30.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/49

Ziņotāja:

Christa SCHWENG (AT/I)

Līdzziņotāja:

Giulia BARBUCCI (IT/II)

1.1.

EESK pieņem zināšanai priekšlikumu pārstrādāt trīs aģentūru – Cedefop, Eurofound un EU-OSHA – dibināšanas regulas. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka, neraugoties uz priekšlikumiem par kopīgo pieeju, valdes līdzsvarotā trīspusējā struktūra tiks saglabāta. Trīspusīgums ir tādas iekļaujošas pieejas izpausme, kurā ņemta vērā sociālo partneru būtiskā nozīme kopīgu risinājumu meklēšanā.

1.2.

Būtu jānosaka visām trim aģentūrām vienots un plašāk definēts vispārējais mērķis: apmierināt visu ES iestāžu un struktūru, dalībvalstu un sociālo partneru vajadzības.

1.3.

EESK piekrīt, ka direktoram jāsaglabā ar darbinieku iecelšanu un attiecīgās aģentūras iekšējo struktūru pārveidošanu saistītās pilnvaras. Tikai ārkārtas apstākļos, kad direktors nespēj veikt iecēlējinstitūcijas funkcijas, valde lemj par šīs kompetences nodošanu citai augstākstāvošai amatpersonai.

1.4.

EESK iebilst pret izpildkomitejas locekļu skaita samazināšanu, jo tas nostādīs neizdevīgā stāvoklī interešu grupu, kuras pārstāvis pašlaik ieņem priekšsēdētāja amatu, jo tai nebūs cita pārstāvja izpildkomitejā. Turklāt plašāka pārstāvība izpildkomitejā veicinās debates no dažādiem skatpunktiem.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē standartizēto pieeju, kas paredzēta izpilddirektora iecelšanai un kas līdzinās EU-OSHA aģentūrā izmantotajai pieejai.

1.6.

EESK ir pārliecināta, ka direktora vietnieka amats ir izrādījies noderīgs un tur, kur tas eksistē, būtu jāsaglabā. Tā kā pašreizējās atšķirīgās prakses darbojas labi, komiteja prasa gādāt par to, ka visām trim aģentūrām ir nodrošināta zināma elastība. Galīgais lēmums par direktora vietnieka amatu būtu jāatstāj valdes ziņā.

1.7.

EESK uzskata, ka kontaktu dibināšanai un sadarbībai ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām būtu vajadzīgs apstiprinājums tikai no valdes, kurā ir pārstāvēta Komisija.

2.1.

Pateicoties šīm ierosinātajām regulām, trīs aģentūru – Eurofound, Cedefop un EU-OSHA – dibināšanas regulas tiks saskaņotas ar kopīgo pieeju decentralizētajām aģentūrām. Šo pieeju 2012. gadā pieņēma Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija, lai tā kalpotu par pamatu noteiktai standartizācijai attiecībā uz Eiropas aģentūru pastāvību, efektivitāti, atbildību un pārredzamību. Saskaņā ar kopīgo pieeju aģentūras “piedalās svarīgu Savienības politikas jomu īstenošanā, tādējādi palīdzot visām iestādēm un jo īpaši Komisijai koncentrēties uz politikas veidošanas pamatuzdevumiem. Aģentūras sniedz arī atbalstu lēmumu pieņemšanas procesam, apvienojot tehniskās vai īpašās zināšanas, kas pieejamas Eiropas un valstu līmenī, un tādējādi sekmē dalībvalstu un ES sadarbību svarīgās politikas jomās”. Atšķirībā no pārējām ES aģentūrām šīm trim aģentūrām ir raksturīga trīspusēja pārvaldība – aģentūru pārvaldībā ir institucionāli iekļauti katras dalībvalsts valdības, darba ņēmēju un darba devēju pārstāvji. Aģentūru darbu tik cieši piesaistot reālajai situācijai dalībvalstīs, tiek nodrošināta to darba tematiskā un politiskā nozīme. Pašreizējā visu trīs aģentūru dibināšanas regulu saskaņošana dod iespēju apzināt un uzsvērt īpašos trīspusējas pārvaldības mehānismus, kas laika gaitā izveidojušies katrā aģentūrā, un nodrošināt, ka iedibinātā labā prakse tiek turpināta.

2.2.

Pirms šīs kopīgās pieejas publicēšanas visas Eiropas aģentūras tika novērtētas.

3.1.

