—

Francijas valdības vārdā – A. Daly un D. Colas, pārstāvji,

—

Grieķijas valdības vārdā – E. Tsaousi un K. Georgiadis, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – L. Grønfeldt un F. Dintilhac, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Regulas (EK) Nr. 1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās (OV 2005, L 309, 9. lpp.), 3. panta 1. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV 2006, L 105, 1. lpp.), 4. panta 1. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp Oussama El Dakkak un Intercontinental SARL, no vienas puses, un administration des douanes et droits indirects [Muitas un netiešo nodokļu administrāciju] (Francija), no otras puses, saistībā ar to prasībām par kaitējuma atlīdzināšanu, kas tiem esot nodarīts sakarā ar to, ka šī administrācija ir izņēmusi skaidru naudu, kuru O. El Dakkak pārvadāja, esot tranzītā Ruasī Šarla de Golla [Roissy-Charles‑de‑Gaulle] (Francija) lidostā, pamatojoties uz to, ka viņš šo naudu nebija deklarējis.

3

Regulas Nr. 1889/2005 preambulas 2. un 4.–6. apsvērums ir formulēti šādi:

[..]

4

Šīs regulas 1. panta 1. punktā ir noteikts:

“Šī regula papildina Direktīvu [91/308] attiecībā uz darījumiem, ko veic ar kredītiestāžu, finanšu iestāžu un dažu profesionālo darbību starpniecību, nosakot saskaņotus noteikumus par kontroli, ko kompetentas iestādes veic attiecībā uz skaidras naudas ievešanu Kopienā vai izvešanu no tās.”

5

Minētās regulas 3. panta 1. punktā ir noteikts:

“Jebkura fiziska persona, kura iebrauc Kopienā vai izbrauc no tās un kurai ir skaidra nauda EUR 10000 apmērā vai vairāk, saskaņā ar šo regulu deklarē šo summu tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, caur kuru minētā persona iebrauc Kopienā vai izbrauc no tās. Pienākums deklarēt nav izpildīts, ja sniegtā informācija ir neprecīza vai nepilnīga.”

6

Šīs pašas regulas 4. panta 2. punktā ir paredzēts:

“Ja nav ievērots 3. pantā paredzētais deklarēšanas pienākums, skaidru naudu var aizturēt ar administratīvu lēmumu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.”

7

Regulas Nr. 562/2006 1. pantā ir noteikts:

“Šī regula paredz, ka neveic to personu robežkontroli, kuras šķērso iekšējās robežas starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Tajā ir ietverti noteikumi par to personu robežkontroli, kuras šķērso Eiropas Savienības dalībvalstu ārējās robežas.”

8

Šīs regulas 4. panta 1. punktā ir noteikts:

“Ārējās robežas var šķērsot tikai robežšķērsošanas vietās un noteiktā darbalaikā. Robežšķērsošanas vietās, kas nav atvērtas visu diennakti, darbalaiks ir skaidri norādīts.

Dalībvalstis dara Komisijai zināmu savu robežšķērsošanas vietu sarakstu saskaņā ar 34. pantu.”

9

Intercontinental uzdeva O. El Dakkak pārvest ASV dolārus (USD) no Kotonū [Cotonou] (Benina) uz Beirūtu [Beirut] (Libāna), izmantojot tranzīta lidojumu caur Ruasī Šarla de Golla lidostu.

10

2010. gada 9. decembrīO. El Dakkak tranzīta laikā šajā lidostā pie iekāpšanas vārtiem ceļā uz Beirūtu viņu pārbaudīja muitas darbinieki. Tā kā šie darbinieki konstatēja, ka O. El Dakkak skaidrā naudā līdzi bija EUR 3900 un USD 1607650 (aptuveni EUR 1511545), viņš tiem uzrādīja Beninas Republikas muitas dienestos aizpildītu deklarāciju.

11

Pēc šīs pārbaudes O. El Dakkak aizturēja muita, bet pēc tam izmeklēšanas tiesnesis veica pārbaudi saistībā ar līdzekļu deklarēšanas pienākuma neizpildi un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

12

O. El Dakkak pārvadātā skaidrā nauda tika nodota glabāšanā, un pēc tam Muitas un netiešo nodokļu administrācija to aizzīmogoja.

