8.4.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 103/13

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2014/C 103/08)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (2)

PESCABIVONA

EK Nr.: IT-PGI-0005-01139-31.07.2013

AĢIN ( X ) ACVN (   )

1.   Nosaukums

Pescabivona

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Nosaukums Pescabivona attiecas uz šādu četru ekotipu persiku koku augļiem, kuru izcelsme ir ražošanas apgabalā un kuri tur ir izkopti:

Murtiddara vai Primizia Bianca, Bianca, Agostina, Settembrina.

Piedāvājot ar AĢIN Pescabivona apzīmētos augļus tirdzniecībā, tiem ir jāatbilst spēkā esošajiem noteikumiem par persiku un nektarīnu tirdzniecību un tiem jāpiemīt šādām kvalitātes īpašībām:

—	apaļas formas persiki ar stingri pie kauliņa turošos baltu mīkstumu un baltdzelteni zaļu mizas pamatkrāsu ar sarkanu virskrāsu (ekotipa Settembrina augļiem ir sarkana svītra gar vīlīti),

—	sarkanajai virskrāsai jāklāj ne vairāk kā 50 % no mizas,

—	sekojošajā tabulā norādīti katra ekotipa minimālie fizikāli ķīmisko parametru lielumi.

Ekotips	Šķīstošās cietvielas	Šķīstošo cietvielu attiecība pret titrējamo skābumu	Mīkstuma konsistence
Murtiddara vai Primizia Bianca	> 10	> 1,20	> 3
Bianca	> 10	> 1,20	> 3
Agostina	> 10	> 1,20	> 3
Settembrina	> 10	> 1,20	> 3,5

Šķīstošās cietvielas izteiktas Briksa grādos; šķīstošo cietvielu attiecība pret titrējamo skābumu izteikta °Bx/mekv. uz 100 ml; mīkstuma konsistence mērīta ar penetrometru ar 8 mm uzgali un izteikta kg/0,5 cm2.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi ražošanas posmi no audzēšanas līdz novākšanai jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

—

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

Uz etiķetes jābūt labi redzamai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, Eiropas Savienības simbolam un logotipam, ar kuru identificē produktu un kurš sastāv no vārda “pescabivona”, kā norādīts attēlā.

Atļauts izmantot norādes, kurās ir atsauce uz privātiem zīmoliem, ja vien tie nav lielāki par logotipu “pescabivona”, nav ar cildinošu nozīmi vai tādi, kas var maldināt patērētāju.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

AĢIN Pescabivona ražošanas apgabals aptver vairākas pašvaldības Bivona (AG) teritorijas daļas un citu blakusesošu pašvaldību teritorijas daļas kā, piemēram, Alessandria della Rocca (AG), S. Stefano Quisquina (AG), S. Biagio Platani (AG) un Palazzo Adriano (PA).

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Ģeogrāfiskajam apgabalam, kas atrodas Sicīlijas vidienē, ir raksturīgs paugurains un kalnains reljefs, to aizsargā Monti Sicani kalnu masīvs, un tas atrodas Magazzolo upes sateces baseina vidū. Rudens, ziemas un pavasara periodā klimats ir maigs, minimālā temperatūra nodrošina vajadzīgo aukstumu, vasaras ir sausas un ļoti karstas. Augsnes ziņā šim apgabalam raksturīgi tādi augsnes tipi kā regosoli, brūnzemju augsnes un vertisoli. Augsnes ir vidēji dziļas līdz dziļas, tās ir porainas, ūdenscaurlaidīgas, un to sastāvā ir organiskās vielas ar vāji sārmainu vai neitrālu reakciju.

5.2.   Produkta specifika

Ar AĢIN Pescabivona apzīmēto augļu raksturīga īpašība ir tāda, ka sarkanā virskrāsa nedrīkst klāt vairāk par 50 % no augļa mizas, un tas, ka mīkstums ir īpaši salds un stingrs, ar augsto cukuru satura attiecību pret augsto skābju saturu. Katram no četriem ekotipiem ir savs nogatavošanās periods, un tas var ilgt no jūnija sākuma līdz oktobra beigām.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

AĢIN Pescabivona reģistrācijas pieteikuma pamatā ir produkta reputācija, kas patērētāju apziņā asociējas gan ar raksturīgo sarkano virskrāsu, kas klāj ne vairāk par 50 % no mizas, gan ar īpaši patīkamo garšu, pateicoties īpašajam saldumam, kas saistīts ar augsto cukuru satura attiecību pret augsto skābju saturu un mīkstuma ievērojamo stingrumu. Tā kā nogatavošanās periods katram no četriem ekotipiem ir atšķirīgs, augstas kvalitātes augļi ir pieejami arī tādos mēnešos, kuros parasti klimata apstākļu dēļ persiku piedāvājums un kvalitāte pazeminās.

