EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52006AE0961

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu Komisijas Paziņojums padomei un Eiropas Parlamentam — Rīcības plāns 2006. — 2008. gadam, ar kuru vienkāršo un uzlabo Kopējo zivsaimniecības politiku COM(2005) 647 galīgā redakcija

OJ C 309, 16.12.2006, p. 60–66 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/60


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Komisijas Paziņojums padomei un Eiropas Parlamentam — Rīcības plāns 2006. — 2008. gadam, ar kuru vienkāršo un uzlabo Kopējo zivsaimniecības politiku”

COM(2005) 647 galīgā redakcija

(2006/C 309/13)

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2006. gada 23. janvārī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par augstāk minēto tematu.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2006. gada 24. maijā. Ziņotājs — Sarró Iparraguirre kgs

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 428. plenārajā sesijā, kas notika 2006. gada 5. un 6. jūlijā (5. jūlija sēdē) ar 164 balsīm par un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1

Kā EESK jau informējusi Komisiju iepriekšējos atzinumos, tā atbalsta Kopienas tiesību aktu vienkāršošanu un tādēļ atzinīgi vērtē Rīcības plāna 2006. — 2008. gadam, ar kuru vienkāršo un uzlabo Kopējās zivsaimniecības politiku, publicēšanu. Šī atzinuma mērķis ir sniegt ieguldījumu Komisijas paredzētajā lielajā darba apjomā, kas ir ļoti nozīmīgs, lai uzlabotu Kopienas tiesību aktus zivsaimniecības jomā.

1.2

Lai vienkāršošanas process būtu veiksmīgs, Komiteja uzskata, ka ir jāveido cieša sadarbība ar zivsaimniecības nozari, atbalstot un nostiprinot saikni ar Komisijas konsultatīvajām iestādēm, t.i., reģionālajām konsultatīvajām padomēm (RKP), Konsultatīvo komiteju zivsaimniecības un akvakultūras jautājumos (CCPA) un Zivsaimniecības nozares sociālā dialoga komiteju.

1.3

EESK uzskata, ka Komisijai vispirms jānostiprina spēkā esošie tiesību akti. Kad tas ir izdarīts, EESK uzskata, ka Komisijai jācenšas sasniegt paziņojumā minētos mērķus, ko tā pilnībā atbalsta:

a)

uzlabot pašreizējo dokumentu skaidrību, padarot tos vienkāršākus un pieejamākus;

b)

samazināt valsts pārvalžu administratīvās izmaksas un procedūras;

c)

atvieglot zvejniekiem administratīvās izmaksas un citas saistības.

1.4

Bez tam EESK arī atbalsta abas izvēlētās jomas un likumdošanas instrumentus, kam Rīcības plānā pievērsta galvenā uzmanība: zivju resursu saglabāšanai un apsaimniekošanai un zvejas darbības uzraudzībai. Pēc tam Komisijai būs jāturpina pārējās KZP vienkāršošana un uzlabošana.

1.5

Komiteja uzskata, ka Rīcības plāna 1. ailē minētie pasākumi attiecībā uz TAC/ kvotām un zvejas intensitāti ir atbilstoši, izmantojot atšķirīgu pieeju zivju resursu saglabāšanas politikai, lēmumu plānošanu, pamatojoties uz vienādām grupām un to īstenošanu ar daudzgadu apsaimniekošanas plānu starpniecību. Tomēr Komiteja uzskata, ka laika periods starp zinātnisko atzinumu iesniegšanu un decembra Padomes sēdi, kas nosaka TAC, kvotas un citus svarīgus apsaimniekošanas jautājumus, ir ļoti īss un nav pietiekams, lai organizētu visas nepieciešamās konsultācijas un viedokļu saskaņošanu. Tādēļ Komiteja aicina noteikt ilgāku laika periodu starp zinātnisko atzinumu publicēšanu un galīgo lēmumu pieņemšanu.

1.6

Runājot par Rīcības plāna 2. lapu, kurā ir paredzēta tehnisko pasākumu vienkāršošana, EESK izsaka bažas par to, ka Eiropas Komisija varētu uzņemties pilnvaras, kas pašreiz ir Padomei.

