—

dot iespējas jauniešiem būt savas dzīves veidotājiem, atbalstīt viņu personisko attīstību un patstāvības iegūšanu, stiprināt viņu noturību un sniegt dzīvesprasmes, lai viņi spētu pielāgoties mainīgajai pasaulei,

—

rosināt jauniešus un nodrošināt viņus ar vajadzīgajiem resursiem, lai kļūtu par aktīviem pilsoņiem, solidaritātes un pozitīvu pārmaiņu veicinātājiem, iedvesmojoties no ES vērtībām un Eiropas identitātes,

—

uzlabot politikas lēmumus attiecībā uz to, kā tie ietekmē jauniešus visās nozarēs, jo īpaši – nodarbinātības, izglītības, veselības aizsardzības un sociālās iekļaušanas jomā,

—

veicināt jauniešu nabadzības un visa veida diskriminācijas izskaušanu un sekmēt jauniešu sociālo iekļaušanu.

A.

Līdztiesība un nediskriminācija: apkarot jebkuru diskrimināciju un veicināt dzimumu līdztiesību, atzīt, ka jaunieši ir pakļauti riskam saskarties ar dažāda veida diskrimināciju, tostarp diskrimināciju vecuma dēļ, un ievērot principus, kas atzīti cita starpā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pantā.

B.

Iekļaušana: ņemot vērā, ka jaunieši nav viendabīga grupa, un tādējādi tiem ir atšķirīgas vajadzības, izcelsme, dzīves situācijas un intereses, ES jaunatnes stratēģijai vajadzētu sekmēt tādas darbības un politikas, kas ir iekļaujošas visiem jauniešiem, jo īpaši tiem, kuriem ir mazāk iespēju, un/vai tiem, kuru balsis var tikt nesadzirdētas.

C.

Līdzdalība: atzīstot, ka visi jaunieši ir sabiedrības resurss, visām politikām un darbībām, kas attiecas uz jauniešiem, vajadzētu, izmantojot jauniešu un jaunatnes organizāciju jēgpilnu līdzdalību, atbalstīt jauniešu tiesības piedalīties viņiem aktuālu politiku izstrādē, īstenošanā un pārraudzībā. Šajā sakarībā politika būtu jāveido tā, lai ņemtu vērā digitālās komunikācijas radītās izmaiņas, kas ietekmē demokrātisko un pilsonisko līdzdalību.

D.

Globāla, Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā perspektīva: lai nodrošinātu ilgtspējīgu ietekmi uz jauniešiem, ir svarīgi, lai ES jaunatnes politika tiktu īstenota, paturot prātā savstarpējās saiknes ar reģionālo un vietējo līmeni, un tiktu veikti pasākumi, kas atbalstītu jaunatnes politikas īstenošanu vietējā līmenī. Tajā pašā laikā jauniešu viedokļi būtu jāņem vērā, kad vien tiek risināti globālie jautājumi.

E.

Divējāda pieeja: politikās, ar ko cenšas uzlabot jauniešu dzīvi, nekad nevar aprobežoties tikai ar jaunatnes jomu. Tāpēc joprojām neaizstājama ir divējādā pieeja, par ko tika panākta vienošanās iepriekšējā sadarbības regulējumā 2010.–2018. gadam, jo ar to teicas risināt jauniešu jautājumus, no vienas puses, iniciatīvas integrējot dažādās politikas jomās, un, no otras puses, izstrādājot īpašas iniciatīvas jaunatnes jomā.

—

sekmēt un veicināt iekļaujošu un demokrātisku visu jauniešu līdzdalību sabiedrības un demokrātiskajos procesos,

—

aktīvi iesaistīt jauniešus, jaunatnes organizācijas un citus darba ar jaunatni organizatorus, tādu politiku izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā, kas skar jauniešu dzīvi vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī,

—

atbalstīt jauniešu pārstāvniecību izveidi un attīstību vietējā, reģionālā un valsts līmenī, atzīstot jauniešu tiesības uz līdzdalību un pašorganizēšanos, un atbalstīt jaunatnes pārstāvības struktūras un to iekļaušanu vietējo, reģionālo, valsts un Eiropas iestāžu darbā,

—

atbalstīt un skaidrot ES un jaunatnes dialogu (6), lai iekļautu dažādu jauniešu uzskatus lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos, un sekmēt kompetenču pilnveidošanu pilsoniskuma jomā, izmantojot pilsoniskuma izglītības un apmācību stratēģijas,

—

atbalstīt un izvērst iespējas “mācīties līdzdarboties”, rosinot interesi par līdzdalības pasākumiem un palīdzot jauniešiem sagatavoties līdzdalībai,

—

izpētīt un veicināt novatoriskus un alternatīvus demokrātiskās līdzdalības veidus, piemēram, digitālos demokrātijas rīkus, un atvieglot piekļuvi, lai atbalstītu jaunatnes līdzdalību demokrātiskajā dzīvē un iesaistītu jauniešus iekļaujošā veidā, vienlaikus apzinoties, ka daļai jauniešu nav piekļuves internetam un digitālajām tehnoloģijām, vai prasmju tos izmantot.

