31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/120

Ziņotājs:

Luca JAHIER

1.1.

Pašreizējā globālajā politiskajā vidē, kurā atkal ir apdraudēta cilvēktiesību ievērošana, iecietība, sadarbība un savstarpējā solidaritāte, būtiska nozīme ir kultūrai. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē kopīgo paziņojumu, kas apliecina skaidru izpratni par kultūras ietekmi; tas ir iespaidīgs pašreizējo ES un valstu līmeņa programmu kopsavilkums un iezīmē iespējamos rīcības virzienus starptautiskās kultūras apmaiņas jomā.

1.2.

EESK šobrīd aicina spert soli uz priekšu – no dokumenta “ES stratēģijas veidošana” uz skaidras stratēģijas un rīcības plāna pieņemšanu un tai sekojošu īstenošanu. Rīcības plānam būtu jāatbilst četrām strukturālām vajadzībām: jārada skaidrība par pārvaldību ES līmenī, jātiecas panākt saskaņotību un sniegt papildu atbalstu dalībvalstu līmenī, skaidri jānosaka finanšu aspekti un jāveicina savstarpēji saistītu kultūras darbinieku, kas pārstāv plaukstošu kultūras pilsonisko sabiedrību, tīklu izveide.

1.3.

Lai varētu pilnībā atzīt kultūras nozīmi ilgtspējas veicināšanā, EESK prasa noteikt kultūru par ceturto ilgtspējīgas attīstības pīlāru – vienādā līmenī ar ekonomikas, sociālo un vides pīlāru.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka kultūra ir atzīta par ļoti svarīgu miera un stabilitātes balstu. Tādējādi kultūrai ir liela nozīme virzībā uz Eiropas Savienības galveno mērķi – “veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību” (LES 3. pants). Tādēļ EESK aicina ES, balstoties uz pašas Eiropas pieredzi, ieņemt savu pasaules līdera vietu vispasaules miera īstenošanā, aizsardzībā un veicināšanā.

1.4.1.

To var sekmēt, attīstot, piemēram, tādas eksperimentālas iniciatīvas kā jaunā iniciatīva “Baltā dūja”, kuras pamatā ir ES loma Ziemeļīrijas miera procesā un kura konflikta risināšanas stratēģijām pievieno ļoti nepieciešamo kultūras un miera veidošanas dimensiju.

1.4.2.

Atbalsts kultūras atzīšanai par miera un stabilitātes pīlāru iet roku rokā ar uzmanības pievēršanu mākslinieciskās izpausmes brīvībai kā cilvēktiesībām un ar atbalstu pasaules mēroga iniciatīvām, kas aizsargā mākslinieku tiesības, kā arī ar šādu iniciatīvu turpmāku attīstību Eiropas līmenī.

1.4.3.

EESK labi apzinās, ka kultūru iespējams izmantot ļaunprātīgi un manipulēt ar to, lai sasniegtu autoritārus, populistiskus vai kādus citus politiskus mērķus. Mijiedarbība, ko nodrošina ES, daudzām ieinteresētajām personām paver iespējas paust viedokli un sekmē plurālistisku pieeju bez propagandai raksturīgā kontroles elementa. Kultūra, kas balstīta uz ārkārtēju, bagātīgu daudzveidību, noteikti dos pretsparu populistiskām tendencēm un valsts vadītai kultūras propagandai, veidos saiknes starp tautām un pavērs iespējas ciešākai sadarbībai un apmaiņas procesiem.

1.5.

EESK uzsver, ka pilsoniskā sabiedrība ir galvenais virzītājspēks ilgtspējīgā sabiedrībā un visu kultūras iniciatīvu attīstībā. Tādēļ Eiropas Savienībai būtu jāiegulda līdzekļi strukturētas pilsoniskās sabiedrības veidošanā kultūras jomā.

1.5.1.

EESK uzsver interesi par tādām programmām, kurās tiek pētīta kultūras saikne ar ekonomiskās, sociālās un politiskās attīstības stratēģijām, pārnesot kultūru no politiskās sfēras perifērijas uz tās centru.

1.5.2.

EESK mudina attīstīt mācību un apmaiņas programmas kultūras jomā plašākā nozīmē, pielāgojot veiksmīgās programmas Erasmus+ modeli.

1.5.3.

EESK atzinīgi vērtē aicinājumu izveidot kultūras pilsoniskās sabiedrības forumu, kas aptvertu visas attiecīgās ieinteresētās personas. Turpmākajos gados EESK būs gatava atbalstīt šādas konstruktīvas konsultācijas un dialogu.

1.6.

EESK atzīst, ka kultūrai un radošajām nozarēm ir būtiska loma ekonomikas izaugsmē, darbvietu izveidē un ilgtspējīgā attīstībā. Paziņojumā ir iezīmēta virkne aspektu un programmu, ko EESK pilnībā atbalsta. Tādēļ komiteja aicina veikt atbilstošus ieguldījumus šajā jomā.

1.6.1.

Prasmju pilnveidošana kultūrā un radošajās nozarēs rada pamatu šā potenciāla attīstībai.