1.7

Tāpat attiecībā uz 2. lapā paredzēto iespēju pilnvarot dalībvalstis noteikt vietēja līmeņa tehniskos pasākumus, EESK uzskata, ka Padomei būtu jāapstiprina arī dalībvalstu iesniegtās prasības, lai novērstu nevienlīdzību un diskrimināciju attiecībā pret dažādu valstu zvejniecības nozarē iesaistītajiem.

1.8

Komiteja piekrīt Komisijai par Rīcības plāna 3.,4. un 5. lapā minētajiem pasākumiem, lai vienkāršotu datu vākšanu un vadību un padarītu uzraudzības pasākumus efektīvākus. Attiecībā uz pēdējo minēto jautājumu šādu pasākumu īstenošanai Komisijas un Kopienas zivsaimniecības kontroles aģentūras darbības saskaņošana ir ļoti svarīga. Attiecībā uz informācijas tehnoloģiju izmantošanu EESK uzskata, ka jāparedz pārejas periods to izmantošanas uzsākšanai, lai kopā ar tehniskajiem speciālistiem, zvejniekiem un dalībvalstīm varētu nodrošināt komercnoslēpumu pilnīgu konfidencialitāti, iegūt ieinteresēto pušu uzticību un atbalstu, pārbaudīt pasākumus reālā vidē, ieguldīt papildus finanšu līdzekļus jaunajās izmantojamajās iekārtās un tādējādi nodrošināt vienkāršošanas reformas veiksmīgu iznākumu.

1.9

EESK ļoti atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu attiecībā uz Rīcības plāna 6. lapā izteikto priekšlikumu, lai atceltu pienākumu sniegt ziņojumus, kam ir niecīga vērtība vai kas nav lietderīgi, tādējādi samazinot birokrātisko slogu zvejniekiem un dalībvalstīm.

1.10

Komiteja uzskata Rīcības plāna 7. lapā apskatītos vienkāršošanas pasākumus par nepieciešamiem, un mudina Komisiju apsvērt iespēju izstrādāt standarlīgumu, kas būtu pamats zvejas nolīgumiem ar jebkuru trešo valsti, kā arī zvejas licenču piešķiršanu un izsniegšanu elektroniskā veidā.

1.11

EESK uzskata, ka rīcības plānā būtu lietderīgi atzīmēt arī cīņu ar nelegālu, nereglamentētu un nepaziņotu zveju (NNN), kas ir viens no KZP mērķiem, kā uzdevumu, kura mērķis ir definēt vienkāršāko un efektīvāko veidu šādas zvejas apkarošanai. EESK uzskata, ka minētajā procesā vajadzētu koncentrēties uz patērētāju tirgu pieejamību, stiprinot piederības ostas dalībvalsts pilnvaras un aizliedzot pārkraušanu atklātā jūrā.

1.12

Visbeidzot EESK uzskata, ka 2006.–2008. gada Rīcības plānā paredzēto darbu apjoms ir tāds, ka varbūt to nebūtu iespējams pabeigt trīs gadu periodā. Tādēļ Komiteja iesaka Komisijai pārskatīt plānu pirms 2007. gada beigām.

2.   Pamatojums

2.1

Kopš XXI gadsimta sākuma Eiropas Savienība ir uzsākusi ambiciozu uzdevumu, lai uzlabotu visu savu tiesisko vidi ar mērķi padarīt to efektīvāku un pārredzamāku.

2.2

Līdz ar Eiropas Savienības attīstību pagājušā gadsimta otrajā pusē minētā tiesiskā vide ir kļuvusi par Kopienu tiesību būtisku sastāvdaļu, veidojot Kopienas acquis.

2.3

Kopienas acquis ir veidojies līdz ar daudzajiem tiesību aktiem, saistībā ar katru no Kopienas dažādajām politikām, kopā veidojot Kopienas politikas normatīvo vidi.

2.4

Saskaņā ar Eiropadomes norādījumiem Komisija šobrīd saskaņoti darbojas kopā ar pārējām Kopienas iestādēm, lai vienkāršotu un pilnveidotu Kopienas tiesību aktu tiesisko regulējumu.

2.5

Darbs pie ES tiesību aktu vienkāršošanas un uzlabošanas ir neatņemama pārskatītās Lisabonas stratēģijas sastāvdaļa, un tādējādi galvenā uzmanība tiek pievērsta tiem Kopienas acquis aspektiem, kas ietekmē uzņēmējdarbības nozaru konkurētspēju Eiropas Savienībā.

