Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 62010CN0614

    Lieta C-614/10: Prasība, kas celta 2010. gada 22. decembrī — Eiropas Komisija/Austrijas Republika

    OV C 72, 5.3.2011, p. 13–13 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    5.3.2011   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 72/13

    Prasība, kas celta 2010. gada 22. decembrī — Eiropas Komisija/Austrijas Republika

    (Lieta C-614/10)

    2011/C 72/22

    Tiesvedības valoda — vācu

    Lietas dalībnieki

    Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — B. Martenczuk un B.-R. Killmann)

    Atbildētāja: Austrijas Republika

    Prasītājas prasījumi:

    —

    atzīt, ka, tā kā Austrijā pastāvošais juridiskais stāvoklis attiecībā uz datu aizsardzības komisiju, kas ir ierīkota kā datu aizsardzības kontroles iestāde, neatbilst pilnīgas neatkarības kritērijam, Austrijas Republika nav izpildījusi Direktīvas 95/46/EK 28. panta 1. punkta otrā teikumā paredzētos pienākumus;

    —

    piespriest Austrijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Komisija uzskata, ka nav nodrošināta datu aizsardzības komisijas kā kontroles iestādes, kas pārrauga datu aizsardzības noteikumus Austrijā, neatkarība.

    Datu aizsardzības komisija organizatoriski esot cieši saistīta ar Bundeskanzleramt [Federālo valsts kanceleju]. Tā veicot datu aizsardzības komisijas darbinieku dienesta uzraudzību un ir atbildīga arī par to materiālo nodrošinājumu. Turklāt datu aizsardzības komisiju vada Bundeskanzleramt valsts pārvaldes ierēdnis, kuram arī, veicot šos pienākumus, ir saistoši viņa darba devēja civildienesta jomā norādījumi un kurš ir pakļauts tā dienesta uzraudzībai. Šī situācija rada acīmredzamus lojalitātes un interešu konfliktus.

    Bundeskanzler [Federācijas ministru prezidents], kurš tāpat kā citas valsts iestādes ir pakļauts datu aizsardzības komisijas kontrolei, attiecībā uz to ir arī plašas uzraudzības tiesības un tiesības sniegt norādījumus. Tādējādi Bundeskanzler esot iespējams katrā laikā un neminot konkrētu iemeslu iegūt informāciju par visiem datu aizsardzības komisijas vadības jautājumiem. Līdz ar to pastāv iespēja, ka šīs tiesības var tikt izmantotas politiskai ietekmēšanai.

    Top