Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Pārrobežu sabiedriskie pakalpojumi Eiropā”

(2021/C 106/04)

Ziņotājs: Pavel BRANDA (ECR/CZ), Radlo komūnas padomes priekšsēdētāja vietnieks

I.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

Gandrīz trešā daļa ES iedzīvotāju dzīvo un strādā Eiropas pierobežas reģionos. Valstu robežām ir tieša un netieša ietekme uz viņu dzīvi. Pierobežas reģionu iedzīvotāji bieži saskaras ar tādām īpašām problēmām kā darba atrašana, piekļuve veselības aprūpei un citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, ikdienas braucieni no mājām uz darbu un atpakaļ, kā arī administratīvo problēmu pārvarēšana. Pārrobežu sadarbība ir izrādījusies visefektīvākais instruments, kas ļauj pārvarēt robežu radītos šķēršļus un sašķeltību un stiprināt pierobežas reģionu teritoriālo kohēziju.

Piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem pierobežas reģionos, it īpaši ļoti mazapdzīvotos pierobežas reģionos, bieži ir ierobežotāka nekā centrālajos un galvaspilsētas reģionos, un šis aspekts saasinās tajos reģionos, kuri saskaras arī ar demogrāfiskām problēmām, un tas ir spēcīgs faktors, kas nosaka dzīves kvalitāti. No pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas labumu varētu gūt ne tikai iedzīvotāji vien, tā varētu būt gan rentablāka, pakalpojumiem kļūstot plašāk pieejamiem, gan izmaksu ziņā lietderīgāka.

Veiksmīga pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšana varētu veicināt arī sapratni starp kaimiņiem un tik vajadzīgās uzticēšanās veidošanu. Šādi pakalpojumi tieši ietekmētu to, kā tiek uztverta Eiropas Savienība, un palīdzētu stiprināt Eiropas identitāti.

Pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu plašāka pieejamība varētu palīdzēt mazināt robežu nelabvēlīgo ietekmi un uzlabot dzīves kvalitāti pierobežas reģionos dzīvojošajiem. Pienācīgi risinot jautājumu, ko rada vajadzība pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem iekšējos pierobežas reģionos un pie ārējās robežas, Eiropas Savienība miljoniem iedzīvotāju, kuri gūtu labumu no šādiem pakalpojumiem, apliecinātu, ka tai ir skaidra pievienotā vērtība.

Eiropas Telpiskās plānošanas un kohēzijas novērošanas tīkla (ESPON) veikta mērķorientēta analīze (1) sniedz pirmo pārskatu par tematu “Pārrobežu sabiedriskie pakalpojumi”. Tajā raksturots stāvoklis, kā arī sniegti daži ieteikumi. Šajā sarežģītajā situācijā, ar ko saskaramies un kas prasa saskaņotu reakciju, lai risinātu pašreizējās problēmas, tagad Reģionu komitejai ar šo atzinumu būtu jāuzņemas politiskā iniciatīva, lai panāktu, ka jautājumam par pārrobežu sabiedriskajiem pakalpojumiem tiek pievērsta lielāka uzmanība, un lai paustu politiskus ieteikumus no vietējo un reģionālo pašvaldību skatpunkta, kā arī noteiktu nākamos pasākumus, kas ES iestādēm un citām ieinteresētajām personām jāveic ar mērķi turpmāk paaugstināt pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti un padarīt to sniegšanu plašāku.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

uzskata, ka, lai pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu sniegšana būtu veiksmīga, efektīva un plašāka, svarīgi ir šādi trīs instrumenti/nosacījumi: tiesiskais regulējums, struktūras un finansējums. Tā kā šādiem pakalpojumiem ir Eiropas mēroga raksturs, Eiropas Savienībai būtu jāuzņemas aktīva un vadoša loma minēto instrumentu/nosacījumu nodrošināšanā. Lai pārrobežu kontekstā novērstu un/vai samazinātu izmaksas, ir vajadzīga valsts, reģionālo un vietējo iestāžu sadarbība atbilstīgi partnerības principam;

ES tiesiskais regulējums

ES tiesiskā regulējuma pievienotā vērtība

2.

uzsver: lai varētu efektīvi ieviest un pārvaldīt pārrobežu sabiedriskos pakalpojumus, kas apmierinātu pierobežas reģionu iedzīvotāju vajadzības, ir vajadzīgs ES tiesiskais regulējums, Tas apliecinātu skaidru ES pievienoto vērtību, jo pašreizējais regulējums bieži rada pārmērīgu administratīvo slogu un izmaksas, kas daudzām vietējām un reģionālajām pašvaldībām liek atteikties no saviem plāniem;

3.