2.6

Ņemot vērā to, ka Eiropas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) veido 99 % no visām ES uzņēmējdarbības nozarēm un nodrošina divas trešdaļas darba vietu, pasākumi Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādes vienkāršošanai un uzlabošanai tiem ir īpaši svarīgi, jo tas atvieglos pašreizējo juridisko un administratīvo slogu.

2.7

Kopienas tiesību aktu vienkāršošanas un uzlabošanas stratēģijas ietvaros Komisija paredzējusi izstrādāt nepārtrauktu vienkāršošanas programmu, kas aptver lauksaimniecības, vides, veselības aizsardzības un darba drošības, zvejniecības, nodokļu politikas, statistikas un darba tiesību nozares.

2.8

Kopienas Paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par tematu: “Rīcības plāns 2006.–2008. gadam, ar kuru vienkāršo un uzlabo Kopējo Zivsaimniecības politiku”, kas ir šī atzinuma objekts, paredz, ka daudzgadu Rīcības programma 2006. — 2008. gadam ir attiecināta uz zivsaimniecības nozari nolūkā vienkāršot un uzlabot KZP.

2.9

EESK kā organizētas pilsoniskās sabiedrības iestāžu pārstāve, kas iepriekšējos atzinumos izteikusi atbalstu Komisijai attiecībā uz Eiropas tiesību aktu izstrādes procesa vienkāršošanu, atzinīgi vērtē Rīcības plāna publicēšanu, un ar šo atzinumu ir paredzēts veicināt Komisijas izcilo darbu un mudināt Komisiju turpināt tās daudzgadu pieeju.

3.   Pamatojums

3.1

2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas Eiropadome uzdeva Komisijai sagatavot rīcības plānu “turpmākai saskaņotai stratēģijai normatīvās vides vienkāršošanai”. Minēto aicinājumu turpmāk atbalstīja Stokholmas Eiropadome (2001. gada 23. un 24. martā), Lākenas Eiropadome (2001. gada 8. un 9. decembrī) un Barselonas Eiropadome (2002. gada 15. un 16. martā).

3.2

Komisija attiecīgi sagatavoja Balto grāmatu par Eiropas pārvaldību, ko apstiprināja 2001. gada jūlijā (1). Tajā bija iekļauta nodaļa par tiesību aktu kvalitātes uzlabošanu. Plašas konsultācijas par Balto grāmatu tika pabeigtas 2002. gada 31. martā.

3.3

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas izstrādātajā atzinumā par minēto Paziņojumu teikts: Komiteja atbalsta Baltajā grāmatā izklāstītos priekšlikumus par Eiropas likumdošanas procesa vienkāršošanu un paātrināšanu, jo Kopienas tiesību akti kļūst aizvien sarežģītāki un reizēm ir tendence paplašināt spēkā esošos valstu tiesību aktus nekā tos vienkāršot un saskaņot (2).

3.4

Saskaņā ar minēto pieeju 2002. gada jūnijā Komisija ierosināja rīcības plānu normatīvās vides vienkāršošanai un uzlabošanai, un priekšlikumu savukārt iesniedza citām Kopienas iestādēm apspriešanai (3).

3.5

Rīcības plānā skaidri izteikts pieprasījums noteikt likumdošanas cikla galvenos trīs posmus: iepazīstināšana ar Komisijas iesniegto likumdošanas iniciatīvu, priekšlikuma apspriešana Eiropas Parlamentā un Padomē un reglamentējoša instrumenta piemērošana dalībvalstīs ar mērķi panākt iestāžu nolīgumu Kopienas tiesību aktu kvalitātes uzlabošanai.

3.6

ES tiesību aktu vienkāršošana, kas iesākās pirms dažiem gadiem, pēc 2003. gada februāra paātrinājusies, kopā ar Komisijas paziņojumu par tematu “Kopienas acquis modernizēšana un vienkāršošana” (4). Izmantojot minēto paziņojumu kā sākumpunktu, Komisija uzsāka plašu programmu, lai noteiktos tiesību aktus, kas jāvienkāršo, jākonsolidē un jākodificē, un minētā programma turpinās arī pašlaik.

