19.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 18/69

1.1.

Komisijas paziņojums atbilst pašreizējai politikai, bet tam ir arī tālejošāks mērķis, proti, uzsākt pārdomas par starpkontinentālo savienojumu uzlabošanu, pamatojoties uz ES pieredzi, kas pielāgota Āfrikas apstākļiem.

1.2.

Komiteja atzinīgi vērtē ES un Āfrikas valstu sadarbības stiprināšanu, ja tās pamatā ir nevis līdzekļu devēja un saņēmēja attiecības, kā agrāk, bet partnerība, kurā visām iesaistītajām pusēm ir vienādas tiesības un pienākumi.

1.3.

Komiteja uzsver, ka infrastruktūra un transporta sistēmas ir priekšnoteikums reģionālajai sociāli ekonomiskajai integrācijai, kas savukārt sekmē nodarbinātību un plašāku piekļuvi veselības aprūpei un izglītībai un līdz ar to būtiski veicina nabadzības apkarošanu.

1.4.

Komiteja pauž nožēlu, ka paziņojumā nav pietiekami integrētas Komisijas politikas dažādās jomas, īpaši tās, par kurām atbild Attīstības ĢD un Tirdzniecības ĢD, jo tas apliecinātu ES politikas konsekvenci attiecībā uz Āfriku.

1.5.

EESK ar gandarījumu atzīmē, ka 2009. gada 21. un 22. oktobrī Neapolē notikušajā konferencē “Eiropas Transporta tīklu dienas 2009” tika nolemts, ka Eiropas Savienība sadarbībā ar Āfrikas valstu partneriem izstrādās rīcības plānu.

1.6.

To paredzēts sagatavot pirms nākamā ES un Āfrikas partnerības ietvaros rīkotā neformālā transporta foruma un publicēt pēc foruma, proti, 2010. gada rudenī. Komiteja ir gatava atbalstīt metodi, kas nodrošinātu šī plāna īstenošanas atbilstīgu uzraudzību, izveidojot, piemēram, apvienoto komiteju.

1.7.

Komiteja iesaka, lai rīcības plānā būtu skaidri noteikts, ka korupcijas un pirātisma apkarošana Āfrikā ir prioritārs mērķis.

1.8.

Komiteja uzskata, ka īpaši attiecībā uz plānošanu, transporta infrastruktūras tīkla finansēšanu rīcības plānu kopumā jāizvērtē, cik lielu ieguldījumu varētu dot sociāli ekonomiskie partneri, kas iesaistīti Kotonū nolīguma īstenošanā.

1.9.

Komiteja atzinīgi vērtētu to, ja Āfrikas Savienības Ekonomikas, sociālo lietu un kultūras padome izvērtētu rīcības plānā iekļautos priekšlikumus un sniegtu par tiem atzinumu.

1.10.

Komiteja īpaši norāda, ka Kopienas līdzekļi jāpiešķir tikai ar nosacījumu, ka Āfrikas Savienības vietējie, oficiāli deklarētie darba ņēmēji gūst labumu no atbalsta programmu īstenošanas.

1.11.

Komiteja uzskata, ka TEN-T plānos un programmās ir svarīgi ievērot savstarpēju izmantojamību un ņemt vērā katra transporta veida priekšrocības, paturot prātā arī ES pieņemto pieeju attiecībā uz vairākveidu pārvadājumu kombinēšanu.

1.12.

Turklāt EESK uzskata, ka, īstenojot sadarbību, uzmanība jāpievērš arī izglītībai, darba apstākļiem un sociālajiem, vides, ilgtspējīgas attīstības un drošības aspektiem.

1.13.

Ceļu infrastruktūras izveidei un attīstīšanai vajadzētu sekmēt to, ka urbanizācijas tendence tiek dinamiski pavērsta pretējā virzienā, pamatojoties uz labi funkcionējošu publiskā transporta sistēmu.

1.14.

Būtisks nosacījums ir līdzekļu izlietojuma laba izsekojamība un kontrole un to pastiprināta praktiska piemērošana.

1.15.

Komiteja uzskata: ES jāapzinās, ka Ķīna jau gadu desmitiem Āfrikā īsteno atšķirīgu politiku un mērķus. Tādēļ nepieciešama virzība uz ES, Ķīnas un Āfrikas trīspusēju sadarbību, kas balstīta uz principu, ka jebkurai darbībai vai finansējumam ir jāveicina nodarbinātība Āfrikā.

2.1.

Eiropas Komisija 2009. gada 24. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu COM(2009) 301 galīgā redakcija, kas veltīts Eiropas Savienības un Āfrikas partnerattiecībām transporta jomā.

2.2.

Paziņojumā uzsvērts, ka transporta infrastruktūra un pakalpojumi ir galvenie sociālekonomiskās integrācijas dzinējspēki un neaizstājams priekšnosacījums preču un personu apritei.

