19.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 41/10

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par nodokļu režīmu attiecībā uz zaudējumiem pārrobežu situācijās (COM(2006)0824),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Nodokļu un muitas politikas ieguldījumu Lisabonas stratēģijā (COM(2005)0532),

—

ņemot vērā attiecīgo Eiropas Kopienu Tiesas praksi, jo īpaši lietu C-250/95, Futura Participations SA un Singer pret Administration des contributions  (1), C-141/99, AMID pret Belgische Staat  (2), apvienotās lietas C-397/98 un C-410/98 Metallgesellschaft Ltd. un citi pret Commisioners of Inland Revenue un HM Attorney General  (3), C-446/03, Marks & Spencer plc pret David Halsey (HM Inspector of Taxes)  (4), un C-231/05, Oy AA  (5),

—

ņemot vērā Padomes 1994. gada 22. septembra Direktīvu 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (6),

—

ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 13. decembra rezolūciju par uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem Eiropas Savienībā — kopēja konsolidēta uzņēmuma peļņas nodokļa bāze (7),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Īstenojot Kopienas programmu labākai izaugsmei un nodarbinātībai un stiprākai ES uzņēmumu konkurētspējai — 2006. gadā sasniegtais un turpmākie pasākumi kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) priekšlikuma sagatavošanā”(COM(2007)0223),

—

ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 4. septembra rezolūciju par Vienotā tirgus noteikumu pārskatīšanu — šķēršļu un neefektivitātes novēršana, veicot labāku īstenošanu un izpildi (8),

—

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—

ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A6-0481/2007),

A.

tā kā dalībvalstu nodokļu sistēmām aizvien vairāk jārēķinās ar ekonomikas globalizāciju un jāievēro iekšējā tirgus noteikumi un darbība, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus attiecībā uz izaugsmi un konkurētspēju;

B.

tā kā ekonomikas globalizācija ir palielinājusi nodokļu konkurenci tādējādi, ka rūpnieciski attīstītajās valstīs pēdējo 30 gadu laikā ir strauji samazinājušās vidējās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes;

C.

tā kā kopš pēdējās Eiropas Savienības paplašināšanās nodokļa likmes samazinās straujāk un tā kā ir skaidri vērojama tendence, ka dalībvalstīs tiek ieviestas īpašas nodokļu sistēmas, it īpaši mobilu uzņēmumu piesaistīšanai;

D.

tā kā 27 dažādu nodokļu sistēmu pastāvēšana ES kavē iekšējā tirgus netraucētu darbību, rada nozīmīgas papildu izmaksas pārrobežu tirdzniecībai un uzņēmējdarbībai vadības un atbilstības nodrošināšanas ziņā, apgrūtina uzņēmumu pārstrukturēšanu un ir iemesls nodokļu dubultai uzlikšanai;

E.

tā kā ar dažādo valstu korporatīvo nodokļu likumu ievērošanu saistīto izmaksu samazināšana, noteikumu pārskatāmība, nodokļu sistēmu radīto, pārrobežu darbību kavējošo šķēršļu novēršana un vienādu konkurences apstākļu nodrošināšana ES uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, var veicināt ekonomikas izaugsmi visā Eiropas Savienībā, radot dinamisku uzņēmējdarbības vidi;

F.

tā kā atbilstīga nodokļu koordinācija ES mērogā, necenšoties saskaņot nodokļu likmes, var palīdzēt izvairīties no konkurences izkropļojumiem un radīt priekšrocības, kas kļūtu vēl pieejamākas uzņēmumiem, to darbiniekiem, patērētājiem, dalībvalstīm un iedzīvotājiem;

G.

tā kā Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai ir nepieciešama dalībvalstu nodokļu politikas lielāka koordinācija;

H.

tā kā dalībvalstis parasti mēģināja saskaņot savus nodokļu režīmus, veidojot plašu divpusēju nodokļu nolīgumu sistēmu, kas pilnībā neaptver tādus jautājumus kā pārrobežu zaudējumi; tā kā Eiropas Savienībā divpusēja pieeja ir mazāk iedarbīga un nodrošina mazāku atbilstību, nekā daudzpusēja un koordinēta pieeja; tā kā kopēja ES pieeja uz konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes — kā priekšlikums par KKUINB — ir vispiemērotākais risinājums pārrobežu peļņas un zaudējumu kompensēšanai iekšējā tirgū un ar to uzlabos pārredzamību, ieguldījumus un konkurētspēju;

I.

