(1)

Patlaban ir spēkā galīgais antidempinga maksājums, kas noteikts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/388 (2), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) cauruļu un caurulīšu importam, kas grozīta ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1369 (3).

(2)

Uz attiecīgo ražojumu attiecina arī galīgo kompensācijas maksājumu, kas noteikts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/387 (4). Tomēr šī atkārtotā izmeklēšana neattiecas uz kompensācijas maksājumu.

(3)

Komisija saņēma pieprasījumu sākt atkārtotu absorbcijas izmeklēšanu attiecībā uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 12. pantu.

(4)

Pieprasījumu 2018. gada 16. martā iesniedza Saint-Gobain PAM, Saint-Gobain PAM Deutschland GmbH, Saint-Gobain PAM España S.A. un Duktus (Production) GmbH (“pieprasījuma iesniedzējs”), četri Savienības ražotāji, kuri pārstāv vairāk nekā 90 % no plastiskā čuguna cauruļu un caurulīšu kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(5)

Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza pietiekamus pierādījumus, kas pamato antidempinga izmeklēšanas atsākšanu. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tālākpārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā pēc sākotnējās izmeklēšanas un antidempinga maksājuma noteikšanas samazinājušās un tas mazinājis spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi. Pieprasījumā ietvertie pierādījumi liecināja, ka tālākpārdošanas cenu samazinājums nav skaidrojams ar tādiem citiem faktoriem kā izejmateriālu cenu izmaiņas.

(6)

Komisija 2018. gada 30. aprīlī paziņoja par antidempinga izmeklēšanas atsākšanu, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (“paziņojums par procedūras atsākšanu”) (5).

(7)

Atkārtotā izmeklēšana attiecās uz spēkā esošajiem antidempinga maksājumiem, kas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/388 1. pantu 14,1 % apmērā noteikti Jindal Saw Limited (“Jindal”), tā saistītajiem uzņēmumiem un “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(8)

Paziņojumā par procedūras atsākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos atkārtotā izmeklēšanā. Komisija arī īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, ražotājus eksportētājus un importētājus, par kuriem bija zināms, ka uz tiem attiecas šī izmeklēšana, un attiecīgās valsts pārstāvjus par atkārtotās absorbcijas izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(9)

Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt savu viedokli rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu Komisijai un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonai. Jindal pieprasīja uzklausīšanu, un Komisija to uzklausīja.

(10)

Komisija uzņēmumam Jindal un tā saistītajiem uzņēmumiem nosūtīja anketu un aicināja citus ražotājus eksportētājus pieteikties 15 dienu laikā no paziņojuma par procedūras atsākšanu publicēšanas.

(11)

Viens Indijas ražotājs eksportētājs, Electrosteel Castings Limited, pieteicās termiņā, bet uz to atkārtotā izmeklēšana neattiecās, jo Īstenošanas regulas (ES) 2016/388 1. pantā noteikto galīgo antidempinga maksājumu tam nepiemēro.

(12)

Pēc termiņa pieteicās divi citi Indijas ražotāji eksportētāji, Electrotherm (India) Ltd un Tata Metaliks Limited. Minētajiem uzņēmumiem piemēro likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem” Īstenošanas regulas (ES) 2016/388 1. pantā un ko uzņēmumam Jindal sākotnējā izmeklēšanā noteica individuālā antidempinga maksājuma līmenī, proti, 14,1 %. Atkārtotās absorbcijas izmeklēšanas periodā abiem uzņēmumiem Savienībā bija nenozīmīgs pārdošanas apjoms. Minētie uzņēmumi pieteicās novēloti, tāpēc Komisija tiem anketu nenosūtīja.

(13)

Lai lemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras atsākšanu norādīto informāciju. Neviens nepieteicās.

(14)

Komisija nosūtīja anketu Jindal, un tas atbildēja uz anketas jautājumiem.

(15)

Komisija centās iegūt un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu šajā atkārtotajā izmeklēšanā. Ievērojot pamatregulas 16. pantu, šādos uzņēmumos tika veikts pārbaudes apmeklējums: Jindal Saw Italia SpA, Trieste, Itālija (“Jindal Italy”). Jindal Italy ir vienīgais ar Jindal saistītais uzņēmums Savienībā (sk. 3.1. iedaļu).

(16)

Komisija 2018. gada 24. oktobrī nosūtīja visām ieinteresētajām personām informācijas izpaušanas dokumentu ar visiem būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata Komisija ierosināja izbeigt atkārtoto izmeklēšanu. Visas ieinteresētās personas tika informētas par termiņu, kurā tās var sniegt piezīmes par izpausto informāciju. Uz to reaģēja divi subjekti, pieprasījuma iesniedzējs un Jindal. Pieprasījuma iesniedzējs pieprasīja uzklausīšanu, un Komisija to uzklausīja. Ieinteresēto personu sniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(17)

Atkārtotās absorbcijas izmeklēšanas periods (“AIP”) ilga no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2018. gada 31. martam. Attiecīgais periods bija no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2018. gada 31. martam. Sākotnējās izmeklēšanas periods (“SIP”) ilga no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. septembrim.

