22.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 228/40

1.1.

Piekļuve efektīvai tiesību aizsardzībai tiesā ir viena no pamattiesībām, kas iekļautas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Arī EESK uzskata, ka jāveic pasākumi, lai veicinātu iedzīvotāju piekļuvi šādai aizsardzībai, jo īpaši gadījumos kad jānodrošina kompensācija par konkurences noteikumu pārkāpšanu, no kuras cieš ne tikai konkurenti, kas ievēro noteikumus, bet arī patērētāji, MVU un iesaistīto uzņēmumu darbinieki, un kas apdraud viņu darbavietas un vājina pirktspēju. Komiteja atzinīgi vērtē un šajā jautājumā atbalsta Komisijas izstrādāto balto grāmatu. Komiteja uzsver, ka ir vajadzīgi efektīvāki līdzekļi, kas tirgus dalībniekiem, kuri cietuši zaudējumus konkurences noteikumu pārkāpumu rezultātā, ļautu saņemt pilnu kompensāciju atbilstīgi Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrai. Ir svarīgi izveidot līdzsvarotu sistēmu, kas vērsta uz sabiedrības interesēm kopumā.

1.2.

Konkurences politikas pamatprincipam arī turpmāk ir jābūt tam, ka Komisija un dalībvalstu konkurences uzraudzības iestādes stingri piemēro EK līguma 81. un 82. panta noteikumus publiskajā jomā. Komiteja apzinās ka pastāv daudzi šķēršļi, kas kavē no konkurences pārkāpumiem cietušo personu individuālo un kolektīvo tiesību īstenošanu privātajā jomā, kad cietušie pieprasa pilnu kompensāciju, un atzinīgi vērtē Komisijas centienus risināt šīs problēmas. Zaudējumu atlīdzināšanas prasība ir EK līguma 81. un 82. panta noteikumu efektīvas piemērošanas neatņemama sastāvdaļa, kurai būtu jāpapildina valsts iestāžu rīcība šajā jomā, taču tā nekādā ziņā nedrīkst to ne aizstāt, ne apdraudēt. Turklāt privāttiesiskas zaudējumu atlīdzināšanas noteikumu uzlabošana būtu lietderīga arī tādā ziņā, ka tā palīdzētu izvairīties no līdzīgiem pārkāpumiem nākotnē.

1.3.

EESK uzskata, ka ir vajadzīgs tiesisks regulējums, ar ko uzlabo cietušo personu tiesisko situāciju, lai tās var efektīvi īstenot EK līgumā noteiktās tiesības uz kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas tām radušies Kopienas konkurences noteikumu pārkāpuma rezultātā. Tāpēc gan Eiropas Savienības, gan dalībvalstu līmenī ir jāveic nepieciešamie pasākumi — gan saistoši, gan nesaistoši) —, lai uzlabotu Eiropas Savienības tiesu procedūras un sasniegtu cietušo personu tiesību minimālās aizsardzības pietiekamu līmeni. Ārpustiesas risinājumi var būt tikai papildinājums tiesvedībai. Tā var būt interesanta alternatīva, kas piedāvā neformālāku un ar mazākām izmaksām saistītu tiesas procesu ar nosacījumu, ka iesaistītās puses patiešām vēlas sadarboties, un tikai tādā gadījumā, ja kompensācijas nodrošināšana tiesas ceļā ir reāli pieejama.

1.4.

Attiecībā uz kolektīvajām prasībām Komiteja uzskata, ka ir jāievieš atbilstīgi mehānismi, lai minētās darbības veiktu efektīvi, pieņemot Eiropas pieeju, kuras pamatā ir Eiropas juridiskajā kultūrā un tradīcijās balstīti pasākumi, kas ļauj atvieglot piekļuvi tiesai likumā noteiktām struktūrām un cietušo personu grupām. Ar turpmākiem pasākumiem būtu jānodrošina pietiekama aizsardzība pret tādu aspektu īstenošanu, kurus saskaņā ar citu juridisko sistēmu pieredzi, ir ļoti viegli izmantot ļaunprātīgi. EESK aicina Komisiju nodrošināt koordināciju ar citām iniciatīvām tiesiskās aizsardzības veicināšanai, it īpaši ar Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta pašreizējo iniciatīvu.

1.5.

Baltās grāmatas priekšlikumos iekļauts sarežģīts tiesiskais regulējums, kas iespaido valstu procesuālās sistēmas un cita starpā, noteikumus par tiesībām celt prasību, informācijas izpaušanu, vainu, kā arī izmaksu attiecināšanu.

