6.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 117/124

A.

tā kā kopš 2008. gada 1. janvāra Eiropas Savienības un ĀKK valstu līdzšinējās tirdzniecības attiecības vairs neatbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, jo šīs attiecības ĀKK valstīm, nepiemērojot savstarpīguma principu, nodrošināja preferenciālu piekļuvi ES tirgiem;

B.

tā kā EPN atbilst PTO noteikumiem, un šo nolīgumu mērķis ir atbalstīt reģionālo integrāciju un veicināt ĀKK valstu ekonomikas pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, tādējādi veicinot to ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko izaugsmi un sekmējot kopējos centienus izskaust nabadzību ĀKK valstīs;

C.

tā kā pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze liecina, ka tirdzniecības politika jaunattīstības valstīm būs nozīmīgāka nekā jebkad agrāk;

D.

tā kā iepriekšējās tirdzniecības preferenču sistēmas nespēja palīdzēt ievērojami uzlabot šo valstu ekonomisko situāciju;

E.

tā kā pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (PEPN) ir preču tirdzniecības nolīgumi, kuru mērķis ir novērst tirdzniecības pārtraukšanu starp ĀKK un Eiropas Kopienu; tā kā šajos nolīgumos ir iekļauta virkne strīdīgu noteikumu;

F.

tā kā Eiropas Savienība nodrošina ĀKK valstīm pieeju ES tirgum, piedāvājot simtprocentīgu atbrīvojumu no kvotām un nodokļiem, ar pārejas periodu rīsiem (līdz 2010. gadam) un cukuram (līdz 2015. gadam);

G.

tā kā pareizi izstrādāta tirdzniecības liberalizācija var veicināt tirgus daudzveidību, ekonomisko izaugsmi un attīstību;

H.

tā kā dažas ĀKK valstis sarunās par EPN ir prasījušas pieņemt klauzulu par vislielākās labvēlības režīmu (VLR), lai nosakot parastu nediskriminējošu tarifu preču importam, tādējādi panākot, ka pret visiem eksportētājiem nodrošina tādu pašu attieksmi kā pret tiem, kuriem noteikts VLR;

I.

tā kā konkurence starp ES un ĀKK tautsaimniecībām ir ierobežota, jo daļa ES eksporta ir preces, ko ĀKK valstis neražo, bet izmanto vai nu tiešam patēriņam, vai kā resursus vietējā rūpniecībā; tā kā tas neattiecas uz lauksaimniecības preču tirdzniecību, jo šajā jomā ES eksporta subsīdijas ir nopietns šķērslis ĀKK valstu ražotājiem lauksaimniecības, lopkopības un piensaimniecības nozarēs, kurās tiek traucēts un nereti pat sagrauts gan vietējais, gan reģionālais tirgus, un tāpēc ES bez kavēšanās jāuzsāk pakāpeniska visa veida eksporta subsīdiju pārtraukšana;

J.

tā kā sarunās starp Eiropas Kopienu un DAK valstīm ir apspriesti jauni, uzlaboti noteikumi par preču izcelsmi, jo īpaši saistībā ar tekstilizstrādājumiem, apģērbiem, zivsaimniecības un dažiem lauksaimniecības ražojumiem, un šie noteikumi var sniegt DAK valstīm ievērojamus labumus, ja tos piemēros atbilstoši un pienācīgi ņems vērā to, ka šīm valstīm ir zemāks veiktspējas līmenis; tā kā jāuzsver, ka, ja EPN mērķis ir atbalstīt reģionālo kumulāciju un veicināt investīcijas, noteikumi par preču izcelsmi jāvienkāršo un jāuzlabo, lai ĀKK valstu uzņēmumi varētu attīstīt pārstrādātu produktu eksportu un izmantot ENP piedāvātās jaunās tirgus iespējas,

1.

atkārtoti pauž viedokli, ka EPN pamatā jābūt ĀKP valstu vajadzībām un tie jāveido tā, lai atdzīvinātu ĀKP valstu un ES tirdzniecības attiecības, veicinātu valstu ekonomikas diversifikāciju un reģionālo integrāciju, mazinātu nabadzību ĀKK valstīs, sekmētu cilvēktiesību ievērošanu un līdz ar to — tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu;

2.

