22.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 376/44

1.1

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Eiropas Parlamentam izvirzīto priekšlikumu “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” un uzsver, ka, neraugoties uz dažiem nozīmīgiem trūkumiem, minētajā dokumentā izklāstītas vairākas pozitīvas idejas, kas jāīsteno, tāpēc Komiteja izvirza ieteikumus šīs iniciatīvas nostiprināšanai un papildināšanai.

1.2

Ņemot vērā to, ka Eiropas tūrisma nozarē iesaistītas dažādas puses (valsts iestādes, organizācijas, sociālie partneri), līmeņi (vietējais, reģionālais, valsts un Eiropas līmenis) un jomas (transports, tūristu mītnes, papildpiedāvājumi utt.), plānoto iniciatīvu īstenošanā ir jāiesaista visas ieinteresētās puses. Šajā saistībā EESK atgādina par iespēju izveidot Eiropas Tūrisma aģentūru, kas efektīvi uzraudzītu informāciju saistībā ar plānoto pasākumu atbalstu un īstenošanu, kā arī apvienotu centienus, lai panāktu patiesu virzību uz vispārēju Eiropas tūrisma politiku, kurā ņemta vērā Eiropas kā tūrisma galamērķa daudzveidīgā būtība.

1.3

Komiteja rosina īpaši uzsvērt un nostiprināt vairākus turpmāk aplūkotos aspektus, lai būtu iespējams izpildīt Komisijas paziņojumā norādītos uzdevumus un īstenot īpašus šim nolūkam paredzētus pasākumus:

1.4

Dalībvalstu līmenī jāsāk analizēt klimata pārmaiņu ietekmi uz tūrismu un jāizstrādā attiecīgi pielāgošanās pasākumi, kuros ņemta vērā prognozēto klimata pārmaiņu ietekme uz konkurētspēju.

1.5

Jāturpina attīstīt specifiskus tūrisma veidus, piemēram, sociālo tūrismu, kultūras vai gastronomijas tūrismu, lauku tūrismu, sporta vai veselības tūrismu, tūrismu bez šķēršļiem, tūrismu dalībai konferencēs, reliģijas tūrismu utt, tādējādi īstenojot ES politiku par piedāvājumu dažādošanu un ņemot vērā jaunos, augošos tirgus.

1.6

EESK uzskata, ka Eiropas Savienības līmeņa projekti, piemēram, Calypso, apliecinājuši dažādu Eiropas iestāžu, sociālo partneru un citu ieinteresēto pušu efektīvo sadarbību, kas devusi pozitīvu sociālo un ekonomisko ietekmi. EESK aicina Komisiju un Eiropas Parlamentu saglabāt savu apņemšanos un turpināt finansiāli atbalstīt šādas iniciatīvas.

1.7

Drošība ir nepieciešama, tomēr vīzu dēļ problēmas var rasties tūrismam no valstīm, kuras nav pievienojušās Šengenas konvencijai. Problēmu iemesls dažkārt ir pārlieku birokrātiskās procedūras, ko piemēro atsevišķas dalībvalstis. Komiteja aicina Komisiju veikt īpašus pasākumus minētā jautājuma risināšanai.

1.8

Komiteja rosina dalībvalstu valdības ieviest visās ES dalībvalstīs atzītu Eiropas Savienības profesionālās izglītības sertifikātu tūrisma nozares profesijām. EESK uzskata, ka atbilstoši Eiropas Komisijas un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) pamatnostādnēm izglītībai šajā nozarē jābūt ne tikai atzītai visā ES teritorijā, bet tai jābūt arī augstā līmenī, lai sagatavotu augsti kvalificētus nozares speciālistus; turklāt īpaša vērība jāvelta izglītības rezultātiem un to apliecināšanai, kā arī, kur vien iespējams, tūrisma studijas jāintegrē augstskolas līmeņa programmās. Tūrisma nozare jāiekļauj stratēģijā “Eiropa 2020”, īpaši uzsverot gan jaunās prasmes jaunām darba vietām, gan arī citas iniciatīvas, piemēram, profesionālās pieredzes atzīšanu, neformālo apmācību un blakusizglītību, kā arī ES izglītības ministru un sociālo partneru pieņemtā Briges paziņojuma par profesionālo izglītību iespējamo ietekmi uz tūrisma nozari.

1.9

Komiteja norāda, ka tūrisma nozarē nevar būt standartveida risinājumu, un atzīst, ka dažādos galamērķos ir dažādas vajadzības un tie piesaista dažādas tirgus nišas. Tūrisma politikā jāņem vērā šīs atšķirības (attālāki reģioni, kontinentālās vai piekrastes zonas, lauku teritorijas, salu reģioni, nomaļāki apgabali utt.) un jārīkojas atbilstīgi konkrētajiem apstākļiem.

