13.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 447/23

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (NNN zvejas regula) izveidota Savienības sistēma, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

(2)

NNN zvejas regulas VI nodaļā paredzēta procedūra attiecībā uz nesadarbīgu trešo valstu noteikšanu, pasākumiem attiecībā uz šādām valstīm, šādu valstu saraksta izveidošanu, svītrošanu no šāda saraksta, šāda saraksta publiskošanu un jebkādiem ārkārtas pasākumiem.

(3)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu Komisijai jāpaziņo trešām valstīm par iespējamību, ka tām var tikt noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss. Šādam paziņojumam ir pagaidu raksturs. Paziņojums jāpamato ar NNN zvejas regulas 31. pantā noteiktajiem kritērijiem. Turklāt Komisijai attiecībā uz paziņojumu saņēmušajām trešām valstīm ir jāveic visi minētās regulas 32. pantā noteiktie pasākumi. Konkrētāk, Komisijai paziņojumā jāiekļauj informācija par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir šāda statusa noteikšanas pamatā, jānodrošina iespēja minētajām valstīm atbildēt un sniegt pierādījumus, kas atspēko statusa noteikšanu, vai – vajadzības gadījumā – rīcības plāns situācijas labošanai un šajā nolūkā veiktie pasākumi. Komisijai jādod paziņojumu saņēmušajām trešām valstīm pietiekami daudz laika atbildēt uz paziņojumu un piemērots laikposms situācijas labošanai.

(4)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu Komisijai jānosaka tās trešās valstis, kuras tā uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm NNN zvejas apkarošanā. Trešai valstij jānosaka nesadarbīgas trešās valsts statuss, ja tā nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(5)

Nesadarbīgu trešo valstu statusa noteikšana jāpamato ar visas tās informācijas pārbaudi, kas norādīta NNN zvejas regulas 31. panta 2. punktā.

(6)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 33. pantu Padomei jāizveido nesadarbīgu trešo valstu saraksts. Šīm valstīm piemēro pasākumus, kas cita starpā izklāstīti NNN zvejas regulas 38. pantā.

(7)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 1. punktu nozvejas sertifikātus, kurus apstiprinājušas trešo valstu karoga valstis, pieņem ar nosacījumu, ka Komisija no attiecīgās karoga valsts ir saņēmusi paziņojumu, ka tā ir ieviesusi pasākumus attiecīgo trešo valstu zvejas kuģiem piemērojamo tiesību aktu, noteikumu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanai, kontrolei un izpildei.

(8)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktu Komisijai administratīvi jāsadarbojas ar trešām valstīm jomās, kas attiecas uz minētās regulas īstenošanu.

(9)

Komisija ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (EFCA) atbalstu 2014. gada 18.–20. februārī apmeklēja Tuvalu, īstenojot administratīvo sadarbību, kas paredzēta NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktā.

(10)

Apmeklējuma mērķis bija pārbaudīt informāciju par Tuvalu mehānismiem tās zvejas kuģiem piemērojamo tiesību aktu, noteikumu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanai, kontrolei un izpildei, kā arī pasākumiem, ko Tuvalu veikusi, lai izpildītu savu pienākumu NNN zvejas apkarošanā.

(11)

Galīgais apmeklējuma ziņojums attiecīgajai valstij, t. i., Tuvalu, tika nosūtīts 2014. gada 18. martā.

(12)

Tuvalu 2014. gada 16. oktobrī sniedza atbildi uz galīgo apmeklējuma ziņojumu.

(13)

Tuvalu ir Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas (WCPFC) dalībniece. Tuvalu ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Nolīgumu par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (UNFSA). Tā ir parakstījusi Klusā okeāna dienvidu daļas foruma Zivsaimniecības aģentūras konvenciju (FFA konvencija) (2) un Nauru nolīgumu (PNA) par sadarbību kopīgu interešu zvejniecības pārvaldībā (3).

(14)

Lai novērtētu, vai Tuvalu kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts ievēro savus starptautiskos pienākumus, ko paredz 13. apsvērumā minētie starptautiskie nolīgumi un ko noteikušas attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), kas minētas šajā apsvērumā, Komisija apkopoja un analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu minētā uzdevuma veikšanai.