tā kā dalībvalstis īsteno dažādus noteikumus attiecībā uz nodokļu atvieglojumu piešķiršanu par filiāļu, meitas uzņēmumu un uzņēmumu grupu struktūrvienību ciestajiem zaudējumiem, tādējādi iekšējā tirgū kropļojot uzņēmējdarbības lēmumus un ieguldījumu politiku, kas rada sekas attiecībā uz to ilgtermiņa stratēģijām un nodokļu ieņēmumiem;

J.

tā kā patiesībā visās nodokļu sistēmās Eiropas Savienībā peļņa un zaudējumi ar nodokļiem tiek aplikti asimetriski, citiem vārdiem sakot, nodokļus no pelņas iekasē tajā nodokļu gadā, kad peļņa gūta, savukārt zaudējumu nodokļu vērtību automātiski neatmaksā laikā, kad zaudējums radies; tā kā pēdējā laikā Eiropas Kopienu Tiesas praksē šis laika faktors un tā nozīme attiecībā uz pieaugošajiem pārrobežu ieguldījumiem Eiropas Savienībā netiek pienācīgi analizēti;

K.

tā kā pārrobežu nodokļu atvieglojuma režīma piemērošana zaudējumiem būtu līdzvērtīga tam, ja dažās dalībvalstīs atteiktos no nodokļu ieņēmumiem bez noteikta juridiskā nodrošinājuma;

L.

tā kā mātes uzņēmuma tīrajā peļņā automātiski tiek ņemti vērā tās iekšzemes filiāļu ciestie zaudējumi, bet stāvoklis nav tik skaidrs attiecībā uz zaudējumiem, kas radušies ārvalstu filiāļu, kā arī uzņēmuma grupas iekšzemes un ārvalstu locekļiem;

M.

tā kā pārrobežu zaudējumu segšanas trūkums apgrūtina iekļūšanu dažos tirgos, radot priekšrocības uzņēmumu dibināšanai lielās dalībvalstīs, kur iekšzemes tirgus apmēri ir pietiekami, lai palīdzētu amortizēt iespējamos zaudējumus;

N.

tā kā aprakstītā situācija nostāda mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) neizdevīgā stāvoklī, jo tie nav tik spējīgi veikt pārrobežu ieguldījumus, neesot skaidrībā par zaudējumu segšanu un bieži ciestajiem darbības uzsākšanas zaudējumiem,

1.

pauž nopietnas bažas par negatīvo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību, ko rada dalībvalstu atšķirīgie risinājumi pārrobežu zaudējumu gadījumos;

2.

atzīmē, ka ikviens pasākums, kas apgrūtina brīvību veikt uzņēmējdarbību, ir pretrunā ar EK Līguma 43. pantu un tādēļ tā atcelšanai jāparedz konkrēti šim mērķim paredzēta rīcība; atgādina, ka atšķirīgi uzņēmuma nodokļu režīmi apgrūtina iekļūšanu dažādos vietējos tirgos un pienācīgu iekšējā tirgus darbību, ES līmenī kropļo konkurenci un neļauj uzturēt vienādus konkurences apstākļus uzņēmumiem, tādēļ šai problēmai jāpievērš īpaša uzmanība;

3.

uzskata, ka ES līmeņa mērķtiecīgai rīcībai attiecībā uz nodokļu samazinājumu pārrobežu zaudējumu gadījumos būtu labvēlīga ietekme uz iekšējā tirgus darbību;

4.

pauž atbalstu Komisijas paziņojumam par nodokļu režīmu zaudējumiem pārrobežu situācijās, uzskatot to par nozīmīgu soli šīs problēmas risināšanā un aicina dalībvalstu starpā veikt attiecīgu grafiku un risinājumu koordinēšanu;

5.

uzsver, ka jebkuri mērķpasākumi pārrobežu zaudējumu segšanas ieviešanai jādefinē un jāīsteno, balstoties uz daudzpusēju kopēju pieeju un dalībvalstu koordinētu darbību, lai nodrošinātu saskaņotu iekšējā tirgus attīstību; atgādina, ka šādi mērķpasākumi ir pagaidu risinājums līdz KKUINB pieņemšanai; uzskata, ka KKUINB ir vispiemērotākais visaptverošais ilgtermiņa risinājums nodokļu šķēršļiem, kas saistīti ar pārrobežu peļņas un zaudējumu kompensēšanu, kā arī iekšējo cenu noteikšanai un pārrobežu apvienošanās, pārņemšanas un pārstrukturēšanas darbībām, un iekšējā tirgus sasniegumiem tā pievienos godīgu konkurenci;

6.

