29.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 317/1

(1)

Ūdens pieejamība pietiekamā daudzumā un pienācīgā kvalitātē ir ļoti nozīmīgs jautājums un visas Eiropas un pat pasaules mēroga sabiedrības problēma.

(2)

Saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” Eiropas Komisija sagatavoja pamatiniciatīvu, kas izklāstīta 2011. gada 26. janvāra paziņojumā “ “Stratēģijas Eiropa 2020” pamatiniciatīva Resursu ziņā efektīva Eiropa” (1), kurā atgādināts, cik liela nozīme ir ūdenim kā vienam no pašiem būtiskākajiem dabas resursiem, bez kura nav iedomājama Eiropas un pasaules ekonomikas funkcionēšana un mūsu labklājība. Savukārt pamatiniciatīvā, kas izklāstīta Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumā “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība” ” (2), norādīts, ka ūdens kļūst par aizvien sāpīgāku sabiedrības problēmu un tāpēc ir viena no prioritārajām inovācijas jomām, lai Savienība varētu sasniegt ūdens rīcībpolitikas mērķus, tajā pašā laikā nodrošinot ūdenim labu ekoloģisko, ķīmisko un kvantitatīvo statusu, ilgtspējīgu ūdens izmantošanu un samazinot savu “ūdens pēdu”, uzlabojot nodrošinātību ar ūdeni un sekmējot Eiropas ūdenssaimniecības nozares izvirzīšanos vadībā pasaules mērogā.

(3)

Paredzams, ka nākamajos 20 gados pasaulē kopumā pieprasījums pēc ūdens aizvien vairāk pārsniegs pieejamos ūdens resursus. Ūdens pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara sarežģītajos meklējumos, prioritāšu noteikšanā, lai risinātu ūdens resursu pārmērīgas noslodzes un ūdens trūkuma problēmas, un ilglaicīgā ūdens ekosistēmu uzturēšanā ir vajadzīga saskaņota rīcība un spēcīga zinātniskā un tehniskā bāze, tajā pašā laikā pilnā mērā ņemot vērā vietējos ģeogrāfiskos, sociālekonomiskos un kultūras apstākļus. Tālab Eiropas Komisija 2012. gadam izstrādā konceptuālu plānu, kā aizsargāt Eiropas ūdeņus, kurā noteiks pasākumus, kas Eiropas Savienībā nodrošina kvalitatīvu ūdeni pietiekamā daudzumā visām leģitīmajām vajadzībām.

(4)

Pastāv risks, ka ievērojamā daļā Eiropas saldūdeņu līdz 2015. gadam neizdosies sasniegt labu ekoloģisko stāvokli, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (3). Risku izraisa vairāki atšķirīgi apstākļi un cēloņi, uz kuriem norādīts EVA 2010. gada ziņojumā par vides stāvokli. Ūdens piesārņojums vēl aizvien rada draudus sabiedrības veselībai, jo īpaši saistībā ar jaunu piesārņotāju iedarbību, ietekmi, kāda ir dažās Eiropas ūdenstilpēs sastopamiem ķīmisko vielu maisījumiem, un potenciālo risku, ko rada mikrobioloģiskais piesārņojums.

(5)

Paredzams, ka arī klimata pārmaiņas ietekmēs Eiropas ūdens ekosistēmas, kā rezultātā biežāk būs novērojams ūdens trūkums, mūs biežāk piemeklēs aizvien smagāki sausuma periodi, jo īpaši Vidusjūras valstīs, un lielā daļā Eiropas valstu aizvien lielāku apdraudējumu radīs plūdi.

(6)

Intensīva lauksaimniecība, kas nepieciešama, lai ražotu vairāk pārtikas un biomasas, var palielināt pieprasījumu pēc saldūdens apūdeņošanas vajadzībām, un tas vēl vairāk noslogotu ūdens rezerves. Bez kavēšanās ir jārod risinājumi ūdens taupīšanai, lai uzlabotu apūdeņošanas efektivitāti, samazinātu ūdens patēriņu un ilgtspējīgi apsaimniekotu un saglabātu ūdens nesējslāņus.