1.6.2.

EESK atbalsta kultūras galvaspilsētu projekta attīstīšanu starptautiskā līmenī sadarbībā ar Eiropas Padomi un UNESCO, kā arī esošo pilsētu tīklu nostiprināšanu kultūras jautājumu apmaiņas ziņā.

1.7.

Komiteja uzsver, ka kultūras perspektīvai jākļūst par vienu no centrālajiem elementiem visos turpmākajos starptautiskajos nolīgumos, piemēram, jaunajā partnerībā ar ĀKK valstīm pēc 2020. gada.

1.8.

EESK uzskata, ka gaidāmā Eiropas Kultūras mantojuma gada (par tādu pasludināts 2018. gads) pozitīvā dinamika jāizmanto, lai starptautiskajās attiecībās virzītu Kultūras rīcības plāna pieņemšanu un īstenošanu.

2.1.

Kopīgajā paziņojumā ir aprakstītas pieejas starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošanai, ņemot vērā ES lomu pasaules mērogā.

2.2.

Paziņojumā ir piedāvāti trīs šīs stratēģijas pīlāri: 1) ES rīcības pamatprincipi; 2) trīs galvenie šādas rīcības virzieni; 3) stratēģiskas pieejas piedāvājums kultūras diplomātijas jomā.

2.3.

Ar piedāvātajiem pamatprincipiem tiek uzsvērta nepieciešamība veicināt kultūru daudzveidību un cilvēktiesību ievērošanu, tostarp uzskatu un mākslinieciskās izpausmes brīvību, kā būtisku pamatu demokrātijai, stabilitātei un ilgtspējīgai attīstībai, kā arī nepieciešamība iet tālāk par Eiropas kultūru daudzveidības vienkāršu demonstrēšanu, uzsverot savstarpību, kas nozīmē savstarpēju cieņu un kultūru dialogu. Turklāt paziņojumā ir uzsvērts, ka saistībā ar dalībvalstu pašreizējo darbību ir vajadzīga papildināmība un subsidiaritāte. Tajā tiek mudināts izmantot kompleksu pieeju, pārsniedzot mākslas robežas šā vārda šaurākajā nozīmē un ietverot politiku un pasākumus kultūru dialoga, tūrisma, izglītības, pētniecības un radošo nozaru jomā. Visbeidzot, paziņojumā skaidrota nepieciešamība izvairīties no dublēšanās, ņemot vērā jau esošos sadarbības satvarus un finanšu instrumentus, piemēram, ES piedāvātās konkrētās tematiskās programmas un ģeogrāfiskās sadarbības satvarus.

2.4.

Trīs piedāvātie darba virzieni ar partnervalstīm veidotās kultūras sadarbības virzīšanai ir a) atbalsts kultūrai kā sociālās un ekonomiskās attīstības virzītājspēkam; b) atbalsts kultūrai un kultūru dialogam kā mierīgu starpkopienu attiecību veicinātājiem; c) sadarbības stiprināšana kultūras mantojuma jomā.

2.5.

Lai atbalstītu kultūru kā sociālās un ekonomiskās attīstības virzītājspēku, ierosināts sniegt atbalstu citām valstīm kultūras politikas izstrādē, stiprināt kultūras un radošās nozares un atbalstīt vietējo pašvaldību darbu partnervalstīs.

2.6.

Kultūras politikas izstrādi var atbalstīt, padziļinot politikas dialogu un stiprinot pārvaldības sistēmas, arī mērķtiecīgas pieredzes apmaiņas ceļā.

2.7.

Ir uzsvērta kultūras un radošo nozaru nozīme gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes veicināšanā, norādot, ka kultūra veido 1,5–3,7 % no IKP valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem (UNESCO kultūras kā attīstības faktora rādītāji). Tādējādi priekšlikumā piedāvāts dalīties pieredzē, lai turpinātu attīstīt šo nozari, stiprinātu radošos centrus un kopas, izkoptu attiecīgas prasmes, kā arī izveidotu stabilu tiesisko regulējumu, kas sniegtu atbalstu MVU un teritoriālajai sadarbībai.

2.8.

Ir uzsvērta kultūras atbalstīšanas nozīme pilsētu attīstībā, pasvītrojot tās ietekmi izaugsmes un sociālās kohēzijas ziņā un pieminot arī nepieciešamību padarīt sabiedrisko telpu pieejamu visiem iedzīvotājiem, kā arī audiovizuālo programmu un arhitektūras ietekmi.

2.9.

Saistībā ar paziņojumā piedāvāto otro darba virzienu – atbalstu kultūrai un kultūru dialogam kā mierīgu starpkopienu attiecību veicinātājiem – ierosināts atbalstīt kultūras nozares dalībnieku un mākslinieku sadarbību, dialogu un mobilitāti.

2.10.

Ir minēta kultūru dialoga spēja paātrināt miera veidošanu, kultūrai kalpojot par konfliktu novēršanas un izlīguma veicināšanas rīku pēckonflikta sabiedrībās, un uzskaitīti dažādi jau esošie instrumenti.