šajā saistībā stingri atbalsta Eiropas pārrobežu mehānisma izveides priekšlikumu, kas pašlaik ir bloķēts Eiropas Savienības Padomē. Tāpēc aicina prezidentvalsti Portugāli paātrināt tā pieņemšanu;

4.

uzskata, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu pārrobežu sadarbība un pārrobežu pakalpojumu sniegšana būtībā ir eiropeiska un ka to visefektīvāk var risināt ES līmenī, cieši sadarbojoties ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm (partnerības princips);

ES tiesību aktu īstenošana pārrobežu reģioniem labvēlīgā veidā

5.

aicina Eiropas Komisiju kā iestādi, kas atbild par ES tiesību aktu īstenošanas uzraudzību, un galvenokārt dalībvalstis un reģionus, kuriem ir likumdošanas pilnvaras, direktīvu transponēšanu koordinēt ar kaimiņvalstīm un kaimiņreģioniem, lai koordinācijas trūkuma dēļ nerastos jauni juridiskie šķēršļi un administratīvā asimetrija; vienlaikus aicina dalībvalstis un reģionus, kuriem ir likumdošanas pilnvaras, pārbaudīt savu valsts vai reģionālo tiesisko regulējumu saistībā ar tā ietekmi uz pierobežas teritorijām;

6.

norāda, ka ietekmes novērtējumi var sniegt lielisku ieskatu ES tiesību aktu darbībā, un aicina Eiropas Komisiju, kā arī dalībvalstis un reģionus, kuriem ir likumdošanas pilnvaras, noteikt metodes, kas ļautu veikt efektīvus pārrobežu ietekmes novērtējumus;

Pārrobežu kontaktpunkti Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātos

7.

aicina Eiropas Komisiju, izstrādājot politikas pasākumus, transversāli ņemt vērā robežreģionu situāciju un visos ģenerāldirektorātos izraudzīties pārrobežu kontaktpunktus, kas potenciāli varētu risināt pārrobežu jautājumus, it īpaši vides, neatliekamās palīdzības dienestu, riska pārvaldības, transporta, veselības aprūpes, izglītības, telpiskās plānošanas, digitalizācijas, komunikācijas, kultūras, tūrisma, ekonomikas attīstības un nodarbinātības jomā (2). Izstrādājot jaunus un pārskatot esošos ES tiesību aktus būtu jāņem vērā pārrobežu pakalpojumu sniegšana minētajās nozīmīgajās jomās, lai atbalstītu to īstenošanu;

Valstu pārrobežu kontaktpunkti

8.

aicina dalībvalstis un reģionus, kam ir likumdošanas pilnvaras, izveidot stabilus, pastāvīgus starpiestāžu nacionālos pārrobežu kontaktpunktus, kuri apmainītos ar pieredzi un apspriestu problēmas, ar ko vietējās un reģionālās pašvaldības saskaras konkrētā pierobežas reģionā, koordinētu ES tiesību aktu īstenošanu un tiektos sistemātiski likvidēt robežu radītos šķēršļus (arī saistībā ar pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu ieviešanu un sniegšanu). Šādi kontaktpunkti (ja tos ieviesīs attiecīgajā reģionā) varētu būt tās pašas struktūras, kas ierosinātas Eiropas pārrobežu mehānisma (ECBM) regulā, taču tiem būtu plašāki pienākumi. Šādos kontaktpunktos būtu jānorīko tāda atbildīgā persona, kas pārvalda pierobežas teritorijas oficiālās valodas. Šādiem kontaktpunktiem darbojoties, vajadzētu tikt novērstiem vietējo un reģionālo dalībnieku konstatētajiem šķēršļiem. Kontaktpunkti varētu novērtēt apstākļus pierobežas reģionos un ierosināt kopīgas koncepcijas un pasākumus, kas, optimizējot abās robežas pusēs pieejamos resursus un izveidojot koordinācijas mehānismus ar pārrobežu programmām un citām ES iniciatīvām, nodrošinātu labākus pakalpojumus iedzīvotājiem. ES Robežu kontaktpunktam būtu jānodrošina koordinācija un metodiskais atbalsts, kā arī jāveicina paraugprakses piemēru apmaiņa starp pierobežas reģioniem Eiropā;