norāda, ka dažas dalībvalstis piemēro atšķirīgas metodes dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanai, vai nu kreditējot ārvalstīs samaksātos nodokļus (kredīta metode), vai arī atbrīvojot ārvalstīs gūtos ienākumus no nodokļu bāzes (atbrīvojuma metode); atzīmē, ka tikai dažas no tām dalībvalstīm, kuras piemēro atbrīvojuma metodi, neparedz zaudējumu segšanu, kas radušies ārvalstīs izvietotām filiālēm;

7.

vērš uzmanību uz to, ka gadījumos, kad zaudējumi radušies pastāvīgiem uzņēmumiem, tos nedrīkst atrēķināt no galvenā uzņēmuma peļņas, un, salīdzinot ar iekšzemes situāciju, šeit ir atšķirīga pieeja, un tas traucē brīvību veikt uzņēmējdarbību;

8.

uzskata, ka rīcībai par labu uzņēmumu grupām, kuras darbojas vairākās dalībvalstīs, jābūt prioritātei, jo tieši šīs grupas cieš no atšķirīgiem risinājumiem pārrobežu zaudējumu gadījumos, bet ne uzņēmumu grupas, kas veic uzņēmējdarbību vienā dalībvalstī;

9.

uzskata, ka nesabalansētība, ko rada valstu atšķirīgās sistēmas, jo īpaši kaitē MVU salīdzinājumā ar to potenciālajiem konkurentiem, un tāpēc prasa Komisijai šajā jomā veikt īpašus pasākumus;

10.

atgādina, ka pastāv daži vispārēji pasākumi attiecībā uz zaudējumu segšanu starp dažādās dalībvalstīs izvietotiem meitas uzņēmumiem un mātes uzņēmumiem (grupām) un tādēļ uzņēmumu grupās zaudējumus neņem vērā automātiski, kā tas notiek atsevišķā uzņēmumā;

11.

norāda, ka daudzas dalībvalstis ir ieviesušas iekšzemes zaudējumu segšanas sistēmu grupām, tādējādi patiesībā uzskatot tās par vienu vienību, bet tikai dažas šo principu piemēros arī pārrobežu gadījumos; atgādina, ka pārrobežu grupām paredzētas zaudējumu segšanas sistēmas trūkums var negatīvi ietekmēt ieguldījumu lēmumus gan attiecībā uz grupas darbības vietu, gan tās juridisko veidu (filiāle vai meitas uzņēmums);

12.

atzīst, ka ir grūti vienkārši attiecināt iekšzemes nodokļu režīmu arī uz pārrobežu situācijām, jo ir atšķirīgas nodokļu bāzes;

13.

mudina atzīt pārrobežu zaudējumu segšanas nozīmi, lai gan ir jānorāda, ka jāturpina sīkāk noteikt pārrobežu zaudējumu segšanas sistēmu; ierosina lemt par to, vai pārrobežu zaudējumu segšana būtu jāierobežo līdz meitasuzņēmumiem attiecībā uz mātes uzņēmumu vai otrādi un tādēļ rūpīgi izvērtēt tādas sistēmas ietekmi uz budžetu, kurā meitasuzņēmumu peļņa drīkst kompensēt mātes uzņēmuma zaudējumus;

14.

uzskata, ka Eiropas Kopienu Tiesas spriedums Marks & Spencer lietā atzīst dalībvalstu tiesības saglabāt savas nodokļu sistēmas, it īpaši ņemot vērā bažas par iespējamu izvairīšanos no nodokļa maksāšanas;

15.

atzīmē, ka Eiropas Kopienu Tiesas spriedums Oy AA lietā liecina par to, ka dažādu valstu nodokļu sistēmās ir atšķirīga pieeja zaudējumiem un tādējādi nav skaidrs, vai šos zaudējumus vienai grupai var konsolidēt visos pārrobežu gadījumos, pat ja šie zaudējumi ir galīgie, un tādējādi rada nesamērīgu situāciju, kā tas norādīts Marks & Spencer lietā;

16.

uzskata, ka attieksmei pret uzņēmumu grupām jābūt pēc iespējas vienlīdzīgai neatkarīgi no tā vai tās darbojas vairākās dalībvalstīs, vai arī tikai vienā dalībvalstī; uzsver, ka situācijās, kad pārrobežu zaudējumi radušies ārvalstu meitasuzņēmumiem, jāizvairās no nodokļu dubultas uzlikšanas mātes uzņēmumam, jālīdzsvaro nodokļu iekasēšanas pilnvaru sadalījums starp dalībvalstīm, jānovērš dubulta zaudējumu atlīdzināšana un jānovērš izvairīšanās no nodokļu nemaksāšanas;