13

Ar 2011. gada 11. maija spriedumu chambre d’instruction de la cour d’appel de Paris [Parīzes apelācijas tiesas Krimināllietu kolēģija] (Francija) atzina procesu kopumā par spēkā neesošu sakarā ar ieinteresētās personas aizturēšanas prettiesiskumu un uzdeva atdot atpakaļ aizzīmogotos naudas līdzekļus.

14

Ar 2012. gada 2. aprīļa vēstuli kompetentā administrācija norādīja O. El Dakkak, ka tā veiks izņemto euro un izņemtajiem ASV dolāriem atbilstošās summas euro, kā arī procentuālas daļas no atlaides par apkalpošanas izmaksām atmaksu.

15

O. El Dakkak un Intercontinental cēla prasību tribunal d’instance Aulnay-sous‑Bois [Olnesubuā pirmās instances tiesā] (Francija) un pēc tam cour d’appel de Paris [Parīzes Apelācijas tiesā] par tiem nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, uzsverot, ka Muitas un netiešo nodokļu administrācijai nebija pamata konstatēt O. El Dakkak deklarēšanas pienākuma pārkāpumu, jo šim pēdējam tāda pienākuma nebija.

16

Pēc tam, kad ar 2014. gada 25. marta spriedumu cour d’appel de Paris O. El Dakkak prasību noraidīja, viņš iesniedza kasācijas sūdzību iesniedzējtiesā.

17

Šādos apstākļos Cour de cassation (Francija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [..] Regulas [..] Nr. 1889/2005 3. panta 1. punkts un [..] Regulas [..] Nr. 562/2006 [..] 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uz trešās valsts valstspiederīgo, kurš atrodas lidostas starptautiskajā tranzīta zonā, neattiecas [..] Regulas [..] Nr. 1889/2005 3. panta 1. punktā noteiktais deklarēšanas pienākums vai, gluži pretēji, šim valstspiederīgajam ir jāpilda šis pienākums, jo viņš ir šķērsojis [Savienības] ārējo robežu kādā no robežšķērsošanas punktiem, kā ir paredzēts [..] Regulas [..] Nr. 562/2006 4. panta 1. punktā?”

18

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 1889/2005 3. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais deklarēšanas pienākums ir piemērojams kādas dalībvalsts lidostas starptautiskajā tranzīta zonā tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkotie, kuros fiziska persona ir ieceļojusi šajā zonā, izkāpjot no gaisa kuģa no kādas trešās valsts, un tajā uzturas pirms iekāpšanas citā gaisa kuģī uz kādu citu trešo valsti.

19

Šī deklarēšanas pienākuma piemērojamības noteikšana ir balstīta uz šī paša 3. panta 1. punktā paredzētā jēdziena “fiziska persona, kura iebrauc [Savienībā] vai izbrauc” no tās, interpretāciju.

20

Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka Regulā Nr. 1889/2005 šis jēdziens nav definēts.

21

Tādējādi minētais jēdziens nav divdomīgs un ir jāsaprot tā parastajā nozīmē, proti, kā tāds, kurā ir atsauce uz fiziskas personas pārvietošanos no kādas vietas, kas neietilpst Savienības teritorijā, uz kādu vietu, kura ietilpst šajā teritorijā, vai no pēdējās minētās vietas uz tādu vietu, kas neietilpst minētajā teritorijā.

22

Savienības teritorija atbilst ģeogrāfiskai teritorijai, kas ir paredzēta LES 52. pantā un LESD 355. pantā, kuros ir definēta Līgumu teritoriālā piemērošanas joma.

23

Ja nav sniegts precizējums par atvasināto tiesību akta teritoriālo piemērošanas jomu, tā ir jānosaka atkarībā no šīm tiesību normām, jo atvasinātajām tiesībām principā ir tāda pati piemērošanas joma kā pašiem Līgumiem un tās ir automātiski piemērojamas šajā jomā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2015. gada 15. decembris, Parlaments un Komisija/Padome, no C‑132/14 līdz C‑136/14, EU:C:2015:813, 76. un 77. punkts).

24

Pirmkārt, dalībvalstu lidostas ietilpst minētajā ģeogrāfiskajā teritorijā un tādējādi Savienības teritorijā.