9.

aicina dalībvalstis izrādīt lielāku elastību attiecībā uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras vēlas ieviest pārrobežu sabiedriskos pakalpojumus, jo, izmantojot elastību, ad hoc risinājumus un ātru reakciju no attiecīgajiem valsts pārstāvjiem, pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu īstenošanai un uzturēšanai varētu īsā laikā piedāvāt risinājumus, ar kuriem tiktu nodrošināta ilgtermiņa ilgtspēja. Arī starpvaldību nolīgumu, piemēram, nesenā Āhenes līguma, izmantošana varētu stimulēt pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

Robežu kontaktpunkts (REGIO ĢD)

10.

uzsver savu atbalstu REGIO ĢD Robežu kontaktpunktam un aicina palielināt tā darbībai nepieciešamos cilvēkresursus, ņemot vērā tā potenciālo jauno uzdevumu, proti, koordinēt nacionālos kontaktpunktus un dažādu ĢD kontaktpunktus;

Eiropas mehānisms juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai (Eiropas pārrobežu mehānisms)

11.

uzskata, ka attiecībā uz ES tiesību aktu īstenošanu Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta koordinēta pieeja pierobežas reģionos. Gadījumos, kad ar to nepietiek un kad valstu tiesību aktos nav paredzēta sadarbība, ES uzdevums būtu sagatavot Eiropas risinājumu/satvaru, ko pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji varētu izmantot;

12.

tāpēc stingri uzsver vajadzību pieņemt Eiropas Komisijas ierosināto jauno instrumentu – Eiropas pārrobežu mehānismu (3) – kā augšupēju tiesību instrumentu, kas visnotaļ būtu pienācīgs risinājums juridisko un administratīvu šķēršļu pārvarēšanai un piemērota tiesiskā regulējuma izstrādāšanai pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu konkrētās īstenošanas nolūkā;

13.

atkārtoti norāda, ka pastāvošo robežu radīto šķēršļu analīze, ko Eiropas Komisija veica pārrobežu pārskatā, un turpmākie b-solutions projekti skaidri liecina, ka praksē ir vajadzīgs šāds tiesību instruments. Vairāk nekā vienā trešdaļā no 43 analizētajiem b-solutions (4) gadījumiem Eiropas pārrobežu mehānisms būtu piemērots instruments, kas palīdzētu novērst šķēršļus. Tas it īpaši attiecas uz gadījumiem, kad ierosinātais risinājums liktu veikt grozījumus pašreiz piemērojamajā tiesiskajā vai administratīvajā regulējumā vienā robežas pusē;

14.

šajā kontekstā aicina vietējās un reģionālās ieinteresētās personas stiprināt savas spējas, lai varētu intensīvāk un efektīvāk darboties kā risinājumu “iniciatori” saskaņā ar ierosināto Eiropas pārrobežu mehānismu. Lai mehānismu īstenotu pareizi, vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jāspēj pietiekami izprast šķēršļus un tādējādi būt spējīgām skaidri noteikt izmantojamus juridiskus vai administratīvus risinājumus;

15.

norāda, ka ierosinātajai Eiropas pārrobežu mehānisma regulai ir potenciāls būt ļoti nozīmīgai ne tikai attiecībā uz pārrobežu sabiedriskajiem pakalpojumiem, bet arī uz pārrobežu sadarbību kopumā, jo tā varētu palīdzēt novērst pašreizējos šķēršļus un atbrīvot visu ekonomikas potenciālu ES pierobežas reģionos (5);

16.

mudina Eiropadomi atsākt apspriedes par Eiropas pārrobežu mehānisma regulu un steidzami pieņemt nostāju par priekšlikumu, lai regulu varētu ātri pieņemt;

17.

mudina dalībvalstis gādāt par to, ka pierobežas valstu samitos un jebkādos citos augstākā līmeņa pārrobežu sadarbības forumos darba kārtībā tiktu iekļautas debates par tematu “Mehānisms juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā”. Lēmumu pieņemšanas forumos iesniegtajai Eiropas Komisijas ierosinātā instrumenta analīzei ir jāpārliecina dalībvalstis par to, cik lietderīgs tas būtu, lai novērstu daudzus joprojām pastāvošos juridiskos un administratīvos šķēršļus pie ES robežām un līdz ar to ieviestu pārrobežu sabiedriskos pakalpojumus;

