6.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 117/106

A.

tā kā līdz 2007. gada 31. decembrim Eiropas Savienības tirdzniecības attiecības ar ĀKK valstīm, kas ĀKK valstīm, nepiemērojot savstarpīguma principu, nodrošināja preferenciālu piekļuvi ES tirgiem, bija atkāpe no PTO vispārējiem noteikumiem;

B.

tā kā ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) atbilst PTO noteikumiem, un šo nolīgumu mērķis ir atbalstīt un veicināt ĀKK valstu ekonomikas pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, tādējādi veicinot to ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko izaugsmi un sekmējot kopējos centienus izskaust nabadzību un radīt pārticību ĀKK valstīs;

C.

tā kā pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (PEPN) ir PTO noteikumiem atbilstoši nolīgumi, kas ievieš ievērojamas saistības preču tirdzniecības jomā ar mērķi novērst tirdzniecības pārtraukšanu starp ĀKK valstīm un Eiropas Savienību, un tie ir jāuzskata par pagaidu risinājumu, kamēr notiek sarunas, lai noslēgtu pilnu EPN ar Rietumāfrikas reģionu;

D.

tā kā vienlaikus ar PEPN iekļautajiem tirdzniecības noteikumiem ir jāparedz atbalsta palielinājums ar tirdzniecību saistītai palīdzībai, piemēram, administratīvo spēju veicināšana un pasākumi labas pārvaldes sekmēšanai;

E.

tā kā no 163 valstīm, kurām organizācija “Transparency International” 2008. gadā noteica korupcijas uztveres indeksu, Kotdivuāra ierindojās 151. vietā;

F.

tā kā ES tirdzniecības atbalsta stratēģijas mērķis ir palielināt jaunattīstības valstu spēju izmantot jaunās tirdzniecības iespējas;

G.

tā kā dažas ĀKK valstis sarunās par EPN ir prasījušas pieņemt klauzulu par vislielākās labvēlības režīmu, ar ko nosaka parastu nediskriminējošu tarifu preču importam, lai tādējādi panāktu, ka visas eksportētājvalstis saņem tādu pašu attieksmi kā eksportētājvalsts, uz kuru attiecas vislielākās labvēlības režīms;

H.

tā kā konkurence starp ES un ĀKK ekonomiku ir ierobežota, jo lielākā daļa ES eksporta ir preces, ko ĀKK valstis neražo, bet izmanto vai nu tiešam patēriņam vai kā resursus vietējā rūpniecībā; tā kā tas neattiecas uz lauksaimniecības preču tirdzniecību, jo šajā jomā ES eksporta subsīdijas ir nopietns šķērslis ĀKK valstu ražotājiem lauksaimniecības, lopkopības un piensaimniecības nozarēs, kurās tiek traucēts un nereti pat sagrauts gan vietējais, gan reģionālais tirgus, un tāpēc ES bez kavēšanās jāsāk pakāpeniski pārtraukt izmaksāt visa veida eksporta subsīdijas;

I.

tā kā sarunās starp Eiropas Kopienas un ĀKK valstīm ir apspriesti jauni, uzlaboti un elastīgāki izcelsmes noteikumi, kas, iespējams, sniegs ĀKK valstīm ievērojamus ieguvumus, ja tos atbilstoši piemēros un pienācīgi ņems vērā šo valstu pazemināto veiktspējas līmeni,

1.

uzsver, ka EPN nevar uzskatīt par apmierinošiem, ja ar tiem nenodrošina triju mērķu sasniegšanu, proti: piedāvāt ĀKK valstīm atbalstu ilgtspējīgai attīstībai, veicināt to dalību pasaules tirdzniecībā un stiprināt reģionalizācijas procesu;

2.

uzsver, ka šā nolīguma galvenais mērķis ir ar tirdzniecības un attīstības, nabadzības samazināšanas un cilvēku pamattiesību nodrošināšanas palīdzību sekmēt TAM sasniegšanu;

3.

atgādina, ka, lai gan pagaidu nolīgums atbilst PTO noteikumiem un to var uzskatīt par pirmo procesa soli, pēc tā ne vienmēr automātiski tiek parakstīts pilns EPN;

4.

iesaka elastīgu un pragmatisku pieeju notiekošajās sarunās par pilnu EPN; šajā sakarā aicina Komisiju īpaši ņemt vērā Kotdivuāras lūgumu saistībā ar attīstības aspektiem nolīgumā; šajā ziņā atzinīgi vērtē Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2008. gada maija secinājumus;

5.

aicina Komisiju izskatīt jebkuru Kotdivuāras lūgumu atsākt sarunas par noteikumiem attiecībā uz strīdīgiem jautājumiem, ko tā vēlas grozīt vai atsaukt;

6.