1.10

Iepriekšminēto priekšlikumu mērķis ir reģionu līmenī izstrādāt, precizēt un stratēģiski plānot Eiropas kopējo tūrisma politiku, kas stiprinātu ilgtspējīgu konkurētspēju un kvalitāti un nodrošinātu patērētājiem augsta līmeņa aizsardzību, turklāt tādējādi arī papildinātu dalībvalstu īstenoto darbību. Tomēr, ņemot vērā dalībvalstu daudzveidību, ir jāpieprasa, lai katra dalībvalsts iesniedz savu valsts tūrisma politikas stratēģisko plānu, kurā paredzētas katrā reģionā īstenojamas konkrētas darbības vismaz desmit gadiem.

1.11

Komiteja rosina dalībvalstu valdības pielāgot vietējos nodokļus un censties samazināt arī PVN sociālā tūrisma produktiem, lai tos padarītu pievilcīgus un lai tālākā perspektīvā ar tūrismu saistītie pakalpojumi attīstītos un būtu vieglāk pieejami. Lai piedāvātu kvalitatīvus tūrisma pakalpojumus, kas uzlabotu gan iedzīvotāju dzīves kvalitāti, gan apstākļus tūristiem, ir jānodrošina atbilstoša infrastruktūra un vietējo pakalpojumu sniedzēju darbība.

1.12

Eiropas Savienībā ir nepieciešama komunikācijas stratēģija gan Eiropas, gan tūrisma nozares pozitīvā tēla saglabāšanai un negatīvās reklāmas problēmas risināšanai.

1.13

Nepieciešami arī pasākumi, kas novērstu strukturālo bezdarbu tūrisma uzņēmumos, lai uzlabotu nodarbinātības kvalitāti un stabilitāti, kā arī uzņēmumu rentabilitāti.

1.14

Komisijai pašreiz aktīvāk jāveido patiesa izpratne par kvalitatīvu tūrismu visās tā izpausmēs, kas ietver gan fizisko atpūtu, gan arī intelektuālus stimulus saskarsmē ar kultūras un civilizācijas meistardarbiem. Šādai plānošanai būtu jānotiek reģionālā līmenī, bet tās veicināšanas un komunikācijas darbībām — gan reģionālā un valstu, gan ES līmenī.

1.15

EESK norāda, ka paziņojumā nav skaidras atsauces uz tiesisko regulējumu, kurā noteiktas patērētāju tiesības tūrisma nozarē, un nav pamatojuma, kāpēc nepieņemami ir aizkavējusies 1990. gada 13. jūnija Direktīvas 90/314/EKK pārskatīšana. Sākotnēji Komisijas darba programmā bija paredzēts, ka to pārskatīs līdz 2010. gada beigām, bet pēc tam — 2011. gada sākumā, taču līdz šodienai tas nav īstenots.

1.16

EESK atzinīgi vērtē Komisijas, Eiropas Parlamenta, kā arī Eiropas sociālo partneru ieguldījumu Eiropas tūrisma politikas izstrādē. Kā norādīts Komitejas atzinumos, EESK arī turpmāk būs uzticama sadarbības partnere un atbalstīs Eiropas tūrisma modeļa mērķus un vērtības.

2.1

Jaunajā tūrisma politikā izvirzīti trīs galvenie mērķi, kuri veido jaunās sistēmas pamatu. Mērķi ir šādi:

Ja šiem pīlāriem tiks nodrošinātas atbilstīgas struktūras un resursi, tiks ielikti pamati ļoti stabilai un izdevīgai tūrisma politikai.

2.2

Komisija norāda uz vairākām problēmām, ar kurām saskaras Eiropas tūrisma nozare un kuras radušās vai saasinājušās pēdējo gadu laikā. Galvenās problēmas gadu gaitā ir palikušas nemainīgas: tūrisma nozares sezonalitāte, tas, ka tūrisms joprojām nav atzīts par nozīmīgu nozari, kas strauji attīstās, nestabili darba apstākļi tūrismā strādājošajiem, strukturālais bezdarbs, ierobežota MVU piekļuve pienācīgam finansējumam, lai pielāgotos nemitīgi mainīgajai un attīstībā esošajai tūrisma nozarei, inovācijas trūkums nozarē. Komisijai noteikti jāpievēršas minēto problēmu risināšanai. Komiteja atzinumos vairākkārt uzsvērusi, ka svarīgi ir risināt šīs problēmas un veikt attiecīgus pasākumus (1).

2.3

Tūrisms ir ļoti svarīga nozare, kas īpaši pozitīvi ietekmē Eiropas saimniecisko izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību un nodarbinātību. Tai ir liela nozīme Eiropas iedzīvotāju dzīvē.

2.4

Kopš 2008. gada negatīvu ietekmju rezultātā sarucis pieprasījums pēc tūrisma pakalpojumiem. Lai Eiropa arī turpmāk būtu tūristu apmeklētākā vieta pasaulē un varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz tās reģionu bagātība un daudzveidība, Eiropas Savienībai ir jāizstrādā kopēja tūrisma politika.