uzsver, ka, lai nodrošinātu aizsardzību pret iespējamām negatīvām sekām, ko varētu radīt Dienvidāfrikas attīstības savienības reģiona valstu ekonomikas atvēršana, ir jānodrošina Eiropas Savienības atbalsts, kas ļautu gūt patiesu labumu no tirdzniecības preferencēm un veicinātu ekonomisko un sociālo attīstību;

3.

atzīst priekšrocības, kādas rodas eksportētājiem PEPN darbības rezultātā, saglabājot eksporta iespējas uz Eiropas Savienību pēc Kotonū nolīgumā paredzētā labvēlīgāka tarifu režīma izbeigšanās 2007. gada 31. decembrī, un tādējādi izvairoties no zaudējumiem, kādi varēja rasties ĀKK eksportētājiem, ja tie būtu spiesti rīkoties saskaņā ar mazāk izdevīgām tirdzniecības sistēmām;

4.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Kopiena nodrošina ĀKK valstīm pieeju ES tirgum, piedāvājot to ražojumiem pilnīgu atbrīvojumu no nodokļiem un kvotām, lai atbalstītu tirdzniecības liberalizāciju starp ĀKK valstīm un Eiropas Savienību;

5.

atzinīgi vērtē VLĀAP 2008. gada maija, jūnija un novembra secinājumus, kuros uzsvērta vajadzība atbalstīt pašreizējos reģionālās integrācijas procesus un veicināt attīstību, un aicina Komisiju sarunās ievērot šo pilnvarojumu; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi novērst Dienvidāfrikas Muitas savienības sabrukumu (SACU);

6.

uzsver, ka PEPN parakstīšana ir nepieciešamais solis uz ilgtspējīgu izaugsmi reģionos un šajā reģionā kopumā, un norāda, ka ir svarīgi turpināt sarunas, lai panāktu pilnīgu vienošanos, kas veicina tirdzniecību, ieguldījumus un reģionālo integrāciju;

7.

aicina Eiropas Savienību sniegt lielāku un piemērotāku palīdzību gan iestādēm ĀKK valstīs, gan privātajam sektoram, lai veicinātu šo valstu ekonomikas pāreju pēc PEPN noslēgšanas;

8.

uzskata, ka pašreizējā pagaidu nolīgumā nav īpaši domāts par tādiem jautājumiem kā neatkarīga pārtikas apgāde un tiesības uz pārtiku un nav paredzēts atbalsts lauksaimniecības un tirdzniecības politikas instrumentiem, kas veicinātu tirgus regulēšanu un ilgtspējīgas ģimenes lauksaimniecības aizsardzību; uzsver, ka sarunās šiem tematiem jāpievērš galvenā uzmanība, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības politika un visas pārējās ES politikas jomas atbilst principam par neatkarīgu pārtikas apgādi un tiesībām uz pārtiku;

9.

aicina Komisiju un dalībvalstis precizēt, kāds ir faktiskais to līdzekļu sadalījums ĀKK valstu reģionā, kuru avots ir par prioritārajiem uzskatītie izdevumi saistībā ar palielināto tirdzniecības atbalsta budžetu; atgādina, ka 2007. gada oktobrī tika pieņemta ES Tirdzniecības atbalsta stratēģija, ar ko uzņēmās saistības katru gadu līdz 2010. gadam palielināt kopējo, ar tirdzniecību saistīto ES palīdzību līdz EUR 2 miljardiem (EUR 2 000 000 000) (EUR 1 miljardu piešķirs Kopiena un EUR 1 miljardu — dalībvalstis); uzstāj, ka DAK reģionam jāsaņem atbilstoša un taisnīga šīs palīdzības daļa;

10.

aicina pēc iespējas ātrāk noteikt un nodrošināt daļu no “Atbalsta tirdzniecībai” resursiem; uzsver, ka tiem jābūt papildu līdzekļiem, nevis vienkāršai Eiropas Attīstības fonda (EAF) līdzekļu pārstrukturizācijai, ka tiem jāatbilst DAK valstu prioritātēm un to izmaksai jābūt laicīgai, prognozējamai un saskaņotai ar valsts un reģionālo stratēģiskās attīstības plānu izpildes grafikiem; iebilst pret jebkāda veida nosacītību saistībā ar EPN attiecībā uz ES atbalstu un aicina Komisiju garantēt, ka piekļuve desmitā EAF finansējumam tiek šķirta no sarunu rezultātiem un tempa;

11.