aicina Komisiju cieši uzraudzīt šī nolīguma ietekmi uz ekonomikas attīstību; tāpēc atbalsta Komisija nodomu sarunu gaitā par pilna EPN parakstīšanu pārskatīt visus nolīguma aspektus; uzsver, ka pilnā EPN būtu jāiekļauj pārskatīšanas klauzula un ietekmes novērtējums, kas veicams trīs līdz piecus gadus pēc nolīguma parakstīšanas, lai noteiktu tā sociālo un ekonomisko ietekmi, tostarp īstenošanas izmaksas un sekas; aicina visos nolīguma pārskatīšanas procesos iesaistīt Parlamentu;

7.

atgādina, ka EPN jāatbilst PTO noteikumiem, kuros netiek prasīts vai aizliegts uzņemties liberalizācijas saistības vai reglamentēšanas pienākumus attiecībā uz pakalpojumiem, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un tā sauktajiem Singapūras jautājumiem;

8.

prasa izstrādāt reglamentējošus noteikumus, kas būtu spēkā pārejas laikā no pagaidu EPN uz pilniem EPN; prasa veikt pasākumus, lai iespēju robežās nodrošinātu noteikumu par vispārējo pakalpojumu, kā arī publisko pamatpakalpojumu stāšanos spēkā; šajā sakarībā atkārtoti apstiprina viedokli, kas izklāstīts 2008. gada 4. septembra rezolūcijā par pakalpojumu tirdzniecību) (11);

9.

uzskata, ka pilnā EPN jāietver sadaļa par politisko dialogu un cilvēktiesību aizsardzību;

10.

izsaka cerību par pēc iespējas drīzu atbildīgas un demokrātiski ievēlētas valdības izveidi Kotdivuārā; tādēļ atzinīgi vērtē visus sagatavošanās darbus, ko paveikusi Neatkarīgā vēlēšanu komisija, tomēr mudina šo komiteju iespējami ātrāk izstrādāt un publiskot jaunu un reāli īstenojamu vēlēšanu grafiku; uzskata, ka Parlamenta atbalstā pilnīgam ES un Kotdivuāras EPN jāvadās pēc tā, vai vēlēšanas ir notikušas un vai pie varas ir demokrātiski vēlēta valdība; pieprasa, lai iespējami ātrāk notiktu apspriešanās;

11.

atzinīgi vērtē to, ka nolīguma parakstītāji veicināja muitas reformu attīstību Rietumāfrikā, jo īpaši ņemot vērā stāvokli, ko Rietumāfrikas reģionā ieņem Kotdivuāra, kura ir viena no attīstītākajām un pārtikušākajām šī reģiona valstīm un ieņem arī vadošās pozīcijas tirdzniecības un ekonomikas attīstībā;

12.

atzinīgi vērtē muitas savienības izveidi Rietumāfrikas reģionālajā grupā un jo īpaši labumu, ko Kotdivuārai varētu sniegt Rietumāfrikas reģiona sinhronizācija, kas paplašinātu tirgu, palielinātu tirdzniecību un uzlabotu iespējas gūt apjomradītus ietaupījumus;

13.

uzsver, ka iekšējā reģionālā tirdzniecība ir tikai neliela Kotdivuāras tirdzniecības sastāvdaļa, un uzsver nepieciešamību paplašināt reģionālās tirdzniecības saites, lai tādējādi nodrošinātu reģionā ilgtspējīgu izaugsmi; tāpēc aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā Rietumāfrikas valstu ekonomikas savienības (ECOWAS) reģionālā grupējuma politiku;

14.

uzsver, ka reģionālais EPN, ko nākotnē varētu noslēgt ar Rietumāfrikas valstīm, nekādā ziņā nedrīkst apdraudēt kohēziju vai pavājināt šo valstu reģionālo integrāciju;

15.

uzskata, ka pilniem EPN un tajos iekļautajiem vienkāršotajiem un uzlabotajiem izcelsmes noteikumus vajadzētu veicināt apstrādātu ražojumu eksportu, jo īpaši tādās svarīgās nozarēs kā tekstilrūpniecība, zivsaimniecība un lauksaimniecība;

16.

aicina Eiropas Savienību sniegt lielāku un atbilstošu tehnisko un administratīvo palīdzību Kotdivuārai, tostarp tās privātajam sektoram un pilsoniskajai sabiedrībai, lai atvieglotu šīs valsts ekonomikas pielāgošanos pēc PEPN noslēgšanas;

17.

