14.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 76/59

1.1

EESK uzskata, ka mākoņdatošana sniedz iespēju veicināt Eiropas izaugsmi un konkurētspēju, un vēlas šajā atzinumā sniegt atšķirīgu redzējumu, kas papildina Komisijas paziņojumā pausto. EESK mudina Komisiju rūpīgi apsvērt šo priekšlikumu un atbilstoši pielāgot stratēģiju mākoņdatošanas jomā.

1.2

EESK ir vienisprātis ar Komisiju par nepieciešamību attīstīt mākoņdatošanu Eiropā, lai tās ekonomiku padarītu elastīgāku, efektīvāku un inovatīvāku. Tādēļ tā atbalsta Komisijas ierosinātās 3 darbības:

1.3

Mākoņdatošanas vajadzībām ir jāstiprina iedzīvotāju, viņu datu un privātuma aizsardzība. Tāpēc Komiteja aicina Komisiju turpināt šo darbu, veidojot starptautisku sadarbību un nostiprinot tiesisko sistēmu, lai

Komiteja arī atgādina, ka minētie aizsardzības pasākumi būs maksimāli efektīvi attiecībā uz datiem, kurus mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji uzglabā ES teritorijā.

1.4

Komiteja iesaka Komisijai veicināt Eiropas digitālās enerģijas ražošanas attīstību, proti, Eiropas mākoņdatošanas infrastruktūras (sk. IaaS: Infrastructure as a Service jeb infrastruktūra kā pakalpojums) nodrošinātāju veidošanos un nostiprināšanos paralēli un papildus mākoņdatošanas izmantošanas veicināšanai, ņemot vērā pozitīvo pieredzi un panākumus mākoņdatošanas jomā ASV.

To var panākt vairākos veidos:

Mērķis ir izmantot labvēlīgos apstākļus (spēcīga datu aizsardzība Eiropā, lietotāju bažas saistībā ar pārāk tālu esošiem mākoņdatošanas pakalpojumu nodrošinātājiem, nepieciešamība pēc stingrām drošības garantijām u.c.), lai veicinātu gan vietējo un valstu (sovereign cloud), gan pārrobežu (konsorciji, kurās iesaistītas vairākas dalībvalstis) Eiropas mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju veidošanos.

1.5

Informātikas pakalpojumu pārstrukturēšana, darba vietu zudums, uzņēmumu pārvietošana, virtualizācija un attālināšanās starp lietotājiem un informātikas pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar pāreju uz mākoņdatošanu ir negatīvi aspekti, kas būtu jāņem vērā. Tomēr šī sociālā ietekme nav minēta Komisijas paziņojumā.

Tieši pretēji, Komisija, atsaucoties uz pētījumu aģentūras sniegtiem provizoriskiem aprēķiniem, paziņo, ka saistībā ar mākoņdatošanas ieviešanu izveidosies 2,5 milj. darba vietu. EESK vēlas noskaidrot, vai šie skaitļi nav nesasniedzami un atrauti no informātikas jomas realitātēm.

1.6

Papildus Eiropas mākoņdatošanas partnerībai (EMP), Komisijai vajadzētu pēc iespējas ātrāk izstrādāt “Cloud First Policy” līdzīgu dokumentu (balstoties uz ASV vai Jaunzēlandes piemēriem), lai veicinātu mākoņdatošanas lietošanas izplatību Eiropas un dalībvalstu pārvaldības iestādēs. Mērķis būtu nojaukt kultūras barjeras, kliedēt individuālās bailes un gūt neapšaubāmu labumu no lielāka elastīguma un zemākām izmaksām, izmantojot mākoņdatošanas pakalpojumus.

Tāpēc EESK uzsver, ka šajā uz “ Cloud First Policy ” balstītajā dokumentā Komisijai vajadzētu iekļaut atbilstošus drošības pasākumus attiecībā uz mākoņdatošanas izmantošanu publisko pakalpojumu jomā un vairākās jutīgās privātā sektora jomās, lai novērstu datu mitināšanas pakalpojumu nodošanu tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir pakļauti ar attiecīgu risku saistītiem valstu regulējumiem, piemēram, “ Patriot Act ”, kurš attiecas uz ASV piederīgiem pakalpojumu sniedzējiem pat tad, ja tie ir reģistrēti Eiropā.