2.5

Komiteja uzskata: ja Eiropas Komisija ir iecerējusi popularizēt jauno rīcības plānu ES tūrisma nozares konkurētspējas stiprināšanai un tās ilgstpējīgai attīstībai, tad Komisijai ir jāprecizē savi priekšlikumi, turklāt jāņem vērā, ka katra dalībvalsts ir ieinteresēta attīstīt savu tūrisma modeli un šīs nozares potenciālu. Tā kā tūrisms ir pārrobežu parādība, nav šaubu, ka tūrisma politikas ietvars jāveido ES mērogā, vienlaikus saglabājot ES dalībvalstīm vajadzīgo elastīgumu, lai tās varētu izstrādāt pašas savu valsts mēroga politiku. Ir jāpatur prātā, ka tas, kas tūrisma nozarē notiek vienā ES valstī, var ietekmēt tūrismu kādā citā ES valstī.

2.6

Piemēram, Eiropas gaisa telpas slēgšana, ko 2010. gada pavasarī izraisīja vulkāna izvirduma pelni, neskāra Dienvideiropas valstis, tomēr tūrisma aktivitāte tajās samazinājās, jo negatīvās ziņas radīja nelabvēlīgu ietekmi un mazināja ceļotāju vēlmi šīs valstis izvēlēties par ceļojuma galamērķi.

2.7

Komiteja uzskata, ka Eiropas tūrisma nozares politikas pamatā jābūt skaidram tiesiskajam regulējumam, kurā noteiktas dažādu iesaistīto pušu tiesības un pienākumi, un Komisijas paziņojumā šā elementa trūkst. Tāpēc īpaši svarīgi ir pārskatīt 1990. gada 13. jūnija Direktīvu 90/314/EKK; sākotnēji Komisijas darba programmā bija paredzēts, ka to pārskatīs līdz 2010. gada beigām, bet pēc tam — 2011. gada sākumā, taču līdz šodienai tas nav īstenots, lai gan minētā direktīva ir pilnībā novecojusi. Šī kavēšanās ievērojami kaitē patērētāju aizsardzībai, mazina viņu uzticēšanos un kavē tūrisma attīstību. Pārskatīšana ir būtisks tiesiskā regulējuma elements, kas ir nepieciešams, lai praktiski īstenotu jaunās ES kompetences šajā jomā, kā noteikts Līgumā.

3.1

Eiropas Savienības uzdevums ir piedalīties dinamiskas politikas izstrādāšanā un to atbalstīt, lai paātrinātu izaugsmi un radītu tūrismam pievilcīgu vidi Eiropā. Kopīgu plānošanu un konkrētu pasākumu izstrādi vajadzētu veikt nevis Komisijai, bet gan citai struktūrai, kas veidotu jaunu un precīzu politiku, neatkārtojot novecojušas idejas. Šīs struktūras locekļiem būtu jāpārstāv tūrisma nozares visas ieinteresētās puses, tostarp tūrisma operatoru un privātu tūrisma nozares dalībnieku apvienības, nozarē strādājošo arodbiedrības, reģionu un valstu tūrisma biroji. Eiropas Tūrisma aģentūrai šajā gadījumā varētu būt īpaša nozīme Eiropas iestāžu atbalstīšanā, kā EESK ierosinājusi iepriekšējos atzinumos.

3.2

EESK uzskata, ka ir būtiski, lai Komisija, tāpat kā citas ES iestādes, ievērotu lietpratīgas likumdošanas principu un lai visos ES tiesību aktu priekšlikumos būtu pienācīgi izvērtēts, kā ierosinātie pasākumi ietekmēs tūrisma nozari. Ierosinātajā pasākumu plānā nav minēts, ka katrā jaunā ES tiesību akta priekšlikumā būtu jāveic pienācīgi ietekmes novērtējumi, kas ļautu apzināt iespējamās sekas tūrisma nozarē. Dažos gadījumos, piemēram, ierosmē par pārtikas produktu marķēšanu vai pasažieru un patērētāju tiesību regulējumu, tas ir īpaši svarīgi.

3.3

Tūrisms nebūtu jāuzskata par neatkarīgu politiku, bet gan par horizontālu nozari, kuru ietekmē dažādas citas ES politikas jomas, piemēram, transports, izglītība, nodarbinātība, pētniecība un inovācijas, klimata pārmaiņas, iekšējais tirgus, drošība, patērētāju tiesību aizsardzība utt. Tātad tūrisma politika nav tikai Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta kompetence. Tūrisma nozare jāņem vērā visās ES politikas jomās.

3.4

Veids, kādā pašlaik tiek veicināta un attīstīta tūrisma pakalpojumu sniegšana Eiropas Savienībā, nav pietiekami koordinēts un organizēts, un tas rada problēmas cilvēkiem, kuri vēlas ceļot. Ceļošana ar sabiedrisko transportu Eiropas Savienībā ir sarežģīta, jo ceļotājiem jāspēj saskaņot vilcienu, prāmju, autobusu u.c. sabiedriskā transporta līdzekļu kustības sarakstus, tāpēc nav iespējams garantēt ceļošanu bez sarežģījumiem.