2.11.

Paziņojumā piedāvātais trešais darba virziens ir sadarbības stiprināšana kultūras mantojuma jomā kā svarīga kultūru daudzveidības izpausme un līdzeklis tūrisma un ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Tādēļ ierosināts atbalstīt kultūras mantojuma pētniecību, apkarot tā nelikumīgu tirdzniecību un piedalīties UNESCO vadītajā starptautiskajā darbā kultūras mantojuma vietu aizsardzībai.

2.12.

Paziņojumā ir piedāvāts trešā pīlāra ietvaros īstenot stratēģisku ES mēroga pieeju kultūras diplomātijai, sekmējot sadarbību starp visām ieinteresētajām personām – visu līmeņu valdībām, vietējām kultūras organizācijām un pilsonisko sabiedrību, Komisiju un Augsto pārstāvi, dalībvalstīm un to kultūras institūtiem –, lai nodrošinātu kopdarbību un sinerģiju. Ir piedāvāti dažādi ciešākas sadarbības veidi.

2.13.

Turklāt paziņojumā uzsvērts, cik nozīmīga ir kultūru apmaiņa studentu, pētnieku un absolventu starpā jau esošo un turpmāk izstrādājamo apmaiņas programmu ietvaros.

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas un Augstās pārstāves piedāvāto kopīgo paziņojumu. Šobrīd, kad pieaug sabiedrības sadrumstalošanās un populistiskas tendences, kultūrai ir arvien lielāka nozīme – tā var stiprināt saites pilsoniskās sabiedrības starpā, veicināt savstarpēju sapratni, kopt daudzveidību, stimulēt apmaiņu un dot pretsparu vienkāršotam skatījumam.

3.2.

Paziņojumā ir apliecināta skaidra izpratne par kultūras ietekmi, sniegts iespaidīgs pašreizējo ES un valstu līmeņa pasākumu apkopojums un iezīmēti dažādi iespējamie rīcības virzieni kultūras apmaiņas un diplomātijas jomā.

3.3.

Tomēr tagad komiteja uzsver nepieciešamību virzīt stratēģiju tālāk. Rīcības plānā ir jānosaka precīzi koordinācijas punkti un stratēģiski svarīgās valstis, lai varētu īstenot mērķtiecīgu pieeju stratēģijas pirmajā posmā un tam sekojošu novērtējumu atbilstīgi pašreizējam attīstības sadarbības instrumentam (ASI 2014–2020). Būtu jāuzsver, cik būtiska nozīme stratēģijai ir sadarbībā ar ES kaimiņvalstīm un paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm.

3.4.

Kultūru ārējās attiecībās nevar skatīt kā neitrālu un neatkarīgu no attiecīgo valstu politiskās situācijas. Gan vēstures, gan mūsdienu piemēri rāda, ka kultūru iespējams izmantot ļaunprātīgi un manipulēt ar to, lai atbalstītu autoritārus, populistiskus vai kādus citus politiskus mērķus. Tādēļ, lai gan ES īstenotā kultūras apmaiņa tiešām arī kalpo noteiktiem mērķiem, ir svarīgi uzsvērt, ka pretstatā propagandai ES apmaiņa pieļauj daudzu ieinteresēto personu viedokļus un plurālistisku pieeju. Tādējādi ES neizmanto propagandai raksturīgo kontroles elementu. Šajā nozīmē kultūra, kas balstīta uz ārkārtēju daudzveidību, noteikti apkaros populistiskas tendences un valsts vadītu kultūras propagandu, veidos saiknes starp tautām, nojauks arvien augošos mūrus, atspēkos pieaugošos aizspriedumus un pavērs iespējas ciešākai sadarbībai un apmaiņai.

3.5.

Kultūras izglītība, kas balstīta radošos procesos un daudzveidības vērtības atzīšanā, tostarp kultūru apmaiņā, var vairot cilvēku izpratni par kultūras izmantošanu populistiskiem mērķiem un uzlabot spēju tai pretoties.

3.6.

Komiteja arī uzsver, ka, ņemot vērā daudzos iesaistītos direktorātus un ieinteresētās personas, ir jāizveido skaidra pārvaldības struktūra, kas vadītu sadarbību nolūkā sagatavot skaidrus priekšlikumus un gūt rezultātus. Šai struktūrai tomēr būtu jābūt elastīgai, lai neradītu papildu administratīvo slogu. Būtu jāieceļ pieejamo līdzekļu galvenais pārvaldītājs.

3.7.

Kultūra pati par sevi ir uzskatāma par vērtību, tomēr EESK uzsver, ka tā ir arī jāintegrē radniecīgajās nozarēs, ļaujot kultūrai sekmēt izvirzīto mērķu sasniegšanu un pasākumu īstenošanu un atzīstot tās nozīmīgumu Eiropas projektā. Tomēr pašreizējos rīcības plānos, tostarp Komisijas darba programmā 2017. gadam, kultūra nav iekļauta. Kultūrai ir biežāk jāatspoguļojas Eiropas Komisijas prioritātēs un darbībās, un pirmās konkrētās darbības ir jāiekļauj Eiropas Komisijas 2018. gada darba programmā.