1.7

Viena no galvenajām grūtībām un lietotāju (gan privātpersonu, gan uzņēmumu) bažām mākoņdatošanas jomā ir konfliktsituāciju ar pakalpojumu sniedzējiem risināšana ārpus savu valstu robežām.

Ņemot par paraugu e-komercijas jomu, kas ir tikpat globalizēta un starptautiski izvērsta kā mākoņdatošana, Komiteja, kas ir izstrādājusi atzinumu par šo tematu (1), iesaka Komisijai iekļaut strīdu izšķiršanu tiešsaistē (ODR — Online Dispute Resolution) kā iespējamo risinājumu, lai izšķirtu lielāko daļu strīdu, īpaši tādus, kuros ir iesaistītas vairākas jurisdikcijas. Šādu strīdu izšķiršanu, kam jābūt neatkarīgai un objektīvai, varētu uzticēt jaunizveidotai vai esošai Eiropas aģentūrai. Tās pārziņā būtu starpniecība un sarunas starp mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. Turklāt šāda starpniecības darbība ļautu apzināt konfliktsituāciju un sistemātisku problēmu galvenos cēloņus un vajadzības attiecībā uz esošās prakses vai regulējuma pielāgošanu.

1.8

Kaut gan ir bijuši dažādi paziņojumi (konferencēs, presē u. c.), kuros Komisijas pārstāvji ir apstiprinājuši savu vēlmi atbalstīt saziņas, informēšanas un potenciālo lietotāju apmācības pasākumus mākoņdatošanas jomā, paziņojumā nav ierosināti konkrēti un skaitliskā izteiksmē definēti pasākumi.

Tāpēc EESK sagaida, ka Komisija papildinās savu paziņojumu ar iniciatīvām, kas pirmām kārtām vērstas uz tiem lietotājiem, kuri ir vismazāk informēti par mākoņdatošanu, un, proti:

1.9

EESK iesaka Komisijai paziņojumā norādīt, ka jāizstrādā enerģijas patēriņa normatīvi serveru centriem, kuri specializējas mākoņdatošanas jomā.

1.10

Attiecībā uz pasākumiem, ko Komisija plāno veikt, EESK iesaka sagatavot precīzu grafiku un katrā no attiecīgajām jomām precīzi un skaidri plānot datumus un progresa ziņojumus.

2.1

Atgādināšanas nolūkā mākoņdatošanas jēdziena skaidrojums ir sniegts paziņojuma pirmajā teikumā:

“Vienkāršoti “mākoņdatošanu” var saprast kā datu glabāšanu, apstrādi un izmantošanu attālos datoros (kuru precīza atrašanās vieta nav zināma, kuriem piekļūst no interneta.”

Turklāt EESK 2012. gadā izstrādāja atzinumu, kurš jo īpaši bija veltīts mākoņdatošanas jautājumiem (2). Arī Nacionālā standartu un tehnoloģiju institūta (NIST — National Institute of Standards and Technology), Eiropas Parlamenta un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja veiktais darbs pelna ievērību.

Komisija ir publicējusi divus dokumentus (Komisijas atzinuma pieprasījums Komitejai attiecas tikai uz pirmo dokumentu):

2.2

Komisija ierosina trīs “stratēģiskās darbības” ar mērķi sekmēt mākoņdatošanas izmantošanu Eiropā:

3.1

EESK ierosina jaunu mākoņdatošanas koncepcijas redzējumu, ko apzīmē ar jēdzienu “digitālā enerģija”, kuru arvien plašāk izmanto, lai raksturotu informātikas kapacitātes (datu glabāšanu, apstrādi, pārsūtīšanu), ko nodrošina mākoņdatošana.

Digitālā enerģija tiek nodrošināta bez nepieciešamības (patērētājiem) pārzināt ražošanas metodes vai datu centru darbību, novietojumu, izmantotās tehnoloģijas u.c. Izveidojas arī jauna tirgus segmentācija: līdzās lietotājiem un pakalpojumu sniedzējiem tagad darbosies digitālās enerģijas ražotāji, kuri var veikt milzīgus ieguldījumus (miljardos ASV dolāru), kas vajadzīgi, lai izveidotu mākoņdatošanas centrus.

