52009IP0156

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52009IP0156 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52009IP0156

Paraugprakse reģionālās politikas jomā un šķēršļi struktūrfondu izmantošanā Eiropas Parlamenta 2009. gada 24. marta rezolūcija par paraugpraksi reģionālās politikas jomā un šķēršļiem struktūrfondu izmantošanā (2008/2061(INI))

OV C 117E, 6.5.2010, p. 38–46 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

6.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 117/38

Otrdiena, 2009. gada 24. marts
Paraugprakse reģionālās politikas jomā un šķēršļi struktūrfondu izmantošanā

P6_TA(2009)0156

Eiropas Parlamenta 2009. gada 24. marta rezolūcija par paraugpraksi reģionālās politikas jomā un šķēršļiem struktūrfondu izmantošanā (2008/2061(INI))

2010/C 117 E/07

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā URBACT programmu, kas īstenota kā URBAN iniciatīvas daļa un kura veicina un attīsta paraugpraksi un pieredzes apmaiņu, iesaistot vairāk nekā 200 Eiropas Savienības pilsētu,

ņemot vērā 2008. gada 21. oktobra rezolūciju par pārvaldību un partnerību reģionālās politikas jomā valstu, reģionu un projektu līmenī (1),

ņemot vērā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (2),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (3),

ņemot vērā EK līguma 158. un 159. pantu,

ņemot vērā Lisabonā 2000. gada 23. un 24. martā notikušās Eiropadomes sanāksmes prezidentūras secinājumus,

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 19. jūnija paziņojumu “Piektais progresa ziņojums par ekonomisko un sociālo kohēziju – Reģionu izaugsme – Eiropas izaugsme” (COM(2008)0371),

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 6. oktobra paziņojumu “Zaļā grāmata par teritoriālo kohēziju – Teritoriālās daudzveidības priekšrocību izmantošana” (COM(2008)0616),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 8. novembra paziņojumu “Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” (COM(2006)0675),

ņemot vērā Strukturālās un kohēzijas politikas departamenta pētījumu “Paraugprakse reģionālās politikas jomā un šķēršļi struktūrfondu izmantošanā”,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komitejas 2008. gada 17. jūlijā rīkoto atklāto uzklausīšanu,

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0095/2009),

tā kā kohēzijas politika ir viena no svarīgākajām politikas jomām Eiropas Savienībā – ne tikai attiecībā uz finanšu resursiem, bet galvenokārt tāpēc, ka tā ir Eiropas integrācijas procesa būtisks pamats, un tā ir svarīga Eiropas Savienības sociālajai, ekonomiskajai un teritoriālajai kohēzijai, kā arī tās 268 reģionu attīstībai, mazinot attīstības nepilnības un nevienmērību, kā arī uzlabojot visu ES pilsoņu dzīvi;

tā kā Eiropas Savienības reģioniem ir visumā līdzīgi uzdevumi, tomēr to ietekme – globalizācija un ar to saistītā paātrinātā tautsaimniecības pārstrukturēšana, tirdzniecības sakaru atvēršana, tehnoloģiju revolūcijas sekas, klimata pārmaiņas, uz zināšanām balstītas tautsaimniecības attīstība, demogrāfiskās pārmaiņas, apdzīvotības sarukšana, kā arī imigrācijas pieaugums – dažādos reģionos it ļoti atšķirīga, ņemot vērā to īpatnības (piemēram, salas un kalnu apvidi) un iedzīvotājus;

C.	tā kā vislabākie rezultāti – zināšanu pamata stiprināšana un konkurences uzlabošana – bieži vien tie ir sasniegti projektos, kuros sadarbojas valsts sektors, uzņēmumi, izglītības iestādes un vietējie dalībnieki;

tā kā kohēzijas politika nespēj pilnībā attīstīt savu potenciālu, lai izpildītu šos uzdevumus, jo eventuālie atbalsta pieprasītāji saskaras ar nopietniem šķēršļiem saistībā ar Eiropas struktūrfondu izmantošanu, tostarp:

—	pārmērīgu birokrātiju,

—	pārāk daudz grūti saprotamām regulām, kas dažkārt pieejamas tikai tiešsaistē, tādējādi neļaujot daudziem eventuāliem fondu saņēmējiem piekļūt šiem resursiem,

