Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52012XE0585

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 478. plenārsesijā pieņemtā rezolūcija par ekonomisko un sociālo situāciju Eiropas Savienībā

    OV C 143, 22.5.2012, p. 1–2 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    22.5.2012   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 143/1

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 478. plenārsesijā pieņemtā rezolūcija par ekonomisko un sociālo situāciju Eiropas Savienībā

    2012/C 143/01

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2012. gada 22. un 23. februāra plenārsesijā (22. februāra sēdē) ar 157 balsīm par, 30 balsīm pret un 12 atturoties pieņema šo rezolūciju.

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pauda nopietnas bažas par stāvokli Savienībā, izteica stingru aicinājumu Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu valdībām darīt visu iespējamo, lai konkrēti apliecinātu Eiropas vienotības absolūto un nepieciešamo vērtību, un pieņēma šo rezolūciju.

    1.

    EESK

    —

    izsaka nožēlu, ka šobrīd, kad Eiropai vajadzētu būt stingrai, vienotai un solidārai, vērojama vilcināšanās un nesaskaņas starp Eiropas Savienības dalībvalstīm,

    —

    pauž gandarījumu, ka pirmdien, 20. februārī, Eirogrupā panākta vienošanās par otro palīdzības plānu Grieķijai, tomēr izsaka nožēlu par kavēšanos un lēno virzību uz to, lai panāktu galīgo risinājumu,

    —

    tomēr pauž bažas par sekām sociālajā jomā un ekonomikā un aicina Eiropadomi atbalstīt ekonomikas atveseļošanas pasākumus, jo īpaši valstīs, kuras krīze skārusi vissmagāk,

    —

    atgādina, ka jāveic ieguldījumi reālajā ekonomikā, īstenojot iedarbīgu ekonomikas politiku, lai pārvarētu pašreizējo lejupslīdes tendenci,

    —

    atzinīgi vērtē divpadsmit valstu valdību iniciatīvu, kas iesniegta Padomei un Komisijas.

    2.

    EESK secina, ka iedzīvotājiem arvien biežāk nākas šaubīties par Savienības iestādēm, tātad par pašu Eiropas Savienību, un tas viņiem liek vainot Eiropas Savienību grūtībās, ar kurām tā saskaras.

    3.

    EESK neatbalsta pasākumus, kas orientēti vienīgi uz budžeta un fiskālo disciplīnu, un uzskata, ka ekonomikas politikas pasākumu pārvaldībai eirozonā un Eiropas Savienībā jābūt plašākai un vērienīgākai.

    4.

    EESK uzsver, ka Eiropas Komisijai vispārējo ES interešu labā jāuzņemas vadošā loma ekonomikas un monetārās politikas pasākumu, tai skaitā jaunajā starpvaldību līgumā paredzēto pasākumu īstenošanā.

    5.

    Šajā saistībā EESK apstiprina nepieciešamību atjaunināt stratēģiju “Eiropa 2020”, īpaši pasākumus, kas virzīti uz jaunatni, pētniecību, inovāciju un “zaļo” ekonomiku. EESK atzinīgi vērtē 2012. gada 30. janvāra Eiropadomes sanāksmē priekšsēdētāja Barozu ierosinātos jaunos pasākumus, kuru mērķis ir veicināt jauniešu nodarbinātību, un aicina nekavējoties īstenot konkrētas iniciatīvas šajā jomā. Turklāt EESK pozitīvi vērtē mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta pasākumus saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem.

    6.

    EESK uzsver, ka sarunās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (2014-2020) Eiropas Savienībai jāpanāk pienācīgs budžets, kura apjoms pārsniedz pašreizējo. Šajā sakarā EESK atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu rast jaunus pašu resursus, lai finansētu ES budžetu, kā arī izmantot publiskā un/vai privātā sektora dažāda veida ieguldījumus. EESK savukārt sagatavos ziņojumu par Eiropas integrācijas trūkuma radītajām izmaksām, norādot tajā priekšrocības, kas gaidāmas no pastiprinātas Eiropas integrācijas. EESK arī uzsver, ka, nosakot robežvērtības un atbilstības kritērijus ES finansējuma saņemšanai, nedrīkst pieļaut diskriminējošu attieksmi pret valstīm, kuras Eiropas Savienībai pievienojušās kopš 2004. gada.

    7.

    EESK uzsver, ka būtiska nozīme ir Eiropas Centrālajai bankai, lai stabilizētu situāciju eirozonā, kā arī finanšu inženierijas mehānismiem, kuros tālejošu un ekonomikas izaugsmi sekmējošu projektu finansēšanai izmanto privātos uzkrājumus un tirgus (eiroobligācijas).

    8.

    Tāpēc EESK aicina Eiropas Savienības un valstu iestādes

    —

    nepieļaut, ka jebkādā veidā tiktu vājināta spēkā esošo līgumu un ar tiem izveidoto iestāžu darbība,

    —

    veikt Eiropas Savienības pasākumus, kas veicinās izaugsmi un ļaus atbalstīt infrastruktūras attīstību un mazo un vidējo uzņēmumu centienus, jauniešu piekļuvi darba tirgum, kā arī politikas pasākumus, kuri virzīti uz efektīvu un vidi saudzējošu ES enerģētikas politiku,

    —

    pieņemt vērienīgu budžetu šādu pasākumu īstenošanai un kohēzijas stiprināšanai Eiropas Savienībā,

    —

    paust vienotu nostāju gan saziņā ar Eiropas iedzīvotājiem, gan citām valstīm,

    —

    uzrunāt Eiropas jaunatni ar pozitīvu vēstījumu, norādot, ka Eiropas Savienība ir viens no risinājumiem krīzes pārvarēšanai un viņu nākotnes perspektīva,

    —

    jebkurā līmenī pieņemtos lēmumus balstīt uz iedzīvotāju faktisku līdzdalību, piemēram, izmantojot procesus, kuros reāli iesaistīts Eiropas Parlaments un valstu parlamenti un paredzēta apspriešanās ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvības organizācijām, tādējādi uzsverot autonoma sociālā dialoga nozīmi.

    Briselē, 2012. gada 22. februārī

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

    Staffan NILSSON

    Top