—

Austrijas valdības vārdā – M. Fruhmann, pārstāvis,

—

Eiropas Komisijas vārdā – L. Nicolae un A. Tokár, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 23. panta 8. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu, piegādes valsts [publiskā iepirkuma] līgumu un pakalpojumu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp., un labojums – OV 2004, L 351, 44. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2011. gada 30. novembra Regulu (ES) Nr. 1251/2011 (OV L 319, 43. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva 2004/18”).

2

Šis lūgums ir ticis iesniegts tiesvedībā starp SC Enterprise Focused Solutions SRL (turpmāk tekstā – “EFS”) un Spitalul Județean de Urgență Alba Iulia (Albas Julijas reģionālā neatliekamās palīdzības slimnīca) par pēdējās minētās lēmumu, ar kuru noraidīts EFS iesniegtais piedāvājums publiskā iepirkuma procedūrā.

3

Direktīvas 2004/18 preambulas 2. apsvērumā ir noteikts:

“Piešķirot tādu līgumu slēgšanas tiesības, ko dalībvalstīs noslēdz valsts, reģionālo vai vietējo varas iestāžu un citu publisko tiesību subjektu uzdevumā, jāievēro Līgumā paredzētie principi, konkrēti brīva preču aprite, brīva uzņēmējdarbības veikšana un brīva pakalpojumu aprite, kā arī no tiem izrietošie principi, piemēram, vienādas iespējas, nediskriminēšana, savstarpēja atzīšana, proporcionalitāte un pārredzamība. Tomēr attiecībā uz valsts [publiskā iepirkuma] līgumiem, kuru summa pārsniedz kādu noteiktu vērtību, ieteicams izstrādāt tādus noteikumus šo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai paredzēto valsts procedūru koordinēšanai Kopienas līmenī, kuru pamatā ir minētie principi, un tas vajadzīgs, lai nodrošinātu līgumu efektivitāti un garantētu valsts iepirkuma atklātību konkurencei. Tādēļ šie koordinēšanas noteikumi jāskaidro gan saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem un principiem, gan saskaņā ar pārējiem Līguma noteikumiem.”

4

Atbilstoši šīs direktīvas 2. pantam “Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi”:

“Līgumslēdzējas iestādes pret visiem komersantiem izturas vienādi un nediskriminējoši un rīkojas pārredzami.”

5

Saskaņā ar Direktīvas 2004/18 7. panta b) punkta pirmo ievilkumu šī direktīva attiecas uz piegādes publiskā iepirkuma līgumiem, kuru vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā – “PVN”) ir vienāda ar EUR 200000 vai lielāka par to, ja slēgšanas tiesības piešķīrušas līgumslēdzējas iestādes, kas nav centrālās pārvaldes iestādes, kuras uzskaitītas šīs direktīvas IV pielikumā.

6

Jēdziens “tehniskās specifikācijas” Direktīvas 2004/18 VI pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā ir definētas šādi:

““tehniskā specifikācija” piegādes vai pakalpojumu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu gadījumā ir dokumentāra specifikācija, ko nosaka saistībā ar produkcijas vai pakalpojumu paredzētajiem raksturlielumiem, piemēram, kvalitāti, ekoloģisko īpašību līmeņus, projektēšanu visiem lietotājiem (ietverot pieejamību invalīdiem) un atbilstības novērtējumu, darbības rezultātus, produkcijas pielietojumu, drošību vai gabarītus, tostarp prasības attiecībā uz nosaukumu, ar kādu konkrēto produkciju pārdod, terminoloģiju, simboliem, testu un testa metodēm, iepakojumu, marķēšanu un etiķetēm, lietotājiem paredzētajiem norādījumiem, ražošanas procesiem un metodēm un atbilstības novērtēšanas procedūrām”.

7

Saskaņā ar šīs direktīvas 23. pantu:

“[..]

2.   Tehniskās specifikācijas dod pretendentiem vienādas piekļuves iespēju, un tās nerada nepamatotus šķēršļus valsts iepirkuma konkursa atklātībai.

