25.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 310/32

—

ņemot vērā 2007. gada 15. marta rezolūciju par bezvēsts pazudušajiem Kiprā (1),

—

ņemot vērā attiecīgos ANO ģenerālsekretāra ziņojumus (2), ANO Drošības padomes rezolūcijas (3) un starptautiskās iniciatīvas, kas uzsāktas, lai noskaidrotu Kiprā bezvēsts pazudušo personu likteni (4),

—

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) 2001. gada 10. maija (5) un 2008. gada 10. janvāra (6) spriedumus par bezvēsts pazudušajām personām Kiprā un Virspalātas 2014. gada 12. maija spriedumu lietā Kipra pret Turciju,

—

ņemot vērā 2008. gada 18. jūnija rezolūciju par bezvēsts pazudušajiem Kiprā (7),

—

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0139/2008),

—

ņemot vērā tā 2011. gada 9. jūnija deklarāciju par Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas darbu,

—

ņemot vērā starptautiskās humanitārās tiesības, gan konvencionālās, gan paražu tiesības par bezvēsts pazudušajām personām,

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju,

—

ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.

tā kā 1974. gada 14. augustā Turcijas gaisa spēki bombardēja Ashia ciemu; tā kā 1974. gada 21. augustā Turcijas armija veica piespiedu masu evakuāciju; tā kā galīgā visu ciema iedzīvotāju izraidīšana notika 1974. gada 28. augustā;

B.

tā kā kopumā 1974. gadā bezvēsts pazuda 106 personas no Ashia ciema, vecumā no 11 līdz 84 gadiem;

C.

tā kā 2009. gada pavasarī Kiprā bezvēsts pazudušo personu komiteja (CMP) veica meklēšanu Ornithi teritorijā, ciemā, kas atrodas 4 km uz rietumiem no Ashia ciema; tā kā tika atklātas četras apbedījumu vietas, no kurām divas bija ūdens akas un masu kapi; tā kā ir apstiprināts, ka mirstīgās atliekas, kuras tika identificētas ar DNA pārbaudēm, pieder iepriekš minētajam 1974. gada 21. augustāAshia bezvēsts pazudušā 71 civiliedzīvotāja sarakstam;

D.

tā kā saskaņā ar pierādījumiem iepriekš ir ekshumētas mirstīgās atliekas no diviem masu kapiem; tā kā mirstīgās atliekas ar nolūku tika savāktas un aizvestas nezināmā virzienā;

E.

tā kā joprojām turpinās to bezvēsts pazudušo ģimeņu milzīgās sāpes un ciešanas, kuriem vairākas desmitgades nav ziņu par savu mīļo radinieku likteni, un tā kā ir jāpieliek visas pūles paātrināt CMP izmeklēšanu;

F.

tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzskatīja, ka saistībā ar Kipras grieķu kopienas bezvēsts pazudušajiem un viņu radiniekiem vairākkārt ir ticis pārkāpts Konvencijas 2. pants (Tiesības uz dzīvību), jo Turcijas iestādes nespēja veikt efektīvu izmeklēšanu par dzīvībai bīstamos apstākļos bezvēsts pazudušo Kipras grieķu kopienas pārstāvju atrašanās vietu un likteni; vairākkārt ir ticis pārkāpts 5. pants (Tiesības uz brīvību un drošību), jo Turcijas iestādes nespēja veikt efektīvu izmeklēšanu par to bezvēsts pazudušo Kipras grieķu kopienas pārstāvju atrašanās vietu un likteni, kuri, kā tika uzskatīts, atradās apcietinājumā Turcijā savas pazušanas laikā; un vairākkārt ir ticis pārkāpts 3. pants (spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes aizliegums), jo Turcijas iestāžu klusēšana, neskatoties uz patiesajām radinieku bažām, sasniedza tādu smaguma pakāpi, kuru var raksturot tikai kā necilvēcīgu attieksmi;

G.

tā kā gadījumus, kad apbedīšanai var tikt atdotas tikai personu daļējas kaulu mirstīgās atliekas, nevar uzskatīt par slēgtiem, līdz tiek atrastas visu personu visas identificējamās mirstīgās atliekas;

H.

tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir konstatējusi, ka Turcija kā de facto okupējošais spēks Kipras ziemeļu daļā ir atbildīga par izmeklēšanu attiecībā uz bezvēsts pazudušo atrašanās vietu un likteni un CMP darba veicināšanu;

I.

