Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62013CA0366

Lieta C-366/13: Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 20. aprīļa spriedums (Corte suprema di cassazione (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Profit Investment SIM SpA, likvidācijas procesā/Stefano Ossi u.c. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Regula (EK) Nr. 44/2001 – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – “Nesavienojamu nolēmumu” jēdziens – Prasības pret vairākiem atbildētājiem, kuru domicils ir dažādās dalībvalstīs, kam nav viens un tas pats priekšmets – Jurisdikcijas piešķiršanas nosacījumi – Jurisdikcijas piešķiršanas klauzula – “Lietu, kas attiecas uz līgumiem,” jēdziens – Spēkā esošas līgumiskās saiknes neesamības pārbaude

OV C 211, 13.6.2016, pp. 3–4 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

13.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/3


Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 20. aprīļa spriedums (Corte suprema di cassazione (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Profit Investment SIM SpA, likvidācijas procesā/Stefano Ossi u.c.

(Lieta C-366/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (EK) Nr. 44/2001 - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - “Nesavienojamu nolēmumu” jēdziens - Prasības pret vairākiem atbildētājiem, kuru domicils ir dažādās dalībvalstīs, kam nav viens un tas pats priekšmets - Jurisdikcijas piešķiršanas nosacījumi - Jurisdikcijas piešķiršanas klauzula - “Lietu, kas attiecas uz līgumiem,” jēdziens - Spēkā esošas līgumiskās saiknes neesamības pārbaude)

(2016/C 211/03)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Pamatlietas puses

Prasītāja: Profit Investment SIM SpA, likvidācijas procesā

Atbildētāji: Stefano Ossi, Commerzbank Brand Dresdner Bank AG, Andrea Mirone, Eugenio Magli, Francesco Redi, Profit Holding SpA, likvidācijas procesā, Redi & Partners Ltd, Enrico Fiore, E3 SA

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 23. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka:

Regulas Nr. 44/2001 23. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā rakstveida formas prasība ir izpildīta tikai tad, ja, iekļaujot jurisdikcijas piešķiršanas klauzulu obligāciju emisijas prospektā un emitējot vērtspapīrus primārajā tirgū, pušu parakstītajā līgumā ir minēta piekrišana šai klauzulai vai arī ietverta nepārprotama atsauce uz šo prospektu;

jurisdikcijas noteikšanas klauzula, kas ir obligāciju emisijas prospektā, ko sagatavojis attiecīgo vērtspapīru emitents, var tikt attiecināta uz trešo personu, kas ir iegādājusies šos vērtspapīrus no finanšu starpnieka, ja tiek pierādīts, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, pirmkārt, ka šī klauzula ir spēkā attiecībās starp šo emitentu un šo finanšu starpnieku, otrkārt, ka šī trešā persona, sekundārajā tirgū parakstoties uz šiem vērtspapīriem, pārņēma šī starpnieka tiesības un pienākumus atbilstoši piemērojamām valsts tiesībām un, visbeidzot, ka attiecīgajai trešajai personai bija iespēja uzzināt par prospektu, kurā ir šī klauzula, un

jurisdikcijas noteikšanas klauzulas iekļaušana obligāciju emisijas prospektā var tikt uzskatīta par starptautiskās tirdzniecības praksē pieņemtu formu Regulas Nr. 44/2001 23. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ļaujot prezumēt puses, uz kuru tā ir attiecināta, piekrišanu, ja it īpaši ir pierādīts, kas ir jāpārbauda valsts tiesai, pirmkārt, ka, noslēdzot šāda veida līgumus, komersanti plaši un regulāri šādi rīkojas un, otrkārt, ka līgumslēdzējām pusēm agrāk ir bijušas tirdzniecības attiecības savā starpā vai ar citām līgumslēdzējām pusēm, kas darbojas attiecīgajā nozarē, vai arī ka attiecīgā rīcība ir pietiekami labi pazīstama, lai tā varētu tikt uzskatīta par konsolidētu praksi;

2)

Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka darbības, lai panāktu līguma atcelšanu un atbilstoši šim līgumam nepamatoti samaksāto summu atgūšanu, ietilpst “lietās, kas attiecas uz līgumiem”, šīs normas izpratnē;

3)

Regulas Nr. 44/2001 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja ir divas prasības, kuras celtas pret vairākiem atbildētājiem, kurām ir atšķirīgs priekšmets un pamats un kuras nav savstarpēji pakārtotas vai nesaderīgas, nepietiek ar to, ka, atzīstot vienu no tām par pamatotu, tas varētu ietekmēt to tiesību apjomu, kuru aizsardzība tiek prasīta otrajā prasībā, lai rastos nesavienojamu spriedumu risks šīs normas izpratnē.


(1)  OV C 260, 7.9.2013.


Top