—

nodrošināt visiem jauniešiem, kā arī jaunatnes darbiniekiem piekļuvi pārrobežu mobilitātes iespējām, tostarp brīvprātīgam darbam pilsoniskās sabiedrības sektorā, likvidējot šķēršļus un īstenojot atbalsta pasākumus, kur īpaša uzmanība tiktu veltīta jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju,

—

veicināt jauniešu iesaistīšanos solidaritātes pasākumos, sekmējot atbalsta shēmas, un censties panākt papildināmību un sinerģijas starp ES finansēšanas instrumentiem un valstu, reģionālām un vietējām shēmām,

—

aktīvi iesaistīt jauniešus un jaunatnes organizācijas attiecīgu ES finansējuma programmu izstrādē, īstenošanā un izvērtēšanā,

—

dalīties ar paraugpraksi un turpināt darbu ar efektīvām sistēmām to prasmju un kompetenču atzīšanai un validēšanai, kas iegūtas neformālās un ikdienējās mācīšanās procesā, tostarp solidaritātes un brīvprātīgajā darbā, turpinot īstenot Padomes 2012. gada ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu.

—

izstrādāt un īstenot Eiropas programmu darbam ar jaunatni ar mērķi uzlabot kvalitāti, sekmēt inovācijas un darba ar jaunatni atzīšanu. Lai pilnībā atraisītu to potenciālu, ir nepieciešams integrēt jaunatnes pārstāvju, jaunatnes organizāciju, jaunatnes darbinieku un pētnieku zināšanas. Būtu jāveicina turpmākas sinerģijas ar darbu, ko veic Eiropas Padome šajā jomā,

—

atbalstīt kvalitatīvu darbu ar jaunatni vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī, tostarp politikas izstrādi šajā jomā, apmācības jaunatnes darbiniekiem, tiesisko regulējumu izveidi un pietiekamu līdzekļu piešķiršanu,

—

visos līmeņos, tostarp vietējā līmenī, atbalstīt darba ar jaunatni pasākumus un atzīt jaunatnes organizācijas kā kompetenču attīstības un sociālās iekļaušanas nodrošinātājas, izmantojot darba ar jaunatni un neformālās izglītības pasākumus, vienlaikus respektējot valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pasākumus šajā jomā,

—

izveidot un tālāk attīstīt, kur un kad vien iespējams, viegli pieejamus jaunatnes kontaktpunktus, kas sniedz plaša spektra pakalpojumus un/vai nodrošina informāciju, tostarp ieteikumus finanšu jautājumos, ieteikumus un atbalstu par karjeras, veselības un attiecību jautājumiem un izglītības, kultūras un nodarbinātības iespējām.

a)

Uz gūtajām atziņām balstītas jaunatnes politikas un zināšanu veidošana. ES jaunatnes politikai vajadzētu būt balstītai uz gūtajām atziņām un pamatoties uz jauniešu reālajām vajadzībām un situācijām. Tam nepieciešama pastāvīga pētniecības un zināšanu paplašināšana un tiekšanās uz saziņu ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām. Jo īpaši svarīga nozīme ir sadalītu datu vākšanai par jauniešiem, lai veicinātu izpratni par dažādu jauniešu grupu, jo īpaši to, kuriem ir mazāk iespēju, vajadzībām. Uz gūtajām atziņām balstīta politika būtu jāīsteno ar Jaunatnes vikivietnes, jaunatnes pētniecības tīklu, sadarbības ar starptautiskām organizācijām, piemēram, Eiropas Padomi, ESAO un citām struktūrām, tostarp jaunatnes organizācijām, atbalstu.

b)