1.6.

Piekļuve pierādījumiem un informācijas izpaušana inter partes būtu jābalsta uz konstatētajiem faktiem un atlīdzinājuma prasības pamatotības stingru juridisku pārbaudi un informācijas izpaušanas pieprasījuma samērīgumu

1.7.

Komiteja aicina Komisiju nodrošināt turpmākos pasākumus baltajai grāmatai un ierosināt piemērotus pasākumus, kas ļautu sasniegt tajā izvirzītos mērķus, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu, tomēr minētā principa ievērošana nedrīkst kavēt to pašreizējo šķēršļu novēršanu, kuri apgrūtina konkurences noteikumu pārkāpumu rezultātā cietušo personu piekļuvi efektīviem tiesību aizsardzības mehānismiem, kas ļauj tām pieprasīt kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem.

—

statuss; netiešie pircēji un kolektīva atlīdzības prasība,

—

pierādījumu pieejamība: informācijas izpaušana inter partes.

—

valstu konkurences iestāžu lēmumu saistošās sekas,

—

vainas nepieciešamība;

—

zaudējumu atlīdzība;

—

pārmaksas attiecināšana;

—

noilguma termiņi;

—

zaudējumu atlīdzināšanas prasību izmaksas;

—

iecietības programmu un zaudējumu atlīdzināšanas prasību mijiedarbība.

—

pirmkārt, kodificēt vienā Kopienas tiesību aktā acquis communautaire, kas attiecas uz tādiem zaudējumu veidiem, par kuriem konkurences likumu pārkāpumos cietušās personas var saņemt kompensāciju.

—

otrkārt, izveidot sistēmu ar nesaistošām pamatnostādnēm par zaudējumu un atlīdzības aprēķināšanu, kurā var ietvert aptuvena zaudējumu aprēķina metodes vai vienkāršotus noteikumus to novērtēšanai.

—

pastāvīga un atkārtota pārkāpuma gadījumā noilguma termiņš nedrīkstētu sākties pirms dienas, kurā pārkāpums beidzas vai pārkāpumā cietusī persona var reāli uzzināt par pārkāpumu un tā radītajiem zaudējumiem;

—

jaunam noilguma termiņam, kas nav mazāks par diviem gadiem, būtu jāsākas ar dienu, kurā tiek pieņemts galīgais lēmums par prasības pamatā esošā pārkāpuma fakta konstatēšanu.

3.6.1.

Tā kā galvenā atbildība par tirgu regulēšanu un konkurences noteikumu piemērošanu ES ir sabiedrības interešu jautājums, tam ir jāpaliek publisko iestāžu kompetences jomā. EESK tādēļ uzskata, ka visos turpmākajos pasākumos jāsaglabā efektīva tiesību piemērošana no valsts iestāžu puses, vienlaikus atvieglojot konkurences noteikumu pārkāpumos cietušajiem iespēju saņemt kompensāciju par radītajiem zaudējumiem. Valsts institūciju piemērošanai ir būtiska loma cīņā ar rīcību, kas vērsta pret konkurenci, vēl jo vairāk tādēļ, ka Komisijai un valstu konkurences iestādēm ir īpašas izmeklēšanas un strīdu izšķiršanas pilnvaras.

3.6.2.

Valsts institūciju piemērošana koncentrējas uz noteikumu ievērošanu un preventīvam darbībām, savukārt zaudējumu atlīdzināšanas prasību mērķis ir nodrošināt pilna apjoma kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem. Šajā pilna apjoma kompensācijā jābūt iekļautiem faktiskajiem zaudējumiem, negūtajai peļņai un procentiem.

3.6.3.

Attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar faktiskajām un pilna apjoma kompensācijām EESK sagaida, ka plānotajā struktūrā ar norādījumiem konkurences pārkāpumu gadījumos radītā kaitējuma apmēra noteikšanai, kas minēta baltajā grāmatā, būs noteiktas praktiskas pamatnostādnes, ko izmantot dalībvalstu tiesās.

3.7.1.