3.5

Tūrisma nozare saskaras ar aizvien skaudrāku pasaules mēroga konkurenci; lielu tūristu skaitu piesaista valstis, kur strauji attīstās ekonomika, un jaunattīstības valstis. Lai saglabātu savu vietu šajās konkurētspējas sacensībās, Eiropas Savienībai jārada ilgtspējīga politika un jāizmanto visas savas priekšrocības:

3.6

Ceļojot Eiropā, mēs bieži aizmirstam, ka varam baudīt vienkāršas, bet būtiskas lietas, piemēram, ūdens visur ir dzerams, nav jābaidās saindēties ar pārtiku, droši var pārvietoties pa ceļiem un ceļot bez pavadoņa. Visas uzskaitītās vienkāršās lietas ir priekšrocības, ko Eiropa var piedāvāt tūristiem, tāpēc tās jāpopularizē. Minētās priekšrocības vajadzētu īpaši uzsvērt, jo tās tūristiem ļauj justies drošībā, un gandrīz nevienā citā no populārākajiem tūrisma galamērķiem pasaulē tādi apstākļi nav nodrošināti. Tās ir salīdzināmās priekšrocības, kas svarīgas brīvdienu galamērķu izvēlē un popularizēšanā.

3.7

Eiropas tēls pasaules tirgū ir jāattīsta un jānostiprina, kā arī jāveicina Eiropas sadarbība ar Ķīnu, Krieviju, Indiju, Brazīliju, Japānu, Amerikas Savienotajām Valstīm un Vidusjūras reģiona valstīm. Lai tas izdotos, jāveicina uzņēmējdarbības un jauninājumu attīstība un jāuzlabo piedāvāto produktu kvalitāte, lai Eiropas pakalpojumu sniedzēji un infrastruktūras spētu sacensties ar starptautiskajiem konkurentiem. Uzlabojot un dažādojot tūrisma pakalpojumu piedāvājumu, jāsamazina sezonalitāte un lielās pieprasījuma svārstības. Eiropas Savienībā jāuzlabo visu tūrisma nozarē strādājošo profesionālās prasmes un tās jāapliecina ar kopīgiem un visā ES teritorijā atzītiem profesionālās apmācības sertifikātiem, īpašu vērību veltot izglītības rezultātiem un to apliecināšanai. Minētie kopīgie un atzītie sertifikāti noderēs gan uzņēmumiem, gan darba ņēmējiem visā Eiropas Savienībā.

3.8

Pašreizējās statistikas datu apkopošanas un analīzes metodes ir nepilnīgas. Datu nepietiekamības dēļ pamatnostādņu izstrādāšanas gaitā tiek pieņemti nepilnīgi vai kļūdaini lēmumi. Šajā saistībā dokumentā uzsvērts, ka ir jāuzlabo tūrisma statistika un analīze. Komisija uzskata, ka tas ir būtiski, jo tādējādi Eiropas līmenī tiktu gūta plašāka sociālekonomisko zināšanu bāze attiecībā uz tūrismu. Statistikas datu strukturēta apkopošana sniegtu iespēju iegūt informāciju un izdarīt piemērotāko izvēli, turklāt veicinātu arī dažādu nozaru pētnieku sadarbību, kā arī viedokļu un pieredzes apmaiņu. Noteikti ir jāuzlabo statistikas metodes un rezultātu kvalitāte, tomēr jāpatur prātā, ka datu vākšana nedrīkst radīt papildu administratīvo (birokrātijas) slogu ne uzņēmumiem, ne iedzīvotājiem.

3.9

Vairāk nekā pusē ES dalībvalstu ir ieviests tūrisma satelītkonts, un pieredze liecina, ka šis rīks ir ārkārtīgi efektīvs. Komisijai būtu jārod veids, kā mudināt un stimulēt arī pārējās valstis izmantot šo metodi, kas turklāt ļautu salīdzinoši un detalizēti novērtēt sniegumu. Īpaši svarīgi tas ir patlaban, kad ar tūrismu saistītie rīcības modeļi un tendences Eiropā piedzīvo ievērojamas pārmaiņas.

3.10

Daudzveidība ir Eiropas tūrisma attīstības galvenais trumpis. Katrā Eiropas valstī ir plašas tūrisma izvēles iespējas, kas piesaista ceļotājus un rosina izvēlēties kādu no šīm valstīm par sava ceļojuma galamērķi. Daudzveidīgais kultūras mantojums, savdabīgās dabas ainavas, gastronomija un vīni, kā arī atšķirīgā vēsture ir Eiropas valstu bagātība, kas tūristiem piedāvā dažādu pieredzi katrā apceļotajā valstī. Svarīgi ir saglabāt šīs atšķirības, kas ir Eiropas galvenais arguments pasaules tūrisma tirgū.

3.11

Lielākā daļa tūrisma nozares uzņēmumu ir mazie un vidējie uzņēmumi, tāpēc jāizmanto to dinamiskums un jāpalīdz tiem attīstīt uzņēmējdarbību, īpašu uzmanību veltot to ieguldījumam kultūras mantojuma saglabāšanā un vietējās sabiedrības attīstībā. Tieši šie uzņēmumi ir pirmie, kas piedāvā darbu (ekonomiskajiem migrantiem, nekvalificētiem darba ņēmējiem utt.) un, nodarbinot lielu daļu darbspējīgā vecuma iedzīvotāju, ļauj ievērojami samazināt bezdarba līmeni un arī sociālo atstumtību. Privātais sektors jāiesaista tūrisma un nodarbinātības veicināšanā, turklāt jāatbalsta kontaktu veidošana starp nozares uzņēmumiem.