Savstarpēja mācīšanās un zināšanu izplatīšana. Dalībvalstīm, Eiropas Komisijai un attiecīgām ieinteresētajām personām vajadzētu savstarpēji mācīties, to izmantojot kā līdzekli jaunatnes politikas virzīšanai gan galvenajās, gan starpnozaru jomās. Ekspertu grupas turpinās izstrādāt politikas norādes un praktiskus instrumentus un dalīties ar labu praksi; šī stratēģija piedāvās jaunus savstarpējas mācīšanās instrumentus, piemēram, salīdzinošo izvērtēšanu un līdzbiedru konsultēšanu, augsta līmeņa forumus, analīzi un pētījumus, ievērojot ES jaunatnes stratēģijas prioritātes kopumā un triju gadu darba plānu ietvaros. Tā īstenos sistemātiskāku pieeju attiecībā uz kvalitatīvu jaunatnes informāciju, vēršanos pie jaunatnes un informācijas izplatīšanu, balstoties uz tās rīcībā esošajiem tīkliem.

c)

Līdzdalīga pārvaldība. Lai atzītu jauniešus par lietpratējiem attiecībā uz savu dzīvi, ir svarīgi nodrošināt, lai jaunieši un viņus pārstāvošās organizācijas tiktu iesaistītas dažādos ES jaunatnes stratēģijas īstenošanas posmos. Līdzdalība palielina jauniešu un viņu problēmu pamanāmību, bet tā veicina arī to, ka pamanāmāki jauniešu acīs kļūst lēmumu pieņēmēji jaunatnes politikas jomā. Līdzdalības mērķis ir arī palielināt jaunatnes politikas pasākumu leģitimitāti un atzīšanu. Lai veidotu pamatu regulāram pilsoniskajam dialogam, piešķirtu ieinteresētajām personām lielāku lomu stratēģijas īstenošanas koordinēšanā, piedāvātu iespējas apmainīties ar informāciju par darbībām un rezultātiem, ES jaunatnes stratēģijas platforma tieksies veicināt līdzdalīgu pārvaldību un stratēģijas īstenošanas koordinēšanu. Komisija tiek aicināta organizēt īpašas sanāksmes, lai savestu kopā, pēc vajadzības, pārstāvjus no ES iestādēm, dalībvalstīm, valstu aģentūrām, kas īsteno programmas Erasmus+ un Eiropas solidaritātes korpuss, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgām ieinteresētām personām, kā arī vietējām un reģionālām iestādēm.

d)

ES programmu un fondu mobilizēšana. Stratēģija sekmēs ES programmu un fondu (piemēram, Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpusa, Eiropas strukturālo un investīciju fondu, programmas “Apvārsnis 2020”, tostarp Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību, programmas “Radošā Eiropa” un to turpinātāju) efektīvu izmantošanu. Dalībvalstis tiek aicinātas izpētīt sinerģijas starp finansējuma avotiem ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī.

e)

ES finansējuma uzraudzība. Pārredzamībai attiecībā uz ES darbībām jauniešu jomā būtu jāietver jaunatnei paredzētu ES izdevumu pārraudzība, pēc vajadzības izmantojot pastāvošos mehānismus.

f)

Informēšana par ES jaunatnes stratēģiju. Paturot prātā dažādās ieinteresētās puses, kas iesaistītas politikas veidošanā jauniešiem, svarīgi ir par ES jaunatnes stratēģijas mērķiem un saturu informēt visaptverošā veidā un jauniešiem uztveramā valodā. ES jaunatnes stratēģija kopā ar Eiropas Jaunatnes mērķiem var sniegt norādes cilvēkiem, kas ir cieši iesaistīti jaunatnes politikas veidošanā, kā arī šai jomai nepiederošajiem dalībniekiem, veidojot jaunu un pozitīvu vēstījumu par ES jaunatnes politiku un darbu ar jaunatni Eiropā.

g)

Valsts turpmāko darbību plānotājs (9). Ar valsts turpmāko darbību plānotāju ir paredzēts dalībvalstīm ļaut brīvprātīgi dalīties ar savām prioritātēm saskaņā ar ES jaunatnes stratēģiju. To mērķis ir palielināt pārredzamību attiecībā uz jaunatnes politikas pasākumu īstenošanu reģionālā, valsts un ES līmenī. Tam vajadzētu palīdzēt noteikt piemērotus partnerus savstarpējas mācīšanās pasākumiem, kas atbilstu dalībvalstu konkrētajām vajadzībām. Lai izvairītos no papildu administratīvā sloga, valstu turpmāko darbību plānotājiem vajadzētu balstīties uz esošajiem valsts jaunatnes politikas satvariem / valsts jaunatnes stratēģijām.