Konkurences tiesību pārkāpumu rezultātā cietušajiem ir nepieciešams efektīvāks tiesvedības regulējums zaudējumu atlīdzības nodrošināšanai, tomēr EESK atbalsta arī Komisijas pamudinājumu dalībvalstīm izstrādāt procedūras noteikumus, kas veicina izlīguma panākšanu. Strīda izšķiršana ārpustiesas kārtībā var būt alternatīva kompensācijas piedziņai tiesas ceļā, un tai var būt nozīmīga papildinoša loma zaudējumu atlīdzības prasību īstenošanā, vienlaikus nemazinot pieeju tiesai. Tā varētu piedāvāt iespēju ātrāk panākt taisnīgu risinājumu ar mazākām izmaksām un radot ne tik konfrontējošu gaisotni starp pusēm, vienlaikus atslogojot tiesas. Tādēļ EESK aicina Komisiju veicināt ārpustiesas risinājumu sistēmu izmantošanu Eiropas Savienībā un uzlabot to kvalitāti. EESK tomēr atzīmē, ka alternatīvi strīdu risināšanas mehānismi var darboties kā vērā ņemama alternatīva kompensācijas nodrošināšanai cietušajiem vienīgi tad, ja ir pieejami mehānismi efektīvai zaudējumu atlīdzības nodrošināšanai tiesvedības ceļā, izmantojot arī kolektīvos mehānismus. Ja nav reālu instrumentu zaudējumu atlīdzības nodrošināšanai tiesvedības ceļā, nav pietiekamas motivācijas panākt taisnīgu un ātru strīda noregulēšanu ārpustiesas kārtībā.

—

pārstāvības prasības, ko iesniedz tādas kompetentas personas (patērētāju apvienības, vides aizsardzības apvienības, arodapvienības, cietušo apvienības) un par kuru pamatotību EESK lielā mērā jau ir paudusi viedokli (7);

—

kolektīvās prasības, kad cietušie nolemj apvienot savas individuālās prasības par kaitējuma atlīdzību.

4.2.1.

EESK ir visvairāk nobažījusies par konkurences noteikumu pārkāpumos cietušo — godīgu konkurences dalībnieku, patērētāju un to iesaistīto uzņēmumu darba ņēmēju, kas netieši cieš no prakses, kura apdraud viņu darbu un pirktspēju, — apmierinošu kompensēšanu. Komiteja ir izteikusi viedokli par “kolektīvo prasību tiesiskā regulējuma noteikšanu un tā nozīmi Kopienas patērētāju tiesībās” pašiniciatīvas atzinumā (8). Saskaņā ar iepriekšējiem atzinumiem tajā norādīts, ka tiesiskās aizsardzības nepieciešamības atzīšanai jābūt saistītai ar piemērotu procedūru izveidi tiesību atzīšanai un īstenošanai. Eiropas kolektīvās prasības izveide ir viena no vairākām iespējām, ko izskata diskusijās par šādas tiesību aizsardzības efektivitātes palielināšanu. EESK uzskata, ka īstenošanas pārraudzības pasākumiem jābūt līdzsvarotiem un jānodrošina efektīvas garantijas pārkāpumu novēršanai. Tiem jābūt saskaņotiem ar citiem priekšlikumiem par kolektīvo atlīdzības prasību, it īpaši ar Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta pašreizējo iniciatīvu, un tiem ir nepieciešama koordinēta un saskaņota pieeja, lai novērstu tiesvedības instrumentu nelietderīgu pārklāšanos, kas dalībvalstīs rada ievērojamas grūtības attiecībā uz transponēšanu un piemērošanu.

4.2.2.

EESK atbalsta Eiropas politiķu un ieinteresēto personu plašo vienprātību par to, ka ES jānovērš ļaunprātīgas izmantošanas pēc ASV parauga risks. Turpmākajiem pasākumiem būtu jāatspoguļo Eiropas kultūras un tiesiskās tradīcijas, to vienīgajam mērķim jābūt kompensācijas panākšanai, un ar tiem jānodrošina taisnīgs līdzsvars starp pusēm, tādējādi veidojot sistēmu sabiedrības kā vienota veseluma interešu aizsardzībai. EESK uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāizvairās no līdzdalības honorāriem (contingency fees) un noteikumiem, kas stimulē trešo pušu ekonomiskās intereses.

4.3.1.

Attiecībā uz pierādījumu faktisku pieejamību, kas ir efektīvas juridiskās aizsardzības daļa, EESK atzinīgi vērtē to, ka konkurences noteikumu pārkāpumu radītā kaitējuma lietās visā ES būtu nodrošināts informācijas izpaušanas minimālais līmenis inter partes. Lai to panāktu, varētu būt lietderīgi paplašināt valsts tiesu kompetenci attiecībā uz informācijas izpaušanu par dažu veidu atbilstīgiem pierādījumiem, ja tas notiek Eiropas Kopienu Tiesas judikatūras ietvaros, jo īpaši ņemot vērā informācijas izpaušanas atbilstību, nepieciešamību un samērību.

4.3.2.