3.7

2005. gada martā publicētais Komisijas Paziņojums “Labāks regulējums izaugsmei un darba vietām Eiropas Savienībā” (5) sniedza jaunu stimulu iestāžu nolīgumam par tiesību aktu izstrādes procesa pilnveidi, ko 2003. gada 16. decembrī parakstīja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija. Paziņojuma galvenais mērķis ir uzlabot Kopienas tiesību aktu kvalitāti un transponēšanu valstu tiesību aktos (6).

3.8

Visbeidzot, Lisabonas stratēģijas īstenošanai 2005. gada oktobrī Komisija publicēja Paziņojumu par tematu “Stratēģija normatīvās vides vienkāršošanai”, (7) kas uzsāka dažādo Kopienas politiku īstenošanu ar nepārtrauktu vienkāršošanas programmu starpniecību.

3.9

Paralēli intensīvajam darbam pie visu Kopienas tiesību aktu un tiesiskā regulējuma vienkāršošanas un pilnveidošanas Komisija iesniedza Padomei un Eiropas Parlamentam Paziņojumu par tematu: “Perspektīvas Kopējās zivsaimniecības politikas normatīvās vides vienkāršošanai un uzlabošanai” (8).

3.10

Šī atzinuma pamatā ir pēdējais minētais Paziņojums kopā ar Paziņojumu, kas šobrīd ir iekļauts “Rīcības plānā 2006.– 2008. gadam, ar kuru vienkāršo un uzlabo Kopējo zivsaimniecības politiku”.

3.11

EESK, apzinoties visu Kopienas tiesību aktu vienkāršošanas un pilnveidošanas procesa sarežģītību, mudina Komisiju turpināt iesākto un censties stingri ievērot noteiktos termiņus izvirzīto mērķu sasniegšanai.

4.   Vispārējās piezīmes

4.1   Kopienas likumdošana zivsaimniecības jomā 1983.–2002.

4.1.1

Kopienas tiesību akti zivsaimniecības jomā bija klasificēti atbilstoši 1983. gada Kopējai zivsaimniecības politikai. Politiku reglamentējošie noteikumi zivsaimniecības jomā tika balstīti uz likumdošanas normās pārvērstiem zinātnes atzinumiem, bet gandrīz bez jebkādas saziņas ar Kopienas zivsaimniecības nozari, un Komisijas–Padomes–Eiropas Parlamenta darbietilpīgās lēmumu pieņemšanas procedūras rezultātā minētie tiesību akti bija ļoti sarežģīti

4.1.2

Iepriekšējā un pašreizējā novērtējumā jāņem vērā tas, ka tiesību akti zivsaimniecības nozarē aptver dažādas zivsaimniecības jomas un apskata vairākus aspektus: struktūras, saglabāšanu un apkārtējo vidi, ārējos resursus, tirgus un uzraudzību. Šī dažādība nenovēršami rada ļoti daudzus noteikumus, kas reizēm ir ļoti gari un grūti interpretējami.

4.1.3

Bez tam Padomes lēmumu pieņemšanas procedūra katra gada nogalē, lai noteiktu gadskārtējo pieļaujamo nozveju (TAC) un kvotas, sarežģī visu nepieciešamo konsultāciju organizēšanu, savlaicīgu lēmumu pieņemšanu un stāšanos spēkā, kas savukārt rada daudzus grozījumus publicētajos noteikumos.

4.1.4

Šī nenovēršamā grozījumu uzkrāšanās Kopējās zivsaimniecības politikas dažādajos noteikumos gan parastam iedzīvotājam, gan zvejniekam sarežģī dokumentu izpratni, kurus izstrādā eksperti, sagatavojot dažādus tiesību aktus, kas bieži vien pamatojas uz grūti izprotamiem zinātniskiem dokumentiem.

4.1.5

Padomes un Eiropas Parlamenta pārrunu rezultātā reizēm rodas sarežģītāki galīgie dokumenti, nekā sākotnēji paredzēts.

4.1.6

Visbeidzot, juridiskā un politiskā līmenī daži reglamentējoši pasākumi ir veikti augstākā līmenī nekā nepieciešams, tādējādi apgrūtinot to grozīšanu un vienkāršošanu.

4.1.7

EESK izprot to, ka, lai gan vēl aizvien pastāv cēloņi, kas rada daudzas minētās situācijas, Komisija tos apzinās un veic nepieciešamos pasākumus, lai situāciju labotu, kā, piemēram, jau 1992. gadā, grozot 1983. gada KZP un izstrādājot Rīcības plānu 2006.–2008. gadam, ko tā šobrīd iesniedz pēc 2002. gada 31. decembra KZP reformas.