3.2

Līdzīgi citiem enerģijas veidiem (fosilajiem energoresursiem, elektroenerģijai u.c.) digitālā enerģija kļūst par ekonomisku un stratēģisku faktoru.

Pirmkārt, šā enerģijas veida apgūšana (gan attiecībā uz ražošanu, gan izplatīšanu) ir pamats izaugsmes un darba vietu radīšanas potenciālam, ko paredz Digitalizācijas programma. Otrkārt, ir nepieciešama aktīva loma digitālās enerģijas ražošanas kontroles īstenošanā, lai Eiropai un tās dalībvalstīm nodrošinātu stratēģisko neatkarību un pašpietiekamību (vismaz daļēju).

3.3

Mākoņdatošanas attīstība Eiropā iekļauj darbības attiecībā uz visu digitālās enerģijas vērtību ķēdi (lietošanu, pakalpojumus un ražošanu), kā parādīts turpmākajā tabulā:

Pēdējās desmitgadēs ir pierādījusies dalībvalstu vai pat visas ES atkarība no dažādiem enerģijas avotiem — naftas, gāzes, elektroenerģijas u.c. Ja nākotnē Eiropas iedzīvotāju, uzņēmumu un publisko iestāžu datus mitinās, pārvaldīs un kontrolēs Eiropai nepiederīgi mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji, būs pamats bažām par šādas atkarības ietekmi:

3.4

Tomēr aparatūras, programmatūras un informātikas tīklu nodrošināšanas ziņā Eiropa jau tagad ir ļoti atkarīga no ārpus Eiropas esošiem piegādātājiem. Sociālo tīklu ievērojamākie spīdekļi nāk no Amerikas Savienotajām Valstīm, savukārt populārākās meklētājprogrammu vietnes kontrolē uzņēmumi, kas ir bāzēti ASV vai Ķīnā. IT attīstība arvien vairāk tiek novirzīta uz Indiju vai citām zemo izmaksu valstīm.

Patlaban digitālās enerģijas ražošana pasaules mērogā gandrīz pilnībā atrodas atsevišķa ražotāju oligopola kontrolē. Pēc dažu pētījumu datiem lielākais Eiropas operators ir OVH (saīsinājums nosaukumam “On Vous Héberge” (www.ovh.com)), kaut gan tam nav tāda pati atpazīstamība un ietekme pasaules mērogā. Virkni iniciatīvu ir uzsākuši vairāki telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji: T-Systems, Telefonica Digital, Cloud Sigma, Numergy/SFR un Cloudwatt/Orange; tomēr tie nespēj konkurēt ar tādiem tirgus līderiem kā Amazon, Microsoft un Google.

3.5

Neraugoties uz dažām atšķirībām dalībvalstu tiesību aktos, tie joprojām ir tuvi Eiropas Savienības dokumentu tekstiem, standartiem un direktīvām; līdz ar to lietotājiem dažkārt pamatoti rodas bažas par to, ka viņu informācija var nonākt ārpus Eiropas zonas un strīdu gadījumā radīt juridiskus sarežģījumus un šķēršļus.

Vislielākās lietotāju bažas saistītas ar “ Patriot Act ”. Tas ieviests terorisma apkarošanas vajadzībām (pēc uzbrukuma Dvīņu torņiem) un dod iespēju ASV valdībai vai federālajam tiesnesim piekļūt jebkurai informācijai; tās īpašnieks var būt gan ASV, gan citas valsts valstspiederīgais, bet vienīgais nosacījums ir tāds, ka šo informāciju mitina un kontrolē kāds ASV uzņēmums; tas attiecas arī uz datiem, kas glabājas kādā datu centrā Eiropas teritorijā. Turklāt informācijas īpašnieks netiek informēts, ka datu mitinātājs ir atklājis uzglabātos datus.

3.6

Ekonomikas aspektā Komisija lēš, ka turpmākajos astoņos gados Eiropā šajā nozarē varētu izveidot 2,5 miljonus jaunu darba vietu un tās ieguldījums Eiropas Savienības IKP varētu būt ap 160 miljardiem euro gadā (aptuveni 1 %).