(7)

Augošā urbanizācija un apbūves izplešanās (te jāmin arī kuģošanas un enerģētikas infrastruktūra) izraisa hidromorfoloģiskas pārmaiņas, kas ietekmē virszemes un pazemes ūdenstilpes, dzīvotnes un citus bioloģiskās daudzveidības aspektus. Lieti noderētu vairāk integrēta pieeja plānošanai. Tai būtu jābalstās uz uzticamām monitoringa sistēmām un holistiskāku novērtējumu par zemes lietojuma izmaiņu ietekmi uz ekosistēmām.

(8)

Ūdens infrastruktūras stāvoklis Eiropā aizvien pasliktinās, kas skaidrojams ar novecošanu, rakšanas darbu nodarītajiem postījumiem, nepietiekamu apkopi vai pārslodzi. Ziņo, ka dažviet Eiropā ir lielas noplūdes no ūdensapgādes sistēmām – ūdens zudumi tīklā ir no 5 % līdz 40 %.

(9)

Eiropas ūdenssaimniecības nozarei ir liela ekonomiska nozīme: gada vidējā izaugsme ir 5 % un vidējais apgrozījums apmēram EUR 80 miljardi, kas ir aptuveni trešā daļa no pasaules ūdens tirgus. Stratēģiskāka sadarbība ūdens pētniecības un inovāciju jomā Eiropā var radīt zinātniskus un tehniskus jaunatklājumus, kuri varētu stiprināt Eiropas konkurētspēju starptautiskos tirgos, sekmēt pāreju uz ūdenstaupīgāku ekonomiku Eiropā un tādējādi palīdzēt sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” atjaunināto mērķi – viedāku, ilgtspējīgāku un iekļaujošāku ekonomiku.

(10)

Zinātnisko un tehnisko zināšanu bāzes nostiprināšanai Eiropā ir izšķirīga nozīme, lai risinātu ūdensapgādes problēmu sociālos, vides un ekonomiskos aspektus.

(11)

Lai gan Eiropā netrūkst izcilas pētniecības, paraugoties uz pašreizējo ūdens pētniecību Eiropā, paveras visnotaļ sarežģīta un sadrumstalota aina. Daudzi pētniecības tīkli un organizācijas, kas darbojas Eiropas, valsts un reģionālā mērogā, ūdens pētniecības stratēģiskos mērķus nosprauž relatīvā nošķirtībā, kas savukārt noved pie tā, ka pētniecības darbības pārklājas vai konkurē savā starpā, bieži vien nesasniedzot vajadzīgo kritisko masu.

(12)

Tā kā lielākā daļa Eiropas teritorijas ietilpst pārrobežu ūdensšķirtnēs, ir nepieciešama pārrobežu sadarbība, lai sasniegtu kritisko masu no zināšanu, darbību un institucionālās rīcībspējas viedokļa, kas vajadzīga, lai veicinātu Eiropas pētniecības potenciāla efektīvāku izmantošanu un sekmētu savstarpēji saderīgus pārrobežu risinājumus.

(13)

Kopīgas plānošanas ierosme “Ūdens problēmas mainīgā pasaulē” sekmētu pētniecības koordinēšanu šajā laukā un palīdzētu izveidot pilnībā funkcionējošu Eiropas Pētniecības telpu saldūdens sfērā, un tādējādi arī stiprinātu Eiropas vadošās pozīcijas un konkurētspēju šīs jomas pētniecībā un palīdzētu sasniegt Savienības ūdens rīcībpolitikas mērķus.

(14)

Konkurētspējas padome 2010. gada 26. maija sanāksmē (4) atzina, ka “Ūdens problēmas mainīgā pasaulē” ir viena no jomām, kurā kopīgai plānošanai būtu sevišķi liela pievienotā vērtība, lai mazinātu dalībvalstu pasākumu sadrumstalotību pētniecības jomā. Tāpēc Padome pieņēma secinājumus, kuros atzīts, ka ir jāuzsāk saldūdenim veltīta kopīgas plānošanas ierosme, un Komisija aicināta iesaistīties ierosmes sagatavošanā. Padome arī no jauna apliecināja, ka kopīgā plānošana ir dalībvalstu virzīts process, kurā Komisijai ir koordinatora loma.

