11.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/71

—

norāda, ka, ņemot vērā vietējo un reģionālo pašvaldību ierēdņu un darbinieku ciešo ikdienas saikni ar iedzīvotājiem un vietējiem vēlētiem pārstāvjiem, viņu mobilitāte mūžizglītības ietvaros (ar pagaidu norīkojumu citā vietējā vai reģionālajā pašvaldībā) veicinātu viņu nozīmi Eiropas vēstījuma tālāknodošanā;

—

norāda, ka vietējo un reģionālo pašvaldību personāla mobilitāte Eiropā un pasaulē var sekmēt ES dalībvalstīs modernu un efektīvu administratīvo dienestu izveidi, kas ietver ES acquis īstenošanai nepieciešamās struktūras, cilvēkresursus un vadības prasmes;

—

norāda, ka mobilitāte palīdzēs mazināt valodu barjeras Eiropā un rosinās ierēdņus un citus darbiniekus apgūt vairākas valodas;

—

vērš uzmanību uz ES Tiesas jaunāko nolēmumu, kurā noteikts, ka dalībvalstu valsts iestāžu nodarbinātām personām, kuras pārceļ darbā uz citu valsts iestādi, nebūtu jācieš “būtisks algas samazinājums tikai minētās pārcelšanas dēļ”.

Ziņotāja

Mireille LACOMBE kdze (FR/PSE), Pijdedomas ģenerālpadomniece

1.

norāda, ka ar Lisabonas līgumu nostiprināta Eiropas integrācijas teritoriālā dimensija un pamatota daudzlīmeņu pārvaldības īstenošana; šim mērķim Reģionu komitejas Baltajā grāmatā par daudzlīmeņu pārvaldību ierosināti vairāki pasākumi (1);

2.

norāda, ka stratēģija “Eiropa 2020” pilnībā darbosies tikai tad, ja tās izstrādē un īstenošanā, arī saistībā ar pamatiniciatīvām “Jaunu prasmju un darba vietu programma” (2) un “Jaunatne kustībā” (3) būs iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības;

3.

uzskata: lai palielinātu vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi ES paplašināšanas procesā, kaimiņattiecību politikā un ārējo attiecību, tostarp attīstības palīdzības jomā, īstenojot decentralizētu sadarbību, ir jāpielāgo cilvēkresursi, lai izprastu un prognozētu Eiropas publiskās politikas jomas, kā tas precizēts Reģionu komitejas atzinumā “Vietējās pašpārvaldes iestādes: attīstības līdzdalībnieces” (4);

4.

norāda, ka, ņemot vērā vietējo un reģionālo pašvaldību ierēdņu un darbinieku ciešo ikdienas saikni ar iedzīvotājiem un vietējiem vēlētiem pārstāvjiem, viņu mobilitāte mūžizglītības ietvaros (ar pagaidu norīkojumu citā vietējā vai reģionālajā pašvaldībā) veicinātu viņu nozīmi Eiropas vēstījuma tālāknodošanā;

5.

atzīmē, ka publiskais sektors Eiropas Savienībā veido aptuveni 20,3 % darba tirgus (5). Pašvaldību ierēdņu un darbinieku mobilitāte pieredzes un zināšanu apmaiņas nolūkā atbilst darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai ES robežās, kas noteikta ar LESD 45. pantu un ir svarīgs ES pilsoniskuma elements;

6.

norāda, ka RK atbalsta mobilitāti gan izglītības, gan profesionālajā jomā; mobilitāte ne tikai būtiski veicina personīgo un profesionālo izaugsmi, bet arī palīdz stiprināt Eiropas identitāti, vienlaikus sekmējot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropas Savienībā (6);

7.

norāda, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu sabiedrisko pakalpojumu izstrāde un sniegšana lielākajā daļā dalībvalstu ir vietējo un reģionālo pašvaldību tiešā kompetencē, un tām jānodrošina, ka administratīvie dienesti darbojas pēc iespējas efektīvāk. Vietējā un reģionālajā līmenī ir uzkrātas bagātīgas zināšanas un pieredze. Tieši šajā līmenī ar paraugprakses apmaiņu varēs rast visvairāk inovatīvu un radošu risinājumu;

8.

norāda, ka trūkst informācijas par pašvaldību ierēdņu un darbinieku mobilitātes iespējām Eiropā un pasaulē, un tas kavē apmaiņu starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

9.

norāda, ka vietējo un reģionālo pašvaldību personāla mobilitāte Eiropā un pasaulē var sekmēt ES dalībvalstīs modernu un efektīvu administratīvo dienestu izveidi, kas ietver ES acquis īstenošanai nepieciešamās struktūras, cilvēkresursus un vadības prasmes;

10.

uzskata, ka starpvalstu mobilitāte veicina kohēziju. Ierēdņi, kuri piedalās mobilitātes programmās, tieši vai netieši sekmē sabiedrības pilnveidošanu vietējā, reģionālajā un valstu līmenī visu iedzīvotāju interesēs. Pētījumi liecina, ka sociālajam kapitālam ir tieša pozitīva ietekme uz Eiropas reģionu izaugsmes līmeni (7);

11.

uzsver, ka spēcīgs vietējās attīstības faktors ir ne tikai demokrātiska pārvaldība, kas veicina ieinteresēto iedzīvotāju līdzdalību, bet arī vietējo pašvaldību sadarbība daudzās intervences jomās un tajās iesaistīto publiskā un privāta sektora dalībnieku daudzveidība. Tā var stimulēt arī ražošanas, tirdzniecības un saimnieciskās darbības organizēšanu, kurā ņemtas vērā iedzīvotāju intereses un vides aizsardzības apsvērumi;

12.

norāda, ka mobilitāte palīdzēs mazināt valodu barjeras Eiropā un rosinās ierēdņus un citus darbiniekus apgūt vairākas valodas;

13.