EESK atzīst, ka cietušie šobrīd sastopas ar šķēršļiem, un atzinīgi vērtē Komisijas centienus uzlabot pierādījumu pieejamību. Tā uzsver, ka nedrīkst ignorēt dalībvalstu procesuālo sistēmu atšķirības. Informācijas izpaušanas noteikumiem jābūt pakļautiem precīziem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un samērotiem ar attiecīgo lietu.

4.3.3.

EESK lūdz Komisijai pakļaut informācijas izpaušanas noteikumus precīziem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, jo uzdevums ir saglabāt sistēmu, kurā efektīva piekļuve pierādījumiem ir līdzsvarā ar tiesībām uz aizsardzību. Komiteja norāda, ka tiesneša stingra uzraudzība šajā sakarā var būt noderīga.

4.3.4.

Ja Kopienas līmenī konstatēts EK līguma 81. vai 82. panta noteikumu pārkāpums, tā rezultātā cietušās personas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 16. panta 1. punktu var izmantot minēto lēmumu kā neapstrīdamu pierādījumu civiltiesiskas prasības izskatīšanā. EESK uzskata, ka saskaņā ar procedūras noteikumu vienlīdzības principu līdzīgs nosacījums būtu jāpiemēro attiecībā uz visiem valsts līmeņa konkurences iestāžu lēmumiem, kuros konstatēts 81. vai 82. panta pārkāpums.

4.4.1.

Saistībā ar kolektīvām prasībām pēc izvēles (opt-in) un iespēju nepiemērot (opt-out) EESK norāda uz šādu mehānismu priekšrocībām un trūkumiem 2008. gada 14. februāra atzinumā (9). Minētajā atzinumā EESK jo īpaši uzsvēra, ka, neraugoties uz izvēles prasības dažām priekšrocībām, tā ir sarežģīta un dārga, tā aizkavē tiesvedību un nav piemērota lielai patērētāju daļai, jo viņiem trūkst informācijas par attiecīgo procedūru esamību. EESK atzīmē, ka dažas dalībvalstis ir ieviesušas dažādus modeļus zaudējumu atlīdzības piedziņai tiesvedības ceļā, kuros ietilpst gan izvēles (opt-in), gan iespējas nepiemērot (opt-out) sistēma.

4.4.2.

Šīs piezīmes attiecas arī uz “pārstāvības prasībām”. Tā kā baltajā grāmatā ir sniegta atsauce ne tikai uz apzinātiem, bet arī uz apzināmiem cietušajiem, šķiet, netiek izslēgtas darbības neidentificētu personu grupas vārdā. Kaut gan cietušo individuāla identificēšana var sekmēt prasību izskatīšanu, tomēr dažos gadījumos būtu lietderīgi attiecināt lietu uz visiem iespējamajiem cietušajiem, piemēram, ja kaitējums ir nodarīts lielam skaitam cietušo. EESK iesaka Komisijai precizēt šo priekšlikumu.

4.4.3.

EESK atgādina par iepriekšējos atzinumos paustajiem ieteikumiem par tiesneša svarīgo lomu. Tiesnešiem var palīdzēt īpašas apmācības, lai viņi spētu labāk pārbaudīt pieļaujamības kritērijus, kā arī pierādījumu novērtējumu un pieejamību, jo kolektīvas prasības iesniegšana pēc definīcijas paredz, ka nav sagaidāma tās pašas prasības individuāla iesniegšana. Tādēļ tiesnesim jābūt apveltītam ar nozīmīgām un aktīvām pilnvarām, jau sākumposmā identificējot un atļaujot tiesiski pamatotu prasību iesniegšanu.

4.4.4.

Kompetentas patērētāju un tirdzniecības apvienības dabiski kandidē uz cietušo lomu pārstāvības prasībās. Komisijas baltajā grāmatā nepārprotami atļauts arī pilnvarotām tirdzniecības apvienībām iesniegt pārstāvības prasības savu locekļu vārdā. Tā kā arī citām atzītām organizācijām, kas atbilst noteiktiem standartiem, varētu būt likumīgi iemesli iesniegt kolektīvo prasību, būtu rūpīgi jāizvērtē, vai tas var izraisīt situāciju, kurā par vienu pārkāpumu tiek iesniegtas vairākas sakritīgas prasības. Būtu ieteicama cietušo pārstāvība ar vienu kopīgu pārstāvi, lai prasība būtu efektīvāka.

4.5.1.