17.

uzskata, ka būtu lietderīgi uzsākt diskusiju par uzņēmumu grupu definīciju un īpašībām Eiropas Savienībā, ņemot vērā to, ka pastāv kopīgas Eiropas iestādes, piemēram, “Eiropas uzņēmums” un “Eiropas kooperatīvā sabiedrība”, tomēr necenšoties attiecināt pārrobežu zaudējumu segšanas pasākumu darbības jomu tikai uz šādām iestādēm;

18.

atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi definēt “uzņēmumu grupas” jēdzienu, lai novērstu to, ka uzņēmumi patvaļīgi sadala peļņu un zaudējumus ES dalībvalstīs; uzskata, ka uzņēmumu grupas definēšanas nolūkos var būt lietderīgi noteikt uzņēmumos īpašus kritērijus, kas paredzēti Direktīvā 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās;

19.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumā par nodokļu režīmu attiecībā uz zaudējumiem pārrobežu situācijās ieteiktos trīs izvēles risinājumus; pauž atbalstu mērķpasākumiem, kas ārvalstu meitas uzņēmumiem ļaus efektīvi un nekavējoties atskaitīt zaudējumus (ikgadējos, bet ne vienkārši galīgos, kā Marks and Spencer lietā), kurus atgūs, tiklīdz meitasuzņēmums atkal gūst peļņu, uzliekot atbilstīgu papildu nodokli mātes uzņēmumam;

20.

lai šos priekšlikumus varētu īstenot, novēršot nodokļu nemaksāšanu, iesaka nolemt, vai būtu lietderīgi izveidot automātisku informācijas apmaiņas sistēmu, kas būtu līdzīga PVN informācijas apmaiņas sistēmai (VIES), lai dalībvalstis varētu pārbaudīt, vai pastāv negatīvas nodokļu bāzes, ko meitasuzņēmumi ir deklarējuši citās dalībvalstīs;

21.

tomēr mudina Komisiju izpētīt turpmākās iespējas nodrošināt uzņēmumiem konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi to darbībai visā ES;

22.

norāda, ka turpmākai rūpīgai analīzei ir milzīga nozīme, novērtējot, ciktāl ierosinātā pārrobežu zaudējumu atlīdzināšanas sistēma veicinātu MVU pārrobežu darbību;

23.

norāda, ka atsevišķu dalībvalstu veikts mērķpasākums attiecībā uz nodokļu piemērošanu zaudējumiem pārrobežu situācijās viens pats vēl neatrisina problēmu par konkurences traucējumiem un augstām atbilstības izmaksām tādiem ES uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, un tas izriet no tā, ka saglabājas 27 atšķirīgas nodokļu sistēmas;

24.

uzsver nepieciešamību dalībvalstīm rīkoties koordinēti, ieviešot mērķpasākumus pārrobežu zaudējumu segšanai kāda uzņēmumā vai grupā; atgādina, ka ir nepieciešama ciešāka nodokļu jautājumu koordinēšana dalībvalstu starpā, un aicina Komisiju uzņemties aktīvu lomu;

25.

atbalsta Komisijas centienus izveidot visai ES kopēju konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB); atzīmē, ka KKUINB nodrošinās lielāku pārredzamību un efektivitāti, ļaujot uzņēmumiem darboties saskaņā ar vieniem un tiem pašiem noteikumiem gan pašu valstī, gan ārvalstīs, radot vienādus konkurences apstākļus un palielinot ES uzņēmumu konkurētspēju, palielinās pārrobežu tirdzniecības un ieguldījumu apjomu, tādējādi radot nosacījumus, lai pilnībā baudītu priekšrocības, ko attiecībā uz ieguldījumiem un izaugsmi sniedz iekšējais tirgus, turklāt būtiski samazinās administratīvo slogu un atbilstības izmaksas, kā arī nodokļu nemaksāšanas un krāpšanas iespējas;

26.

atgādina, ka KKUINB paredz kopīgus noteikumus attiecībā uz nodokļu bāzi un nekādi neskar dalībvalstu brīvību arī turpmāk noteikt pašām savas nodokļu likmes;

27.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri sākt KKUINB piemērošanu pat ciešākas sadarbības kontekstā; tomēr norāda, ka šis ir otrais labākais risinājums, jo, nepastāvot vispārējai ES mēroga sistēmai, var daļēji mazināties pārredzamības un zemāku administratīvo izmaksu sniegtās priekšrocības;

28.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.