3.   Neierobežojot obligātos valsts tehniskos noteikumus un tādā mērā, ciktāl tās ir saderīgas ar Kopienu tiesībām, tehniskās specifikācijas izsaka kādā no turpmākajiem veidiem:

[..]

8.   Izņemot tad, ja līguma priekšmets to attaisno, tehniskajās specifikācijās nemin konkrētus ražotājus vai avotus vai konkrētus procesus, vai tirdzniecības markas [preču zīmes], patentus, tipus, vai konkrētu izcelsmi, vai produkciju, kas labvēlīgi vai nelabvēlīgi ietekmē dažus uzņēmumus vai konkrētu produkciju. Izņēmuma gadījumos šādu norādi vai atsauci var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar 3. un 4. punktu; katrai šādai atsaucei pievieno vārdus “vai ekvivalents”.”

8

2013. gada 20. novembrīSpitalul Județean de Urgență Alba Iulia izsludināja publiskā iepirkuma procedūru tiešsaistē, lai piešķirtu tiesības noslēgt iepirkuma līgumu, lai piegādātu skaitļošanas sistēmas un materiālus. Šī iepirkuma aptuvenā vērtība bija 259750 Rumānijas lejas (RON) bez PVN. Šī summa bija līdzvērtīga gandrīz EUR 58600.

9

Iepirkuma dokumentācijā saistībā ar skaitļošanas sistēmas centrālo iekārtu bija precizēts, ka procesoram bija jāatbilst “vismaz” procesoram “Intel Core i5 3,2 GHz vai ekvivalents”.

10

EFS iesniegtajā piedāvājumā bija iekļauts AMD preču zīmes Quad Core A8‑5600k veida procesors, kuram ir seši kodoli, standarta frekvence ir 3,6 GHz un turbo frekvence –3,9 GHz.

11

Šis piedāvājums tika noraidīts, jo tas neatbilda iepirkuma tehniskajām specifikācijām. Līgumslēdzēja iestāde izdarīja šo secinājumu pēc tam, kad pēc iepazīšanās ar preču zīmes “Intel” tīmekļa vietni bija konstatējusi, ka šis ražotājs vairs neražo un nepiegādā Core i5 ar pirmās un otrās paaudzes frekvenci 3,2 GHz (Core i5‑650) procesoru veidu, lai arī tie joprojām ir pieejami tirdzniecībā, un ka šī paša veida procesori, kurus šobrīd ražo šis pats ražotājs un kuriem ir frekvence vismaz 3,2 GHz, bija trešās paaudzes procesori. Tieši salīdzinājumā ar šo trešās paaudzes procesoru, kuru tehniskie parametri ir augstāki nekā EFS ieteiktajam procesoram, šis procesors tika atzīts par neatbilstīgu iepirkuma tehniskajām specifikācijām.

12

EFS iesniedza sūdzību Consiliul Național de Soluționare a Contestațiilor (Valsts padome sūdzību izskatīšanas jomā) par lēmumu, ar kuru tika noraidīts tās piedāvājums, uzskatot, ka šajā piedāvājumā paredzētā procesora tehniskie parametri ir augstāki par tā procesora parametriem, kurš minēts iepirkuma tehniskajās specifikācijās, proti, Intel Core i5‑650 ar 3,2 GHz. Nav strīda par to, ka EFS piedāvātais procesors faktiski ir labāks nekā “Intel” preču zīmes Core i5‑650 veida procesors. Tā kā šī sūdzība tika noraidīta ar 2014. gada 11. februāra lēmumu, prasītāja pamatlietā vērsās Curtea de Apel Alba Iulia (Albas Julijas apelācijas tiesa), ceļot prasību par šo lēmumu.