18.

ierosina Eiropas Komisijai, ieinteresētajām dalībvalstīm, reģioniem, kuriem ir likumdošanas pilnvaras, un pārrobežu struktūrām vietējā un reģionālajā līmenī pārbaudīt ierosinātā Eiropas pārrobežu mehānisma principus un procedūru piemērošanu konkrētos projektos, lai labāk izprastu, kā šis instruments varētu tikt piemērots konkrētos apstākļos un palīdzēt pārvarēt pašreizējos juridiskos un administratīvos šķēršļus. Daudzi pārrobežu apgabali iepriekš ir darbojušies kā pārrobežu sadarbības laboratorijas un uzrādījuši labus rezultātus pārrobežu problēmjautājumu risināšanā;

Pārrobežu struktūras

19.

norāda, ka ESPON analīze liecina, ka lielākajai daļai pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu ir vajadzīga jauna pārrobežu struktūra vai iestāde – visbiežāk bez jaunas juridiskas personas statusa. Ļoti bieži tika izmantotas vai pielāgotas pašreizējās struktūras. Ja tika izveidotas jaunas pārrobežu struktūras, tas tika darīts, izmantojot spēkā esošos starpvalstu nolīgumus, iekšzemes tiesību aktus vai Eiropas teritoriālās sadarbības grupu regulu;

20.

uzsver priekšrocības, ko sniedz pastāvīgas pārrobežu struktūras, kam ir pašām savi darbinieki un budžets un kuru vienīgais mērķis ir veicināt pārrobežu sadarbību (piemēram, eiroreģioni, darba kopienas un līdzīgas struktūras) efektīvai pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu radīšanai;

21.

uzsver, ka Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) (6) sniedz ieguvumus un to potenciāls nav pilnā mērā izmantots, un tās varētu darboties kā lieliskas pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu pārvaldības struktūras, it īpaši gadījumos, kad ir vajadzīgs kopīgs budžets un jānodarbina kopīgi darbinieki, un kad galvenās pakalpojumu sniedzējas ir publiskā sektora struktūras. Būtu jāpastiprina Reģionu komitejas ETSG platformā īstenotie izpratnes veicināšanas centieni, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas teritoriālās sadarbības grupu izmantošanai pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā;

22.

uzsver, ka, lai arī ETSG ir bijušas ļoti lietderīgas pārrobežu sadarbībā, tām ir daži juridiski ierobežojumi, kas tām liedz pilnībā izmantot pastiprinātas sadarbības potenciālu pāri robežām. Tas ir īpaši izteikti pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu un infrastruktūras projektos. Šādu Eiropas instrumentu varētu izmantot daudz plašāk, ja tiktu uzlabots iepriekš minētais tiesiskais regulējums;

Finanšu instrumenti

23.

aicina pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu attīstību pieminēt kā atbalstāmu darbību kohēzijas politikā, īpaši Interreg programmā (nesamazinot līdzekļus citās programmas pozīcijās), kā arī saistībā ar citiem finanšu instrumentiem, kas tiek plānoti nākamajā daudzgadu finanšu shēmā un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentā laikposmam pēc Covid-19 pandēmijas. Lai finansēšanas programmas kļūtu pievilcīgākas, ir arī jāsamazina administratīvais slogs, kas saistīts ar šāda finansējuma pieprasīšanu un atskaitīšanos par to;

24.

prasa visām pārvaldes iestādēm pierobežas reģionos saskaņā ar savām galvenajām reģionālajām programmām (ERAF un ESF) finansēt pārrobežu darbības/pasākumus/projektus, lai papildinātu un padziļinātu Interreg programmu darbību;

25.

uzsver Interreg programmas nozīmīgumu pārrobežu reģioniem pēdējo 30 gadu laikā. Interreg programma ir atbalstījusi sadarbību, tādējādi veicinot tuvināšanos un dialogu starp dažādo pārrobežu reģionu administrācijām un iestādēm, paplašinājusi pārrobežu sadarbības iespējas un atbalstījusi projektus, kam ir bijuši tieši rezultāti pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu izveidošanā;

26.

norāda uz ļoti labo pieredzi ar Eiropas Komisijas b-solutions projektiem, kuru mērķis bija novērst pārrobežu šķēršļus, tostarp dažus no tiem, kas saistīti ar pārrobežu sabiedriskajiem pakalpojumiem. Šie projekti parādīja, ka pat ar ierobežotu finansējumu var gūt ļoti labus rezultātus;

