākām kļūdām. Pirmkārt, attiecīgais secinājums ir balstīts uz nozīmīgu amatpersonu pienākumu lomas Apvienotās Karalistes tiesiskajā regulējumā nepareizu izpratni. Otrkārt, šķiet, ka Vispārējā tiesa izdarījusi pieņēmumu, ka Apvienotā Karaliste ir pieņēmusi tikai teritoriālu sistēmu. Treškārt, šajā pārsūdzētā sprieduma daļā nav norādīts vai aplūkots būtisks Apvienotās Karalistes arguments saistībā ar Cadbury Schweppes lietu virknes ietekmi uz Apvienotās Karalistes CFC tiesiskā regulējuma izstrādi.

(1)  Komisijas lēmums (ES) 2019/1352 (2019. gada 2. aprīlis) par valsts atbalstu SA.44896, ko Apvienotā Karaliste īstenojusi attiecībā uz kontrolētu ārvalstu uzņēmumu grupu finansēšanas atbrīvojumu (OV 2019 L 216, 1. lpp.).