3.12

Tūrisma politika ir transversāla. Tā jo īpaši ietekmē transporta politiku (pasažieru tiesības un drošību un pārvadājumu kvalitāti), valsts atbalstu, iekšējo tirgu (tiesības veikt ar tūrismu saistītu uzņēmējdarbību un sniegt attiecīgus pakalpojumus, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, e-komercijas attīstību), kā arī nodokļu politiku (nodokļu šķēršļus labai iekšējā tirgus darbībai, nodokļu noteikumus maziem un vidējiem nozares uzņēmumiem, nodokļu atvieglojumus), bieži vien radot arī negatīvas sekas. Tāpēc nozare jāatbalsta ar īpašām finanšu darbībām, savukārt tūrisma uzņēmumiem jāapņemas iesaistīties nodarbinātības jautājumu risināšanā, veicot ieguldījumus, stiprinot un palielinot nodarbinātību.

3.13

Komiteja ir pārliecināta, ka jāveicina tādas sistēmas izveide, kas uzlabotu un nostiprinātu savstarpēju “tūrisma apmaiņu” dalībvalstīs. Šāda sistēma sniegtu iespēju ceļot, it īpaši ārpus tūrisma sezonas, atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram, jauniešiem (būtu jāsaskaņo skolas brīvdienu grafiki), vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem un ģimenēm ar zemiem ienākumiem. Dalībvalstīm, kuru ekonomika nav orientēta uz tūrismu, būtu jāatbalsta tās valstis, kurās tūrisms ir būtisks tautsaimniecības komponents, un jāpopularizē savu iedzīvotāju vidū ceļojumi uz Eiropu. Eiropas aviosabiedrībām jāsaprot, ka tās neveicina tūrismu un iekšējo tirgu, ja Ziemeļeiropas iedzīvotājiem biļetes uz Āziju piedāvā par cenām, kas bieži ir izdevīgākas nekā cenas lidojumiem uz Eiropas dienvidaustrumiem.

3.14

Komiteja uzskata, ka ir jāizstrādā īpaša un inovatīva kopējā tūrisma politika, domājot gan par vecāka gadagājuma cilvēkiem un pensionāriem (viņu īpatsvars 2020. gadā var sasniegt 20 % no visiem iedzīvotājiem), gan arī par cilvēkiem ar invaliditāti, īpašām vajadzībām vai kustību traucējumiem (nesen veikti aprēķini liecina, ka ir 127 miljoni šādu cilvēku). Lai viņus piesaistītu, jāpiedāvā minētajām sabiedrības grupām pielāgoti tūrisma produkti. Vienlaikus ir jāparedz specializēta apmācība, kā nodrošināt šo iedzīvotāju grupu vajadzības. Lai šiem cilvēkiem būtu vieglāk izmantot savas tiesības uz tūrisma pakalpojumiem un vienlaikus nebūtu jācieš no jebkādas diskriminācijas, ES jo īpaši jāveicina uz minētajām grupām orientēta kopējā politika; turklāt bieži vien šiem cilvēkiem ir gan pirktspēja, gan ar kultūru saistītas intereses, gan brīvs laiks, un tas ir ļoti liels tirgus potenciāls. Tomēr centieni jāiegulda arī privātajam sektoram, lai nodrošinātu infrastruktūru, kas būtu piemērota šāda tirgus vajadzībām.

3.15

Komiteja uzskata, ka jāveicina starptautiskā sadarbība, it īpaši ar to valstu tirgiem, kas Eiropas Savienībai ir būtiski. Jārada vajadzīgie apstākļi, lai vienkāršotu vienotas Eiropas vīzas izsniegšanas procedūru ar mērķi piesaistīt vairāk tūristu no valstīm, kas nav Šengenas zonā. Tūristiem jābūt iespējai pārvietoties no vienas ES dalībvalsts uz citu, tāpēc jāvienkāršo attiecīgie noteikumi un direktīvas.

3.16

Reģionos aktīvāk jāpopularizē tādi Eiropas tūrisma produkti kā kultūras maršruti, mūsdienu kultūras mantojums, aizsargājamās dabas teritorijas, tradicionālo ēku un uzņēmējdarbības saglabāšana un popularizēšana, veselības un labsajūtas uzlabošanas tūrisms, medicīnas un izglītojošais tūrisms, vīna un gastronomijas tūrisms, vēstures un reliģiskais tūrisms, lauku tūrisms un uz jūru orientēts tūrisms, popularizējot un saglabājot kultūras un kulinārijas tradīcijas (tradicionālos restorānus un uzņēmējdarbību, kas tieši saistīta ar reģiona vēsturi) un neatstājot bez ievērības arī zemūdens kultūras mantojumu. Ne vienmēr ir jāpalielina gultasvietu skaits; drīzāk ir jāuzlabo pakalpojumu kvalitāte un infrastruktūra, kā arī jāizstrādā jauni piedāvājumi, piemēram, ūdens procedūru un SPA centru apmeklēšana utt. Komisijas priekšlikumā nekur nav minēts, kā konkrēti varētu īstenot šādas darbības; nav norādītas ne prioritātes, ne arī plāns to īstenošanai katrā dalībvalstī, ņemot vērā reģionālās īpatnības, lai minētās darbības būtu Eiropas tūrisma politikas sastāvdaļa. Nav paredzēti arī kopīgi reklāmas pasākumi, lai gan šāda iniciatīva būtu ļoti nepieciešama.