(18)

Attiecīgais ražojums ir Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) caurules un caurulītes, uz kurām pašlaik attiecas KN kodi ex 7303 00 10 un ex 7303 00 90 (Taric kodi 7303001010, 7303009010), izņemot plastiskā čuguna caurules un caurulītes bez iekšējā un ārējā pārklājuma (“attiecīgais ražojums”).

(19)

Pamatregulas 12. pantā paredzētās atkārtotās absorbcijas izmeklēšanas galvenais mērķis ir noteikt, vai kopš sākotnējo pasākumu noteikšanas attiecīgā ražojuma eksporta cenas ir samazinājušās vai arī tālākpārdošanas cenas vai turpmākās pārdošanas cenas Savienībā ir palikušas nemainīgas vai mainījušās nepietiekami. Pēc tam, ja secina, ka pasākumam būtu vajadzējis izraisīt izmaiņas šajās cenās, lai novērstu saskaņā ar pamatregulas 3. pantu iepriekš konstatēto kaitējumu, saskaņā ar pamatregulas 2. pantu par jaunu novērtē eksporta cenas un pārrēķina dempinga starpības, ņemot vērā par jaunu novērtētās eksporta cenas.

(20)

Pēc pasākumu noteikšanas Jindal pārdošanas apjoms Savienībā salīdzinājumā ar SIP samazinājās par aptuveni 90 %. Jindal pārdošanas apjoms Savienībā, kas bija [mazāks par 2 000 t], tagad ir [mazāks par 0,5 %] Savienības patēriņa.

(21)

Turklāt kopš SIP ir mainījusies Jindal pārdošanas struktūra. Sākotnējās izmeklēšanas periodā uzņēmumam Jindal bija trīs saistītie uzņēmumi attiecīgi Apvienotajā Karalistē, Spānijā un Itālijā, savukārt atkārtotās izmeklēšanas periodā bija palicis tikai viens saistītais uzņēmums Itālijā. Jindal Italy pārdod lielāko daļu Jindal pārdošanas apjoma Savienībā un veic tikai ierobežotu tiešo eksportu.

(22)

Turklāt SIP Jindal pārdeva ievērojami mazākam pircēju skaitam ([salīdzinājumā ar SIP to skaits bija uz pusi mazāks]) mazākā skaitā dalībvalstu ([salīdzinājumā ar SIP to skaits bija uz pusi mazāks]) nekā sākotnējā izmeklēšanā. Bez tam Jindal pārdeva krietni mazāku skaitu ražojumu veidu (PCN): [salīdzinājumā ar SIP to skaits bija uz pusi mazāks].

(23)

Nosakot, vai eksporta cenas ir pazeminājušās, Komisija parasti nosaka katra pārbaudītā ražotāja eksportētāja eksporta cenas AIP laikā un salīdzina šīs cenas ar SIP noteiktajām attiecīgajām eksporta cenām. Tomēr, tā kā 21. apsvērumā aprakstītie tiešā eksporta pārdošanas apjomi bija ļoti mazi, nevarēja jēgpilni salīdzināt Jindal tiešā eksporta cenu uz Savienību neatkarīgiem pircējiem. Cenu analīze būtu jābalsta uz cenu pirmajam neatkarīgajam pircējam, un Jindal saistītie uzņēmumi Spānijā un AK vairs nepastāv, tādēļ Komisija analīzi balstīja tikai uz Jindal Italy tālākpārdošanas cenu pirmajam nesaistītajam pircējam.

(24)

Ļoti ierobežoto vērā ņemto apjomu un 3.1. iedaļā minēto ražojuma veidu izmaiņu dēļ salīdzinājums pēc PCN nebija reprezentatīvs, un tādējādi jēgpilna analīze nebija iespējama.

(25)

Lai iegūtu indikatīvu analīzi, Komisija salīdzināja vispārējo vidējo svērto cenu kilogramā visiem tiem ražojuma veidiem, kurus Jindal Italy pārdeva pirmajam nesaistītajam pircējam. Tā konstatēja, ka laikā no SIP līdz AIP Jindal tālākpārdošanas cena vidēji palielinājās par [vairāk nekā 10 %], tādējādi tajā atspoguļojās [vairāk nekā 80 %] no antidempinga maksājuma 14,1 % apmērā.