Visu trīs aģentūru juridiskais pamats bija LES 235. pants (tagadējais LESD 352. pants), kas EKT nolēmuma dēļ bija jāatjaunina. Eurofound un EU-OSHA balstījās uz LESD 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un Cedefop – uz LESD 166. panta 4. punktu, 165. panta 4. punktu un 149. pantu.

3.2.

Regulu izmaiņu rezultātā nevienai no trim aģentūrām jauni uzdevumi nav noteikti, bet visu šo aģentūru uzdevumi ir pielāgoti pašreizējiem apstākļiem un novecojušie jēdzieni ir aktualizēti.

3.3.1.

Visām trim aģentūrām kopīgs ir tas, ka valdes sastāvā ir ne vien visu dalībvalstu un Eiropas Komisijas pārstāvji, bet arī 28 pārstāvji no valstu darba devēju un darba ņēmēju organizācijām. Trīspusīgums ir tādas iekļaujošas pieejas izpausme, kurā ņemta vērā sociālo partneru būtiskā nozīme kopīgu risinājumu meklēšanā. Kopīgajā pieejā bija paredzēts, ka darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvju skaits ir krasi jāsamazina. Tas radīja bažas Eiropas un valstu sociālo partneru organizācijām, un sākotnējā struktūra tika saglabāta.

3.3.2.

Valdes locekļus uz četriem gadiem ieceļ Padome. Līdztekus speciālajām zināšanām attiecīgajās aģentūru darbības jomās valdes locekļiem ir vajadzīgas arī atbilstošas spējas vadības, administrēšanas un budžeta jomā. Darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjus ieceļ Padome, pamatojoties uz Eiropas lielāko darba devēju un darba ņēmēju organizāciju iesniegtajiem priekšlikumiem. Papildu kritērijs attiecībā uz EU-OSHA līdz šim bija tāds, ka tiem jābūt arī Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas locekļiem vai pārstāvjiem.

3.3.3.

Valdei ir šādi uzdevumi: pieņemt plānošanas dokumentu, budžetu, gada darbības pārskatu, finanšu noteikumus, krāpšanas apkarošanas stratēģiju, noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai, reglamentu un komunikācijas un izplatīšanas plānus, īstenot pilnvaras saistībā ar darbinieku iecelšanu, iecelt izpilddirektoru un grāmatvedi, nodrošināt turpmākos pasākumus saistībā ar OLAF ziņojumiem un izvērtējumiem, pieņemt lēmumus par attiecīgās aģentūras iekšējo struktūru un apstiprināt sadarbības kārtību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

3.3.4.

Gada un daudzgadu plānošanas dokumentu pieņemšanas un nosūtīšanas termiņi ir saskaņoti.

3.3.5.

Valdes priekšsēdētāju un visus trīs priekšsēdētāja vietniekus ieceļ no valdību, darba devēju un darba ņēmēju interešu grupu un Komisijas pārstāvju vidus; tos ievēlē ar divu trešdaļu balsu vairākumu uz diviem gadiem (EU-OSHA aģentūrā līdz šim – uz vienu gadu). Valde tiekas reizi gadā un lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

3.3.6.

Izpildkomitejas (agrākā Biroja) sastāvā ir valdes priekšsēdētājs, visi trīs priekšsēdētāja vietnieki, grupu koordinatori un viens Komisijas pārstāvis. Eurofound un EU-OSHA gadījumā tas nozīmē samazinājumu – līdz šim valdē varēja darboties 11 cilvēki.

3.3.7.

Līdzšinējais izpildkomitejas uzdevums bija uzraudzīt valdes lēmumu īstenošanu, bet ar jauno regulu tās pilnvaras kļūs plašākas: sagatavot lēmumus, ko pieņem valde, un kopā ar valdi pārraudzīt turpmākos pasākumus saistībā ar OLAF, kā arī sniegt padomus un atbalstu direktoram valdes lēmumu īstenošanā. Steidzamās situācijās visu trīs aģentūru izpildkomitejas var valdes vārdā pieņemt pagaidu lēmumus pārvaldības lietās, tostarp par iecēlējinstitūciju un budžeta jautājumiem.

3.3.8.

Direktora uzdevumi ierosinātajā regulējumā ir izklāstīti daudz precīzāk nekā iepriekšējās regulās. Jauns ir arī lēmums par to, vai izveidot vienu vai vairākus vietējos birojus vienā vai vairākās dalībvalstīs, lai nodrošinātu aģentūras uzdevumu efektīvāku izpildi. Tam vajadzīga Komisijas, valdes un attiecīgās dalībvalsts iepriekšēja piekrišana.

3.3.9.