Komiteja nav pārliecināta, ka šie kvantitatīvie mērķi ir pamatoti. Sīki izstrādāts pētījums par mākoņdatošanas faktisko ietekmi liecina, ka

Taču paziņojumā nav ne minēta, ne ņemta vērā šī sociālā ietekme, ne pārstrukturēšana, kas saistīta ar IT pakalpojumu pāreju uz mākoņdatošanu, ne arī darba vietu likvidēšana, virtualizācija un lietotāju attālināšanās no IT pakalpojumu sniedzējiem.

3.7

Ar mākoņdatošanu jau tagad panākts enerģijas ietaupījums IT aprīkojumam. Vienlaikus lielajiem mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem (datu glabāšanas jauda un saistītie pakalpojumi) ir serveru parki, kuros lielākoties izmanto procesorus, kas patērē ap 100 W stundā uz vienu vienību, taču īstermiņā vai vidējā termiņā šo patēriņu varētu samazināt 10 reizes. Daži mikroprocesoru ražotāji piedāvā lētus procesorus, kuri izdala mazāk siltuma (tā ir nopietna problēma, lai nodrošinātu kondicionēšanas sistēmas darbību iekārtu telpās).

4.1

Komisija galvenokārt pievērsusies publiskajai, bet ne privātajai mākoņdatošanai. Taču, pirms pilnībā pāriet uz publisku mākoņdatošanu, attiecībā uz kritisku informāciju šāda pieeja uzskatāma par noderīgu un dažkārt pat vajadzīgu.

Jānorāda, ka ar publiskiem mākoņpakalpojumiem jāsaprot “publiski pieejami mākoņpakalpojumi”, nevis “mākoņpakalpojumi publiskajā sektorā”.

4.2

Dokumenta ievadā norādīts, ka mākoņdatošanas tehnoloģija saistīta ar papildu risku, bet tas ne vienmēr atbilst patiesībai; mākoņdatošana neapšaubāmi rada jaunus riska veidus, bet vienlaikus novērš vairākus citus.

4.3

Daži angļu valodā lietotie termini, piemēram, “cloud-friendly” vai “cloud-active” ir grūti tulkojami citās valodās; dažos gadījumos paziņojuma tulkojumā pilnībā izmainīta oriģinālversijas teksta būtība.

Tā, piemēram, 3.1. un 3.2. punktā “cloud-friendly” un “cloud-active” (dažās valodās) ir tulkoti vienādi, kaut gan to mērķi ir atšķirīgi.

5.1

Komisija sagatavojusi priekšlikumus mākoņpakalpojumu veicināšanai, lai

Visi šie priekšlikumi ir konkrēti, reāli īstenojami un vajadzīgi; tāpēc Komiteja tos pilnībā atbalsta. Vienlaikus tā norāda, ka pirmie divi priekšlikumi nav saistīti ar Eiropai raksturīgām problēmām. Komiteja būtu vēlējusies, lai Komisijas paziņojumā prioritāri būtu apskatītas Eiropai raksturīgās problēmas.

5.2

Komiteja joprojām atbalsta Digitalizācijas programmas pamatmērķus, proti,

5.3

Lai veicinātu mākoņdatošanas plašāku lietojumu, dokumenta 3.1. punktā izvirzītais mērķis divreiz apzīmēts ar angļu valodas terminu “ cloud-friendly ”. Taču par Digitalizācijas programmu atbildīgā komisāre vairākās savās uzrunās mākoņdatošanas atbalstam runā par mērķi panākt, lai Eiropa kļūtu “ cloud-active ”.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Neelie Kroes Davosā norādīja: “I want to make Europe not just “cloud-friendly” but “cloud-active” ” un oficiāli paziņoja par šo Komisijas paziņojumu, publicējot savā blogā rakstu “Making Europe cloud active” (27.9.2012). Tātad mākoņdatošanas veicināšanas pakāpe, uz ko viņa aicinājusi savās runās, ir vērienīgāka nekā vienkārši “cloud-frendly” [mākoņdatošanai labvēlīga vide].

Tādēļ Komiteja pauž izbrīnu par plaisu, kas šķir Komisijas priekšsēdētāja vietnieces izvirzītos leģitīmos mērķus no paziņojumā konkrēti ierosinātajiem pasākumiem. Komiteja arī norāda, ka vienā no iepriekš izstrādātiem atzinumiem (5) tā mudināja Komisiju neaprobežoties ar “cloud-active” mērķi Eiropai, bet izvirzīt vērienīgāku – “ cloud-productive ” mērķi.