(15)

Komisija arī izmantoja informāciju, kas iegūta no RZPO, konkrētajā gadījumā – no WCPFC, publiskotajiem datiem, un citu publiski pieejamu informāciju.

(16)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija analizēja Tuvalu kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstij noteiktos pienākumus. Minētās pārskatīšanas vajadzībām Komisija ņēma vērā kritērijus, kas minēti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(17)

Attiecībā uz Tuvalu karoga zvejas kuģiem ir jānorāda, ka, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no RZPO zvejas kuģu sarakstiem, nedz provizoriskajā, nedz galīgajā NNN zvejas kuģu sarakstā nav Tuvalu karoga zvejas kuģu, kā arī nav nekādu pierādījumu par iepriekšējiem gadījumiem, kuros būtu iesaistīti Tuvalu karoga zvejas kuģi, kas ļautu Komisijai analizēt Tuvalu rīcību saistībā ar atkārtotām NNN zvejas darbībām saskaņā ar 31. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(18)

Tā kā nav informācijas un pierādījumu, kā paskaidrots 17. apsvērumā, saskaņā ar 31. panta 3. punktu un 31. panta 4. punkta a) apakšpunktu ir jāsecina, ka nav vajadzības novērtēt Tuvalu pasākumus, kas paredzēti, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, un to atbilstību starptautiskajos tiesību aktos paredzētajiem pienākumiem, kas tai uzlikti kā karoga valstij attiecībā uz NNN zvejas kuģiem un NNN zveju, ko veic vai palīdz veikt Tuvalu karoga zvejas kuģi vai tās valstspiederīgie.

(19)

Komisija analizēja, vai Tuvalu iestādes efektīvi sadarbojušās ar Komisiju un reaģē uz Komisijas prasībām veikt izmeklēšanu, nodrošināt vērtējumu vai veikt turpmākus pasākumus attiecībā uz NNN zveju un ar to saistītām darbībām.

(20)

Šajā ziņā Tuvalu izvairās sadarboties ar Komisiju, lai novērstu zivsaimniecības pārvaldības sistēmas trūkumus, kurus Komisija konstatēja apmeklējuma laikā. 2014. gada 16. oktobrī sniegtajā atbildē uz galīgo ziņojumu Tuvalu nepauž saistošu apņemšanos novērst Komisijas konstatētos trūkumus. Proti, Tuvalu atzīst to, ka problēmas ir, un norāda, ka situācijas uzlabošanai būtu vajadzīga tehniskā palīdzība un laiks, taču nepauž nekādu konkrētu apņemšanos un nepiedāvā nekādu rīcības plānu, lai novērstu konstatētos trūkumus.

(21)

Lai kopumā novērtētu, vai Tuvalu pilda savus karoga, ostas un krasta valsts pienākumus, Komisija arī analizēja, vai Tuvalu sadarbojas ar citām karoga valstīm cīņā pret NNN zveju.

(22)

Saskaņā ar UNCLOS 63. un 64. pantu krasta un karoga valstīm jāsadarbojas attiecībā uz transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumiem. UNFSA 7. un 20. pantā turklāt ir paredzēts pienākums sadarboties, lai noteiktu atbilstošus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un nodrošinātu atbilstību šādiem pasākumiem un to īstenošanu. Turklāt FAO Rīcības kodeksa (4) 7. panta 1. punkta 3. apakšpunktā ir ieteikts valstīm, kuras izmanto transzonālo zivju un tālu migrējošo zivju krājumus, noslēgt divpusējus nolīgumus, lai garantētu reālu sadarbību, nodrošinot resursu efektīvu saglabāšanu un pārvaldību. Šis jautājums ir sīkāk aprakstīts Starptautiskā nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna (IPOA IUU) (5) 28. un 51. punktā, kurā sīki izklāstītas tiešas valstu sadarbības metodes, tostarp krasta valstīm pieejamo datu vai informācijas apmaiņa.

(23)

Šajā saistībā WCPFC konvencijas (6) 25. panta 10. punktā ir noteikts, ka katrs loceklis gadījumā, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka zvejas kuģis, kas peld ar citas valsts karogu, ir iesaistījies darbībā, kura mazina to saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti, kas skar konvencijas apgabalu, par to ziņo attiecīgajai karoga valstij.