2.3.

Turklāt jāņem vērā, ka urbanizācijas līmenis Āfrikā pastāvīgi pieaug un ka pašreiz 40 % iedzīvotāju dzīvo pilsētu teritorijās. Ja netiks veikti atbilstīgi pasākumi, līdz 2030. gadam šis skaitlis varētu pieaugt divkārt.

2.4.

Pamatmodelis ES un Āfrikas sadarbībai transporta jomā ir 2006. gadā izveidotās partnerattiecības infrastruktūras jautājumos ar mērķi veidot infrastruktūras tīklu savienojumus Āfrikā un tādējādi sekmēt reģionālo integrāciju un Āfrikas sabiedrības attīstību.

2.5.

Transporta infrastruktūras projektu finansējuma lielāko daļu, 30 % no piešķirto līdzekļu kopsummas, nodrošina Eiropas Attīstības fonds.

2.6.

Komisijas paziņojumā precizēts, ka ES un Āfrikas sadarbība attiecas ne tikai uz fizisko infrastruktūru, bet ietver arī tiesiskos un administratīvos aspektus. Līdz ar to infrastruktūras uzlabošana sekmē ne tikai ekonomikas izaugsmi un tirdzniecību, bet arī nodarbinātību un nabadzības apkarošanu.

2.7.

Tādēļ Padome 2009. gada 18. maijā pieņēma virkni secinājumu, kuros īpaši aicināts atbalstīt reģionālās infrastruktūras un trūkstošās infrastruktūras izbūvi Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.

2.8.

Paziņojums iekļaujas Eiropas Savienības un Āfrikas Savienības 2007. gadā pieņemtajā shēmā, ko piemēro stratēģisko partnerattiecību īstenošanai infrastruktūras jomā.

2.9.

Paziņojuma konkrēts rezultāts varētu būt ES un Āfrikas Savienības pārstāvju sarunu uzsākšana, lai izstrādātu plānu, kurā noteikti prioritārie pasākumi un atbilstīgas finansēšanas iespējas, tās izklāstot Eiropas Savienības un Āfrikas savienības kopīgā deklarācijā.

3.2.1.

Komiteja uzskata, ka transporta infrastruktūras plānošanas un finansēšanas jautājumā jānoskaidro, kādu ieguldījumu līdzās valsts pārvaldes iestādēm varētu sniegt nevalstiskie dalībnieki. Pirmkārt, ir vajadzīga valsts un iedzīvotāju, tostarp NVO, līdzdalība, un, otrkārt, arī lielo uzņēmumu un Eiropas fondu iesaistīšana.

3.2.2.

Pēdējos gados, ņemot vērā Lomes konvencijas un Kotonū nolīguma pozitīvos rezultātus, arvien lielāka nozīme ir, piemēram, lauksaimnieku apvienībām, arodbiedrībām, patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām u.c. Komiteja vēlas uzsvērt, ka šai virzībai jāturpinās.

3.3.1.

Diemžēl paziņojumā nav pietiekami apskatīta korupcijas un pirātisma problēma, kaut arī Āfrikā tā vērojama visos līmeņos un kavē ekonomikas attīstību. Tā ir arī šķērslis reģionālajai integrācijai.

3.3.2.

EESK uzskata, ka sadarbības ar Āfrikas Savienību ietvaros jebkuram priekšlikumam vai pasākumam būtu jāsekmē arī korupcijas un pirātisma apkarošana.

3.3.3.

Tas ir arī viens no Āfrikas Savienības mērķiem, un tas minēts Kotonū nolīgumā.

3.3.4.

ES būtu jāievēro, ka Eiropas finansējumu piešķir tikai tad, ka tiek nodrošināta finanšu resursu izsekojamība un uzraudzība, kā arī līdzekļu izlietojuma stingra kontrole.

3.3.5.

Transporta un infrastruktūras jomā korupcija galvenokārt vērojama sauszemes transporta, īpaši autotransporta, nozarē, savukārt pirātisms galvenokārt saistīts ar kuģošanu.

3.3.6.

EESK uzskata, ka kuģiem, kas pārvietojas Somālijas piekrastē un Adenas līcī, ir jāievēro “pārvaldības paraugprakse”, lai izvairītos no pirātu uzbrukumiem (Best Management Practices to deter piracy) (ANO) un jāreģistrē maršruti ES NAVFOR un MSC (HOA) tīmekļa vietnēs. Minētā paraugprakse ietver arī virkni kuģu pašaizsardzības pasākumu.

4.1.

Transporta un infrastruktūras problēmas raksturīgas visām 53 Āfrikas valstīm. Āfrikas infrastruktūras attīstības programmu pieņēma 2006. gadā. Tās mērķis ir labāk koordinēt infrastruktūras plānošanu un izveidi.

4.2.