27.

atkārtoti pauž dziļu vilšanos par nākamā finanšu plāna priekšlikumos ierosināto Interreg programmas budžetu, kas ir nepietiekams Eiropas teritoriālās sadarbības vajadzībām kopumā un it īpaši pārrobežu sadarbībai, kura ir viens no kohēzijas politikas un Eiropas integrācijas pamatelementiem. Mazāka Interreg programmas budžeta dēļ daudzas iespējas netiks izmantotas, jo pat iepriekšējā finansēšanas periodā pieejamais budžets bija daudzējādā ziņā nepietiekams;

28.

iesaka dalībvalstīm daļu no saviem papildu resursiem REACT-EU iniciatīvas ietvaros kopīgi piešķirt pārrobežu sadarbības programmām, kurās tās piedalās, un tādējādi ļaut efektīvi atsākt un stiprināt pārrobežu sadarbību pēc Covid-19 krīzes, kā arī atbalstīt pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu vai sanitāro koridoru veidošanu. Šajā saistībā būtu jāanalizē arī sinerģijas, ko var panākt, kopīgi iesaistot glābšanas dienestus;

29.

stingri atbalsta izmēģinājuma programmu “Pārrobežu reģioni, kas saskaras ar Covid-19 pandēmiju: iespēja atkal kopīgi reaģēt uz krīzēm un kopīgi attīstīties”, par kuru Eiropas Parlaments balsoja novembra plenārsesijā un kuras mērķis ir uzlabot pierobežas reģionu iedzīvotāju dzīvi, atbalstot integrētākas un funkcionālākas pārrobežu teritorijas. Šis izmēģinājuma projekts palīdzēs pierobežas reģioniem nākotnē labāk reaģēt uz krīzēm un veicināt jaunu sabiedriskās politikas, tostarp sabiedrisko pakalpojumu, izstrādes modeli pierobežas reģionos, pamatojoties uz kopīgu attīstību un uzlabotu daudzlīmeņu pārvaldību. Tādējādi šis izmēģinājuma projekts apvieno īstermiņa un vidēja termiņa pieeju, lai nodrošinātu praktiķiem un lēmumu pieņēmējiem konkrētus instrumentus un metodiku, ko var tieši īstenot iedzīvotājiem taustāmā realitātē un piemērot visām Eiropas robežām;

30.

norāda, ka, lai gan ES ar savām programmām ir atbalstījusi dažu pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu izveidošanu, ilgtermiņa finansēšana nav ilgtspējīga. Dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāmeklē papildu finansēšanas veidi, kas ir ilgtermiņa un nodrošina pietiekamu finansējumu, piemēram, valsts vai reģionāli avoti un publiskā un privātā sektora partnerības, kuru norise un darbība būtu arī jāveicina pāri robežām, vismaz EEZ teritorijā;

E-pakalpojumi

31.

norāda, ka pierobežas reģionos pašlaik notiekošais digitalizācijas process ir trīskāršs un skar ražošanas struktūru, administratīvās un publiskās iestādes, kas piedāvā pakalpojumus iedzīvotājiem, un pašus iedzīvotājus. Šajā saistībā e-pakalpojumi varētu kļūt par ļoti interesantu jomu pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu attīstībā. Piemēram, izmantojot mašīntulkošanas saskarni, būtu iespējams pārvarēt valodas barjeru – vienu no pirmajiem šķēršļiem, kas kavē pārrobežu sadarbību kopumā un it īpaši pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Nozīmīgs panākums šo reģionu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā būtu arī tādu elektronisko karšu izveide, kas pierobežas reģionu iedzīvotājiem ļautu piekļūt pārrobežu sabiedriskajiem pakalpojumiem. Ja e-procedūras tiks izmantotas plašāk, būs jāsaskaņo administratīvie noteikumi, un tādējādi tiks novērsts vēl viens ievērojams šķēršļu kopums. Arī mākslīgā intelekta sistēmu izstrāde varētu vēl vairāk veicināt pakalpojumu sniegšanu visā Eiropā;

Privātā sektora nozīme

32.

aicina lēmumu pieņēmējus pievērst īpašu uzmanību vietējiem mazajiem un vidējiem operatoriem. Privātie operatori ir nozīmīgi dalībnieki konkrētu pakalpojumu sniegšanā un/vai konkrētās valstīs. Mazo un vidējo operatoru veidoti pārrobežu kopuzņēmumi, piemēram, Eiropas uzņēmējsabiedrības (7), varētu būt labāk sagatavoti pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai;