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi pārrobežu mobilitātes veicināšanā un norāda, ka šāda mobilitāte stiprina Eiropas integrāciju un palīdz kandidātvalstīm izprast Kopienas acquis. Tā kā vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir ļoti plaša pieredze un zināšanas administratīvajā jomā, tieši pašvaldību līmenī var rast labākos risinājumus un veidot nozīmīgas partnerattiecības;

14.

aicina Eiropas Komisiju pilsētu un reģionu ciešākas sadarbības veicināšanai atbalstīt pašvaldību ierēdņu un darbinieku mobilitāti Eiropā un pasaulē, izveidojot interneta portālu — datubāzi, kurā apkopoti paraugprakses piemēri, projekti, mobilitātes iespējas un tās juridiskie un ekonomiskie nosacījumi. Eiropas Komisija varētu balstīties uz valstu, reģionālajā un vietējā līmenī pieejamo informāciju, padarot to pieejamu pašvaldību ierēdņiem un darbiniekiem;

15.

uzsver, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš vietējo un reģionālo pašvaldību pieaugošajai lomai attīstības palīdzības jomā un starptautiskajās sadarbības programmās ar attīstības valstīm (8);

16.

aicina ņemt vērā vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi sadarbībā, kurā tās aktīvi iesaistījušās; tā kā pašvaldības ievēro subsidiaritātes principu, tās, šķiet, ir vispiemērotākajā situācijā, lai sekmētu mobilitāti. Tām ir jāpiedalās sadarbības programmu pilnveidošanā, kas izstrādātas kopā ar tiem pašvaldību ierēdņiem un darbiniekiem, kuru kompetencē ir vietējās un Eiropas politikas pārvaldība;

17.

ierosina, lai arī ES ierēdņiem būtu iespēja tikt norīkotiem darbā vietējās un reģionālajās pašvaldībās;

18.

norāda, ka šis atzinums jāattiecina arī uz Eiropas Teritoriālo sadarbības grupu (ETSG) ierēdņiem un darbiniekiem. Eiropas Savienības ierēdņu mobilitāti Eiropas un starptautiskajā mērogā var izmēģināt tieši pārrobežu teritorijās. Minētās teritorijas šajā ziņā var kļūt par Eiropas laboratorijām. Šajā saistībā ES ir jāatbalsta pārrobežu darba ņēmējiem paredzētās informācijas pakalpojumu attīstība, jo tas ir būtisks mobilitāti veicinošs faktors;

19.

rosina tās dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem izstrādāt tiesību normas attiecīgo pašvaldību pastāvīgo un pagaidu darbinieku mobilitātei Eiropas un starptautiskajā mērogā, kā arī tiesību normas citu dalībvalstu pašvaldību ierēdņu uzņemšanai. Šādas normas ir vajadzīgas, lai skaidri noteiktu norīkoto darbinieku tiesības un pienākumus. Pamatnoteikumiem ir svarīga nozīme arī tāpēc, lai varētu definēt mobilitātes kritērijus, piemēram, nepieciešamās profesionālās prasmes un valodu zināšanas, pagaidu norīkojuma termiņu, uzņēmējas pašvaldības salīdzināmību ar pašvaldību, no kuras ierēdnis norīkots, un pievienoto vērtību, ko iesaistītās pašvaldības var gūt no šā norīkojuma;

20.

vērš uzmanību uz ES Tiesas jaunāko nolēmumu (9), kurā noteikts, ka dalībvalstu valsts iestāžu nodarbinātām personām, kuras pārceļ darbā uz citu valsts iestādi, nebūtu jācieš “būtisks algas samazinājums tikai minētās pārcelšanas dēļ”;

21.

uzsver: tā kā publiskajā sektorā nodarbināts liels skaits sieviešu, visos pasākumos būtu jāņem vērā, cik svarīgi ir stiprināt vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm, arī nodrošinot apgādājamo pieaugušo personu un bērnu atbilstošas aprūpes pieejamību, lai vairāk sieviešu varētu piedalīties mobilitātes programmās;

22.

uzsver, ka Eiropas Komisijai sadarbībā ar attiecīgajām Eiropas apvienībām vajadzētu sagatavot pārskatu par pašvaldību ierēdņu mobilitāti pēdējos piecos gados, iekļaujot tajā novērtējumu par pievienoto vērtību, ko guvusi pašvaldība, un ierēdņu apgūtajām jaunām prasmēm sarežģītu projektu vadībā;

23.

ierosina Eiropas Komisijai sadarbībā ar Reģionu komiteju rīkot Eiropas iestāžu un vietējo un reģionālo pašvaldību “mobilitātes tikšanās”, lai sekmētu informācijas apmaiņu starp norīkotajiem pašvaldību ierēdņiem un darbiniekiem un tiem, kas vēlas veidot karjeru ārzemēs. Varētu ieviest mobilitātes balvu (“Mobilis”), ko piešķirtu pašvaldībām, kuras vēlas iesaistīties mobilitātes pasākumos;

24.

ierosina Eiropas Komisijai veikt priekšizpēti, kuras rezultātā tiktu izstrādāta pašvaldību ierēdņu un darbinieku apmaiņas programma Eiropas mērogā;

25.

aicina saglabāt jaunajā ES finanšu plānā finansiālo atbalstu pašvaldību darbinieku mobilitātei (pašlaik tas paredzēts programmās INTERREG IVC, URBACT un CARDS);

26.

ierosina Eiropas Komisijai sākt informācijas kampaņu par pašvaldību darbinieku mobilitātes pievienoto vērtību, lai rosinātu labas prakses piemēru apmaiņu starp ES vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī kandidātvalstu un trešo valstu pašvaldībām.