(24)

Efektīvas sadarbības mehānismi ir jo īpaši svarīgi tāpēc, ka Tuvalu jurisdikcijā esošajos ūdeņos pārsvarā atrodas ārvalstu karoga kuģi. Saskaņā ar Tuvalu iestāžu sniegto informāciju Komisijas apmeklējuma laikā 2014. gada februārī pašlaik ir spēkā kopumā 18 divpusējie privāto licenču līgumi ar desmit valstīm. Šajā saistībā floti, kurai ir atļauja zvejot Tuvalu ūdeņos, veido 213 kuģi zvejai ar riņķvadu, 17 kuģi zvejai ar makšķerēm un septiņi kuģi zvejai ar āķu jedām, no kuriem tikai vienam kuģim zvejai ar riņķvadu un diviem kuģiem zvejai ar āķu jedām ir Tuvalu karogs. Tomēr Tuvalu apstiprināja, ka nav izveidoti sadarbības kanāli ar attiecīgajām karoga valstīm, lai nodrošinātu, ka Tuvalu izpilda savus pienākumus sadarboties ar karoga valstīm, kā noteikts 22. un 23. apsvērumā.

(25)

Attiecībā uz efektīviem noteikumu izpildes pasākumiem UNFSA 19. panta 2. punktā noteikts, ka sankcijas, ko piemēro par pārkāpumiem, ir atbilstīgi bargas, lai efektīvi nodrošinātu nosacījumu ievērošanu un atturētu no pārkāpumiem neatkarīgi no tā, kur tie notiek, kā arī atņem pārkāpējiem ekonomisko izdevīgumu, kas rodas no nelikumīgas darbības. Kā noskaidrots 26.–29. apsvērumā, Tuvalu nav tiesiskā regulējuma vai kontroles pār savu floti un ūdeņiem, kas vajadzīga, lai pienācīgi sodītu pārkāpējus.

(26)

Sankciju sistēma ir noteikta Tuvalu 2006. gada Likumā par jūras resursiem. Lai gan minētais likums tika grozīts 2012. gadā, tajā nav ņemtas vērā jaunākās izmaiņas starptautiskajos tiesību aktos attiecībā uz NNN zvejas apkarošanu. Šajā saistībā pašreizējā tiesiskajā regulējumā nav skaidras terminu “NNN zvejas darbība” un “nopietns pārkāpums” definīcijas, kā arī visaptveroša saraksta ar nopietniem pārkāpumiem, par ko piemērojamas bargas sankcijas.

(27)

Turklāt Tuvalu tiesību akti neparedz attiecīgus administratīvos pasākumus sistemātiskā izklāstā. Šāda veida papildu pasākumi aprobežojas ar licenču apturēšanu un atsaukšanu un ir piemērojami vienīgi “nopietnu pārkāpumu” gadījumā, taču jēdziens “nopietni pārkāpumi” nav definēts Tuvalu tiesību aktos.

(28)

Jēdziens “nopietni pārkāpumi” nav pietiekami izstrādāts Tuvalu tiesību aktos. Pašreizējais tiesiskais regulējums neparedz sankcijas, kas ir pietiekamas, lai atņemtu pārkāpējiem ekonomisko izdevīgumu, kas rodas no nelikumīgas darbības.

(29)

Tādēļ sankcijas to pašreizējā veidā nav visaptverošas un pietiekami bargas, lai nodrošinātu to preventīvo funkciju. Proti, netiek piemērotas pienācīgas sankcijas par nopietniem pārkāpumiem, lai nodrošinātu atbilstību, atturētu no pārkāpumiem jebkurā vietā un atņemtu likumpārkāpējiem ekonomisko izdevīgumu, kas rodas no nelikumīgajām darbībām, kā noteikts UNFSA 19. panta 2. punktā un WCPFC konvencijas 25. panta 7. punktā.

(30)

Attiecībā uz analizēto NNN zvejas gadījumu vēsturi, būtību, apstākļiem, pakāpi un smagumu iespēju novērtēt šos elementus vienlīdz negatīvi ietekmē skaidrības un pārredzamības trūkums, kā izklāstīts 39.–48. apsvērumā. Šādu nepilnību dēļ nav iespējams ticamā veidā noteikt iespējamo ar NNN zveju saistīto darbību dimensiju. Tomēr vispārzināms ir fakts, ka pārredzamības trūkums apvienojumā ar reālas kontroles neiespējamību veicina nelikumīgas darbības.