(26)

Turklāt daļa Jindal pārdošanas apjoma AIP tika veikts, balstoties uz cenām, kas vēl pirms pasākumu noteikšanas tika noteiktas konkursā. Nevar gaidīt, ka šādas pārdošanas cenas būtu mainījušās, un tādēļ cenu salīdzinājumam ir maza nozīme.

(27)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs nāca klajā ar dažādiem apgalvojumiem. Pirmkārt, viņš apgalvoja, ka Komisijai būtu bijis jāņem vērā trīs ārēji faktori: 8,7 % kompensācijas maksājums, 3,2 % parastais muitas nodoklis un INR valūtas kurss pret EUR.

(28)

Attiecībā uz kompensācijas maksājumu pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka tālākpārdošanas cenas pieaugums līdz 8,7 % vispirms jāskaidro ar kompensācijas maksājumu. Komisija norādīja, ka atkārtotā izmeklēšana izmeklē tikai iespējamo antidempinga maksājuma absorbciju. Tomēr šīs izmeklēšanas konstatējumi rāda, ka Jindal Italy paaugstināja cenas virs 2016. gadā noteiktā kompensācijas maksājuma līmeņa. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(29)

Pieprasījuma iesniedzējs attiecībā uz parasto muitas nodokli norādīja uz faktu, ka parastais muitas nodoklis par attiecīgo ražojumu laikā no SIP līdz AIP mainījās no 0 % uz 3,2 %. Ražojumi vispārējās preferenču shēmas S-15a kategorijā, kurā ietilpst 73. nodaļas ražojumi, to skaitā attiecīgais ražojums, patlaban patiešām tiek aplikti ar 3,2 % parasto muitas nodokli. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka minētās izmaiņas būtu jāņem vērā, vērtējot tālākpārdošanas cenas pieaugumu. Komisija apstiprināja, ka maksājums jau bija ņemts vērā analīzē, kas tika izpausta ieinteresētajām personām. Komisija tomēr norādīja, ka tad, ja parastā muitas nodokļa pieaugums nebūtu ņemts vērā, tiktu konstatēts vēl lielāks cenas pieaugums. Neviena no pieejām nebūtu mainījusi konstatējumus par cenas pietiekamo pieaugumu, tādēļ Komisija neatbildēja uz jautājumu, vai cenu salīdzinājumā šajā gadījumā būtu jāņem vērā parastā muitas nodokļa pieaugums.

(30)

Attiecībā uz valūtas kursu pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka būtu jāņem vērā izmaiņas EUR valūtas kursā pret INR. Tas norādīja, ka palielinājusies INR vērtība pret EUR, tāpēc samazinājusies Indijas eksportu cenu konkurētspēja. Komisija uzskatīja, ka valūtas kursa izmaiņas ir faktors, ko var ņemt vērā gadījumos, kad rēķini tiek sagatavoti ārvalstu valūtā. Taču šajā gadījumā salīdzinājums tika balstīts uz tālākpārdošanas cenu, kas gan SIP, gan AIP rēķinos bija norādīta euro, tā ka, lai aplēstu cenu pieauguma apmēru, tika izmantota viena un tā pati valūta. Tādējādi izdarīt korekcijas, lai ņemtu vērā izmaiņas INR valūtas kursā pret EUR, nebija pamatoti, un pieprasījums tika noraidīts.

(31)

Otrkārt, pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka konkursa pārdošanas apjomi nebija nereprezentatīvi un būtu jāiekļauj salīdzinājumā. Komisija precizēja, ka minētie pārdošanas apjomi no cenu salīdzinājuma nebija izslēgti (sk. 26. apsvērumu iepriekš).

(32)

Treškārt, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tālākpārdošanas cenas izmaiņām, lai tās uzskatītu par būtiskām, būtu bijis jābūt vismaz noteiktā maksājuma līmenī. Komisija norādīja, ka vērtēts konkrētais gadījums un juridiskais kritērijs konstatēt absorbciju ir nevis būtiskas cenu izmaiņas, bet gan drīzāk tas, vai tālākpārdošanas cena ir mainījusies vai mainījusies nepietiekami, tādējādi neitralizējot antidempinga maksājuma ietekmi. Šajā gadījumā Komisija konstatēja, ka cenu pieaugumu, kas pārsniedz 10 %, par nepietiekamu uzskatīt nevar.

(33)

Ceturtkārt, pieprasījuma iesniedzējs lūdza Komisiju izmeklēt Jindal Italy no Jindal ražotnes Apvienotajos Arābu Emirātos vai no citiem avotiem importētos ražojumus, lai apstiprinātu, ka minētajam importam nav Indijas izcelsmes vai pretējā gadījumā tas klasificēts nepareizi. Komisija norādīja, ka šis apgalvojums drīzāk attiecas uz apgalvojumu par pasākumu apiešanu, kas nav atkārtotas absorbcijas izmeklēšanas priekšmets.