—	dažu dalībvalstu praksi bieži mainīt atbilstības kritērijus un nepieciešamos dokumentus,

—	nepārskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu un līdzfinansējuma režīmu, kā arī maksājumu kavējumiem,

—	dalībvalstu lēno un apgrūtinošo centralizēti pārvaldīto administrāciju, noteikumu piemērošanu, palielinot birokrātiju un radot neadekvātu informācijas nodrošināšanu,

—	neatbilstošu decentralizētu administratīvo kapacitāti un dažādus reģionālās pārvaldes modeļus dalībvalstīs, kas traucē salīdzinošu datu iegūšanu un apmaiņu ar paraugpraksi,

—	neatbilstīgiem starpreģionu saskaņošanas pasākumiem,

—	reālas valsts, reģionu un vietējo iestāžu sadarbības trūkumu,

E.	tā kā virkne kļūdu trūkumu kohēzijas politikas jomā ir izskaidrojama ar pastāvošajiem šķēršļiem;

F.	tā kā kavējumus strukturālās politikas ieviešanā daļēji izraisa pārmērīgā procedūru neelastība un tāpēc būtu jāizvērtē iespēja šīs procedūras vienkāršot un skaidri sadalīt pienākumus un atbildību starp ES, dalībvalstīm, reģionu un vietējām iestādēm,

uzsver, ka, lai gan paraugprakses izplatīšanas plašai publikai komunikācijas uzlabošanas un izmaksu un ieguvumu attiecības uzlabošanas pievienotā vērtība jāņem vērā, mēģinājumi ieviest šo paraugpraksi ES reģionālajā politikā galvenokārt būtu jāveic vadošajām iestādēm, palīdzot tām izstrādāt noteikumus, kas regulē piekļuvi strukturālajiem resursiem tā, lai apmaiņa ar informāciju un pieredzi sekmētu projektu kvalitātes ievērojamu uzlabošanos, sniedzot risinājumus kopējām problēmām un izvēloties efektīvākus un mērķtiecīgākus pasākumus;

norāda uz nepieciešamību vienkāršot procedūras, ar kurām regulē struktūrfondu projektu un programmu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vadības un kontroles sistēmām; tāpēc atzinīgi vērtē šajā sakarībā struktūrfondu paketes regulējuma pārskatīšanu, reaģējot uz pašreizējo finanšu krīzi; ar nepacietību gaida turpmākus Komisijas priekšlikumus šajā jomā, kas jāpaziņo tuvāko mēnešu laikā;

Šķēršļu novēršana

lai novērstu iepriekšminētos šķēršļus, aicina Komisiju cita starpā:

—	izstrādāt vērtēšanas kritērijus ilgtermiņā tiem projektiem, kurus līdzfinansē no Eiropas Savienības struktūrfondiem;

—	nevērtēt novatoriskos projektus pēc citiem projektiem piemērotiem vērtēšanas kritērijiem, bet gan izstrādāt specifiskus, t.i. novatoriskajiem projektiem pielāgotus vērtēšanas kritērijus, kas būtībā pieļauj lielāku neveiksmīgo projektu daļu;

—	samazināt projektu dokumentācijas maksimālo uzglabāšanas laiku Komisijas pārbaudes vajadzībām no pašreizējiem desmit gadiem līdz trim gadiem;

—

izstrādāt īpašus politikas pasākumus un jaunus kvalitatīvus rādītājus reģioniem ar specifiskām ģeogrāfiskām īpatnībām, piemēram, kalnu reģioniem, mazapdzīvotiem reģioniem, attāliem un pierobežas apgabaliem, salu reģioniem un atbilstoši pielāgot politikas pasākumu teritoriālo mērogu, lai sekmētu teritoriālo kohēziju Eiropas Savienībā;

—	vienkāršot kontroles sistēmu un tiekties ieviest vienotu kontroles sistēmu;

—	pielāgot valsts pasūtījuma standartus, tos vienkāršojot un saskaņojot;

—	saskaņot ar dalībvalstīm noteikumus par izmaksu atbilstību;