4.2   Spēkā esošie Kopienas tiesību akti zivsaimniecības jomā.

4.2.1

Vienkāršošana ir 2002. gada 31. decembra (9)Kopējas Zivsaimniecības politikas dabīga sastāvdaļa, un jau uzsākti vairāki pasākumi — tiesību aktu atcelšana, paziņojumi par to, ka tie ir novecojoši un tiesību aktu atbilstības izvērtēšana.

4.2.2

Priekšlikums par regulu, ar kuru izveidotu jaunu Eiropas Zivsaimniecības fondu (10), par kuru Komiteja izstrādājusi pozitīvu atzinumu, ir labs piemērs vienkāršošanas iniciatīvas plānošanai, ar vienu regulu aizvietojot vai grozot četru regulu noteikumus, iestrādājot daudzgadu vadības programmas (POP) un Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu vienā regulā (IFOP).

4.2.3

2004. un 2005. gadā Komisija ieviesa virkni tiesību aktu, kas palīdz virzīt KZP reformu un vienkāršošanu. Cita starpā tie ietver:

Eiropas Zivsaimniecības fondu;

Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru;

reģionālo konsultatīvo padomju izveidošanu;

Kopienas finanšu pasākumus KZP un jūras tiesības īstenošanai.

Notikušas arī plašas diskusijas ar daudzām ieinteresētajām pusēm, un diskusiju rezultātā izstrādāts iepriekš minētais Paziņojums par tematu “Kopējās zivsaimniecības politikas vienkāršošanas un normatīvās vides perspektīvas”.

4.2.4

Paziņojumā uzsvērts, ka nepietiek vienkārši samazināt tiesību aktu skaitu, lai uzlabotu KZP normatīvo vidi, bet vienlaicīgi jāiekļauj vēl šādi pasākumi:

jāuzlabo pašreizējo dokumentu skaidrība, padarot tos vienkāršākus un pieejamākus;

jāsamazina valsts pārvalžu administratīvās izmaksas un procedūras;

jāsamazina administratīvās izmaksas un citas saistības zvejniekiem.

4.2.5

EESK uzskata, ka attiecībā uz dokumentu skaidrību Komisijai jāveltī īpaša uzmanība tiesību aktu konsolidācijai. Pastāvīga atsauce uz iepriekšējos gados izstrādātiem citiem noteikumiem padara dokumentus daudz grūtāk saprotamus.

4.2.6

Pēdējā paziņojumā uzsvērts tas, ka dažas Kopējās Zivsaimniecības politikas nodaļas ir sevišķi grūti izpildāmas: tas attiecas uz zvejas darbības uzraudzību, jo dažādās dalībvalstīs ir atšķirības minētajā jomā, un resursu saglabāšanas pasākumiem, izmantojot dažādu pārvaldības pasākumu apvienotu īstenošanu.

4.2.7

Visaptveroša analīze parāda, ka, pieļaujot Kopienas zvejas pārvaldības sarežģītību, spēkā esošie tiesību akti kļuvuši pārāk sarežģīti.

4.2.8

EESK uzskata, ka Komisijai jārisina Kopējās zivsaimniecības politikas tiesību aktu vienkāršošanas jautājumi, īpaši uzsverot zvejas darbības uzraudzības un resursu saglabāšanas pasākumus. Nesen izveidotās Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras darbība jāpaātrina šajā virzienā.

4.3   Rīcības plāns 2006.–2008. gadam, ar kuru vienkāršo un uzlabo Kopējo zivsaimniecības politiku.

4.3.1

Visa ar dažādajiem iepriekš minētajiem paziņojumiem saistītā darba rezultātā Padome aicināja Komisiju sagatavot daudzgadu rīcības plānu, kas atbilstu visām prasībām, lai sasniegtu KZP vienkāršošanu un uzlabošanu. Komisijas atbilde bija 2005. gada decembrī publicētais Paziņojums par tematu Rīcības plāns 2006.–2008. gadam, ar kuru vienkāršo un uzlabo Kopējo Zivsaimniecības politiku (11).

4.3.2

Komisijas iesniegtais Rīcības plāns 2006.–2008. gadam ietver:

metodoloģiju KZP vienkāršošanai un uzlabošanai,

to iniciatīvu precizēšanu, kas jāvienkāršo un jāuzlabo vispirms.