3.17

Komiteja piekrīt “Eiropas kultūras mantojuma zīmes” izveidei un ierosina ieviest arī “Eiropas gastronomijas mantojuma zīmi”, kas vienlaikus ar citām iniciatīvām, piemēram, Eiropas mantojuma dienām un Eiropas Savienības balvu par kultūras mantojumu, ļautu vērtēt ēdināšanas uzņēmumus un, lietojot vienotu un saskaņotu pieeju, piešķirt tiem “zvaigznes” un tos sertificēt, atbilstīgi izmantojot dažādas valstu un Eiropas programmas. Turklāt Komiteja ierosina saskaņot “zvaigžņu” piešķiršanas sistēmu viesnīcām un to sertifikāciju Eiropas Savienībā. EESK aicina Komisiju saglabāt Eiropas tūrisma forumu kā vietu, kur visi tūrisma operatori, valstu atbildīgie ierēdņi, vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji un sociālie partneri var tikties un apspriest aktuālus jautājumus, lai nostiprinātu Eiropas tūrisma identitāti — tā daudzveidību.

3.18

Pamatnostādnēs rosināts izstrādāt arī Eiropas tūrisma kvalitātes zīmi un marķējumu “Kvalitatīvs tūrisms”, kas liks paaugstināt standartus visā nozarē un tādēļ vērtējams atzinīgi. Tomēr līdzās kvalitātes marķējumam vajadzīgi arī piemēroti finansēšanas mehānismi, lai tūrisma pakalpojumu sniedzēji varētu uzlabot piedāvājumu klāstu un ieguldīt līdzekļus infrastruktūras un pakalpojumu standartu paaugstināšanā, kā arī personāla apmācībā un pārkvalificēšanā.

3.19

Gastronomijas, ēdināšanas un tūrisma savstarpējās saiknes izveide acīmredzami ir viens no risinājumiem, kā panākt kvalitatīvu tūrisma piedāvājumu, veidojot tūristu tiešu saskarsmi ar katras dalībvalsts kulinārajām tradīcijām. Tādējādi viņi var izdarīt izvēli sniegto pakalpojumu klāstā. Eiropas Savienībā ir arvien vairāk tūristu, kuri novērtē augstvērtīgu kulinārijas mākslu. Tāpēc ēdināšanas pakalpojumi ir viens no līdzekļiem Eiropas produktu un ēdiena baudīšanas popularizēšanai. Svarīgi ir veicināt koordinētu sadarbību, lai popularizētu pārtikas produktus, dzērienus, receptes un ar ēdieniem un vīnu saistītus maršrutus, tādējādi piedāvājot alternatīvu pievienoto vērtību un stiprinot tūrisma un gastronomijas savstarpējo saikni.

3.20

Tūrisma nozarē strādājošo apmācība noteikti ir būtisks ieguldījums Eiropas tūrisma attīstībā; īpaši tas attiecināms uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Jauno tehnoloģiju un mūsdienīgu darba metožu izmantošana radījusi nepieciešamību pēc kvalificētiem darbiniekiem. Būtu vēlams paplašināt ES apmācības un kvalifikācijas celšanas programmas, kuras jau izmanto citās nozarēs, un tās attiecināt arī uz tūrisma nozarē strādājošajiem; tas ļaus labāk pielāgoties jauno tehnoloģiju attīstībai šajā nozarē. Ir jāizstrādā uz kopīgām prasībām orientēts Eiropas profesionālās izglītības sertifikāts, kura izsniegšanas pamats ir izglītības rezultāti. Piemērojot valsts vai vietēja līmeņa akreditācijas procedūru, šo sertifikātu varētu izmantot neatkarīgi, tomēr saskaņā ar dalībvalstīs ieviestajiem prasmju sertifikātiem. Tūrisma nozarē strādājošajiem būtu obligāti jānodrošina apmācība, kuru apstiprina profesionāls sertifikāts. EESK uzskata, ka Briges paziņojums par profesionālo apmācību Eiropas Savienībā ir nozīmīgs arī saistībā ar apmācību tūrisma nozarē. Tūrisma nozare īpaši piesaistīs darba ņēmējus, ja piedāvās stabilus un tiešām kvalitatīvus darba apstākļus.