3.8.

Kultūra ir svarīgs priekšnosacījums ES lomas stiprināšanai pasaules mērogā – arī saistībā ar nepārprotami minētajām prioritārajām jomām, proti, ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju, ES globālo stratēģiju un ES un Āfrikas kopējo stratēģiju.

3.9.

Ņemot vērā kultūras un radošo nozaru nozīmīgumu, EESK ierosina pieņemt noteikumus, kas nodrošinātu, ka ar kultūras jomu un radošajām nozarēm saistīti jautājumi tiek ņemti vērā visās turpmākajās starptautiska līmeņa sarunās, sākot jau no nākamajām sarunu pilnvarām par jauno partnerību ar ĀKK valstīm pēc 2020. gada. Tas attiecas arī uz tirdzniecības sarunām, kurās Eiropas Savienībai būtu jāpieliek vajadzīgās pūles, lai atbalstītu, aizsargātu un veicinātu Eiropas kultūras pasākumus (1).

3.10.

Kultūras jautājumu EESK vajadzētu iekļaut visās tās pārvaldītajās pastāvīgajās struktūrās un savā ikdienas darbā.

3.11.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ir atzīts kultūras nozīmīgums mūsu sabiedrības attīstībā un tās ietekme uz galvenajiem politikas jautājumiem. Tomēr EESK uzsver, ka mākslu un kultūru nevajadzētu reducēt tikai uz to stratēģisko un materiālo vērtību; savas patiesās vērtības dēļ tās būtu jāatzīst arī par kopīgu cilvēces iezīmi.

3.12.

Kultūras tiesības ir īsi pieminētas, taču stratēģijā šis Eiropas vērtību princips būtu jāatspoguļo kā pamats kultūras izpratnei, apmaiņai un attīstībai. Stratēģijā varētu ņemt vērā arī svarīgo darbu, ko veic īpašais referents kultūras tiesību jomā (OHCHR) (2).

3.13.

Lai gan paziņojumā ir teikts, ka cilvēki bieži sazinās pāri robežām, izmantojot digitālos rīkus, un ka līdz ar digitālo revolūciju ir pieaudzis pieprasījums pēc apmaiņas un starpkultūru sadarbības, nepietiekama uzmanība ir pievērsta šīs digitālās pārejas ietekmei un potenciālam saistībā ar starptautiskajām kultūras attiecībām. Tātad ir svarīgi pētīt un izmantot digitālās pārejas ietekmi, ņemot vērā arī ietekmi uz kultūru apmaiņu cilvēku starpā, un izanalizēt gan tās sniegtās iespējas, gan arī risku radīt aizspriedumus un dezinformāciju. Šajā nozīmē kultūras apmaiņa ļauj cilvēkiem izkopt intereses un veicina piekļuvi tiešsaistē pieejamai informācijai un resursiem.

3.14.

Digitālo instrumentu kā šīs pieaugošās apmaiņas virzītājspēka pieminēšana raisa šaubas, jo par galveno spēku globālu norišu virzīšanā var tikt uzskatītas ekonomikas pārmaiņas un sociālās problēmas.

3.15.

Pašreizējo notikumu kontekstā EESK ierosina paziņojumā iekļaut reliģiju dialogu kā kultūru dialoga elementu, arī attiecībā uz filozofiskām un nekonfesionālām organizācijām; tas atbilstu gan norādei par iedvesmošanos “no Eiropas kultūras, reliģijas un humānisma mantojuma”, kas ietverta Līguma par Eiropas Savienību preambulā, gan Līguma par Eiropas Savienības darbību 17. pantam. To varētu veicināt ar eksperimentālām iniciatīvām, piemēram, mācību iespējām, kas studentiem un mācībspēkiem no reliģiski orientētām universitātēm un skolām pieejamas programmas Erasmus+ ietvaros.

3.16.

Paziņojumā ir minēta kultūras ietekme uz ilgtspējīgu attīstību, kas ir iekļaujošas un līdzsvarotas ekonomikas izaugsmes komponents (3). EESK pauž nožēlu, ka šis jautājums nav skaidrāk uzsvērts, ņemot vērā ideju atzīt kultūru par atsevišķu ilgtspējas atbalsta pīlāru. Pēdējos gados arvien vairāk organizāciju (4) pauž šo uzskatu, uzsverot, ka kultūra ir jāuztver par tikpat svarīgu kā citi attīstības virzieni – ekonomika, sociālā iekļaušana un vide. EESK aktīvi atbalsta šo pieeju. Tas savukārt ir saistīts ar kultūras uztveršanu kā svarīgu sastāvdaļu iekļaujošas sabiedrības veidošanā.

3.17.

EESK uzsver kopīgas radīšanas procesu centrālo nozīmi mākslinieciskajā attīstībā un apmaiņā – tas ir faktors, kas paziņojumā nav minēts. Kopīga radīšana ne tikai veicina kultūru apmaiņu un mācīšanos acīmredzamā līmenī, bet var dot ierosmi arī novatoriskam darbam, kas sekmē gan māksliniecisko attīstību, gan izaugsmi, tostarp ekonomikas un sociālo attīstību.