4.3.3

Rīcības plānā izklāstītā pieeja ir tieša. Tā sniedz vispārēju informāciju par atsevišķām jomām (uzraudzību, zvejas intensitāti, finansēšanu, utt.), kurās jāveic pasākumi, lai vienkāršotu un uzlabotu tiesību aktus. Tiek norādīti nepieciešamie pasākumi katrā jomā, iesaistītās puses un attiecīgie termiņi 2006.–2008. gada ietvaros. Visbeidzot, tiek noteikti tiesību aktu trīs veidi:

tiesību akti, kuru pārskatīšana jau sākusies,

tiesību akti, kas jāizstrādā nākamajos gados,

tiesību akti, kas jāvienkāršo vispirms.

4.3.4

Pašreiz spēkā esošajiem tiesību aktiem tiek pievērsta galvenā uzmanība, uzsākot KZP vienkāršošanas plānu 2006.–2008. gadam. Tajos visos ietverti pasākumi zvejas darbības pārvaldībai un uzraudzībai.

4.3.5

EESK atbalsta abu minēto jomu noteikšanu par prioritāti Rīcības plāna ietvaros, jo tieši saistībā ar tām daudzi pašreiz spēkā esošie tiesību akti ir sarežģīti. Pēc tam Komisijai būs jāturpina pārējās KZP vienkāršošana un uzlabošana.

4.3.6

Tiesību akti, kuru pārskatīšana jau sākusies un kam piemēroti vienkāršošanas principi, tiks apskatīti atbilstoši tiesību aktu uzlabošanas plānam. Tā tas ir gadījumā ar Eiropas Zivsaimniecības fondu un vispārējiem noteikumiem attiecībā uz zvejas atļauju trešās valsts ūdeņos atbilstoši zvejas nolīgumam. Abi minētie juridiskie līdzekļi, ko Komisija jau vienkāršojusi, atzinīgi novērtēti Komitejas atzinumos.

4.3.7

Saskaņā ar Rīcības plānu vienkāršošanas mērķi jauno tiesību aktu izstrādei nākamajos gados tiks sistemātiski novēroti.

4.3.8

Komiteja atbalsta vispārējo pieeju 2006.–2008. gada rīcības plānā, uzskatot to par piemērotu. Plāna īstenošanai, kā norādīts rīcības plāna pielikumā, būs nepieciešams ievērojami straujāks temps, lai iekļautos noteiktajos termiņos. Ir ļoti svarīgi apvienot dalībvalstu, Eiropas Parlamenta un zivsaimniecības nozares centienus un izpratni, izmantojot Lauksaimniecības un zivsaimniecības konsultatīvo komiteju (CCPA) un Komiteju sociālajam dialogam zivsaimniecības nozarē.

4.3.9

Rīcības plāna īstenošanā galvenā uzmanība vispirms pievērsta šādām jomām un juridiskajiem līdzekļiem:

zivju resursu saglabāšanai:

TAC/zvejas kvotām un zvejniecības intensitātei,

tehniskajiem līdzekļiem jūras organismu mazuļu aizsardzībai,

KZP datu vākšanai un vadībai.

Zvejas darbības uzraudzībai:

uzraudzība — tiesību aktu kopums,

uzraudzība — datorizācija,

ziņošanas pienākums,

atļauja zvejot ārpus Kopienas ūdeņiem.

4.3.10

Katrs no minētajiem septiņiem juridiskajiem līdzekļiem sīki apskatīts pielikumā, izmantojot lapas, kurās apskatīti paredzētie vienkāršošanas pasākumi, lai uzlabotu pašreizējo tiesisko regulējumu un attiecīgo administratīvo vidi. Katram līdzeklim ir paredzēta plānošana, pasākumos iesaistot dažādas ieinteresētās puses, un to juridisko līdzekļu saraksts, kuri jāvienkāršo, kā arī vienkāršošanas īstenošanai nepieciešamo dokumentu saraksts.

4.3.11

EESK pēc visu septiņu lapu detalizētas izpētes apgalvo Komisijai, ka tā uzskata Komisijas iesaistīšanos reformas īstenošanā un vienkāršošanā par piemērotu, un tādējādi, ja visi katrā lapā minētie posmi tiks pabeigti noteiktajos termiņos, 2006.–2008. gada rīcības plāns sniegs ļoti ievērojamus uzlabojumus Kopienas tiesību aktos zivsaimniecības jomā.

