This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62010CN0595
Case C-595/10 P: Appeal brought on 16 December 2010 by the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland against the judgment of the General Court (Seventh Chamber) delivered on 30 September 2010 in Case T-85/09: Yassin Abdullah Kadi v European Commission
Lieta C-595/10 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septīta palāta) 2010. gada 30. septembra spriedumu lietā T-85/09 Yassin Abdullah Kadi /Eiropas Komisija 2010. gada 16. decembrī iesniedza Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste
Lieta C-595/10 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septīta palāta) 2010. gada 30. septembra spriedumu lietā T-85/09 Yassin Abdullah Kadi /Eiropas Komisija 2010. gada 16. decembrī iesniedza Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste
OV C 72, 5.3.2011, p. 10–11
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
5.3.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 72/10 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septīta palāta) 2010. gada 30. septembra spriedumu lietā T-85/09 Yassin Abdullah Kadi/Eiropas Komisija 2010. gada 16. decembrī iesniedza Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste
(Lieta C-595/10 P)
2011/C 72/17
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — E. Jenkinson, pārstāvis, D. Beard un M. Wood, Barristers)
Pārējie lietas dalībnieki: Yassin Abdullah Kadi, Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome, Francijas Republika
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
pilnībā atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-85/09; |
|
— |
noraidīt Jasina Abdullā Kadi [Yassin Abdullah Kadi] prasību atcelt Komisijas Regulu Nr. 881/2002 (1) tiktāl, ciktāl tā uz viņu attiecas; |
|
— |
piespriest Jasinam Abdullā Kadi atlīdzināt Apvienotās Karalistes tiesāšanās izdevumus Tiesā. |
Pamati un galvenie argumenti
Vispārējās tiesas secinājums, ka pilnīga pārbaude tiesā ir piemērota ES pasākumiem, ar kuriem pilnībā ievieš Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas, esot pretrunā ES līgumu tekstiem un ES tiesu judikatūrai. Tas esot tieši pretrunā ES vēsturei un mērķim, un it īpaši kopējās ārpolitikas un drošības politikas kompetences attīstībai.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos esot paredzēts, ka tās dalībvalstīm šie pienākumi ir jāievēro. Šādi pienākumi esot pārāki par citiem pienākumiem, kas var rasties saskaņā ar jebkādu citu starptautisku līgumu. Šajos pienākumos ietilpstot pienākumi, kas paredzēti Drošības padomes rezolūcijās, kuru mērķis ir starptautiskā terorisma apkarošana.
Ņemot vērā it īpaši LES 3. panta 5. punktu un 21. pantu, kā arī LESD 351. pantu, ES dalībvalstu pienākums ievērot Drošības padomes lēmumus esot pārāks par jebkādiem citiem pienākumiem, kas var rasties saskaņā ar ES līgumiem.
ES esot jāuzskata par saistošiem ANO Statūtu un saskaņā ar tiem pieņemto ANO Drošības padomes lēmumu noteikumi.
Ar ANO Drošības padomes lēmumu saistošo spēku neesot saderīga situācija, kad Savienības tiesa veic pilnīgu vērtējumu ES pasākumiem, ar kuriem tiek ieviesti Drošības padomes lēmumi.
Tiktāl, ciktāl ES pasākumu, ar kuriem godīgi tiek ieviestas Drošības padomes rezolūcijas, jebkāda pārbaude ir piemērota, Savienības tiesai esot pienācīgi jāņem vērā ANO Statūtu būtība un mērķis un Drošības padomes loma — kā galvenā iestāde, kas ir pilnvarota nodrošināt starptautisko mieru un drošību. Ņemot vērā Drošības padomes būtību un tās svarīgo lomu, kuru tā pilda, paturot prātā Ombuda biroja izveidi un darbību, kā arī pienācīgi ņemot vērā Komisijai un Jasinam Abdullā Kadi sniegto iemeslu kopsavilkumu, neesot nekāda iemesla atcelt Regulu Nr. 881/2002 tiktāl, ciktāl tā attiecas uz Jasinu Abdullā Kadi.
(1) OV L 139, 9. lpp.