—	nodrošināt saņēmējiem plašākas iespējas saņemt avansa maksājumus;

—	uzlabot to pasākumu koordināciju, ko īsteno un līdzfinansē saistībā ar kohēzijas politiku un KLP II (lauku reģionu attīstības) programmu;

—	padarīt elastīgākas tehniskā atbalsta programmas;

—	ieviest mehānismus, kuri veicina sadarbības tīklus un atbalsta grupu projektu vadību;

—	atvieglot projektu radīto administratīvo slogu un raudzīties, lai tas būtu proporcionāls projekta mērogam;

—	vienkāršot, izskaidrot un paātrināt projektu prakses izmantošanu un vairāk to orientēt uz rezultātiem;

—	aktīvi mudināt dalībvalstis izveidot efektīvu sadarbības un kopīgas atbildības sistēmu valstu, reģionu un vietējā līmenī;

—	sekmēt piekļuvi līdzekļiem, ciešāk sadarbojoties ar valstu valdībām, lai saīsinātu dokumentu apstrādes laiku;

—	izstrādāt laika grafiku, lai aktīvi rīkotos, novēršot šķēršļus un uzlabojot piekļuvi līdzekļiem;

4.	iesaka Eiropas Komisijai iet tālāk un attīstīt saskaņotu kopīgi pieeju paraugprakses apmaiņai starp reģioniem, lai kohēzijas politikas jomā iesaistītie dalībnieki varētu atsaukties uz citu pieredzi;

5.	skaidri norāda, ka paraugprakses izzināšana pieteikumu iesniedzējiem un projektu attīstītājiem nedrīkst radīt papildu birokrātisko slogu;

6.	prasa maksimāli samazināt ar struktūrfondu izmantošanu saistīto birokrātiju un to nevajadzīgi nepalielināt ar atsevišķiem dalībvalstu nosacījumiem;

7.	atkārtoti pauž atbalstu paraugpraksei, kuras mērķis ir, lai katra dalībvalsts ik gadus izstrādātu valsts ticamības deklarāciju, kas attiecas uz Kopienas dalītas pārvaldības fondiem, un prasa, lai šī prakse kļūtu par vispārpieņemtu praksi;

Vispārīgi un tematiski kritēriji paraugprakses noteikšanai

8.	atzinīgi vērtē saistībā ar iniciatīvu “Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” noteikto pieeju, pirmkārt, noteikt un reklamēt paraugpraksi, reizi gadā piešķirot “REGIO STARS” balvu, otrkārt, izveidot paraugprakses tīmekļa vietni; vērš uzmanību uz to, ka interneta vietne viena pati nebūs pietiekami efektīva;

9.	kritizē Eiropas Komisijas objektīvā pamatojuma pārredzamības trūkumu, nosakot paraugpraksi;

10.	aicina Komisiju saistībā ar termina “paraugprakse” plašo izmantošanu, kā arī ar vienlaikus bieži izmantotajiem terminiem “labā prakse” vai “panākumu stāsti”, noteikt skaidru, kohēzijas politikai piemērotu kritēriju kopumu, kas ļautu paraugprakses projektus nošķirt no citiem projektiem;

11.

iesaka Komisijai paraugprakses noteikšanā ņemt vērā šādus punktus:

—	projekta kvalitāti;

—	partnerības principa nodrošināšanu;

—	attiecīgā pasākuma ilgtspējību;

—	pozitīvu ieguldījumu iespēju vienlīdzībā un integrētājā pieejā dzimumu līdztiesībai;

—	projekta novatoriskumu;

—	pieeju, kurā integrēta ES nozaru un teritoriālā politika;

—	līdzekļu izmantošanas efektivitāti;

—	projekta ilgumu līdz tā īstenošanai;

—	projekta īstenošanu atbilstoši laika un organizatoriskajām prasībām;

—	projekta kā dzinējspēka reģionam vai ES kopumā nozīmi;

—	ietekmi uz nodarbinātību;

—	atbalstu MVU;

—	reģionālo tīklu un reģionu teritoriālās sadarbības veicināšanu;

—	projekta pārvedamību, proti, iespējas projektu piemērot arī citos Eiropas Savienības reģionos;