Direktoru no Komisijas piedāvātā kandidātu saraksta ar divu trešdaļu balsu vairākumu uz pieciem gadiem ieceļ valde. Pamatojoties uz direktora snieguma novērtējumu, viņa pilnvaru laiku var vienu reizi pagarināt. Šāda iecelšana atbilst procedūrai, ko piemēro EU-OSHA. Aģentūrām Cedefop un Eurofound ir direktoru vietnieki.

3.3.10.

Ierosinātās regulas arī saskaņo finansiālos noteikumus, plānošanas noteikumus un spēkā esošos ziņošanas noteikumus ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu aģentūrām.

3.3.11.

Katras regulas priekšlikumā ir arī jauni standarta noteikumi attiecībā uz juridisko statusu, mītnes nolīgumu, valodu lietojumu, pārredzamību, krāpšanas apkarošanu, drošības noteikumiem par klasificētu informāciju, atbildību, izvērtēšanu un sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

4.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) piekrīt, ka visām trim trīspusējām aģentūrām ir jāsasniedz kopīgi standarti, ņemot vērā pašreizējo labāko praksi, kāda tā ir izveidojusies. Noteikumiem un pārvaldības aspektiem jābūt pēc iespējas līdzīgiem, tomēr ir jāņem vērā katras aģentūras specifika. Trīspusējas pārvaldības struktūras galvenajiem aspektiem vajadzētu būt vienādiem visās trīs aģentūrās, un to īstenošanas mehānismiem jābūt pēc iespējas līdzīgākiem. Tādi jautājumi kā konkrētie mērķi, uzdevumi un atbalsta/padomdevējas struktūras katrai aģentūrai būtu jānosaka atsevišķi.

4.2.

Būtu jānosaka visām trim aģentūrām vienots un plašāk definēts vispārējais mērķis: apmierināt visu ES iestāžu un struktūru, dalībvalstu un sociālo partneru vajadzības.

4.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka, neraugoties uz sākotnējiem priekšlikumiem par kopīgo pieeju, līdzsvarota trīspusējā valdes struktūra tiks saglabāta. Visām trim aģentūrām ir savi pienākumi jomās, kas ir cieši saistītas ar darba pasauli. Šā iemesla dēļ darba devēju un darba ņēmēju pārstāvju īpašās zināšanas ir citstarp nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka aģentūru darbā pienācīgi atspoguļojas darba devēju un darba ņēmēju reālā situācija, kā arī daudzveidīgā pieredze ES dalībvalstīs. Šo grupu tiešā iesaistīšanās valdē nodrošina labāku sadarbību un līdzdalības apziņu. Tādējādi nodrošina arī darba ņēmēju un darba devēju vajadzību apzināšanu gada un daudzgadu programmu plānošanā un to, ka aģentūras, pildot savus uzdevumus, šīs vajadzības ņem vērā.

4.4.

Kad ieceļ valdes locekļus, līdztekus speciālajām zināšanām attiecīgajās aģentūru darbības jomās ir jāņem vērā arī atbilstošas spējas vadības, administrēšanas un budžeta jomā. EESK uzskata, ka valdes locekļu iecelšanas galvenajam kritērijam tomēr jābūt atbilstīgām zināšanām par konkrēto aģentūras darbības jomu. Pat ja noteiktas pamatzināšanas vadības, administrēšanas un budžeta jomā ir visnotaļ noderīgas, šā nosacījuma stingra interpretācija nedrīkst nozīmēt to, ka eksperti, kam ir zināšanas kādā aģentūras darbības jomā, nevar piedalīties valdes darbā.

4.5.

Jaunajā regulā valdes uzdevumi pārsniegs tradicionālās uzraudzības funkcijas, kas saistītas ar budžetu un plānošanu, – valde varēs īstenot arī pilnvaras saistībā ar darbinieku iecelšanu un pārveidot attiecīgās aģentūras iekšējās struktūras. EESK uzskata, ka tradicionāli tas ir direktora uzdevums un tas neatbilst uzraudzības funkcijām. Komiteja ierosina šīs pilnvaras atcelt. Tomēr EESK atzīst, ka ārkārtas apstākļos, kad direktors nespēj veikt iecēlējinstitūcijas funkcijas, šī kompetence jānodod citai augstākstāvošai amatpersonai. Šis lēmums jāpieņem valdei ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

4.6.