(15)

Ūdens pētniecība ir joma, kas izcelta Savienības pētniecības pamatprogrammā, kurai savukārt ir liela stratēģiska nozīme Eiropas politikas veidošanas procesā, ņemot vērā ūdens problēmu globālo raksturu. Saskaņā ar kopīgās plānošanas ierosmi īstenotie pasākumi ir cieši jākoordinē ar Savienības 7. pētniecības pamatprogrammu un nākamajām Savienības programmām šajā jomā, it īpaši ar Pētniecības un inovāciju pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020”.

(16)

Komisijas dienestu darba dokumentā ir iztirzāti pētniecības pasākumi valstu līmenī, un to analīze liecina, ka, lai kāpinātu pētniecības efektivitāti un iespaidu un izvairītos no dubulta darba, ir nepieciešama labāka koordinācija, proti, jāizveido kopīga stratēģiska programma.

(17)

Lai Komisija varētu ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā sokas visu kopīgas plānošanas ierosmju īstenošana, dalībvalstīm būs regulāri jāziņo Komisijai par šīs kopīgas plānošanas ierosmes virzību,

1.

Dalībvalstis tiek aicinātas izstrādāt kopīgu redzējumu par to, kā sadarbība un koordinācija pētniecībā Savienības līmenī var palīdzēt sasniegt mērķi: izveidot ilgtspējīgas ūdens sistēmas ilgtspējīgai ekonomikai Eiropā un aiz tās robežām un izmantot šāda kopīga redzējuma sniegtās priekšrocības.

2.

Dalībvalstis tiek aicinātas izstrādāt kopīgu stratēģiskas pētniecības darba programmu, kurā apzinātas un noteiktas saldūdens pētniecības vajadzības un mērķi vidējā termiņā un ilgtermiņā. Stratēģijā jāiekļauj īstenošanas plāns, kurā nospraustas prioritātes un termiņi, kā arī norādīti īstenošanai vajadzīgie pasākumi, instrumenti un resursi.

3.

Dalībvalstis tiek aicinātas stratēģiskās pētniecības programmā un īstenošanas plānā iekļaut šādus pasākumus:

4.

Dalībvalstis tiek aicinātas uzturēt efektīvu kopīgas pārvaldības struktūru ūdens pētniecības jomā; kurai ir pilnvaras noteikt sadarbības un koordinācijas kopīgus nosacījumus, noteikumus un procedūras un uzraudzīt stratēģiskās pētniecības programmas īstenošanu.

5.

Dalībvalstis tiek aicinātas kopīgi īstenot stratēģiskās pētniecības programmu, izmantojot savas valsts pētniecības programmas saskaņā ar kopīgajai plānošanai brīvprātīgi piemērojamo nostādņu pamatnosacījumiem, ko izstrādājusi Padomes Augsta līmeņa kopīgas plānošanas grupa.

6.

Dalībvalstis tiek aicinātas sadarboties ar Komisiju nolūkā izvērtēt iespējamās Komisijas iniciatīvas, lai palīdzētu dalībvalstīm izstrādāt un īstenot stratēģiskās pētniecības programmu un koordinēt kopīgo programmu ar citām Savienības ierosmēm šajā jomā.

7.

Dalībvalstis tiek aicinātas cieši sadarboties ar Stratēģisko forumu starptautiskajai sadarbībai ZT jomā (SFIC), lai izstrādātu un īstenotu stratēģiskās pētniecības programmas iespējamos starptautiskos aspektus un nodrošinātu saskanību ar SFIC iniciatīvām sadarbībā ar un attiecībā uz trešām valstīm.

8.

Dalībvalstis tiek aicinātas regulāri ziņot Komisijai par šīs kopīgās plānošanas ierosmes virzību, proti, iesniegt ikgadējus progresa ziņojumus.