EESK principā piekrīt Komisijai, ka valstu konkurences iestāžu galīgie lēmumi, ar ko minētā iestāde konstatē pārkāpumu, uzskatāmi par neapstrīdamu pārkāpuma pierādījumu turpmākajos civilās tiesvedības procesos. Tā uzskata, ka valstu tiesas ir vispiemērotākajā situācijā, lai izvērtētu cēloņsakarību starp pārkāpumu un pieprasīto zaudējumu atlīdzību, un tām jāpaliek vienīgajām, kas tiesīgas to darīt.

4.5.2.

EESK arī norāda, ka valstu konkurences iestāžu galīgo lēmumu nozīmīgums ir iemesls veltīt pienācīgu uzmanību kontroles mehānismu un procesuālo garantiju saskaņošanas līmenim dalībvalstīs.

4.6.1.

Dažās dalībvalstīs cēloņsakarība starp vainu un nodarīto kaitējumu ir civiltiesiskās atbildības pamatelements, un prasītājam ir jāpierāda gan savas tiesības uz zaudējumu atlīdzību, gan atbildētāja vaina. EESK iesaka Komisijai ņemt vērā šīs atšķirības, jo tās izriet no valstu tiesību sistēmu vēsturiskās attīstības. EESK mudina Komisiju nodrošināt, lai visi turpmākie regulējumi garantē taisnīgu tiesas procesu, kura mērķis ir ātra un efektīva zaudējumu atlīdzināšana, pamatojoties uz atbilstošiem pierādījumiem.

4.7.1.

Iecietības programmām ir ievērojama ietekme uz daudziem atklātajiem karteļiem, kā arī nozīmīga preventīva iedarbība. Tādēļ cietušo interesēs pirmām kārtām ir minēto programmu netraucēta darbība. Risks, ka konfidenciāla informācija nonāks atklātībā, negatīvi iespaidotu karteļu atklāšanu un vienlaikus arī cietušo iespējas pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu. Tādēļ EESK atzinīgi vērtē priekšlikumus, kuru mērķis ir saglabāt iecietības programmu efektivitāti. Tomēr ar iecietības programmu palīdzību karteļu dalībnieki nebūtu pārmērīgi jāaizsargā pret to nelikumīgās rīcības dēļ radītajām civiltiesiskajām sekām, tādējādi kaitējot cietušajiem.

4.8.1.

Baltajā grāmatā izvirzītas dažādas pieejas, kā zaudējumu atlīdzināšanas prasības iesniedzējiem samazināt ar tiesāšanos saistīto finansiālo risku. EESK piekrīt uzskatam, ka tiesisko darbību nesamērīgas izmaksas nedrīkstētu būt šķērslis tiesībām saņemt kompensāciju. EESK ir izteikusi viedokli par šo darbību izmaksām atzinumā par zaļo grāmatu (10).

4.8.2.

Baltajā grāmatā izteikts aicinājums dalībvalstīm pārskatīt savus izmaksu attiecināšanas noteikumus un valstu tiesām nodrošināt iespēju izņēmuma gadījumos atkāpties no “zaudētājs maksā” principa, ko pašlaik pielieto lielākajā daļā valstu tiesību sistēmu. EESK aicina Komisiju veltīt pienācīgu uzmanību līdzekļiem, ar kuru palīdzību nodrošināt gan taisnīgu piekļuvi tiesām, gan arī prasību pamatotību minētajā saistībā.

4.8.3.

EESK uzskata, ka būtu lietderīgi, ja dalībvalstis izskatītu savus noteikumus par tiesvedības izmaksām un ja Komisija izskatītu spēkā esošo praksi visā ES. Vajadzētu nodrošināt, lai prasītāji, kuru prasība ir pamatota, varētu sākt zaudējumu atgūšanas tiesvedību un viņus no tā neatturētu tiesvedības izmaksas, neskarot tādu tiesvedības noteikumu izstrādāšanu, kas sekmē mierizlīgumu, lai samazinātu izdevumus.

4.8.4.

EESK atgādina, ka nav vēlams ieviest līdzdalības honorāru sistēmu, kas būtu pretrunā Eiropas tiesiskajām tradīcijām. EESK savā iepriekšējā atzinumā (11) ir konstatējusi, ka minētā sistēma lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu ir aizliegta ar likumu vai juristu rīcības kodeksiem.

4.8.5.

Visbeidzot, EESK uzskata, ka varbūtējo prasības iesniedzēju informēšanu un apzināšanu varētu veikt efektīvi un par saprātīgām izmaksām, izmantojot publisku elektronisku Eiropas prasību reģistru, kas būtu pieejams cietušajiem visā Eiropas Savienībā.