Bilbao aģentūras valdes priekšsēdētāja pilnvaru laiks tiks pagarināts līdz diviem gadiem, tāpat kā tas ir pārējām divām aģentūrām. EESK uzskata, ka jābūt norādei uz priekšsēdētāja pienākumu rotāciju starp dažādām interešu grupām, kā to praktizē visas aģentūras. Būtu jāparedz arī tas, ka priekšsēdētāja amatu vairākas reizes var ieņemt viena un tā pati persona. EESK brīdina: ja pilnvaru laiks būs divi gadi, ne visām interešu grupām vienā pilnvaru termiņā būs vienāda ietekme, tāpēc ierosina valdes priekšsēdētāja pilnvaru laiku nemainīt, bet gan saglabāt atbilstoši pašreizējai praksei dažādās aģentūrās.

4.7.

Priekšlikumā ir ierosināts samazināt izpildkomitejas locekļu skaitu, taču piešķirt papildu uzdevumus; ir sniegts šo uzdevumu izsmeļošs saraksts. Praktisku iemeslu dēļ un galvenokārt tāpēc, ka izpildkomiteja darbojas valdes sanāksmju starplaikā, EESK ierosina izpildkomitejas uzdevumu sarakstu ievadīt ar vārdu “piemēram”, lai norādītu, ka saraksts ir indikatīvs. Tāpat kā valdei, arī izpildkomitejai nevajadzētu piešķirt pilnvaras iecelt darbiniekus. Uz Eurofound un EU-OSHA izpildkomiteju locekļu skaita samazināšanu EESK raugās ar zināmu skepsi. Neizdevīgā stāvoklī atradīsies it īpaši tā interešu grupa, kuras pārstāvis pašlaik ieņem priekšsēdētāja amatu, jo tai nebūs cita pārstāvja izpildkomitejā. EESK ierosina saglabāt līdzšinējo sastāvu – trīs locekļi no katras interešu grupas.

4.8.

Formulējums punktā par plānošanas dokumenta termiņiem ir maldinošs. EESK lūdz precizēt, ka plānošanas dokumenta projektu, kas sastāv no daudzgadu daļas, gada darba programmas un budžeta, ieskaitot cilvēkresursus, pieņem valde un ne vēlāk kā 31. janvārī nosūta Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei. Valde līdz 30. novembrim pieņem galīgo plānošanas dokumentu.

4.9.

EESK atzinīgi vērtē standartizēto pieeju, kas paredzēta izpilddirektora iecelšanai un kas līdzinās EU-OSHA aģentūrā izmantotajai pieejai. Tomēr tā ierosina gādāt par to, ka tad, kad Komisija gatavo kandidātu sarakstu, klāt ir novērotāji no visām interešu grupām.

4.10.

Visām trim aģentūrām ir koordinācijas biroji Briselē. EESK uzskata, ka, ņemot vērā aģentūru darba veidu, nekādi citi biroji dalībvalstīs nav vajadzīgi. Tāpēc regulās būtu jāatsaucas uz jau izveidotajiem birojiem Briselē, bet norāde uz iespēju izveidot citus vietējos birojus būtu jāizņem.

4.11.

Saskaņā ar kopīgo pieeju direktora vietnieka amats Eurofound aģentūrā ir jālikvidē. EESK norāda, ka direktora vietnieks ir arī Cedefop aģentūrai, lai gan regulā tas nav paredzēts. EESK ir pārliecināta, ka direktora vietnieka amats ir izrādījies noderīgs. Proti, tas ļauj panākt līdzsvaru starp darba devēju un darba ņēmēju interesēm, kas tiks ņemtas vērā attiecīgo aģentūru vadībā, un tādējādi tiek atbalstīta sociālo partneru līdzdalība trīspusējas pieejas ietvaros. Tā kā pašreizējās atšķirīgās prakses darbojas labi, komiteja prasa gādāt par to, ka visām trim aģentūrām ir nodrošināta zināma elastība. Lēmums par to, vai direktora vietnieka amats ir vajadzīgs, jāatstāj valdes ziņā.

4.12.

EESK atzinīgi vērtē to, ka mītnes nolīgumi jāslēdz ar valstīm, kurās atrodas attiecīgo aģentūru galvenā mītne. Visas trīs aģentūras šādus mītnes nolīgumus jau ir noslēgušas; tādējādi šis noteikums atspoguļos to, kas jau ir izdarīts.

4.13.

Saskaņā ar ierosinātajām regulām izvērtēšanu ik pēc pieciem gadiem veic Komisija. EESK ir pārliecināta, ka, pateicoties valdes pārstāvju līdzdalībai, varēs vieglāk tikt galā ar visām iespējamām pārmaiņām pēc izvērtēšanas.