mudina puses, kas iesaistījušās sarunās par jebkādu pilno EPN, pilnībā ņemt vērā pārredzamu dabas resursu apsaimniekošanu un uzsvērt labo praksi, kas vajadzīga, lai ĀKK valstis no šiem resursiem gūtu maksimālu labumu;

12.

aicina Komisiju nodrošināt, lai ES reģistrēti starpvalstu uzņēmumi ar ražotnēm ĀKK valstīs ievērotu Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) pamatstandartus, sociālās un vides konvencijas, kā arī starptautiskos nolīgumus, lai visā pasaulē panāktu līdzsvaru starp ekonomisko izaugsmi un augstākiem sociālajiem un vides standartiem;

13.

uzsver to, cik nozīmīga ir iekšējā reģionālā tirdzniecība, un norāda uz vajadzību paplašināt reģionālās tirdzniecības saites, lai nodrošinātu ilgtspējīgu reģiona izaugsmi; uzsver sadarbības un konkurences nozīmi starp dažādām reģionālām struktūrvienībām; aicina Komisiju nemazināt reģionālo aspektu;

14.

uzskata, ka ir svarīgi, lai EPN īstenošanas gaitā tiktu izveidota pienācīga uzraudzības sistēma, kuru koordinētu Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Attīstības komitejas locekļu veidota parlamentāra komiteja, un tādējādi tiktu nodrošināts līdzsvars starp Starptautiskās tirdzniecības komitejas vadošās lomas nodrošināšanu un tirdzniecības un attīstības politikas virzienu vispārēju saskaņošanu; šai parlamentārajai komitejai vajadzētu darboties elastīgi un sadarboties ar ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju; uzskata, ka šādai uzraudzībai vajadzētu sākties pēc katra PEPN pieņemšanas;

15.

aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai atsāktu sarunas par DAP un nodrošinātu, ka tirdzniecības liberalizācijas nolīgumi turpina veicināt attīstību nabadzīgajās valstīs;

16.

pauž pārliecību, ka pilniem EPN ir jāpapildina nolīgums par DAP, bet ne jābūt tā alternatīvai;

17.

atzīst, ka nolīgumā ir nepieciešama nodaļa par tirdzniecības aizsardzību ar divpusējiem aizsardzības pasākumiem; aicina abas puses izvairīties no šo aizsardzības pasākumu neievērošanas; turpinot sarunas par pilnu EPN, aicina Komisiju atbalstīt PEPN iekļauto aizsardzības pasākumu pārskatīšanu, lai nodrošinātu to atbilstošu, pārskatāmu un ātru izmantošanu gadījumos, ja ir izpildīti kritēriji to piemērošanai;

18.

atbalsta paredzētos tarifa pozīcijas izņēmumus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un dažiem apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, ņemot vērā to, ka šie izņēmumi galvenokārt pamatojas uz nepieciešamību aizsargāt jaunās nozares vai paaugstināta riska ražojumus šajās valstīs;

19.

aicina Komisiju apliecināt elastīgumu, risinot Angolas, Namībijas un Dienvidāfrikas svarīgākās pamatproblēmas saistībā ar tādiem jautājumiem kā klauzula par vislielākās labvēlības režīmu, kā arī eksporta nodokļi un pavisam jaunu rūpniecības nozaru aizsardzība;

20.

mudina sarunu puses notiekošajās sarunās ieņemt elastīgu, asimetrisku un pragmatisku nostāju, lai panāktu reģionālu EPN, kas apmierinātu abas puses, nenosakot nereālus termiņus un ļaujot DAK valstīm no jauna vest sarunas par tiem noteikumiem attiecībā uz strīdīgajiem jautājumiem, kurus tās vēlas grozīt vai atcelt;

21.

atzinīgi vērtē 2009. gada martā Svakopmundā, Namībijā, notikušajās tehniskajās sarunās panākto un to, ka Komisija ir piekritusi strīdīgos jautājumus risināt pirms PEPN parakstīšanas; aicina atklātos jautājumus, piemēram, vislielākās labvēlības klauzula, pušu tiesiskā definēšana un atlikušie lauksaimniecības tirgus pieejamības jautājumi, risināt tā, lai visas DAK EPN grupas valstis varētu parakstīt PEPN;

22.