3.18.

Komiteja uzsver, ka apmaiņa un dialogs kultūras jomā būtu jābalsta uz objektīviem datiem, kas kultūras un mākslas attiecības ļauj pēc iespējas labāk pielāgot attiecīgajai valstij vai reģionam. Tādēļ ir jāpēta partnervalstu kultūras prakse – gan stiprās puses, gan problēmas –, un tas jādara arī sadarbībā ar šīm valstīm. Interesanta iniciatīva ir Eiropas Padomes Eiropas kultūrpolitikas un tendenču apkopojums (Compendium of Cultural Policies and Trends in Europe).

3.19.

Turklāt nepieciešamajām ilgtermiņa pieejām ir vajadzīga ilgstoša uzraudzība un pārskatīšana, lai nodrošinātu kultūras apmaiņas un mijiedarbības ietekmi un savstarpējus ieguvumus.

3.20.

Izstrādājot kultūras apmaiņas veicināšanas programmas, būtu jāņem vērā finansējums apmaiņas pasākumu rakstiskai un mutiskai tulkošanai.

3.21.

EESK uzsver, ka, izstrādājot jaunas programmas, jāsniedz informācija par tām gan Eiropas Savienībā, gan partnervalstīm un to iedzīvotājiem, izskaidrojot pieeju, popularizējot iniciatīvas un informējot par finansēšanas iespējām. Šo centienu atbalstam varētu attīstīt dažādus jau esošos kanālus (Euronews, kultūras balvu sistēmas).

3.22.

Komiteja arī uzsver, ka ir jāņem vērā pašvaldību, reģionu un pilsētu loma, kā norādīts atzinumā, ko 2017. gada 7. un 8. februārī pieņēmusi Eiropas Reģionu komiteja.

3.23.

Komiteja uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi sekmēt atklātu apmaiņu un domstarpību noregulēšanu starp dalībvalstīm par īpašumtiesībām uz tādiem materiālās kultūras objektiem, kuri pieder pie valsts kultūras mantojuma.

3.24.

Kaut arī EESK atzinīgi vērtē šo paziņojumu un ar nepacietību gaida, ka priekšlikumi tiks īstenoti konkrētās darbībās, tā vēlas sniegt plašāku izklāstu par jomām, kam priekšlikumā nav pievērsta pietiekama uzmanība: a) kultūra kā miera un stabilitātes pīlārs; b) kultūra un pilsoniskā sabiedrība; c) kultūra un radošās nozares ilgtspējīgai izaugsmei un attīstībai.

3.25.

Ņemot vērā gaidāmā Eiropas Kultūras mantojuma gada nozīmīgumu un redzamību, EESK rosina izmantot šo satvaru un pozitīvo dinamiku, lai izstrādātu un 2018. gadā uzsāktu īstenot rīcības plānu, kas saistīts ar kultūru ārējās attiecībās.

4.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka kultūra ir atzīta par ļoti svarīgu miera un stabilitātes balstu. Tādējādi kultūrai ir liela nozīme virzībā uz Eiropas Savienības galveno mērķi – “veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību” (LES 3. pants).

4.2.

Eiropas Savienībai ir jāieņem sava likumīgā vieta kā pasaules līderim vispasaules miera īstenošanā, aizsardzībā un veicināšanā. Tās modelis, kam piešķirta Nobela prēmija un kas pēc pasaules kariem Eiropā nodrošinājis visilgāko miera un labklājības laikmetu, ir apliecinājums tās spējai būt par pasaules līderi šai jomā. Starptautiskajā arēnā nepārspējama ir ES pieredze cilvēktiesību un demokrātijas, vienlīdzības, iecietības, sapratnes un savstarpējas cieņas nodrošināšanā. Ņemot vērā mūsdienu pasaules globālās problēmas, ES devīzei “Vienoti daudzveidībā” ir lielāka rezonanse nekā jebkurā citā ES sešdesmit gadus ilgās vēstures posmā.

4.3.

EESK uzsver, ka apmaiņai ir svarīga nozīme saistībā ar konfliktu novēršanu, atrisināšanu un izlīguma veicināšanu pēckonflikta sabiedrībās. Telpa, ko rada kultūra un māksla, paver iespējas atklātai apmaiņai un savstarpējas uzticēšanās veidošanai. Lai gan kultūra ir minēta saistībā ar pirmskonflikta un pēckonflikta situācijām, šis aspekts ir īpaši jāpaplašina, jo trešo valstu kultūras darbiniekiem arī ir bagātīga pieredze šajā jautājumā, kas dod iespēju savstarpēji bagātinošām pārdomām. Cieņa pret kultūras cilvēktiesībām ir jāiekļauj miera nolīgumos; tas nozīmētu arī kultūras minoritāšu tiesību ievērošanu pēckonflikta zonās (5).

4.4.

