1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (1) 124. panta d) punkts, skatīts kopā ar tās 128. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka šajos noteikumos ietvertais formulējums “pretprasība par spēkā neesamības paziņošanu” var nozīmēt prasību par spēkā neesamības paziņošanu tikai tiktāl, ciktāl tā ir saistīta ar prasītāja prasību par Eiropas Savienības preču zīmes pārkāpumu, kas ļauj valsts tiesai neizskatīt pretprasību par spēkā neesamības atzīšanu plašākā apmērā par to, kas ir saistīts ar prasītāja prasību par pārkāpumu?

2)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi 129. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka minētais noteikums, paredzot “procesuālos noteikumus, kas reglamentē tā paša veida procesus saistībā ar valsts preču zīmēm”, ir attiecināms uz valsts procesuālajiem noteikumiem, kas būtu piemērojami konkrētajā tiesvedībā par Eiropas Savienības preču zīmes pārkāpumu (kā arī tiesvedībā par pretprasību par spēkā neesamības atzīšanu), vai arī tas ir vispārīgi attiecināms uz valsts procesuālajiem noteikumiem, kuri ir paredzēti dalībvalsts tiesību sistēmā, kas ir būtiski gadījumā, ja, ņemot vērā konkrētās tiesvedības par Eiropas Savienības preču zīmes pārkāpumu ierosināšanas datumu, procesuālie noteikumi, kas reglamentē pretprasību par preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu, kas attiecas uz valsts preču zīmēm, dalībvalsts tiesību sistēmā nebija paredzēti?