(31)

Attiecībā uz pašreizējām Tuvalu finansiālajām un administratīvajām iespējām jānorāda, ka Tuvalu nav ierindota Apvienoto Nāciju Organizācijas Tautas attīstības indeksā (7). Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1905/2006 (8) II pielikumā Tuvalu ir iekļauta vismazāk attīstīto valstu kategorijā saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Attīstības palīdzības komitejas (DAC) 2013. gada 1. janvāra oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju (OAP) sarakstu (9). Šajā saistībā Tuvalu finansiālās un administratīvās spējas var uzskatīt par faktoru, kas mazina Tuvalu iespējas sadarboties ar citām valstīm un īstenot noteikumu izpildes pasākumus.

(32)

Neraugoties uz 31. apsvērumā minēto analīzi, jānorāda, ka, pamatojoties uz Komisijas 2014. gada februāra apmeklējumā iegūto informāciju, nevar uzskatīt, ka Tuvalu iestādēm trūkst finanšu līdzekļu. Drīzāk Tuvalu trūkst nepieciešamās tiesiskās un administratīvās vides, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu pienākumu izpildi kā karoga, krasta, ostas un tirgus valstij.

(33)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā iedaļā, un pamatojoties uz Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī Tuvalu sniegtajiem paziņojumiem, varētu secināt, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 5. punktu Tuvalu nav izpildījusi savus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga valstij attiecībā uz sadarbību un noteikumu izpildes nodrošināšanu.

(34)

Tuvalu ir ratificējusi UNCLOS un UNFSA. Tuvalu ir WCPFC dalībniece. Tuvalu ir parakstījusi FFA konvenciju un PNA par sadarbību kopīgu interešu zvejniecības pārvaldībā.

(35)

Komisija analizēja visu informāciju, kas šķita svarīga saistībā ar Tuvalu kā WCPFC dalībnieces statusu.

(36)

Turklāt Komisija analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par būtisku attiecībā uz Tuvalu piekrišanu piemērot WCPFC pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

(37)

Saskaņā ar visaptverošu informāciju, ko Tuvalu sniegusi par situāciju ar tunzivju zvejas darbībām tās ūdeņos (10), nozvejas no tunzivju krājumiem Tuvalu ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ) 2011. gadā sasniedza 51 800 tonnu (t). Tas ir mazāk nekā iepriekšējos gados (63 427 t 2009. gadā un 60 618 t 2010. gadā), un krājumi Tuvalu EEZ joprojām veido ievērojamu daļu no tunzivju krājumiem Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā.

(38)

Ņemot vērā 37. apsvērumā minētos rādītājus, šķiet, ka Tuvalu pārvalda būtiskus pasaules tunzivju resursus un tāpēc kā krasta valsts ir atbildīga par to, lai nodrošinātu atbildīgu un ilgtspējīgu šo resursu pārvaldību ilgtermiņā. Ar UNCLOS 61.–64. pantu un UNFSA 7. un 8. pantu reglamentēta dzīvo resursu izmantošana krasta valstī, kurai būtu jāpieņem pasākumi, kas ir saderīgi ar reģionā un atklātā jūrā īstenotajiem, lai nodrošinātu transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumu ilgtspēju ilgtermiņā un tuvinātos šo krājumu optimālas izmantošanas mērķim savā EEZ. Tāpat krasta valstīm jānodrošina, lai citu tās EEZ zvejojošu valstu valstspiederīgie ņemtu vērā saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kā arī sadarbotos ar attiecīgajām valstīm un konkrētajā zvejniecībā iesaistītajām reģionālajām organizācijām.

(39)

Tuvalu tiesiskais regulējums nenodrošina skaidrus un pārredzamus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, lai nodrošinātu to kuģu efektīvu un lietderīgu pārvaldību, kuri kuģo Tuvalu jurisdikcijā esošajos ūdeņos. Proti, nav ieviesti saglabāšanas un pārvaldības pasākumi attiecībā uz piekrastes zvejniecībām. Turklāt Tuvalu apstiprināja, ka pašreizējais tunzivju pārvaldības plāns ir novecojis un ir jāpārskata. Tāpat vēl nav pieņemts haizivju pārvaldības plāns, kā noteikts WCPFC saglabāšanas un pārvaldības pasākumā (CCM) 2010-07 (11).