h)

ES un jaunatnes dialogs (10). Pamatojoties uz panākumiem, kas gūti strukturētajā dialogā ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām, izmantojot nepieciešamos instrumentus, tiks izveidots jauns ES un jaunatnes dialogs ar mērķi lēmumu pieņemšanas procesā un ES jaunatnes stratēģijas īstenošanā iekļaut vairāk lēmumu pieņēmējus un jauniešus, it īpaši tos, kuri netiek uzklausīti un/vai kuriem ir mazāk iespēju, veicinot viņu iesaistīšanos un politisko līdzdalību ES un sabiedrībā kopumā. Turklāt būtu jāveicina regulārāka apmaiņa starp ES un jaunatnes dialoga valsts darba grupām un Eiropas Komisiju.

i)

ES jaunatnes koordinators. Padome atzinīgi vērtē nodomu Eiropas Komisijā izveidot ES jaunatnes koordinatoru ar mērķi veicināt starpnozaru sadarbību, kā arī zināšanu paplašināšanu un apmaiņu par jaunatnes jautājumiem Eiropas Komisijas dienestu starpā. ES jaunatnes koordinatoram būtu cieši jāsadarbojas ar dažādām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu saskaņotu saziņu ar jauniešiem.

j)

Jaunatnes informēšana un atbalsts. Pienācīgi nodrošinot kvalitatīvus jaunatnes informēšanas pakalpojumus un platformas visos līmeņos, tostarp Eiropas Jaunatnes portālā, un ar Eiropas mēroga organizāciju atbalstu, var sekmēt jauniešu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai informācijai par viņu tiesībām, iespējām, pakalpojumiem jaunatnes jomā un ES jaunatnes programmām;

k)

ES darba plāni jaunatnes jomā. ES jaunatnes stratēģiju īstenos triju gadu darba periodos, kas aptvers triju prezidentvalstu komandu divus laikposmus. Attiecīgo darba periodu prioritātes un darbības tiks izklāstītas ES darba plānos jaunatnes jomā. Šos ES darba plānus Padome sagatavos kopā ar Komisiju, sākot ar darba plānu 2019.–2021. gadam (11). Šajos plānos būtu jāizmanto šīs stratēģijas pamatprincipi un prioritātes, risinot jaunatnes problēmas citos Padomes sastāvos un to sagatavošanas struktūrās attiecīgajās politikas jomās.

l)

Pārraudzība, ziņošana un izvērtēšana. Lai pārskatītu un veicinātu politikas koordinācijas progresu, regulāri būtu jāveic gūto panākumu pārraudzība. Būtu jānosaka labas prakses piemēri un nosacījumi to pārņemšanai, lai starp dalībvalstīm veicinātu savstarpēju mācīšanos. Komisija ik pēc trim gadiem ziņos par ES jaunatnes stratēģijas īstenošanu, pamatojoties inter alia uz informāciju, ko sniedz dalībvalstis un jaunatnes vikivietne. Jaunatnes vikivietne turpinās nodrošināt informāciju par valstu jaunatnes politikas izstrādi. ES līmenī progresa pārraudzībā cieši iesaistīsies jaunatnes organizācijas un citas attiecīgas ieinteresētās personas, izmantojot ES stratēģijas platformu. Lai uzraudzītu jauniešu vispārējo stāvokli dalībvalstīs, var izmantot ES jaunatnes rādītāju infopaneli. Dalībvalstis un Eiropas Komisija tiek aicinātas rādītāju infopaneli pārskatīt pirmajā gadā pēc ES jaunatnes stratēģijas pieņemšanas. Kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus un kritērijus varētu noteikt, tos piemērojot iesaistīto dalībvalstu un nozaru vajadzībām, kā līdzekli, lai salīdzinātu paraugpraksi un pārraudzītu stratēģijas īstenošanu. No 2019. gada un turpmāk būtu jāveic politikas pārskats par ES finansētiem pētījumu projektiem, lai iegūtu attiecīgus konstatējumus par jaunatnes politikas jomu.

m)

Vidusposma pārskats. Padome veiks ES jaunatnes stratēģijas vidusposma pārskatu, pamatojoties uz izvērtēšanas ziņojumu, kas Komisijai būs jāiesniedz līdz 2023. gada 31. decembrim. Tā pēc nepieciešamības šo rezolūciju pārskatīs 2024. gadā, lai to pielāgotu iespējamām jaunām pārmaiņām un vajadzībām.