13

Šajā kontekstā Curtea de Apel Alba Iulia nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [..] Direktīvas 2004/18 [..] 23. panta 8. punkts ir interpretējams tādējādi, ka, ja līgumslēdzēja iestāde definē tās preces tehniskās specifikācijas, kas ir publiskā iepirkuma līguma priekšmets, atsaucoties uz konkrētu preču zīmi, pretendenta piedāvātās preces īpašības, kuras ir prezentētas kā ekvivalents, ir jānovērtē, tikai ņemot vērā to preču [īpašības], kuras šobrīd ražo [ražotājs, kura prece tika minēta attiecīgajā tehniskajā specifikācijā], vai arī var ņemt vērā šīs īpašības saistībā ar [šī ražotāja] precēm, kas pastāv tirgū, bet kuru ražošana ir izbeigta?”

14

Iesākumā ir jānorāda, ka iesniedzējtiesas pamatā ir pieņēmums, ka Direktīva 2004/18 ir piemērojama pamatlietā, tomēr nenorādot elementus, no kuriem izrietētu šī atvasinātā tiesību akta piemērojamība.

15

Jāatzīmē, ka Eiropas Savienības direktīvās par publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru koordinēšanu paredzētās īpašās stingrās procedūras ir piemērojamas vienīgi līgumiem, kuru vērtība pārsniedz katrā no šīm direktīvām skaidri paredzēto robežvērtību (spriedums SECAP un Santorso, C‑147/06 un C‑148/06, EU:C:2008:277, 19. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). Tādējādi Direktīvas 2004/18 23. panta 8. punkts, kura interpretācija ir lūgta Tiesai, nav piemērojams pamatlietā. Attiecīgā publiskā iepirkuma vērtība bez PVN ir EUR 58600, lai arī attiecīgā robežvērtība šīs direktīvas piemērošanai, kā noteikts tās 7. panta b) punktā, ir EUR 200000.

16

Tomēr ir jāuzskata, ka attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, uz kuru, ņemot vērā to vērtību, neattiecas minētās direktīvas piemērošanas joma, tomēr ir jāpiemēro LESD pamatnoteikumi un vispārējie principi, it īpaši vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas pilsonības dēļ principi, kā arī no tiem izrietošais pārskatāmības pienākums, ja vien šiem iepirkuma līgumiem ir zināmas starpvalstu intereses, ņemot vērā konkrētus objektīvus kritērijus (šajā ziņā skat. spriedumu Ordine degli Ingegneri della Provincia di Lecce u.c., C‑159/11, EU:C:2012:817, 23. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

17

Lai arī lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniedzējtiesa nesniedz tiešu norādi uz Savienības tiesību vispārējiem principiem, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka, lai tiesai, kas uzdevusi prejudiciālu jautājumu, sniegtu noderīgu atbildi, Tiesai ir jāņem vērā tādas Savienības tiesību normas, uz kurām valsts tiesa savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nav atsaukusies (šajā ziņā skat. spriedumu Medipac – Kazantzidis, C‑6/05, EU:C:2007:337, 34. punkts).

18

Šajā ziņā ir jākonstatē, ka iesniedzējtiesa nav konstatējusi nepieciešamos elementus, kas Tiesai ļautu pārbaudīt, vai pamatlietā pastāv noteiktas pārrobežu intereses. Taču ir jāatgādina, kā izriet no Tiesas Reglamenta 94. panta, ka Tiesai lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu jāspēj atrast faktu, uz kuriem balstīti jautājumi, izklāsts, kā arī jāspēj secināt pastāvošā saikne starp šīm ziņām un konkrētajiem jautājumiem. Tādējādi nepieciešamo elementu, kas ļauj veikt noteiktas pārrobežu intereses esamības pārbaudi, konstatējumi tāpat kā vispārīgi visi konstatējumi, kuri jāveic valstu tiesām un no kuriem ir atkarīga atvasināto tiesību aktu vai Savienības primāro tiesību piemērojamība, ir jāveic pirms vēršanās Tiesā (skat. spriedumu Azienda sanitaria locale n. 5 “Spezzino” u.c., C‑113/13, EU:C:2014:2440, 47. punkts).