ES loma Ziemeļīrijas miera procesā ir interesanta ar to, ka tā var kalpot par iespējamo pamatu miera veidošanas stratēģijai pasaules līmenī. Piemēram, jaunu iniciatīvu “Baltā dūja” varētu iedvesmot ES loma Ziemeļīrijas miera procesā, proti, tās unikālā programma PEACE  (6). Pasaules mērogā tā varētu būt visaptveroša un nodrošināt plašu pilsoniskās un politiskās sabiedrības slāņu ieguldījumu. To varētu apvienot ar jaunā EK Solidaritātes korpusa darbību un piesaistīt Erasmus+ modelim, taču tā nebūtu paredzēta tikai un vienīgi jauniešiem. To varētu saskaņot ar visiem ES pasākumiem aizsardzības, drošības un diplomātijas jomā, konfliktu risināšanas stratēģijām pievienojot ļoti nepieciešamo kultūras un miera veidošanas dimensiju. Tādējādi tā veicinātu kultūru dialogu, savstarpēju cieņu, iecietību un izpratni ar kultūras, izglītības un plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

4.5.

EESK vērš uzmanību uz organizētas pilsoniskās sabiedrības, politisko fondu un vietējo pašvaldību nozīmi miera veidošanā un izlīguma veicināšanā. Ir maksimāli jāizmanto to pieredze un jāiekļauj un jāatbalsta to intereses.

4.6.

Komiteja uzsver: lai veicinātu mieru un stabilitāti, kultūras iniciatīvas un apmaiņa ir jāattīsta sadarbībā ar vietējiem dalībniekiem, un ir jācenšas sasniegt tos vietējos iedzīvotājus, kuri nepieder pie aprindām, kas parasti ir kultūras un mākslas programmu mērķauditorija.

4.7.

Starpvaldību līmenī ieteicamas ir Eiropas Padomes iniciatīvas. Sadarbību ar Eiropas Padomi varētu stiprināt, lai mācītos no šīs organizācijas pieredzes tajās Eiropas Padomes dalībvalstīs, kas atrodas kaimiņos ES valstīm. EESK, piemēram, vērš uzmanību uz “Kultūras un demokrātijas rādītāju sistēmu” (Indicator Framework on Culture and Democracy), kā arī uz iniciatīvu “Jauniešu miera nometne”, kas ļauj jauniešiem un jauniešu organizācijām no konfliktu skartajiem reģioniem iesaistīties dialogā un konfliktu pārveides pasākumos, kuri balstīti uz izglītošanu par cilvēktiesībām un starpkultūru apmācību. Šī programma varētu kalpot par paraugu kultūru dialogam jauniešu vidū.

4.8.

EESK vērš uzmanību arī uz jautājumu par kultūras ietekmi uz drošības un aizsardzības aspektiem pilsētu teritorijās, kas aplūkots tās nesenajā pētījumā “Kultūra, pilsētas un identitāte Eiropā”, un rosina veicināt apmainīšanos ar pozitīvu pieredzi šajā jomā (7).

4.9.

Būtu jāuzlabo izpratne par kultūras ietekmi uz jaunatnes radikalizēšanos un par to, kas notiek, kad šī ietekme zūd. Ir jāuzsver kultūras pasākumu un mantojuma ietekme uz sociālo stabilitāti un kohēziju, un nedrīkst pieļaut kultūras un kultūras mantojuma ļaunprātīgu izmantošanu radikālu vai nacionālistisku ideju popularizēšanai.

4.10.

Kultūras kā miera un stabilitātes pīlāra veicināšanai jāiet roku rokā ar uzmanības pievēršanu mākslinieciskās izpausmes brīvībai kā cilvēktiesībām. PSO līmenī pastāv globālas iniciatīvas vajātu mākslinieku atbalstam (piemēram, Freemuse, Observatoire de la Liberté de la Création Artistique). Eiropas PSO vidē būtu jāveicina to attīstība un tīklveida sadarbība.

5.1.

EESK uzsver nepieciešamību veidot aktīvu pilsonisko sabiedrību, lai veicinātu līdzdalīgu un iekļaujošu izaugsmi un kultūras attīstību. Pilsoniskās sabiedrības darbība būtu jāstiprina ar kultūras dialoga, apmaiņas un spēju veidošanas pasākumiem (8). Pilsoniskās sabiedrības organizāciju administratīvo spēju veidošana ir galvenais elements, kas palīdz nodrošināt jaunradi un mijiedarbību “acu augstumā”.

5.2.

Tādējādi EESK piekrīt mērķim stiprināt atbalstu partnervalstu kultūras jomas pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Ir pamatoti iezīmēta nepieciešamība iekļaut kultūras darbiniekus, un EESK vēlas uzsvērt šo centienu nozīmīgumu ne tikai kultūru dialogā, bet arī kultūru daudzveidībā un kultūras tiesībās.

5.3.