4.14.

Pirms aģentūras dibina kontaktus un sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, ir vajadzīga iepriekšēja Komisijas piekrišana, un pēc tam to iekļauj plānošanas dokumentā. EESK uzskata, ka pietiek ar apstiprinājumu no valdes, kurā ir pārstāvēta Komisija, un divkāršs apstiprinājums nav vajadzīgs.

5.1.1.

Salīdzinājumā ar spēkā esošo regulu ir svītrota atsauce uz vidēja termiņa un ilgtermiņa pētījumiem, ko varētu interpretēt kā atteikšanos no Eiropas mēroga apsekojumiem. Lai arī šie apsekojumi ir dārgi, tie ir Eurofound galvenie pasākumi, kas ne tikai ES iestādēm, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem, bet arī zinātnes un politikas pētniekiem nodrošina unikālus un visas Eiropas mērogā salīdzināmus datus par ārkārtīgi daudzveidīgajiem dzīves un darba apstākļiem. EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Eiropas mērogā veiktos apsekojumus, jo tie nepastarpināti veicina visa Eiropas projekta turpmāku attīstību.

5.1.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka tiks precizēti uzdevumi, kuri jāveic padomdevējām komitejām, ko var izveidot un likvidēt valde.

5.2.1.

EESK nepiekrīt Cedefop aģentūrai izvirzītajam mērķim, proti, palīdzēt Komisijai veidot un īstenot profesionālās izglītības un apmācības, kā arī prasmju un kvalifikāciju politikas pasākumus. Komiteja uzskata, ka Cedefop mērķis ir jāsaskaņo ar pārējo divu aģentūru mērķiem. Tāpēc regulā būtu skaidri jānorāda, ka Cedefop mērķis ir līdztekus ES iestādēm un struktūrām atbalstīt dalībvalstis un sociālos partnerus politikas izveidē un īstenošanā, nodrošinot informāciju un analīzi par profesionālo izglītību, prasmēm un kvalifikācijām.

5.2.2.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumā atspoguļoto faktu, ka Cedefop ir iepriekš uzņēmusies jaunus uzdevumus. Cedefop pašreizējā darbība skar ne tikai profesionālo izglītību un apmācību, bet arī kvalifikācijas, jo īpaši Eiropas kvalifikāciju sistēmu, prasmju analīzi un prognozēšanu, kā arī neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu. Tomēr komiteja uzsver, ka Cedefop darbībai vajadzētu palikt galvenokārt vērstai uz profesionālo izglītību un apmācību visiem (jauniešiem un pieaugušajiem), tostarp stažēšanos un mācīšanos darbavietā, lai uzlabotu cilvēku nodarbināmību.

5.3.1.

Priekšlikumā ir teikts, EU-OSHA mērķis citstarp ir darīt pieejamu juridisko informāciju par darba drošību un veselību. EESK uzskata, ka šis noteikums skar Komisijas atbildības jomu, tāpēc pret to iebilst.

5.3.2.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka EU-OSHA regulā ir ietverta skaidra atsauce uz izpratnes veicināšanas un komunikācijas pasākumiem, kā arī kampaņām par darba aizsardzības jautājumiem. Kopš 2000. gada aģentūra reizi divos gados rīko informācijas un izpratnes veicināšanas kampaņas par dažādiem ar darba ņēmēju aizsardzību saistītiem tematiem, tādējādi sasniedzot plašu auditoriju un publiskojot labas prakses piemērus un praktiskus risinājumus.

5.3.3.

Aģentūras informācijas tīkls tika izveidots vienlaicīgi ar aģentūru, un tas ir svarīgs faktors, kas ļauj nodrošināt, ka pieejamā informācija ir gan faktiski pareiza, gan arī atspoguļo to, kas patiesībā notiek praksē. Turklāt šie tīkli būtībā arī paplašina Eiropas iekļaujošo trīspusējo pieeju līdz valsts līmenim, tādējādi, kā izrādījies, ļoti konstruktīvā un noderīgā veidā veidojot sadarbību starp valdību pārstāvjiem un sociālajiem partneriem. Tāpēc valstu sociālo partneru iesaistīšanās šajā tīklā ir ļoti svarīga, un dalībvalstīm tā būtu jāgarantē. Tomēr EESK neuzskata, ka aģentūra varētu veikt izmaiņas valsts tīklā, ko dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar īpašiem kritērijiem. Taču valdei varētu būt tiesības sniegt ieteikumus attiecībā uz dalību tajā.