5.4

Paziņojumā nav ierosināts ES līmenī izveidot “ES dižmākoni” digitālās enerģijas ražošanai. Ņemot vērā Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ĢD uzdevumu un šāda “milža” izveides sarežģītību, Komiteja saprot un atbalsta Komisijas nostāju. Turklāt arī dažādie nozares dalībnieki (telekomunikāciju operatori, programmatūras izdevēji, sistēmu integrētāji u.c.), ar kuriem notikušas apspriedes, vienprātīgi atbalsta šādu nostāju.

Tomēr Eiropas Savienība var atrast savu “zelta vidusceļu” starp ES “milža” nereālo izveidi un ES “mikromākoņiem”, kas tirgus sektorā darbojas līdzās pasaules mēroga uzņēmumiem, kas nav ES uzņēmumi un kuriem ir plašas mārketinga, tirdzniecības un finanšu iespējas.

Komitejas priekšlikuma mērķis ir izveidot un stiprināt lielos ES uzņēmumus, kuru kompetencē ir mākoņdatošanas megacentri, lai izveidotu digitālo nozari Eiropas Savienībā. Tie var būt gan vietējie, gan valstu (sovereign cloud), gan pārrobežu uzņēmumi (konsorciji, kuros iesaistītas vairākas dalībvalstis).

5.5

Komiteja arī norāda, ka ES mākoņdatošanas jomas dalībniekiem, kaut arī tie nav tirgus līderpozīcijā, ir vairākas konkurētspējas priekšrocības:

Taču šādi labvēlīgi apstākļi ES uzņēmumu izveidei neturpināsies mūžīgi. Tāpēc ir svarīgi, lai Komisija nevilcinātos un sekmētu ES uzņēmumu izveidi šajos labvēlīgajos apstākļos.

5.6

Paziņojuma 2. punktā norādīts: “ir maz ticams, ka savrupi centieni valsts mērogā varētu nodrošināt optimālu rentabilitāti”. Komiteja aicina Komisiju pārskatīt savu nostāju attiecībā uz “sovereign cloud”.

Pirmkārt, izbrīnu rada tas, ka nekur paziņojumā vai ietekmes novērtējumā šis stingrais apgalvojums nav pamatots ar faktiem.

Otrkārt, attiecībā uz “sovereign clouds” vai “local clouds” paziņojumā izteikta stingra kritika, bet nav ierosināts alternatīvs risinājums. Šāda kritika varētu apdraudēt jebkādu piemērotu risinājumu, lai nodrošinātu stabilu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu mākoņdatošanas pakalpojumu piedāvājumu līdzās lielajiem uzņēmumiem no citām ģeogrāfiskajām zonām (Indija, Ķīna, ASV).

5.7

Ierosinātā pieeja ir lielā mērā orientēta uz “publiskā sektora kopīgas līderības veicināšanu” izmantojot Eiropas mākoņdatošanas partnerību (sk. 3.5. punktu).

Komiteja atzīst un atbalsta Komisijas nostāju par to, ka Eiropas sociāli ekonomiskajos modeļos publiskajiem pakalpojumiem ir svarīga nozīme. Tāpēc tie ir svarīgi arī mākoņdatošanas veicināšanai.

Tomēr Komiteja apšauba, ka vispārējos budžeta ierobežojumu apstākļos, ES publiskie pakalpojumi varētu būt mākoņdatošanas inovācijas virzītājspēks. Komiteja arī atgādina, ka veiksmīgākie risinājumi Eiropā panākti, pateicoties vai nu privātajam sektoram (piemēram, mobilie sakari un viedkartes) vai privātajam sektoram, kuram piešķirts publiskais atbalsts (Airbus, Ariane Espace u. c.).

Komiteja iesaka Komisijai precizēt “virzītājspēka funkciju”, kas paredzēta šai partnerībai.

5.8

Komisijas ierosinātā pieeja atbilst lejupējas pieejas modelim; tas nozīmē veicināt plašāku izmantošanu, lai nodrošinātu pakalpojumus un digitālas enerģijas ražošanu.