(40)

Saglabāšanas un pārvaldības pasākumi attiecībā uz valsts jurisdikcijā esošajiem ūdeņiem, tostarp uz arhipelāga ūdeņiem, ir nepilnīgi, un tie nav pamatoti ar zinātniskajiem ieteikumiem, kā noteikts UNCLOS un UNFSA un kā noteikusi WCPFC. Lai gan ar Tuvalu 2006. gada Zivsaimniecības likumu noteikti zvejniecību ilgtspējīgas pārvaldības galvenie principi un dots pilnvarojums Dabas resursu ministrijai pieņemt attiecīgus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, Komisija apmeklējuma laikā konstatēja, ka šāda veida noteikumi ir izstrādāti ļoti zemā līmenī. Galvenie centieni šajā saistībā ir vērsti uz PNA Trešajā līgumā (12) ietverto pasākumu transponēšanu Tuvalu tiesiskajā regulējumā 2009. gadā.

(41)

Tuvalu jurisdikcijā esošie ūdeņi ir teritoriālā jūra, arhipelāga ūdeņi un EEZ. Saskaņā ar WCPFC konvencijas 3. pantu WCPFC kompetences joma būtībā ietver visus Klusā okeāna ūdeņus, tostarp Tuvalu jurisdikcijā esošos ūdeņus. Ņemot vērā iepriekš minēto, Tuvalu izslēdz savus teritoriālos un arhipelāga ūdeņus no kuģu dienu sistēmas (VDS), kas ierobežo ar riņķvadiem zvejojošo kuģu zvejas piepūli, iedalot zvejas dienas. Tādēļ galvenais juridiskais instruments Tuvalu ūdeņu zvejas resursu saglabāšanai nav piemērojams ievērojamai daļai no Tuvalu jurisdikcijā esošajiem ūdeņiem. Attiecībā uz kuģiem zvejai ar āķu jedām un kuģiem zvejai ar makšķerēm saglabāšanas un pārvaldības pasākumi ir noteikti atsevišķajās licencēs. Tomēr nav publiski pieejamas informācijas par nozvejas un zvejas piepūles faktisko pārvaldību abās šajās zvejniecībās, ja neņem vērā vispārēju politiku, kas vērsta uz zvejas licenču skaita samazināšanu.

(42)

Turklāt Tuvalu Komisijas apmeklējuma laikā apstiprināja, ka daži WCPFC noteiktie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi (CMM) pašlaik netiek piemēroti. Tas attiecas uz CMM 2007-1 par reģionālo novērotāju programmu, kas paredz novērošanu uz kuģiem, kuri zvejo ar āķu jedām, 5 % apmērā, un uz CMM 2010-07, kas nosaka, ka izkrauto spuru svars nepārsniedz 5 % no haizivju svara. Tika norādīts, ka tehnisko iespēju un resursu trūkums ir kavējis attiecīgo WCPFC CMM izpildes progresu.

(43)

Nepārprotamie trūkumi attiecībā uz skaidrību un pārredzamību 39.–42. apsvērumā izklāstītajos piemērojamajos saglabāšanas un pārvaldības noteikumos, tostarp attiecībā uz zvejas piepūli atbilstīgi VDS, kā arī 18 dažādu privāto licenču pastāvēšana, kā izklāstīts 24. apsvērumā, mazina iespēju efektīvi īstenot saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, tādējādi pārkāpjot saistības, kas noteiktas UNCLOS 61. panta 2.–5. punktā, 62. panta 1. punktā un 64. pantā par resursu optimālu izmantošanu ar pienācīgiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(44)

Saskaņā ar UNCLOS 61. pantu, UNFSA 5. un 6. pantu un WCPFC konvencijas 5. un 6. pantu krasta valstīm ir jānosaka dzīvo resursu pieļaujamās nozvejas apjoms savā EEZ, pamatojoties uz tām pieejamajiem labākajiem zinātniskajiem pierādījumiem un piesardzīgu pieeju; krasta valstīm ar pienācīgiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem arī jānodrošina, ka dzīvo resursu un krājumu saglabāšanu EEZ un citos to jurisdikcijā esošajos ūdeņos neapdraud šo resursu pārmērīga izmantošana. FAO Rīcības kodeksā, jo īpaši 7. panta 3. punktā, 7. panta 4. punktā un 7. panta 5. punktā, ir ieteikta laba prakse šo saistību izpildei.