EESK vēlas uzsvērt nepieciešamību iesaistīt gan Eiropas, gan partnervalstu nevalstiskās organizācijas un fondus kā vērtīgus dalībniekus un resursus veiksmīgas apmaiņas un dialoga nodrošināšanai. Tālab būtu jāizmanto valstu kultūras jomas darbinieku programmas, jāapvieno spēki un jāmācās no tām, piemēram, no Roberta Boša fonda (Robert Bosch Foundation) starptautisko attiecību darbības un Interarts projektiem, piemēram, ES finansētā projekta Communities of practice for the public value of culture in the Southern Mediterranean – SouthMed CV (ko finansē no Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanas sarunu ĢD īstenotās Euromed programmas līdzekļiem), kura mērķis ir pārnest kultūru no publiskās sfēras perifērijas uz tās centru, pētot tās potenciālo saikni ar ekonomikas, sociālās un politiskās attīstības stratēģijām.

5.4.

EESK vērš uzmanību uz to, ka [starp]kultūru apmaiņu nedrīkst ierobežot, iesaistot tikai māksliniekus un kultūras jomas ieinteresētās personas, un ka tajā būtu jāiekļauj spēcīga informatīvi skaidrojoša dimensija, kas sasniegtu visus iedzīvotājus un panāktu viņu līdzdalību. Neraugoties uz visiem centieniem, kultūras un mākslas apmaiņa lielākoties tiek adresēta ierobežotam skaitam cilvēku ar līdzīgu sociālo stāvokli, kultūras vidi un izglītības līmeni. Tādēļ kultūras programmās būtu precīzi jāformulē tādas apmaiņas iekļaušana, kas saistīta ar līdzdalīgām kultūras iniciatīvām un mākslas izglītības attīstību. Tikai tad iespējams pilnībā izmantot mākslas un kultūras potenciālu stabilitātes, miera un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā.

5.5.

EESK augstu vērtē programmu Erasmus+ un tās nozīmīgumu saistībā ar kultūras apmaiņu, savstarpējo sapratni un mācīšanos. ES līmenī nav līdzīgu iniciatīvu kultūras darbiniekiem un iedzīvotājiem, kas darbojas kultūras un mākslas jomā. Varētu apsvērt īpašas apmaiņas un mobilitātes programmas izveidi saistībā ar mākslu un kultūru plašā nozīmē.

5.6.

Pastāv daudzas apmaiņas un mācību braucienu programmas māksliniekiem un kultūras darbiniekiem, un tās tiek finansētas uz divpusējas vienošanās pamata ar valstu kultūras institūtu līdzdalību. Ir jāizskata iespējas palielināt šo programmu sinerģiju, arī ar nevalstiskām iniciatīvām, piemēram, Roberto Cimetta fondu.

5.7.

Laikā, kad demogrāfiskās, sociālās un ekonomikas pārmaiņas arī norāda uz attālumu samazināšanos starp valstīm un to iekšienē, starptautiskā sadarbība un mobilitāte ir jāatzīst par kultūras identitātes veidošanas līdzekli. Šīs pārmaiņas ietekmē kultūras procesus, kā arī paplašina pārrobežu kultūras tīklu veidošanas iespējas. Ar pienācīgu atbalstu šī mobilitāte, līdzās tās pozitīvajai ietekmei uz ekonomikas apmaiņu, var sekmēt arī kultūras identitātes attīstību, kas savukārt veicina miera veidošanu un sociālo kohēziju. Šī mobilitāte rūpīgi jālīdzsvaro ar atbalstu stabilu struktūru izveidei, kas kultūras un radošo nozaru iniciatīvām nodrošinās nākotnes perspektīvas.

5.8.

EESK uzsver kultūras tīklu spēju veicināt apmaiņu kultūras profesionāļu starpā, strukturēt kultūras vidi un veidot aktīvu pilsonisko sabiedrību kultūras jomā. Tādēļ tā mudina veicināt apmaiņu ar Eiropas kultūras tīkliem, kam ir paredzēta budžeta pozīcija programmā “Radošā Eiropa”. Varētu nostiprināt saites ar esošajiem tīkliem starptautiskajā līmenī un veicināt tīklu izveidi dažādos reģionos.

5.9.

EESK uzsver arī ieguvumu no pārējiem pašreizējās programmas “Radošā Eiropa” virzieniem un mudina izskatīt visas finansēšanas iespējas, ņemot vērā potenciālu, ko tās rada kultūras apmaiņai starptautiskā līmenī.

5.10.

EESK atzinīgi vērtē aicinājumu izveidot pilsoniskās sabiedrības forumu, kas aptvertu visas attiecīgās ieinteresētās personas un kam būtu svarīga loma iepriekšminētā starptautisko kultūras attiecību jomas rīcības plāna izstrādē. Šī ierosme varētu īstenoties kā gadskārtējs forums, kura pamatā būtu horizontāla mijiedarbība un debates, kā arī attiecīgas sanāksmes dažādos ģeogrāfiskajos reģionos gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās.

5.11.

Turpmākajos gados ārējo attiecību jomā EESK apņemas atbalstīt šādas konstruktīvas konsultācijas un dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. EESK turpinās apsvērt, kā izmantot savu lomu un darba metodes, lai dotu konkrētu un strukturētu ieguldījumu iepriekšminētā rīcības plāna pilnveidošanā.