3.21

Tūrisma nozarē strādājošo apmācības un saskarsmes iemaņu izkopšanas plānā obligāti jāiekļauj svešvalodu apmācība un kultūras īpatnību apguve, vienlaikus paredzot izsniegt profesionālās izglītības sertifikātus atbilstoši Eiropas Komisijas un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) pamatnostādnēm. Īpaša uzmanība jāpievērš tiem tūrisma nozarē strādājošajiem, kuru darbs ir tieši saistīts ar kultūras mantojumu, piemēram, ekskursiju vadītājiem. Viņiem būtu vajadzīga tāda kvalifikācija, kas apliecinātu viņu prasmi izcelt kultūras mantojuma kvalitāti. Vietējās pašvaldības izsniegtam sertifikātam būtu jāapliecina gan ekskursiju vadītāja zināšanas par kultūras mantojuma objektiem tajā reģionā, kurā viņš paredzējis strādāt, turklāt arī tad, ja tas būs tikai īslaicīgs darbs, gan arī nepieciešamās vietējās valodas un svešvalodu zināšanas, kā to līdz 1975. gadam noteica CEN standarts (NE 13809, 2003) un kā to šobrīd nosaka Direktīva Nr. 75/368/EK un Direktīva Nr. 92/51/EK. Līdzīga veida sertifikācija nepieciešama arī citās tūrisma nozares profesijās strādājošajiem, piemēram, viesmīļiem, pavāriem, pasākumu vadītājiem, būtībā visiem, kuru darbs saistīts ar tūristiem.

3.22

Komiteja uzskata, ka nopietni jāņem vērā šāds fakts: pilna servisa komplekso pakalpojumu politikai, kuru piemēro liela daļa uzņēmumu daudzās dalībvalstīs, ir diametrāli pretējs rezultāts, nekā sākumā iecerēts; diemžēl noskaidrojies, ka pilna servisa komplekso pakalpojumu klubu un lielo viesnīcu kompleksu modelis ir radījis vairāk problēmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas attiecīgajos reģionos minēto klubu un kompleksu tuvumā.

3.23

Sīvā konkurence starp lielajiem ārvalstu tūrisma operatoriem, no vienas puses, un viesnīcām, kas vietu aizpildīšanas nolūkā cenšas slēgt komplekso pakalpojumu līgumus ar ārvalstu operatoriem, no otras puses, izraisījusi pakalpojumu kvalitātes krišanos, kā rezultātā ārvalstīs tikuši kritizēti atsevišķi tūrisma reģioni. Šādas konkurences apstākļos mazie un vidējie uzņēmumi ir spiesti sniegt pakalpojumus par cenām, kas ir zemākas nekā pakalpojumu faktiskās izmaksas, un līdz ar to ir apdraudēta to turpmākā darbība.

3.24

Mums nevajadzētu kategoriski noraidīt pilna servisa komplekso pakalpojumu sistēmu, jo tā, iespējams, atbilst noteikta tūrisma tirgus segmenta vajadzībām, tomēr, tāpat kā pārējie tūrisma produkti, tā ir jāpiemēro juridiski pamatoti un godīgā konkurencē ar citiem piedāvājumiem, kā arī, izmantojot pašu līdzekļus, nevis valsts atbalstu. Ienākumi no tūrisma ir jāsadala pēc iespējas plašāk, lai attīstību nodrošinātu arī viesnīcu kompleksu apkaimē. Apmeklētājam ir jādod izvēles iespēja, cik daudz naudas tērēt attiecīgajā viesnīcā vai ārpus tās. Tomēr šis ir viens no tiem retajiem tirgus segmentiem, kuros pēdējo gadu laikā vērojams pieaugums, par spīti tradicionālo tūrisma operatoru aktivitātes apsīkumam. Kvalitātes apdraudējums, protams, nav pieļaujams, tomēr ir svarīgi apzināties, ka gadu gaitā šo tirgu sekmīgi attīstījuši veseli atpūtas kompleksi. Tālab ir jāizstrādā skaidra definīcija jēdzienam “pilna servisa komplekso tūrisma pakalpojumu tirgus”, kurā jāatspoguļo kvalitatīvs produkts, to nošķirot no zemākas kvalitātes produktiem un pakalpojumiem, ko pārdod pilna servisa komplekso pakalpojumu aizsegā.

3.25

Tūrisma sezonalitāte, proti, lielais tūrisma pakalpojumu pieprasījums galvenokārt jūlijā un augustā, ierobežo nozares attīstības iespējas un neļauj tai pozitīvi ietekmēt tautsaimniecību kopumā; sezonalitāte ietekmē ienākumu plūsmu un rada situāciju, ka esošā tūrisma infrastruktūra un personāls netiek izmantots optimāli. Darbības, kas paredzētas, lai palielinātu infrastruktūras izmantojamību un rentabilitāti arī mazāk noslogotos periodos, palīdzēs izveidot dinamiskāku un produktīvāku cilvēkresursu potenciālu, bet koordinācijas pasākumi, lai atsevišķas iedzīvotāju grupas vai skolas izmantotu infrastruktūru arī “klusās” sezonas laikā, būtiski pagarinās tūrisma sezonu ar visām no tā izrietošajām priekšrocībām. Viens no labākajiem veidiem, kā mazināt tūrisma sezonalitāti, ir labāk sadalīt darbinieku atvaļinājumu laiku, izmantojot atbilstošus stimulus. Ja tukšajā sezonā uzņēmumi vairāk izmantotu pieejamo tūrisma infrastruktūru un personālu, to infrastruktūra kļūtu rentablāka un produktīvāka, pateicoties stabilākam un labāk motivētam darbaspēkam. EESK atzinīgi vērtē iniciatīvu “Calypso” kā pirmo soli šajā virzienā un aicina Komisiju un Eiropas Parlamentu atbalstīt šīs iniciatīvas attīstību un, ņemot vērā tās sociālo ietekmi un Eiropas tūrismam radītos ieguvumus, iedalīt attiecīgu finansējumu.