Minētajā programmā paredzēti vairāki apmācības pasākumi, tostarp tādās jomās kā gaisa satiksmes kontrole, padomdošana par drošību, vide un satiksmes drošība.

4.3.

Nākamajā posmā paredzēta ES un Āfrikas plānošanas procesu koordinēšana, kas nepieciešama Eiropas un Āfrikas transporta tīkla izveidei. Īpaši svarīgi būs izveidot tīklu savienojuma vietas, īpaši ostas un lidostas.

4.4.

Tā kā finanšu līdzekļi ir ierobežoti, tie jāpiešķir konkrētiem, vislietderīgākajiem projektiem; tas nozīmē, ka transporta jomā jāpiemēro vairākveidu pārvadājumu kombinēšana, ņemot vērā katra pārvadājumu veida priekšrocības un konkrētās valsts raksturīgās iezīmes un īpatnības.

4.5.

Šajā sakarā EESK iesaka iekļaut rīcības plānā skaidru norādi uz korupcijas apkarošanu.

4.6.

Dzelzceļa transporta jomā ir jāsagatavo prioritāro dzelzceļa savienojumu saraksts. Dzelzceļa tīklam ir izšķiroša nozīme, lai mazinātu to valstu izolētību, kuras neatrodas jūras piekrastē. Pašreiz 15 valstīs nav dzelzceļa tīkla.

4.7.

Gaisa satiksme ar Āfriku šobrīd veido tikai 4 % no pasaules gaisa satiksmes kopapjoma. Lidmašīnu un pakalpojumu drošības un kvalitātes rādītāji diemžēl būtiski atpaliek no mobilitātes vajadzībām. Prioritārā kārtībā risināmi jautājumi par uzticamību, drošību un piesārņojošo vielu emisijas ierobežošanu.

4.8.

Jūras transports nodrošina 92 % no Āfrikas starptautiskās tirdzniecības. Sadarbojoties Eiropas Savienībai un Āfrikas Savienībai, vajadzētu izveidot loģistikas centrus un panākt efektīvāku ostu darbību šādās jomās:

4.9.

Lielu daļu tirdzniecības Āfrikas kontinentā nodrošina autopārvadājumi, lai gan infrastruktūra, kuras kvalitāte dažādās valstīs ir atšķirīga, ir pilnīgi neapmierinoša. Āfrikā uz 100 km2 ir nepilni septiņi kilometri autoceļu. Turklāt muitas formalitātes, iebraucot un izbraucot no valsts, ir laikietilpīgas, un korupcija ir vērojama visur.

4.10.

Eiropas Komisija 2009. gada sākumā piešķīra Eiropas Attīstības fondam 3 miljardus EUR Āfrikas transporta tīklu attīstībai, kurus nākotnē paredzēts savienot ar Eiropas transporta tīkliem.

4.11.

Komiteja īpaši vēlas uzsvērt, ka Kopienas finansējums infrastruktūras attīstībai jāpiešķir ar nosacījumu, ka nodarbinātie ir Āfrikas Savienības vietējie, oficiāli deklarēti algoti darbinieki, lai šie projekti sekmētu vietējo iedzīvotāji apmācību un labklājību.

4.12.

Stāvoklis uz vietas liecina, ka ne visur Āfrikā iespējams veikt starptautiskos autopārvadājumus un, ja tie ir iespējami, bieži vien tos apgrūtina maksas izspiešanas vai korupcijas gadījumi maršrutā vai uz robežas. Neraugoties uz iepriekšminēto, autopārvadājumiem visbiežāk nav citas alternatīvas.

4.13.

Komiteja uzskata, ka Āfrikas Savienība apliecina reālistisku attieksmi, par piemēru ņemot ES pieeju TEN-T jomā, kurā plānu un programmu izstrāde balstīta uz savstarpējas izmantojamības mērķi.

4.14.

Finanses nav vienīgais svarīgais aspekts. Īstenojot vērienīgus Eiropas infrastruktūras projektus, ES iecēla koordinatorus, lai palīdzētu dalībvalstīm atrast finansējumu un risinājumus ar šiem vērienīgajiem projektiem saistītajām problēmām. EESK uzskata, ka būtu lietderīgi iecelt projektu koordinatorus astoņu jau apstiprināto Āfrikas tīklu trūkstošajiem posmiem.

4.15.

Komiteja norāda, ka pirms veikt ieguldījumus Āfrikas infrastruktūrā ir jāsaņem pietiekamas garantijas attiecībā uz drošības problēmām. Lai apkarotu jūras pirātismu, var izmantot Starptautiskās jūrniecības organizācijas izstrādātās atbalsta programmas.

4.16.

Īpaša uzmanība jāpievērš pasākumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanai. Komisijas paziņojumā (3.2.4. punkts, pirmais teikums, otrā rindkopa) norādīts, ka katru gadu aptuveni miljons cilvēku zaudē dzīvību satiksmes negadījumos. No tiem 65 % ir gājēji.