Komiteja būtu gatava atbalstīt šādu pieprasījuma pakāpenisku pieaugumu apstākļos, kad nav neviena dominējošā dalībnieka vai ir nodrošināts ES valstu un citu valstu dalībnieku līdzsvars. Diemžēl apstākļi ir mainījušies, un galvenie mākoņdatošanas jomas dalībnieki nāk no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, turklāt tie ir oligopola pozīcijā. Tāpēc mākoņpakalpojumu plašāka izmantošana varētu radīt pretējas sekas un vēl vairāk nostiprināt līderu pozīcijas.

Neiebilstot pret plašāku izmantošanu, Komiteja uzskata, ka Komisijai jāparedz “drošības līdzekļi”, lai šie pasākumi būtu labvēlīgi ES dalībniekiem un veicinātu to darbību vidē, kurā dominējošā pozīcijā ir dalībnieki no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis.

5.9

Paralēli un papildus iepriekš izklāstītajai lejupējai pieejai Komiteja vēlas aicināt Komisiju ierosināt konkrētus pasākumus, kas nepārprotami atbilst augšupējai pieejai. Tas nozīmē atbalstīt mākoņdatošanas uzņēmumu izveidi reģionālajā, valstu vai pārrobežu līmenī, lai turpmāk veicinātu pakalpojumu attīstību un mākoņdatošanas plašāku izmantošanu.

Citas nozares, piemēram, autobūves un mobilo telekomunikāciju nozare, jau apliecinājušas, ka spēcīga un jaudīga rūpnieciskā ražošana Eiropā var būtiski stimulēt augstākos līmeņus (pakalpojumus un lietojumus). Šīm nozarēm paredzētos stimulējošos pasākumus varētu atkārtoti izmantot digitālās enerģijas ražošanai.

Jāņem vērā arī ASV piemērs. Mākoņdatošanas attīstībai ASV jau pašā sākumā piemēroja augšupēju pieeju un, kā zināms, tā bija veiksmīga.

Tāpēc, norādot uz šo mākoņpakalpojumu plaša mēroga attīstības veiksmīgo piemēru, Komiteja ierosina Komisijai ņemt to vēra un rosināt līdzīgu veiksmīgu mākoņpakalpojumu attīstību Eiropā.

5.10

Komisija, tāpat kā pārējās ES iestādes, plaši izmanto IT līdzekļus. Taču līdz šim izstrādātie risinājumi tikai atsevišķos gadījumos ir balstīti uz mākoņdatošanu. Vienlaikus ASV ieviesa “Cloud First Act”, ar kuru iesaistītajām iestādēm noteica par pienākumu prioritāri izvēlēties mākoņdatošanas pieeju.

Ņemot vēra šo veiksmīgo piemēru, Komiteja ierosina Komisijai un pārējām iestādēm īstenot “ Cloud First ” politiku, lai attīstītu ES mākoņdatošanas ekosistēmu un ievērojami samazinātu darbības budžeta apmēru.

5.11

Komisija jau agrāk ir izstrādājusi un ieviesusi praktiskus pasākumus, piemēram, platjoslas un IT modernizācijas jomā. Minēsim šādus konkrētus piemērus:

Tā kā minētās programmas ir bijušas veiksmīgas, Komiteja aicina Komisiju plānot un piešķirt līdzekļus līdzīgai programmai mākoņdatošanas jomā.

EESK aicina regulēti un pakāpeniski, taču pēc iespējas ātrāk mākoņdatošanas vidē iekļaut drošas iestāžu datubāzes. Tas sniegtu iespēju iedzīvotājiem vieglāk pārvaldīt kritiskus datus (atbilstīgi ES un valstu tiesību aktiem) un vienlaikus vairāk uzticēties mākoņdatošanai.

5.12

Komisija ierosinājusi virkni pasākumu mākoņdatošanas veicināšanai. Bet paziņojumā nav norādīti precīzi termiņi šo pasākumu īstenošanai.

Tādēļ Komiteja aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk publiskot šo pasākumu īstenošanas kalendāro grafiku. Mākoņdatošanas tehnoloģija attīstās strauji, tāpēc ir svarīgi, lai visi dalībnieki nekavējoties varētu saskaņot un pielāgot attiecīgās stratēģijas Komisijas pasākumiem.