atzīst, ka Dienvidāfrikas attīstības kopienas EPN ir jāiekļauj nodaļa par sadarbību attīstības jomā, ietverot šajā nodaļā jautājumus par sadarbību preču tirdzniecībā, piedāvājuma puses konkurētspēju, uzņēmējdarbību veicinošu infrastruktūru, pakalpojumu tirdzniecību, ar tirdzniecību saistītus jautājumus, institucionālo spēju uzlabošanas un fiskālās pielāgošanas jautājumus; aicina abas puses pildīt saistības, ko tās apņēmušās, lai pabeigtu sarunas par konkurenci un publisko iepirkumu tikai tad, kad būs sasniegta pienācīga veiktspēja; aicina Komisiju cieši sadarboties ar Dienvidāfrikas attīstības kopienas valstīm, lai nodrošinātu šajā attīstības sadarbības nodaļā iekļauto mērķu izpildi;

23.

uzsver, ka jebkurā pilnā EPN ir jāparedz arī noteikumi attiecībā uz kopīgu pieņemtām labas pārvaldības, pārredzamības politiskajos amatos un cilvēktiesību definīcijām atbilstīgi Kotonū nolīguma 11.b, 96. un 97. pantam, kā arī konkrēti noteikumi tādām īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām kā vietējie zemnieki un sievietes;

24.

norāda, ka notiekošo sarunu kalendārs pārejai no ES un DAK valstu PEPN uz pilnu EPN ir izveidots, pieņemot, ka nolīgums tiks noslēgts līdz 2009. gada beigām; mudina Komisiju neizdarīt nevajadzīgu spiedienu uz DAK valstīm, mudinot tās uzņemties liberalizācijas saistības un reglamentējošas saistības attiecībā uz pakalpojumiem un t. s. Singapūras jautājumiem;

25.

aicina sarunu par pakalpojumiem gadījumā izveidot spēcīgu normatīvo bāzi, lai nodrošinātu to, ka pastāv universāla pakalpojumu sniegšana;

26.

atbalsta abu pušu centienus visā sarunu procesa laikā nodrošināt aktīvu Dienvidāfrikas līdzdalību; atzīst, ka Dienvidāfrikas līdzdalība ir būtiski svarīga, lai veicinātu ekonomisko saskaņotību, reģionālo integrāciju un turpmāku tirdzniecības un investīciju attiecību attīstību starp šo reģionu un Eiropas Savienību; aicina Komisiju saglabāt un attīstīt šo saikni sarunās par galīgu un pilnu EPN;

27.

norāda uz Dienvidāfrikas attīstības kopienas reģiona valstu nodomu iesaistīties jaunas brīvās tirdzniecības zonas izveidē ar Austrumāfrikas kopienas reģiona valstīm, kā arī Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstu kopējā tirgus (COMESA) izveidē; aicina Komisiju sekot līdzi notikumu attīstībai, lai nodrošinātu pilnu EPN atbilstību;

28.

atzinīgi vērtē Dienvidāfrikas attīstības kopienas un ES PEPN iekļauto pārskatīšanas klauzulu, kas apstiprina, ka ne vēlāk kā piecus gadus pēc nolīguma parakstīšanas dienas un turpmāk reizi piecos gados tas pilnīgi jāpārskata, tostarp veicot tirdzniecības saistību īstenošanas izmaksu un seku analīzi; vajadzības gadījumā jāgroza nolīguma noteikumi un jāprecizē to piemērošanas joma, ievērojot un izpildot PTO noteikumus un procedūru;

29.

mudina sarunās iesaistītās puses pabeigt sarunas par pilnu EPN 2009. gada laikā, iekļaujoties plānā;

30.

uzstāj, ka Parlaments pilnībā jāinformē un jāiesaista pārejas sarunu procesā; vēlas, lai tas notiktu aktīvā un neformālā trialogā ar Padomi un Komisiju; aicina Padomi Parlamentu iesaistīt iespējami ātri;

31.

īpaši uzsver ĀKK valstu parlamentu un nevalstisko dalībnieku izšķirošo nozīmi EPN uzraudzībā un pārvaldībā, kā arī lūdz Komisiju garantēt šo parlamentu dalību notiekošajos sarunu procesos; šajā saistībā ir jāizstrādā skaidra darba kārtība turpmākām sarunām, par kuru jāvienojas ĀKK valstīm un Eiropas Savienībai un kuras pamatā jāizmanto līdzdalības pieeja;

32.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu un ĀKK valstu valdībām un parlamentiem, ĀKK un ES ministru Padomei un ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.