6.1.

Kultūra būtu pilnā mērā jāatzīst par ceturto ilgtspējīgas attīstības pīlāru. Tas ļautu saskaņot kultūras redzējuma veidus: viens no tiem to aplūko kā rīku ekonomikas izaugsmei, kamēr otrs – kā vērtību pašu par sevi, kas nebūtu jāpakļauj ekonomikas prioritātēm.

6.2.

EESK uzsver izaugsmes ilgtspējas un alternatīvu pasākumu nozīmi, piemēram, lielāku labklājību sabiedrībā.

6.3.

Paziņojumā ir iezīmēta virkne svarīgu punktu attiecībā uz kultūras un radošo nozaru – ko veido galvenokārt MVU (9) – ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, ekonomikas izaugsmē un darbvietu radīšanā, ko EESK nepārprotami atbalsta. Kā uzsvērts paziņojumā, laikā no 2004. līdz 2013. gadam radošās darbības produktu tirdzniecība pasaulē vairāk nekā divkāršojusies (10), turklāt kultūras/radošās nozares dod aptuveni 3 % no pasaules IKP un vairāk nekā 30 miljonus darbvietu (11).

6.4.

Ir jāuzsver nepieciešamība ieguldīt līdzekļus attiecīgu prasmju attīstīšanā, lai izmantotu izaugsmes potenciālu radošajā sektorā. Ir jāatbalsta vietējie tirgi. Mobilitātes shēmas, kuras domātas prasmju pilnveidei, nedrīkst pastiprināt intelekta aizplūdi, kas kaitējoši ietekmē partnervalstis.

6.5.

Pieredze saistībā ar Eiropas kultūras galvaspilsētām ir pierādījusi kultūras attīstības ietekmi uz ekonomikas un sociālo attīstību pilsētu teritorijās. Varētu veidot apmaiņas un spēju veidošanas pasākumus ar citām valstīm saistībā gan ar šīs jomas problemātiku, gan ar stratēģijām, kas novedušas pie šīs izaugsmes.

6.6.

Citas starpvalstu organizācijas un reģioni ir pārņēmuši kultūras galvaspilsētu ideju kā labākās prakses paraugu (piemēram, Islāma Zinātnes, izglītības un kultūras organizācija (ISESCO) nominē islāma kultūras galvaspilsētas). Būtu jāizpēta sadarbības un sinerģijas iespējas, lai maksimāli palielinātu savstarpējo izdevīgumu un mācīšanos. Šīs programmas ietvaros varētu apsvērt starptautiska kultūras galvaspilsētu projekta vai pilsētu sadraudzības veidošanu.

6.7.

Vēl viens piemērs saitēm starp vietām un pilsētām ir Eiropas Padomes “kultūras maršruti”. Šo programmu varētu izpētīt un izvērst starptautiskā līmenī, attīstot tās potenciālu palielināt kultūras tūrisma apmērus un izpratni par kopīgām starptautiskām kultūras saknēm.

6.8.

EESK uzsver, ka ir jāsekmē un jāatvieglo sadarbība un tīklu veidošana starp pilsētām Eiropā un ārpus tās. Daudzām Eiropas pilsētām ir pieredze kultūras politikas veidošanā un tās sasaistīšanā ar citām jomām, kas nodrošina ilgtspējīgu attīstību (piemēram, ar ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu, sociālo iekļaušanu, radošo izglītību, kultūras tūrismu utt.). Tas ir ieguldījums ilgtermiņa sadarbībai starp Eiropu un pasaules dienvidu puslodes valstīm, turklāt Eiropas Savienībai varētu arī būt svarīga loma sadarbības atvieglošanā un tīklu veidošanā starp pilsētām Eiropā un ārpus tās. Šajā saistībā jau tiek īstenotas attiecīgas iniciatīvas, kas var sniegt piemērotu ieguldījumu ilgtermiņa sadarbībā; to vidū ir programmas “Pilotpilsētas” un “Vadošās pilsētas”.

6.9.

Par vērtīgu ieguldījumu šajā ziņā būtu uzskatāmi arī pilsētu tīkli, kas darbojas kultūras jomā, piemēram, Eurocities, Mercociudades, Africities, UNESCO Radošo pilsētu tīkls, Les Arts et la Ville, Austrālijas Kultūras attīstības tīkls un Kanādas Radošo pilsētu tīkls.

6.10.

EESK pauž nožēlu par to, ka piedāvātajās darbībās kopīgas stratēģijas veidošanai uzmanība nav pievērsta dzimumu jautājumam. Lai gan dzimumu līdztiesība ir būtiska Eiropas vērtība, pētījumi rāda, ka to mākslinieku vidū, kas ir pamanāmi un ieņem vadošās pozīcijas, pastāv dzimumu nevienlīdzība. Arī UNESCO ir aprakstījusi nevienlīdzību labuma gūšanā no kultūras tūrisma un kultūras attīstības pasākumiem. Tādēļ EESK uzstāj, ka ir jāņem vērā arī šis aspekts.