19

Tomēr, ņemot vērā sadarbības garu, kas valda attiecībās starp valstu tiesām un Tiesu prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, šādu iepriekšēju iesniedzējtiesas konstatējumu attiecībā uz noteiktas pārrobežu intereses iespējamo esamību nepastāvēšana uzreiz neizraisa lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nepieņemamību, ja Tiesa, ņemot vērā no lietas materiāliem izrietošos elementus, uzskata, ka tā iesniedzējtiesai var sniegt lietderīgu atbildi. Tā tas it īpaši ir tad, ja lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir ietverti pietiekami attiecīgie elementi, lai izvērtētu šādas intereses iespējamo pastāvēšanu. Tomēr Tiesa atbildi sniedz vienīgi tad, ja iesniedzējtiesa, pamatojoties uz visu pamatlietas attiecīgo elementu detalizētu vērtējumu, var konstatēt noteiktas pārrobežu intereses pamatlietā esamību (šajā ziņā skat. spriedumu Azienda sanitaria locale n. 5 “Spezzino” u.c., C‑113/13, EU:C:2014:2440, 48. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

20

Attiecībā uz objektīviem kritērijiem, kas var liecināt par noteiktas pārrobežu intereses esamību, Tiesa jau ir nospriedusi, ka šādi kritēriji kopā ar būvdarbu izpildes vietu vai publiskā iepirkuma tehniskajiem rādītājiem tostarp var veidot konkrētā publiskā iepirkuma samērā nozīmīgu summu. Iesniedzējtiesa savā noteiktas pārrobežu intereses esamības visaptverošā vērtējumā var arī ņemt vērā citās dalībvalstīs reģistrēto saimnieciskās darbības subjektu celtās sūdzības ar nosacījumu, ka tiek pārbaudīts, ka šīs sūdzības ir reālas, nevis fiktīvas (skat. spriedumu Azienda sanitaria locale n. 5 “Spezzino” u.c., C‑113/13, EU:C:2014:2440, 49. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

21

Šajā gadījumā, lai gan iepirkumam ir niecīga vērtība un iesniedzējtiesa nav sniegusi skaidrojumu, ir jākonstatē, ka pamatlietā apspriestais iepirkums varētu norādīt uz noteiktu pārrobežu interesi, ņemot vērā pamatlietas faktus, it īpaši to, ka šī lieta attiecas uz skaitļošanas sistēmu un materiālu piegādi ar atsauci uz starptautiskas preču zīmes procesoru.

22

Tādējādi iesniedzējtiesai, ņemot vērā visus būtiskos faktus, kuri raksturo kontekstu, kurā iekļaujas tajā izskatīšanā iesniegtā lieta, detalizēti ir jāizvērtē, vai pamatlietā apspriestajam iepirkumam patiešām ir noteikta pārrobežu interese. Tieši ar nosacījumu, ka ir izpildīts šis kritērijs, ir izklāstīti turpmākie apsvērumi.

23

Līdz ar to prejudiciālais jautājums ir jāsaprot kā tāds, kurš saistībā ar iepirkumu, uz kuru neattiecas Direktīva 2004/18, bet kuram ir noteikta pārrobežu interese, ir par Līguma pamatnoteikumu un vispārējo principu, it īpaši vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu, kā arī no tiem izrietošā pārskatāmības pienākuma, sekām.

24

Turklāt ir jāuzsver, ka pamatlietā ražošanas izbeigšana ar pieejamības tirgū saglabāšanu attiecas nevis uz pretendenta piedāvāto produkciju, bet gan uz produkciju, kura ir minēta strīdīgajā tehniskajā specifikācijā. Tādējādi galvenais jautājums ir nevis tas, vai līgumslēdzēja iestāde, nekādi neprecizējot šo jautājumu pamatlietā apspriestā iepirkuma dokumentācijā, var prasīt, lai pretendenta piedāvātā produkcija joprojām tiktu ražota, bet gan tas, vai līgumslēdzēja iestāde, kura ir noteikusi tehnisku specifikāciju, atsaucoties uz konkrētas preču zīmes produkciju, var šīs pēdējās minētās produkcijas ražošanas izbeigšanas gadījumā izmainīt šo specifikāciju, atsaucoties uz salīdzināmu tās pašas preču zīmes produkciju, kuru šobrīd ražo un kuras īpašības ir citādas.