atgādina, ka 2007. gada oktobrī tika pieņemta ES Tirdzniecības atbalsta stratēģija, ar ko ES apņēmās katru gadu līdz 2010. gadam palielināt kopējo, ar tirdzniecību saistīto ES palīdzību līdz EUR 2 miljardi (2 000 000 000) (EUR 1 miljards piešķirs Kopiena un EUR 1000 miljards — dalībvalstis); uzstāj, ka Kotdivuārai jāsaņem atbilstīga un taisnīga daļa; aicina laikus noteikt tirdzniecības atbalsta līdzekļu daļu un nodrošināt to sniegšanu; uzsver, ka šiem līdzekļiem jāveido papildu kapitāls un tos nedrīkst iegūt, vienkārši pārdalot Eiropas Attīstības fonda (EAF) finansējumu, ka tiem jāatbilst Kotdivuāras prioritātēm un ka to izmaksai jābūt laicīgai, prognozējamai un saskaņotai ar valsts un reģionālo stratēģiskās attīstības plānu izpildes grafikiem; iebilst pret jebkādiem mēģinājumiem EPN ratificēšanu padarīt par nosacījumu Eiropas palīdzības saņemšanai, un aicina Komisiju nodrošināt, ka piekļuve 10. EAF līdzekļiem netiek saistīta ar sarunu rezultātiem un gaitu;

18.

uzsver, ka attīstībai ir būtiski nozīmīga dabas resursu pārredzama vadība; mudina sarunās par pilno EPN pilnībā ņemt vērā šādu mehānismu un ieteikt paraugpraksi, lai Kotdivuāra varētu gūt maksimālu labumu no šiem resursiem; atkārtoti pauž šajā sakarībā viedokli, kas pausts 2007. gada 13. marta rezolūcijā par uzņēmumu sociālo atbildību) (12), un lūdz Komisiju nodrošināt, lai starpvalstu uzņēmumi, kas atrodas Eiropas Savienībā, bet kuru ražotnes atrodas ĀKK valstīs, ievērotu galvenos SDO standartus, sociālos un vides paktus un starptautisko nolīgumus, lai panāktu pasaules mērogā līdzsvaru starp ekonomisko izaugsmi un augstākiem sociālajiem un vides standartiem;

19.

aicina Kotdivuāras iestādes šī pagaidu nolīgumu parakstīšanas ietvaros aizsargāt MVU un veicināt to attīstību; atzinīgi vērtē PEPN, kurā MVU tiek piešķirti 15 gadi, lai tie varētu pielāgoties pārmaiņām;

20.

uzskata, ka reģiona cilvēkresursu attīstība ir īpaši svarīga, lai nodrošinātu, ka pārskatītās tirdzniecības sistēmas sniedz labumu, un mudina ieviest stimulus, kas Kotdivuāras darbaspēkā saglabātu un tam piesaistītu kvalificētus un izglītotus darbiniekus;

21.

pauž nepārtrauktu atbalstu pilna EPN noslēgšanai starp Eiropas Kopienu un Kotdivuāru; uzskata, ka galvenie jautājumi, kas jāizskata sarunās, ir:

22.

pauž nožēlu par to, ka no liberalizācijas jomas ir izslēgtas daudzas preces, tostarp arī cements, benzīns un automašīnas, kuru imports ar lētākām izmaksām var būt svarīgs vietējiem uzņēmējiem un jaunajām nozarēm vērtību ķēdes augstākā posmā;

23.

uzstāj, ka jebkurā pilnā EPN jāparedz noteikumi par labas pārvaldības, pārredzamības un cilvēktiesību ievērošanas pamata standartiem;

24.

uzskata, ka, noslēdzot pilnu EPN, ieguvēji noteikti būs arī Kotdivuāras iedzīvotāji, ja vien šajā valstī būs atbildīga un demokrātiski ievēlēta valdība; pauž cerību, ka ar laiku Kotdivuārā tiks izveidota šāda valdība;

25.

uzskata, ka ir svarīgi, lai EPN īstenošanas gaitā tiktu izveidota atbilstoša uzraudzības sistēma, kuru koordinētu Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Attīstības komitejas locekļu veidota attiecīga parlamentārā komiteja, nodrošinot pienācīgu līdzsvaru starp Starptautiskās tirdzniecības komitejas vadošās lomas saglabāšanu un tirdzniecības un attīstības politikas virzienu vispārēju saskaņošanu; uzskata, ka šai parlamentārajai komitejai jādarbojas elastīgi un aktīvi jāsaskaņo darbs ar ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju; uzskata, ka šādai uzraudzībai jāsākas pēc katra PEPN pieņemšanas;

26.

aicina Padomi un Komisiju sarunu procesā par pagaidu nolīgumiem savlaicīgi informēt Parlamentu;

27.

aicina Komisiju nodrošināt dzīvotspējīgas alternatīvas, kas garantē piekļuvi tirgum arī tām valstīm, kuras nevēlas pievienoties pilnam EPN;

28.

jo īpaši uzsver ĀKK parlamentu un nevalstisko dalībnieku nozīmi EPN pārraudzībā un vadībā, kā arī aicina Komisiju veicināt to iesaistīšanos pašreizējā sarunu procesā; norāda, ka starp ES un ĀKK valstīm tādēļ nepieciešama skaidra darba kārtība, kuras pamatā būt līdzdalības pieeja;

29.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un ĀKK valstu valdībām un parlamentiem, ĀKK un ES Ministru padomei, kā arī ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.