(45)

WCPFC devītajai zinātniskajai komitejai adresētajā ziņojumā Tuvalu apstiprināja, ka vēl nav atrisinātas problēmas saistībā ar datu vākšanu, ziņošanu un atbilstību (13). Minētās problēmas tiek saistītas ar pārvaldības spējas nepietiekamību Zivsaimniecības departamentā attiecībā uz ziņošanas un datu pārvaldības uzraudzību.

(46)

Arī WCPFC Zinātniskās komitejas ziņojumos regulāri tiek pievērsta uzmanība datu trūkumam. Piemēram, 7. sesijas 2011. gada ziņojuma 89. punktā WCPFC Zinātniskā komiteja norādīja uz dažām neatbilstībām zvejas žurnāla informācijā, kuru sniedz to kuģu flotes, kas ar riņķvadiem zvejo svītraino tunzivi, dzeltenspuru tunzivi un lielacu tunzivi. Ņemot vērā to, ka zinātniskiem nolūkiem ir svarīgi iegūt precīzus datus par to sugu nozvejas sastāvu, kuras tiek zvejotas ar riņķvadiem, Komiteja ieteica šo problēmu nodot izskatīšanai Tehniskajā un atbilstības komitejā (14). Ziņojuma 37. punktā tā uzsvēra, ka ir neskaidrības par to sugu nozvejas sastāvu, kuras tiek zvejotas ar riņķvadiem, un mudināja līgumslēdzējas puses turpināt uzlabot riņķvadu nozvejas sugu sastāva novērtēšanas metodes. WCPFC Zinātniskā komiteja 8. sesijā vēlreiz pievērsa uzmanību jautājumam par nepietiekamajiem datiem un neatbilstībām (15) saistībā ar nozveju un nozvejas sastāvu, komentēja ziņošanas pienākumus saskaņā ar fraktēšanas kārtību un sniedza ieteikumus pārvaldības uzlabošanai (16). Tika skatīts arī jautājums par to, ka dažas līgumslēdzējas puses, tostarp valstis, kuras darbojas Tuvalu jurisdikcijā esošajos ūdeņos, nesniedz datus vai sniedz neuzticamus datus.

(47)

WCPFC Zinātniskā komiteja 7. sanāksmē informēja, ka tad, ja turpināsies pašreizējā svītrainās tunzivs zvejas prakse, nozvejas līmenis, visticamāk, samazināsies un nozvejas apjomam būtu jāsamazinās, jo krājumi ir izzvejoti un maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms netiek sasniegts. Tāpēc būtu jāuzrauga zvejas piepūles palielināšana (17). Taču Komisija apmeklējuma laikā konstatēja faktisku flotes un zvejas piekļuves politikas trūkumu, par ko liecināja novecojušais un nepilnīgais tunzivju pārvaldības plāns.

(48)

Tuvalu savos arhipelāga ūdeņos neīsteno nekādus WCPFC saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, un tā nav apstiprinājusi atbilstošus pasākumus pietiekamā apjomā. Ņemot vērā to, ka tunzivju resursi ir tālu migrējoši un transzonāli, kā arī ņemot vērā nozīmi, kas piešķirama tunzivju krājumiem un zvejas darbībām Tuvalu arhipelāga ūdeņos, kuri ir svarīga tunzivju sugu nārstošanas ģeogrāfiskā teritorija, šī situācija kopumā apdraud visus tunzivju krājumu saglabāšanas centienus Klusā okeāna reģionā. Tādā veidā Tuvalu nenodrošina saglabāšanas un pārvaldības pasākumu īstenošanu visos tās jurisdikcijā esošajos ūdeņos atbilstoši WCPFC prasībām un atbilstoši tās pienākumam nodrošināt, ka krasta valsts jurisdikcijā esošās sugas netiek apdraudētas pārmērīgas izmantošanas dēļ.

(49)

Komisija arī novērtēja jebkādu Tuvalu darbību vai bezdarbību, kas varētu samazināt piemērojamo tiesību aktu, noteikumu vai starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti.