3.26

Komiteja uzskata, ka tūrismā būtisks ir vides aspekts, tāpēc tūrisma nozare ir ieinteresēta vidi aizsargāt un celt tās vērtību. Tūrisms neiznīcina kultūras mantojuma objektus, neizsaimnieko resursus un nemaina dabas procesus, tomēr nozare nevar attīstīties bez atbilstošas plānošanas un piemērotas tūrisma politikas. Pateicoties tieši tūrismam, ir labiekārtoti veseli kvartāli, kurus agrāk uzskatīja par nelabvēlīgām teritorijām. Minēsim kaut vai tikai divus piemērus: Londonas Doklendas kvartālu un jūras piekrasti ostas rajonā Barselonā. Turklāt tūrisms dod darbu miljoniem Eiropas Savienības iedzīvotāju.

3.27

Raugoties tālākā perspektīvā, Komisija apzinās, ka klimata pārmaiņu radītās problēmas būs tas virzītājspēks, kas rosinās lielas izmaiņas ceļojumu un izmitināšanas pakalpojumos. Nozares uzņēmumi jau šobrīd novērojuši, ka mainās tūrisma pakalpojumu izstrādes, komplektēšanas un tirgvedības paradigmas un ka pieaug vidi saudzējošas prakses nozīme. Dalībvalstu līmenī jāsāk analizēt klimata pārmaiņu ietekmi uz tūrismu un jāizstrādā attiecīgi pielāgošanās pasākumi, kuros aplēsts, kā prognozētās klimata pārmaiņas ietekmēs konkurētspēju.

3.28

Darbībās, ko Komisija paredz uzsākt tūrisma piedāvājuma dažādošanai, ir ņemts vērā tūrismam raksturīgais dinamiskums, jo tā ir nozare, kurā nekavējoties jāreaģē uz cilvēku daudzveidīgajiem pieprasījumiem. Atbalsts oriģināliem tūrisma piedāvājumiem un to sistemātiskāka reklamēšana automātiski izcels vietējās dabas īpatnības un katra reģiona salīdzinošās priekšrocības.

3.29

Eiropas Savienībai ir jārisina problēmas, kas saistītas ar sociālo jomu, teritoriālo kohēziju un tās saglabāšanu.

3.30

Visbeidzot, pasākumi ES finanšu resursu plašākai mobilizēšanai tūrisma attīstībā atraisīs nozares potenciālu, izvirzot par prioritāriem reģionus, kuru tautsaimniecībā samazinās rūpniecības īpatsvars un kuriem ir perspektīvas tūrisma jomā.

3.31

Būtiska nozīme tautsaimniecības attīstības veicināšanā ir jūras un piekrastes tūrismam. ES integrētās jūrlietu politikas ietvaros jāveic pasākumi, kas veicinātu šāda veida tūrisma attīstību. Tautsaimniecības dažādošana, lielāku uzmanību pievēršot tūrismam, ir prioritāte daudzās piekrastes zonās, kur samazinājusies saimnieciskā darbība, kas saistīta ar zvejniecību, kuģu būvi, lauksaimniecību vai ieguves rūpniecību, un attiecīgi pazeminājušies ienākumi un palielinājies bezdarbs. Tūrisma nozares uzņēmumi, īpaši mazie un mikrouzņēmumi, bieži vien aktīvi darbojas piekrastēs un tai līdzīgās tūrisma zonās. Līdzās to uzņēmējdarbības un sociālajam aspektam būtisks ir senu vēsturisko tradīciju aspekts. Dažās ES dalībvalstīs šīm tradīcijām ir vairāk nekā pusgadsimtu sena vēsture, un tās ir šo apvidu iedzīvotāju kultūras mantojums. Tāpēc, ievērojot ES noteikumus un rūpējoties par kultūras mantojuma, kvalitātes un vēstures saglabāšanu vietās, kur izveidoti šie ģimenes uzņēmumi, ir jārosina konkrētas iniciatīvas, lai šos uzņēmumus saglabātu tur, kur tie ir.

3.32

Eiropas Savienībai jāpievērš uzmanība publikācijām par dalībvalstīm, jo potenciālajiem tūristiem no trešām valstīm tās var radīt negatīvu tēlu un šaubas par to, vai apmeklēt Eiropu, tādējādi būtiski kaitējot ES tūrisma attīstībai. Turklāt Eiropas Savienībai jāveido īpaša Eiropas tūrisma nozares krīzes komunikācijas vadības grupa un jānosaka, ka dalībvalstīm jāizveido līdzīga struktūra un jānodrošina tās darbība.

3.33

Eiropas un dalībvalstu tūrisma politikā jāņem vērā visas strukturālās pārmaiņas, veicot pasākumus strukturālā bezdarba novēršanai un nodrošinot tūrisma investīciju efektīvu sadali.