25

Attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem, kā arī pārskatāmības pienākumu jāatzīst, ka dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība, nosakot pasākumus, kuru mērķis ir ikvienā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā nodrošināt šo principu ievērošanu, kas jāievēro līgumslēdzējām iestādēm (skat. spriedumu Serrantoni un Consorzio stabile edili, C‑376/08, EU:C:2009:808, 31. un 32. punkts).

26

Pienākuma nodrošināt pārskatāmību galvenais mērķis ir garantēt, ka nepastāv līgumslēdzējas iestādes patvaļības risks (saistībā ar Direktīvas 2004/18 2. pantu skat. spriedumu SAG ELV Slovensko u.c., C‑599/10, EU:C:2012:191, 25. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

27

Taču šis mērķis netiktu sasniegts, ja līgumslēdzēja iestāde varētu neievērot nosacījumus, kurus tā pati ir paredzējusi. Tādējādi tai ir aizliegts mainīt piešķiršanas kritērijus līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras laikā. Vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem, kā arī pārskatāmības pienākumam šajā ziņā ir tāda pati iedarbība attiecībā uz tehniskajām specifikācijām.

28

Tātad vienlīdzīgas attieksmes princips un pārskatāmības pienākums aizliedz līgumslēdzējai iestādei noraidīt piedāvājumu, kas atbilst konkursa paziņojuma prasībām, pamatojoties uz minētajā konkursa paziņojumā neminētiem iemesliem (spriedums Medipac – Kazantzidis, C‑6/05, EU:C:2007:337, 54. punkts).

29

Līdz ar to līgumslēdzēja iestāde pēc paziņojuma par iepirkumu publicēšanas nevar veikt izmaiņas tehniskajā specifikācijā, kura attiecas uz kādu iepirkuma elementu, tādējādi pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus, kā arī pārskatāmības pienākumu. Šajā ziņā nav svarīgi, ka elements, kurš ir minēts šajā specifikācijā, joprojām tiek vai netiek ražots vai ir pieejams tirgū.

30

Tādējādi uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2004/18 23. panta 8. punkts nav piemērojams publiskajam iepirkumam, kura vērtība nesasniedz šajā direktīvā paredzēto piemērošanas slieksni. Tādā publiskā iepirkumā, kuram nav piemērojama minētā direktīva, bet kuram ir noteikta pārrobežu interese, kas ir jāizvērtē iesniedzējtiesai, Līguma pamatnoteikumi un vispārējie principi, it īpaši vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, kā arī no tiem izrietošais pārskatāmības pienākums, ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde nevar noraidīt piedāvājumu, kas atbilst paziņojuma par iepirkumu prasībām, pamatojoties uz minētajā paziņojumā neparedzētiem iemesliem.

31

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu, piegādes publiskā iepirkuma līgumu un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2011. gada 30. novembra Regulu (ES) Nr. 1251/2011, 23. panta 8. punkts nav piemērojams publiskajam iepirkumam, kura vērtība nesasniedz šajā direktīvā paredzēto piemērošanas slieksni. Tādā publiskā iepirkumā, kuram nav piemērojama minētā direktīva, bet kuram ir noteikta pārrobežu interese, kas ir jāizvērtē iesniedzējtiesai, Līguma pamatnoteikumi un vispārējie principi, it īpaši vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, kā arī no tiem izrietošais pārskatāmības pienākums, ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde nevar noraidīt piedāvājumu, kas atbilst paziņojuma par iepirkumu prasībām, pamatojoties uz minētajā paziņojumā neparedzētiem iemesliem.