(50)

Šajā ziņā, kā to apstiprināja Tuvalu, novecojušais tunzivju pārvaldības plāns kavē skaidru mērķu noteikšanu, lai samazinātu zvejas licenču skaitu un kopējo pieļaujamo nozveju. Tādēļ Komisija uzskata, ka saglabāšanas un pārvaldības pasākumu trūkums traucē Tuvalu pildīt savus starptautiskos pienākumus. Tā kā tunzivju krājumi ir transzonāli un tālu migrējoši, saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem ir jābūt atbilstošiem un saskaņotiem visā migrācijas teritorijā, lai tie būtu efektīvi un ilgtspējīgi, un tas ir arī WCPFC konvencijas vispārīgais mērķis.

(51)

Ņemot vērā šajā iedaļā izklāstīto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem Tuvalu paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu varētu secināt, ka Tuvalu nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(52)

Ņemot vērā to, ka Tuvalu klasificējama pie vismazāk attīstītajām valstīm (kā norādīts 31. apsvērumā), Komisija analizēja, vai tās apkopoto informāciju varētu saistīt ar Tuvalu kā jaunattīstības valsts īpašajiem ierobežojumiem.

(53)

Lai gan vispār varētu būt konkrēti iespēju ierobežojumi attiecībā uz kontroli un uzraudzību, īpaši ierobežojumi Tuvalu, kas tiešā veidā izriet no tās attīstības līmeņa, nevar attaisnot konkrētu noteikumu trūkumu valsts tiesiskajā regulējumā, atsaucoties uz starptautiskiem instrumentiem, kas paredzēti, lai apkarotu, novērstu un izskaustu NNN zvejas darbības. Turklāt šie ierobežojumi nevar attaisnot to, ka Tuvalu nav izveidojusi sankciju sistēmu par starptautisko pārvaldības un saglabāšanas pasākumu pārkāpumiem.

(54)

Turklāt šķiet, ka uzraudzības, kontroles un pārraudzības sistēmas trūkumus izraisa neatbilstība starp Tuvalu vājajām iespējām kontrolēt zvejas darbības tās EEZ un piešķirto piekļuvi tās ūdeņiem lielai ārvalstu flotei. Turklāt, neraugoties uz zvejniecības nozīmīgo ieguldījumu Tuvalu vispārējos ieņēmumos, šķiet, ka zvejniecības pārvaldībai atvēlētais budžets ir ievērojami mazāks. Tādēļ, lai gan Tuvalu varētu būt attīstības ierobežojumi, valsts īstenotā zvejas resursu pārvaldības politika nav samērīga ar iedalītajiem resursiem un valsts prioritātēm attiecībā uz zvejniecības pārvaldību.

(55)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī Tuvalu paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu varētu secināt, ka Tuvalu attīstības līmenis var negatīvi ietekmēt tās attīstības stāvokli zvejniecības pārvaldības jomā. Tomēr, ņemot vērā konstatēto Tuvalu trūkumu būtību un pasākumus, kas veikti, lai labotu situāciju, Tuvalu attīstības līmenis nevar pilnībā attaisnot vai citādi pamatot Tuvalu kā karoga vai krasta valsts vispārējo sniegumu attiecībā uz zivsaimniecību un pasākumu nepietiekamību, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(56)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus attiecībā uz to, ka Tuvalu kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un nav veikusi pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu būtu jāpaziņo minētajai valstij par iespējamību, ka Komisija var tai noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu NNN zvejas apkarošanā.

(57)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. panta 1. punktu Komisijai būtu jāpaziņo Tuvalu par iespējamību, ka tai var tikt noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss. Turklāt Komisijai attiecībā uz Tuvalu būtu jāveic visi NNN zvejas regulas 32. pantā minētie pasākumi. Lai nodrošinātu pareizu pārvaldību, būtu jānosaka termiņš, kurā minētā valsts var sniegt rakstisku atbildi uz šo paziņojumu un labot situāciju.

(58)

Turklāt būtu jānorāda, ka paziņošana Tuvalu par iespējamību, ka tā var tikt noteikta par valsti, kuru Komisija uzskata par nesadarbīgu valsti šā lēmuma īstenošanas nolūkā, nedz kavē Komisiju vai Padomi veikt turpmākus pasākumus, nedz arī automātiski nozīmē, ka tādi tiks veikti nesadarbīgo valstu noteikšanas un šādu valstu saraksta izveides nolūkā,