(34)

Piektkārt, pieprasījuma iesniedzējs sniedz informāciju, ka Komisijai būtu bijis jāsalīdzina Jindal Italy tālākpārdošanas cena AIP ne tikai ar Jindal Italy tālākpārdošanas cenu SIP, bet arī ar Jindal agrāko meitasuzņēmumu Spānijā un Apvienotajā Karalistē tālākpārdošanas cenu SIP. Tas apgalvoja, ka šāda pieeja būtu pamatota, jo antidempinga maksājums būtu saistīts ar visiem Jindal pārdošanas apjomiem.

(35)

Komisija uzskatīja, ka šāds salīdzinājums nav lietderīgs un tam nebūtu vērā ņemamu rezultātu, jo īpaši atšķirīgā ražojumu klāsta, piegādes noteikumu un rēķinos norādīto valūtu dēļ. Tādēļ tā atkārtoti norādīja, ka atbilstošais kritērijs ir cenu salīdzinājums, kas attiecas tikai uz Jindal Italy pārdošanas apjomu. Tomēr vispusīga salīdzinājuma labad Komisija modelēšanā Jindal Italy tālākpārdošanas cenu AIP salīdzināja ar visu Jindal meitasuzņēmumu tālākpārdošanas cenu SIP. Minētā modelēšana parādīja, ka tālākpārdošanas cena laikā no AIP līdz SIP būtu palielinājusies vēl par vidēji ([vairāk nekā 13 %]). Tādējādi šāda analīze, kaut maznozīmīga, būtu apstiprinājusi šajā atkārtotajā izmeklēšanā izdarīto Komisijas secinājumu.

(36)

Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs uzdeva jautājumu par Jindal tiešajiem pārdošanas apjomiem uz Savienību. Komisija norādīja, ka apjomi nav uzskatāmi par ievērojamiem ([ir mazāki par 300 t]) un tie galvenokārt pārdoti ar citiem piegādes noteikumiem nekā sākotnējā izmeklēšanā. Tādējādi jēgpilns salīdzinājums nebija iespējams. Tādēļ minētie pārdošanas apjomi tika izslēgti no cenu salīdzinājuma.

(37)

Ierobežoto apjomu un nepietiekamās salīdzināmības dēļ Komisija attiecībā uz Jindal nevarēja veikt pārliecinošu un detalizētu cenu analīzi. Tomēr saskaņā ar 25. apsvērumā minēto Komisija konstatēja, ka Jindal Italy tālākpārdošanas cena salīdzinājumā ar SIP kopumā palielinājās un tādējādi pasākumu ietekmē cenu izmaiņas bija pozitīvas un to apmērs bija samērojams ar attiecīgo maksājumu. Bez tam Komisija konstatēja, ka, ņemot vērā apjomu ievērojamo samazinājumu, pasākumu ietekme mazināta netika.

(38)

Nesadarbošanās dēļ un tā kā citu Indijas ražotāju eksportētāju, uz kuriem attiecas šī atkārtotā izmeklēšana, pārdotais apjoms ([mazāks par 0,1 %] Savienības patēriņa) bija nenozīmīgs, Komisija uzskatīja, ka iepriekš minētie konstatējumi attiecas arī uz “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Šajā sakarā Komisija novēroja, ka pieejamie statistikas dati par “visiem pārējiem uzņēmumiem” nevar tikt uzskatīti par jēgpilniem, jo pārdošanas apjomi bija mazi un nebija informācijas par to citu Indijas ražotāju eksportētāju pārdošanas kanāliem, uz kuriem attiecas šī atkārtotā izmeklēšana. Komisija tomēr novēroja, ka, piemēram, nenozīmīgo pārdošanas apjomu cenu dati, kuri iegūti no importa statistikas datu bāzes, kas izveidota atbilstoši pamatregulas 14. panta 6. punktam, rādīja, ka “visu pārējo uzņēmumu” vidējā cena bija līdzīga Jindal vidējai cenai.

(39)

Tādējādi Komisija uzskatīja, ka pasākumiem bija ietekme attiecībā uz Jindal un “visiem pārējiem uzņēmumiem”, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) 2016/388 1. pantā.

(40)

Ņemot vērā minētos konstatējumus, Komisija neuzskatīja par vajadzīgu maksājumu pārrēķināt.

(41)

Komisija atbilstoši 1.9. iedaļā norādītajam informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā gatavojas izbeigto atkārtoto absorbcijas izmeklēšanu. Piezīmes tika analizētas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(42)

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Komisija secināja, ka atkārtotā absorbcijas izmeklēšana būtu jāizbeidz, negrozot spēkā esošos pasākumus.

(43)

Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,