Persikus šajā ģeogrāfiskajā apgabalā sāka audzēt pagājušā gadsimta 50. gadu sākumā, un pirmās specializētās persiku audzes tika ierīkotas uz ziemeļiem no Bivonas (Bivona) pašvaldības, kā pavairošanas materiālu izmantojot labākās vietējās no sēklām izaudzētās šķirnes. Dažādo stādu vidū viens izrādījās īpaši vērtīgs, un, ņemot vērā nogatavošanās laiku (augusts), to nosauca par Agostina. Laika gaitā, pateicoties tam, ka ģeogrāfiskais apgabals bija labi piemērots persiku audzēšanai, lauksaimnieki selekcijas ceļā izkopa pārējos trīs ekotipus: Murtiddara un Bianca ar vidēju nogatavošanās periodu un Settembrina ar vēlāku nogatavošanās periodu.

Arī kultūras faktori ļauj rast skaidrojumu ar AĢIN Pescabivona apzīmēto augļu saistībai ar ģeogrāfisko apgabalu. Šā ģeogrāfiskā apgabala vēsturi, tradīcijas un saimniecību ir ietekmējusi Bivonas persiku (Pescabivona) reputācija. Par to liecina patērētāju pozitīvā attieksme persiku svētkos, kas kopš 1984. gada katru gadu notiek Bivonā (Bivona), kā arī publikācijas zinātniskajā literatūrā un plašai publikai domātos preses izdevumos. Rakstā A Bivona c’è una pesca a polpa bianca che… (“Bivonas persiks ar baltu mīkstumu, kas…”) (publicēts žurnālā L’informatore Agrario – Verona, XXXVIII (24), 1982) Bivonas persiki (Pescabivona) minēti starp galvenajām Sicīlijas persiku šķirnēm ar baltu mīkstumu, kuri savu organoleptisko īpašību dēļ var aizpildīt konkrētu tirgus nišu lielākajās Sicīlijas pilsētās. Rakstā “Vecchie” varietà per una nuova peschicoltura in Sicilia (“Izmantojot ‘vecās’ šķirnes, tiek atjaunināta persiku audzēšana Sicīlijā”), kas publicēts žurnāla L’informatore Agrario pielikumā Nr. 27/2006, salīdzinot Sicīlijas persiku šķirnes ar starptautiskajām šķirnēm, tiek minēti Bivonas persiku (Pescabivona) ekotipi un vietējo lauksaimnieku centieni celt vietējo šķirņu vērtību. Visbeidzot, tūristiem domātos preses izdevumos publicēti raksti par šā Sicīlijas apgabala persiku audzēšanas tradīciju un par šo augļu nozīmi Bivonas pašvaldībai – kas tiek saukta par “persiku galvaspilsētu” –, jo ir devusi nosaukumu un veidojusi Pescabivona reputāciju (izdevumā Terre del vino Nr. 10, 2007. gada oktobris, 80. lpp., publicēts raksts ar nosaukumu Ha il sapore dell’autunno la pesca di Bivona (“Bivonas persikiem ir rudens garša”); laRepubblica.it2012. gada 24. augustā publicēts raksts In gita a Bivona per fare un pieno di pesche doc (“Ceļā uz Bivonu pēc persikiem”); http://www.lafrecciaverde.it 2010. gada 20. novembrī publicēts raksts Agroalimentare: Pescabivona-una storia nata lungo il Magazolo (“Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu nozare – Stāsts, kas dzimis pie Magazolo upes”).

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

Ražošanas specifikācijas konsolidētā redakcija ir pieejama internetā šādā tīmekļa vietnē: http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335

vai

tieši atverot Lauksaimniecības un mežsaimniecības politikas ministrijas tīmekļa vietnes mājaslapu (www.politicheagricole.it) un tad uzklikšķinot uz Qualità e sicurezza (ekrāna augšdaļas labajā pusē) un, visbeidzot, uz Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE.

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3)  Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.

---