tā kā bezvēsts pazudušo personu jautājums ir humanitāra problēma, kas izriet no bezvēsts pazudušo personu radinieku tiesībām uzzināt viņu likteni;

J.

tā kā personu pazušanas gadījumi Kiprā sākās 1964. gadā, aptverot ierobežotu skaitu abu kopienu pārstāvju, un sasniedza gandrīz 2 000 pazušanas gadījumu maksimālo skaitu 1974. gadā Turcijas militārās invāzijas laikā, kuras rezultātā sala joprojām ir sadalīta;

K.

tā kā pašlaik pēc vairākām desmitgadēm joprojām kopumā bezvēsts pazudis ir 2 001 Kipras iedzīvotājs, 1 508 – no Kipras grieķu kopienas un 493 – no Kipras turku kopienas,

1.

nosoda Ornithi ciemā notikušo pārvietošanu un līdzīgas darbības kā lielu necieņu pret pazudušajām personām un rupju pārkāpumu attiecībā uz viņu ģimeņu tiesībām beidzot zināt savu tuvinieku nāves patiesos apstākļus; izsaka līdzjūtību visu pazudušo cilvēku ģimenēm, kuras vēl aizvien dzīvo neziņā;

2.

uzsver, ka mirstīgo atlieku pārvietošana un līdzīga rīcība varētu būtiski traucēt un sarežģīt apsūdzību izvirzīšanu un apgrūtināt visu Kiprā pazudušo personu likteņu izmeklēšanu;

3.

uzsver šā jautājuma steidzamību attiecībā uz pazudušo personu ģimenēm, jo ir pagājis 41 gads pēc šo cilvēku pazušanas, un uzsver, ka nav vairs daudz laika, lai atrastu šīs ģimenes kā lieciniekus, un ka radinieki nomirst; prasa nekavējoties un pilnībā pārbaudīt, kas noticis ar pazudušajām personām;

4.

atzinīgi vērtē CMP darbu un uzsver, ka svarīgi ir aktivizēt šīs komitejas darbības, jo pusei no visām pazudušajām personām atrašanās vieta joprojām nav zināma un vairāk nekā divas trešdaļas personu aizvien nav identificētas;

5.

uzsver, ka CMP darbs ir atkarīgs no visu iesaistīto personu pilnīga atbalsta un sadarbības, un šajā sakarā atzinīgi vērtē ES sniegto finansējumu, kā arī prasa to nodrošināt turpmāk;

6.

atzīmē, ka CMP ir publiskojusi steidzamu aicinājumu, lai ikviens, kam ir informācija par iespējamām apbedījumu vietām, sazinās ar CMP izmeklētājiem; aicina Turciju un tās valdību nekavējoties pārtraukt mirstīgo atlieku pārvietošanu no masu kapiem un ievērot starptautiskās tiesības, starptautiskās humanitārās tiesības un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, kā arī šajā nolūkā atvieglot triju pušu veidotās Bezvēsts pazudušo personu komitejas centienus, nodrošinot tai pilnīgu piekļuvi militārajiem arhīviem un iekļūšanu militārajās zonās, lai veiktu ekshumāciju; aicina Turciju pilnībā izpildīt savu pienākumu, kas izriet no Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmuma par kompensācijām pazudušo personu ģimenēm;

7.

aicina Turciju bez tīšas kavēšanās atļaut iekļuvi zonās, kurām ir bijis noteikts militārs statuss un par kurām ir informācija, ka tajās atrodas pazudušu personu apbedījumu vietas; uzsver, ka Turcijas militārajiem spēkiem būtu jāpiegādā vecās militārās kartes un jādalās ar tām, kā arī jānodrošina pilnīga piekļuve saviem arhīviem, lai atvieglotu joprojām neatrasto apbedījumu vietu meklēšanu;

8.

mudina visas ES dalībvalstis prioritārā kārtā ratificēt Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu un aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstis atbalstīt darbu, ko veic ANO Piespiedu pazušanas komiteja, kas izveidota saskaņā ar minēto konvenciju;

9.

aicina visas attiecīgās personas un visus tos, kuru rīcībā ir vai var būt informācija vai pierādījumi, kas gūti no personīgām zināšanām, arhīviem, kaujas ziņojumiem vai apcietinājuma vietu dokumentiem, nekavējoties nodot šo informāciju vai pierādījumus Bezvēsts pazudušo personu komitejai;

10.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Turcijas valdībai un parlamentam, kā arī atgādina, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju katrai valstij ir beznosacījuma pienākums pakļauties galīgajiem spriedumiem lietās, kurās tā ir strīdus puse.