25

Otrkārt, ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 1889/2005 noteikumos nav izslēgta tās 3. panta 1. punktā paredzētā deklarēšanas pienākuma piemērojamība minēto lidostu starptautiskajās tranzīta zonās un LES 52. pantā un LESD 355. pantā šīs zonas nav izslēgtas no Līgumu teritoriālās piemērošanas jomas, ne arī paredzēts izņēmums saistībā ar tām.

26

No tā izriet, ka tad, ja fiziska persona pārvietojas no vietas, kas neietilpst LES 52. pantā un LESD 355. pantā paredzētajā ģeogrāfiskajā teritorijā, uz vietu, kura tajā ietilpst, šī persona iebrauc Savienībā Regulas Nr. 1889/2005 3. panta 1. punkta izpratnē.

27

Tā tas ir tādas personas gadījumā, kas, tāpat kā O. El Dakkak, izkāpj no gaisa kuģa no kādas trešās valsts lidostā, kura atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, un uzturas šīs lidostas starptautiskajā tranzīta zonā pirms iekāpšanas citā gaisa kuģī uz citu trešo valsti.

28

Interpretācija, saskaņā ar kuru Regulas Nr. 1889/2005 3. panta 1. punktā paredzētais deklarēšanas pienākums ir piemērojams to lidostu starptautiskajās tranzīta zonās, kas atrodas Savienības teritorijā, arī atbilst ar šo regulu izvirzītajam mērķim.

29

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1889/2005 preambulas 2., 5. un 6. apsvērumu tās mērķis ir novērst, atturēt un izvairīties no nelikumīgi iegūtu līdzekļu ieviešanas finanšu sistēmā, kā arī to ieguldīšanas pēc legalizēšanas, tostarp ieviešot skaidras naudas ievešanas Savienībā vai izvešanas no tās obligātas deklarēšanas principu, kas ļauj iegūt informāciju par šīm darbībām (skat. spriedumu, 2015. gada 16. jūlijs, Chmielewski, C‑255/14, EU:C:2015:475, 18. punkts).

30

Šajā ziņā šīs regulas 3. panta 1. punktā jebkurai fiziskai personai, kura iebrauc Savienībā vai izbrauc no tās un kurai ir skaidra nauda EUR 10000 apmērā vai vairāk, ir paredzēts pienākums deklarēt šo naudas summu (skat. spriedumu, 2015. gada 16. jūlijs, Chmielewski, C‑255/14, EU:C:2015:475, 19. punkts).

31

Turklāt, kā izriet no Regulas Nr. 1889/2005 1. panta 1. punkta, lasot to kopā ar šīs regulas preambulas 1.–3. apsvērumu, šīs regulas mērķis saskanīgas, līdzsvarotas un noturīgas saimnieciskās darbības attīstības Savienībā veicināšanas kontekstā ir papildināt Direktīvu 91/308, nosakot saskaņotus noteikumus par kontroli, kas veicama attiecībā uz skaidras naudas ievešanu Savienībā vai izvešanu no tās (skat. spriedumu, 2015. gada 16. jūlijs, Chmielewski, C‑255/14, EU:C:2015:475, 17. punkts).

32

Šajā kontekstā ir arī jāatgādina, ka Tiesa ir atzinusi, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvas 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV 2005, L 309, 15. lpp.), ar ko tika aizstāta Direktīva 91/308, galvenais mērķis ir novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, kā tas izriet gan no tās nosaukuma un preambulas apsvērumiem, gan no tā, ka tā, tāpat kā Direktīva 91/308, kas bija spēkā pirms tās, tika pieņemta starptautiskā kontekstā, lai Savienībā piemērotu un padarītu saistošus Finanšu rīcības darba grupas (FATF), kas ir galvenā starptautiskā organizācija, kura darbojas cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ieteikumus (skat. spriedumu, 2013. gada 25. aprīlis, JyskeBank Gibraltar, C‑212/11, EU:C:2013:270, 46. punkts).

33

Tāpat kā Direktīva 91/308 un Direktīva 2005/60, arī Regula Nr. 1889/2005, kā tas izriet no tās preambulas 4. apsvēruma, tika pieņemta, lai ņemtu vērā papildu darbības, kas tiek veiktas citos starptautiskos forumos, it īpaši FATF, kuras 2004. gada 22. oktobra IX īpašajā ieteikumā valdības ir aicinātas paredzēt pasākumus, lai atklātu skaidras naudas fizisku pārvietošanu, tostarp deklarēšanas sistēmu vai citus izpaušanas pienākumus.