Pārrobežu savienojamība

33.

aicina atbalstīt pārrobežu savienojamību. Dažos pierobežas reģionos praktiskas grūtības nokļūt robežas otrā pusē iedzīvotājiem rodas vai nu dabisku šķēršļu dēļ (kalni vai upes), kur starp abām pusēm nav savienojošas infrastruktūras, piemēram, ceļa vai tilta, vai tāpēc, ka trūkst piemērotu regulāru sabiedriskā transporta pakalpojumu. Savienojamības veicināšana palielinātu apmaiņu, uzlabojot pierobežas reģionu iedzīvotāju integrāciju;

34.

aicina ES iestādes un dalībvalstis atsākt apspriedes par pakalpojumu pases (e-kartes) ieviešanu, kas ļautu MVU sniegt pakalpojumus pāri robežām, nesaskaroties ar ārvalstu regulējošo iestāžu radītu papildu administratīvo slogu;

Labāka pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu veicināšana un uzraudzība

35.

uzsver, ka pārliecinoši lielākā daļa no visiem apzinātajiem pārrobežu sabiedriskajiem pakalpojumiem (64 %) (8) tiek sniegti starp ES “veco” dalībvalstu pierobežas reģioniem un tikai daži no tiem tiek sniegti starp “jaunajām” dalībvalstīm;

36.

aicina Eiropas Komisiju, kā arī dalībvalstis kopīgi ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un RK izvērst dalībvalstīs informācijas kampaņu, lai demonstrētu pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu sniegtos ieguvumus un iespējas. Minētajām ieinteresētajām personām būtu arī vairāk jāiegulda pašreizējo pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu uzraudzībā un veicināšanā, jo plašāka sabiedrība par daudziem no tiem joprojām nezina (piemēram, jāizveido pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu katalogi);

37.

ņemot vērā savu ļoti labo pieredzi ar Eiropas teritoriālās sadarbības grupu uzraudzību un veicināšanu RK ETSG platformā, ir gatava uzņemties lielāku lomu pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu uzraudzībā un veicināšanā Eiropā. Tā kā dažas ETSG jau sniedz pārrobežu sabiedriskos pakalpojumus, ETSG platformai būtu arī jādod uzdevums uzraudzīt pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu attīstību un tos veicināt kopā ar ETSG kā piemērotu instrumentu to īstenošanai;

38.

aicina pierobežu reģionus, it īpaši eiroreģionus, darba kopienas, ETSG un citas pārrobežu struktūras, apspriesties ar iedzīvotājiem par pakalpojumiem, kādu, viņuprāt, attiecīgajā reģionā trūkst vai kurus varētu uzlabot, reaģēt uz šīm vajadzībām un potenciāli izstrādāt jaunus vai pilnveidotus kopīgu interešu pārrobežu pakalpojumus;

Pārrobežu sabiedriskie pakalpojumi ES sauszemes un jūras ārējās pierobežas reģionos

39.

atgādina par pieredzi ar ETSG regulu, kas ir parādījusi, ka ir iespējams izveidot auglīgu un labāk strukturētu sadarbību ar trešām valstīm; to konkrēti apliecina Šveices un Ukrainas piemēri;

40.

uzsver, ka 17 % no visiem apzinātajiem pārrobežu sabiedriskajiem pakalpojumiem tiek sniegti starp ES valstīm un valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un tas apliecina vajadzību pēc šādas sadarbības un tās potenciālu ārpus ES ārējām sauszemes un jūras robežām. Izmantojot tiesisko regulējumu, struktūras un finansējumu, attiecīgo pierobežas reģionu iedzīvotāju interesēs būtu jāizveido šādi pakalpojumi ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis;

Covid-19 pieredze: robežu slēgšana salīdzinājumā ar sadarbību

41.