—	pasākumu pievienoto vērtību saistībā ar Eiropas Savienības politikas jomām;

—	projektu pozitīvo ietekmi uz pilsoņiem, reģioniem un dalībvalstīm, kā arī uz sabiedrību kopumā;

12.

uzsver, ka visiem kritērijiem paraugprakses noteikšanā jābūt skaidri izmērāmiem un uzticamiem, lai izvairītos no domstarpībām, nevēlamas ietekmes un subjektīviem spriedumiem, kuri var apdraudēt visu uz šiem kritērijiem balstīto projekta novērtēšanas procedūru; tāpēc aicina Komisiju skaidri aprakstīt gan šo kritēriju saturu, gan to piemērošanas veidu;

13.	iesaka paraugprakses noteikšanai kohēzijas politikas jomās, kuras ir īpaši svarīgas atsevišķu reģionu un visas ES attīstībai un kuru ieviešanā ir ļoti liela daudzveidība, ņemt vērā papildu kritērijus, pamatojoties uz daudzu projektu analīzi no daudziem ES reģioniem;

14.

iesaka pētniecības un attīstības/jauninājumu jomā ņemt vērā šādus faktorus:

—	kvalitatīvi nozīmīgu ieguldījumu zinātnē un pētniecībā;

—	saikni starp rūpniecību, akadēmiskajiem un pētniecības institūtiem, īpaši uzsverot MVU stiprināšanu, kas var veicināt teritoriālo attīstību;

—	saikni starp zinātniskajiem un pētniecības institūtiem;

—	attīstību un/vai jauninājumus, saistībā ar progresīvām tehnoloģijām un/vai to praktisko pielietošanu;

—	jauno tehnoloģiju ieviešanu tradicionālajās nozarēs;

—	piemērošanu uzņēmējdarbības videi;

—	risinājumus galvenajās ES jomās, piemēram, ekoloģija un enerģētika.

15.

iesaka vides, klimata un ilgspējīgu energoresursu jomā ņemt vērā šādus faktorus:

—	piemērotus aizsardzības pasākumus īpaši apdraudētiem apvidiem (jutīgums), jo īpaši ar ūdens platībām saistītiem apgabaliem;

—	ierobežotu resursu aizsardzību un efektīvu izmantošanu;

—	atbildīga attieksme attiecībā uz resursu izmantošanu;

—	pasākumus energoresursu trūkuma novēršanai;

—	energoefektivitātes ievērojamu palielināšanu;

—	enerģijas patēriņa ievērojamu samazināšanu;

—	atjaunojamās enerģijas avotu īpatsvara palielināšanu;

—	pasākumus CO2 emisijas samazināšanai;

—	metodes un/vai procedūras, nepietiekamu vai apdraudētu resursu saglabāšanai;

16.

kvalitatīvu darba vietu radīšanas jomā iesaka ņemt vērā šādus faktorus:

—	darba apstākļu uzlabošanu;

—	augstas kvalitātes darbavietu skaita palielināšanu;

—	progresīvu darba vietu radīšanu;

—	garantētu abu dzimumu līdztiesību darba tirgū;

—	ražīguma paaugstināšanu;

—	konkurētspējas uzlabošanu;

—	konkrētai vietai nepiesaistītu darba vietu, piemēram, e - biznesa, radīšanu;

—	pasākumus lielākas darbaspēka specializācijas sasniegšanai;

—	modernu informācijas un komunikācijas līdzekļu izmantošanu;

—	ģimenes un darba dzīves saskaņošanu;

—	pasākumus mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām (jauniešiem, sievietēm, invalīdiem, imigrantiem, ilgstošajiem bezdarbniekiem, bezdarbniekiem vecumā virs 45 gadiem, neizglītotiem cilvēkiem);

—	transporta, telekomunikāciju, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabotu pieejamību;

17.

mūžizglītības jomā iesaka ņemt vērā šādus faktorus:

—

apmācības standartu kvalitātes uzlabošanu un piedāvājuma skaita palielināšanu, jo īpaši attiecībā uz sevišķi neaizsargātu vai īpaši riskam pakļautu iedzīvotāju grupu iespējām (jauniešiem, sievietēm, invalīdiem, imigrantiem, ilgstošajiem bezdarbniekiem, bezdarbniekiem, kas vecāki par 45 gadiem, neizglītotiem cilvēkiem);

—	ciešu saikni starp izglītību, apmācību un profesionālo dzīvi;

—	apmācības projektu atbilstību kvalitātes un kvantitātes prasībām;

—	moderno tehnoloģiju un paņēmienu ieviešanu un izmantošanu;

—	pasākumus, lai radītu un saglabātu vēlmi mācīties;

—	iespējas paaugstināt līdzdalības procentu apmācībā un

—	valodu apmācību saistībā ar mūžizglītību;

18.

integrētas pilsētu attīstības jomā iesaka ņemt vērā šādus faktorus:

—	ilgtermiņa integrētu vietējā sabiedriskā transporta, gājēju, velosipēdistu un automobiļu satiksmes politiku, lai efektīvi iekļautu dažādus gan sabiedriskā, gan privātā transporta veidus;

—	efektīvu satiksmes pārvaldību;

—	pilsētu tautsaimnieciskās attīstības veicināšanu;

—	uzņēmējdarbības aktivitātes palielināšanu, pasākumus nodarbinātības stimulēšanai un tās drošuma veicināšanai, īpaši uzsverot jauniešu nodarbinātību un iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, kā arī pasākumus sabiedrības dzīves uzlabošanai;

—	panīkušo un deindustrializēto teritoriju atjaunošanu un integrāciju,

—	dzīves kvalitātes uzlabošanu pilsētu teritorijās; piemēram, piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem un to pieejamību;

—	zaļo un atpūtas zonu izveidi, ūdens un energoresursu efektivitātes palielināšanu, jo īpaši mājokļu nozarē;

—	atvieglojumus invalīdiem;

—	tādas rīcības sekmēšanu, kuras mērķis ir piesaistīt iedzīvotājus, jo īpaši jauniešus, savām pilsētām;

—	dzīves vidi: pilsētas, piepilsētas un tuvāko lauku vidi;

—	pārmērīgas zemes izmantošanas samazināšanu, vairāk izmantojot novārtā pamestu zemi un izvairoties no pilsētu izplešanās;

—	pilsētas ērtību un transportlīdzekļu labāku pieejamību personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām;

—	pilsētu un lauku apvidu mijiedarbības paplašināšanu;

—	integrētas pieejas izmantošanu;

19.

demogrāfisko pārmaiņu jomā iesaka ņemt vērā šādus faktorus:

—	universālu piekļuvi pakalpojumiem;

—	pastiprinātus pasākumus kvalificēta darbaspēka piesaistīšanai;

—	visneaizsargātāko kategoriju pastiprinātu iesaistīšanu, izmantojot uzlabotu izglītību un apmācību;

—	pasākumus elastīga darba laika ieviešanai;

—	pasākumus strādājošu vecāku dzīves uzlabošanai, kas ļautu apvienot ģimenes un darba dzīvi;

—	pasākumus līdzsvarotai migrantu integrēšanai;

—	invalīdu un gados vecu pilsoņu īpašās vajadzības;

—	ieguldījumu iedzīvotāju skaita līmeņa saglabāšanā (teritorijās, kuras cieš no depopulācijas);

20.

pārrobežu sadarbības jomā iesaka ņemt vērā šādus faktorus:

—	pārrobežu kontaktu kvalitatīvu un kvantitatīvu uzlabošanu;

—	pastāvīgu tīklu vai ilgtermiņa sadarbības sistēmu izveidošanu;

—	dažādu sistēmu un procedūru saskaņošanu;

—	jaunu partneru iesaistīšanu;

—	finansiālās neatkarības radīšanu;

—	zināšanu pastāvīgu nodošanu un apmaiņu pārrobežu mērogā;

—	partnerreģionu potenciāla kopīgu izmantošanu;

—	infrastruktūras savienojumus starp partnerreģioniem;

21.

valsts un privātā sektora partnerības jomā iesaka ņemt vērā šādus faktorus:

—	projektu ieviešanas kvalitatīvu uzlabošanu efektivitātes un rentabilitātes ziņā;

—	projektu ātrāku īstenošanu;

—	pārredzamu riska sadales mehānismu;

—	labāku projektu vadību;

—	plašāku vietējo un reģionālo iestāžu un dalībnieku līdzdalību valsts un privātā sektora partnerībā;

—	skaidrus un pārredzamus rīcības noteikumus saistībā ar valsts sektora struktūru un uzņēmumu darbību;

22.	aicina Komisiju ņemt vērā nepieciešamību veicināt paraugpraksi finanšu darījumu jomā, jo īpaši saistībā ar finanšu darījumiem valsts un privātā sektora partnerībā, kā arī saistībā ar tiem, kuri saņem Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda atbalstu;

23.

apzinās, ka projektā ir ļoti grūti ievērot visus iepriekš minētos kritērijus; tāpēc aicina Komisiju, pirms šo kritēriju piemērošanas, izveidot to sarakstu atbilstoši šo kritēriju prioritātei un noteikt tos, kuriem ir visaugstākā prioritāte, lai atvieglotu labāko projektu noteikšanu par paraugpraksi; uzsver nepieciešamību atklāti un pārredzami izmantot kopīgi atzītus kritērijus attiecībā uz paraugpraksi, kas ļaus labāk pārvaldīt, pieņemt un salīdzināt paraugpraksi un novērsīs neskaidrības saistībā ar citiem līdzīgiem noteikumiem;

24.	aicina Komisiju, ņemot vērā terminu “paraugprakse”, “labā prakse”, kā arī “panākumu stāsts” izmantošanu nākotnē, ar minēto faktoru palīdzību izstrādāt skaidru un pārredzamu iedalījumu vai klasifikāciju projektu kvalificēšanai atbilstoši minētajiem apzīmējumiem;

Apmaiņa ar paraugpraksi

25.	aicina Komisiju organizēt un saskaņot apmaiņu ar paraugpraksi, izmantojot reģionu tīklu, kā arī izveidot publisku vietni ar galveno šim nolūkam paredzēto informāciju visās Kopienas valodās;

26.

iesaka Komisijai, saskaņā ar pašreizējo administratīvo regulējumu, izveidot Reģionālās politikas ģenerāldirektorātā atbilstošu amata vietu, kas sadarbībā ar reģionu tīklu organizētu paraugprakses novērtēšanu, apkopošanu, kā arī apmaiņu, un kas darbotos kā pastāvīga kontaktpersona gan piedāvātāju, gan arī pieprasītāju pusei ar mērķi izveidot ilgtermiņa, pastāvīgu, uzticamu un veiksmīgu paraugprakses apmaiņu kohēzijas politikas jomā; aicina Komisiju ieviest šo paraugprakses kultūru visos savos dienestos;

27.	šajā sakarībā iesaka vērtēšanas mehānismos paredzēt un ievērot pārbaudītas un drošas metodes, kas jau ir izmantotas; uzskata, ka īpaša vērība jāveltī sadarbībai ar reģionālo iestāžu tīklu un specializētajām aģentūrām, kuras ir svarīgākā materiāla galvenais avots attiecībā uz vērtējamo paraugpraksi;

28.	norāda, ka, lai arī Eiropas Savienība nodrošina finansējumu un paraugpraksi, valstu, reģionu un vietējām iestādēm ir no tā jāgūst labums; šajā sakarībā atzinīgi vērtē “Erasmus” programmas izveidošanu vēlētām amatpersonām vietējā un reģionālā līmenī;

29.

iesaka Komisijai izmantot pieejamos Reģionu komitejas instrumentus, jo īpaši Lisabonas procesa uzraudzības platformu un Subsidiaritātes uzraudzības tīklu, veicinot paraugprakses apmaiņu starp reģioniem un dalībvalstīm, lai noteiktu un kopīgi izvēlētos mērķus, tad plānotu rīcību un, visbeidzot, veiktu kohēzijas politikas rezultātu salīdzinošu novērtējumu;

* *

30.	uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0492.

(2) OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

(3) OV L 210, 31.7.2006., 1. lpp.

Top

Choose the experimental features you want to try