22.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/46

1.1.

EESK atzinīgi vērtē ierosinātās grozījumu direktīvas darbības jomu. Komiteja ir gandarīta, ka grozītā direktīva un mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīva tagad būs saskaņotas. Īpaši augstu tiek vērtēta 10 % kapitāla turējuma robežvērtība, kas jāievēro, lai uzņēmējsabiedrības uzskatītu par asociētām uzņēmējsabiedrībām. Šo prasību Komiteja uzsvēra jau 1998. gada jūlijā (1).

1.2.

Komiteja atzīmē, ka priekšlikuma sekas būs nodokļu ieņēmumu samazināšanās daudzās dalībvalstīs. Dalībvalstīs pastāvošās finanšu krīzes dēļ ir jārēķinās, ka būs vajadzīgs laiks, lai iegūtu visu 27 dalībvalstu atbalstu. Iepriekšējo direktīvu Padome pieņēma tikai piecus gadus pēc priekšlikuma publicēšanas.

1.3.

EESK priekšlikumu atbalsta un mudina dalībvalstis to apstiprināt pēc iespējas ātrāk, lai nodokļu ieturēšana tiktu racionalizēta un būtu likvidēts vēl viens šķērslis, kas ierobežo iekšējā tirgus netraucētu darbību.

2.1.

Eiropas Savienībā pastāv divas paralēlas regulējumu grupas, kas attiecas uz nodokļu dubultas uzlikšanas izskaušanu mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs. Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas attiecas uz nodokļu dubultu uzlikšanu dividendēm. Otrās tiesību aktu grupas mērķis ir novērst nodokļu dubultu uzlikšanu procentu un honorāru maksājumiem. Abas grupas nav tikušas saskaņotas.

2.2.

Pirmo mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu Direktīvu (90/435/EEK) pieņēma 1990. gadā. Svarīgākais tajā bija noteikums, ka mātesuzņēmumam meitasuzņēmumā jāpieder vismaz 25 % akciju, lai varētu piemērot atbrīvojumu. Padome 2003. gada beigās pieņēma grozījumu Direktīvu (2003/123/EK). Tajā bija noteikts, ka līdz 2009. gada janvārim minimālais kapitāla turējums, kas noteikts atbrīvojuma piešķiršanai, pakāpeniski jāsamazina līdz 10 %. Grozījumu direktīvā tika iekļauts arī atjaunināts to uzņēmumu saraksts, uz kuriem tā attiecas.

2.3.

Tika ierosināts izmaiņas attiecībā uz procentiem un honorāriem direktīvā veikt vienlaikus ar izmaiņām mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvā. Tas bija viens no galvenajiem jautājumiem Ruding kga 1992. gada ziņojumā (2). Tomēr līdz Komisijas 1998. gada priekšlikuma (COM(1998) 67) publicēšanai nebija iespējams panākt konsensu. Joprojām pastāvēja domstarpības — dalībvalstu vidū bija gan ieguvējas, gan zaudētājas —, un tāpēc Direktīvu (2003/49/EK) Padome pieņēma tikai 2003. gada jūnijā. Nesaskaņu dēļ Grieķijai, Spānijai un Portugālei noteica pārejas periodu gan procentu, gan honorāru maksājumiem. Vēlākā direktīvā, kuru pieņēma 2004. gadā, pārejas noteikumus attiecināja arī uz dažām jaunajām dalībvalstīm (Čehijas Republiku, Latviju, Lietuvu un Poliju, un ar 2005. gada protokolu — arī Bulgāriju un Rumāniju.)

2.4.

EESK 1998. gada procentu un honorāru direktīvas priekšlikumu atbalstīja 1998. gada jūlija plenārsesijā pieņemtajā atzinumā (3). Atzinumā bija iekļautas četras īpašas piezīmes: viena tām bija ierosinājums 25 % robežvērtību samazināt līdz 10 %, bet pārējās trīs bija precizējumi.

2.5.

Eiropas Komisija 2006. gada jūnijā publicēja pētījumu par direktīvas īstenošanu. Ņemot vērā pētījuma rezultātus, Komisija 2011. gada 11. novembrī pieņēma jaunu priekšlikumu par direktīvas pārstrādāšanu, lai paplašinātu tās piemērošanas jomu. Tādējādi noteiktumi par procentiem un honorāriem tiks saskaņoti ar mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvu.

2.6.

Tika veikts ietekmes novērtējums vairākiem variantiem, līdz Komisija izvēlējās to, ar kura palīdzību procentu un honorāru direktīvu saskaņos ar mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas noteikumiem par procentu maksājumiem.

2.7.

Saskaņā ar ietekmes novērtējumu:

2.8.

Saskaņā ar ietekmes novērtējumu pārstrādātās redakcijas priekšlikumā ietvertās iniciatīvas atcelt nodokļa ieturēšanu daudzos gadījumos uzņēmumiem radītu atbilstības izmaksu ietaupījumu, kas tiek lēsts apjomā no 38,4 līdz 58,8 miljoniem euro.

3.1.

Komisija 2011. gada 11. novembra priekšlikumu pieņēma, lai

3.2.

Tāpat kā saskaņā ar apvienošanas direktīvu un mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvu honorāru atvieglojumus piešķir tikai uzņēmējsabiedrībām, kurām ES piemēro uzņēmumu ienākuma nodokli, kuras ir nodokļu rezidenti kādā no ES dalībvalstīm un kuras pieder pie kāda no direktīvas pielikumā uzskaitītajiem uzņēmējsabiedrību veidiem. Tā kā direktīvas pielikumā bija iekļauti tikai to uzņēmējsabiedrību veidi, kuri pastāvēja 15 dalībvalstīs (ES dalībvalstīs pirms 2004. gada 1. maija), ar Padomes 2004. gada 26. aprīļa Direktīvu 2004/66/EK tika pievienoti jauno dalībvalstu uzņēmējsabiedrību veidi.

3.3.

Ar Komisijas pieņemto jauno grozījumu direktīvas priekšlikumu visas attiecīgās direktīvas tiek pārstrādātas, lai atjauninātu direktīvas pielikumā iekļauto uzņēmējsabiedrību sarakstu. Priekšlikumā ietvertajā jaunajā sarakstā iekļauj arī:

3.4.

Pārskatītā direktīva stāsies spēkā 2013. gada 1. janvārī.