atkārtoti norāda uz iespējam, ko dalībvalstis ir zaudējušas nesenās Covid-19 pandēmijas laikā, kad tās instinktīvi un vienpusēji slēdza robežas, nedomājot par centienu apvienošanu uz ES iekšējām robežām un veselības aprūpes un neatliekamās palīdzības sniegšanu pierobežas reģionu iedzīvotājiem. Strādājot kopā un daloties ar zināšanām un resursiem, krīzi būtu iespējams pārvarēt labāk. Taču tas būtu jāuztver kā mācība, kas vēlreiz apliecina vajadzību pēc pārrobežu sabiedriskajiem pakalpojumiem un koordinētām Eiropas kopīgo problēmu risināšanas koncepcijām; Jāuzsver, ka pārrobežu sadarbība veselības aprūpes un neatliekamās palīdzības jomā – arī ārpuskrīzes situācijās – ir ļoti svarīga, lai iedzīvotājiem nodrošinātu labu aprūpi, un tā būtu īpaši jāveicina;

42.

norāda, ka nekoordinēta robežu slēgšana bez apspriešanās ar kaimiņvalstīm un arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām pierobežas reģionos postoši ietekmēja ne tikai pašreizējo pārrobežu sadarbību. Tai galvenokārt bija ļoti nelabvēlīga ietekme uz pierobežas reģionu iedzīvotāju dzīvi, jo nebija saskaņotu protokolu, kas garantētu personu pārvietošanos un preču apriti ārkārtas apstākļos, un tas cita starpā negatīvi ietekmēja pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

43.

uzskata, ka ir jānosaka minimālais pārrobežu sadarbības pamatlīmenis, kas jāsaglabā arī krīzes laikā, lai nodrošinātu pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, it īpaši saistībā ar krīzes pārvarēšanu;

44.

atzinīgi vērtē Covid-19 krīzes laikā izveidoto partnerību starp RK, Eiropas Komisiju un vadošajām apvienībām, kas risina pārrobežu jautājumus (MOT, Eiropas Pierobežas reģionu asociācija un CESCI). Šī pieredze veicināja Eiropas pārrobežu reģionu iedzīvotāju alianses izveidi;

45.

uzsver, ka, neskatoties uz slēgtajām robežām, daudzi pierobežas reģioni un pilsētas ir atradušas veidus, kā šajā grūtajā laikā sadarboties un dalīties ar resursiem. Tas vēlreiz pierāda, ka pārrobežu reģionu iedzīvotāji pārrobežu sadarbību uztver kā dabisku un saprātīgu rīcību savām kopienām;

Ieteikumi nākotnei

46.

paziņo par savu gatavību mācīties no pārrobežu reģionu pieredzes un ierosināt visaptverošus ieteikumus par pārrobežu sadarbību kā daļu no RK ieguldījuma konferencei par Eiropas nākotni;

47.

šajā saistībā plāno konferencei sniegt konkrētus ieteikumus par diviem jautājumiem: — pirmkārt, par pārrobežu sadarbības nākotnes redzējumu ilgtermiņā Eiropas Savienībā, galveno uzmanību vēršot uz konkrētiem priekšlikumiem, ko RK un pierobežas reģioni varētu aicināt īstenot līdz 2050. gadam. Pārrobežu sabiedriskie pakalpojumi būs daļa no šāda redzējuma; — otrs jautājums būtu prasība pieņemt tiesību aktus, kas nodrošinātu pārrobežu sadarbības standartu obligāto minimumu Eiropas Savienības un/vai vietēja mēroga krīžu gadījumā, lai sabiedriskos pakalpojumus turpinātu sniegt pietiekamā līmenī, ļautu pierobežas reģionu iedzīvotājiem veikt darbības, garantētu nepārtrauktu vienotā tirgus darbību un saglabātu Eiropas integrācijas dinamiku.

---

(1)  ESPON, Mērķorientēta analīze par pārrobežu sabiedriskajiem pakalpojumiem, 2019. gada 14. janvāris.

(2)  ESPON analīzē konstatēts, ka lielākā daļa pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu tiek sniegti šajās politikas jomās.

(3)  Regula COM/2018/373 final – 2018/0198 (COD).

(4)  https://www.b-solutionsproject.com.

(5)  Eiropas Komisijas paziņojumā “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos” minēts, ka “arī tad, ja tiktu novērsti tikai 20 % no pastāvošajiem šķēršļiem, pierobežas reģionu IKP pieaugtu par 2 %. (..) ir potenciāls radīt vairāk nekā 1 miljonu darbvietu” (COM (2017) 534, 4. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) N r. 1082/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 2157/2001 (2001. gada 8. oktobris) par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem (OV L 294, 10.11.2001., 1. lpp.).

(8)  ESPON, Mērķorientēta analīze par pārrobežu sabiedriskajiem pakalpojumiem, 2019. gada 14. janvāris.