34

Tādējādi, kā ģenerāladvokāts to ir norādījis secinājumu 44. un 45. punktā, no Regulas Nr. 1889/2005 izvirzītā mērķa, no starptautiskā konteksta, kādā tā iekļaujas, kā arī no vajadzības nodrošināt šīs regulas 3. panta 1. punktā paredzētā deklarēšanas pienākuma profilaktisko un preventīvo mērķi izriet, ka šajā tiesību normā paredzētais jēdziens “fiziska persona, kas iebrauc [Savienībā] vai izbrauc” no tās, ir interpretējams plaši.

35

Ja minētā tiesību norma būtu interpretējama tādējādi, ka personām, kas atrodas kādas Savienības lidostas starptautiskajā tranzīta zonā, nav šī pienākuma, Regulā Nr. 1889/2005 paredzētās kontroles sistēmas attiecībā uz skaidras naudas ievešanu Savienībā vai izvešanu no tās efektivitāte un tādējādi tajā izvirzītā mērķa sasniegšana vismaz daļēji varētu būt apdraudētas.

36

Tas, vai kādas trešās valsts valstspiederīgais, kas atrodas kādas dalībvalsts lidostas starptautiskajā tranzīta zonā, ir šķērsojis Savienības ārējo robežu Regulas Nr. 562/2006 4. panta 1. punkta izpratnē, neietekmē iepriekš izklāstītos apsvērumus.

37

Šajā ziņā ir jānorāda, kā par to liecina konkrēti dažādi juridiskie pamati, balstoties uz kuriem tika pieņemta Regula Nr. 1889/2005 un Regula Nr. 562/2006, ka tām ir atšķirīgi priekšmeti un mērķi.

38

Kā tas jau tika norādīts šī sprieduma 31. punktā, Regulas Nr. 1889/2005 mērķis ir papildināt Direktīvu 91/308, nosakot saskaņotus noteikumus par kontroli, kas veicama attiecībā uz skaidras naudas ievešanu Savienībā vai izvešanu no tās, bet saskaņā ar Regulas Nr. 562/2006 1. pantu tajā ir paredzēts, ka netiek veikta to personu robežkontrole, kuras šķērso iekšējās robežas starp dalībvalstīm, un ir noteikti noteikumi par to personu robežkontroli, kas šķērso šo valstu ārējās robežas.

39

Turklāt Regulā Nr. 1889/2005 nav nevienas norādes, saskaņā ar kuru tās noteikumi būtu interpretējami, ņemot vērā Regulas Nr. 562/2006 noteikumus.

40

Tādējādi, ja ne vienā, ne otrā no šiem tiesību aktiem šajā ziņā nav skaidru noteikumu, Regulas Nr. 1889/2005 3. panta 1. punkta interpretācija nevar būt atkarīga no jēdziena “Savienības ārējās robežas šķērsošana” Regulas Nr. 562/2006 4. panta 1. punkta izpratnē interpretācijas.

41

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, dalībvalstu lidostu starptautiskās tranzīta zonas nedrīkst tikt izslēgtas no Regulas Nr. 1889/2005 3. panta 1. punkta piemērošanas jomas, līdz ar to, ja kādai fiziskai personai, kas izkāpj no gaisa kuģa no kādas trešās valsts kādā lidostā, kura atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, un uzturas šīs lidostas starptautiskajā tranzīta zonā pirms iekāpšanas citā gaisa kuģī uz citu trešo valsti, līdzi ir skaidra nauda EUR 10000 apmērā vai vairāk, kad tā iebrauc Savienībā, uz to attiecas Regulas Nr. 1889/2005 3. panta 1. punktā paredzētais deklarēšanas pienākums.

42

Šajā ziņā dalībvalstīm ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai ieinteresētās personas varētu izpildīt šo pienākumu tādos apstākļos, kas var nodrošināt tām pilnīgu tiesisko noteiktību.

43

Šajos apstākļos uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1889/2005 3. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais deklarēšanas pienākums ir piemērojams dalībvalsts lidostas starptautiskajā tranzīta zonā.

44

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Regulas (EK) Nr. 1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās, 3. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais deklarēšanas pienākums ir piemērojams dalībvalsts lidostas starptautiskajā tranzīta zonā.