4.3.12

Rīcības plāna 1. lapā izteikts priekšlikums vienkāršot pasākumus par TAC/ /kvotām — zvejas intensitāti. Tajā galvenokārt apskatītas Padomes ikgadējās regulas, ar kurām nosaka nākamā gada zvejniecības iespējas, mainot to noteikumu struktūru atbilstoši zivju resursu izmantošanas nosacījumiem un novirzot lēmumus uz vienādām grupām, kā arī izstrādājot lēmumus attiecībā uz vienādām grupām un izstrādājot daudzgadu vadības plānus.

4.3.13

EESK uzskata 1. lapā apskatītos vienkāršošanas pasākumus par piemērotiem, atsevišķi apskatot saglabāšanas politikas dažādos aspektus, par izšķiroši nozīmīgiem uzskatot uz vienādām grupām balstītu tiesisko regulējumu un īstenošanu, izmantojot daudzgadu vadības plānus.

4.3.13.1

Tomēr Komiteja uzskata, ka laika trūkums starp zinātnisko atzinumu iesniegšanu un decembra Eiropadomi, kas nosaka TAC, kvotas un citus ļoti nozīmīgus apsaimniekošanas instrumentus, kā, piemēram, zvejas ierobežojumus, sarežģī nepieciešamo konsultāciju organizēšanu un lēmumu pieņemšanu. Tiesību akti, kas rodas šī ātrā un sarežģītā lēmumu pieņemšanas procesa rezultātā, var ietvert tehniskas un juridiskas nepilnības, kas prasa regulu grozījumus, padarot tiesību aktus un to īstenošanu vēl sarežģītākus. Nepietiekamās konsultācijas ar zvejniekiem un citām ieinteresētajām pusēm ļoti kaitē šo noteikumu izpratnei, pieņemšanai, piemērošanai un līdz ar arī efektivitātei.

4.3.13.2

Tāpat EESK uzskata, ka reģionālo zivsaimniecības organizāciju lēmumu pieņemšanas procesu arī negatīvi ietekmē laika trūkums starp zinātniskā atzinuma iesniegšanu un lēmējinstances sanāksmes brīdi.. Laika trūkuma ietekme ir tāda pati, kā iepriekšējā punktā minētā.

4.3.13.3

Attiecībā uz Komisijas piedāvāto “vienādo grupu” pieeju EESK uzskata to par pilnīgi piemērotu, ja, cerams, tas nozīmē “vienādu zvejniecības noteikumu” pieeju un divpusēju regulu: horizontālo ietvarregulu un īstenojamu regulu zivsaimniecībai.

4.3.13.4

Tomēr Komiteja uzskata, ka pieredze daudzgadu atjaunošanas un vadības plānu jomā radījusi plašas konsultācijas un augstu lēmumu pieņemšanas līmeni. Kad šādi plāni ir apstiprināti, tie vienkāršo lēmumu pieņemšanas procesu nākamajos gados. Neraugoties uz to, EESK uzskata, ka jārespektē pašreizējā Padomes un Komisijas pilnvaru sadale, un minētos plānus būtu iespējams pārskatīt, ņemot vērā to kritēriju svārstīgo raksturu, kas tiek izmantoti attiecīgo zivju krājumu novērtēšanai.

4.3.14

EESK uzskata, ka lēmumu pieņemšanas procedūras reforma resursu apsaimniekošanas pasākumiem, garantējot tiesību aktu vienkāršošanu un to efektīvāku piemērošanu, ir atkarīga no zinātnisko atzinumu un ieteikumu iesniegšanas laika (no CIEM-ACFM attiecībā uz Kopienas ūdeņiem un no reģionālo zivsaimniecības organizāciju zinātniskajam komitejām — ārpusKopienas ūdeņiem), sniedzot īstu konsultāciju iespēju ar RAC un ACFA. Iespējams, ka nepieciešams sadalīt “TAC un kvotu paketi” izskatīšanai dažādās Eiropadomēs, kā arī vadības gadu pietuvināt kalendārajam gadam, ņemot vērā labāku atbilstību tirgum. Tas ir visaptverošs process un neattiecas vienīgi uz tiešo iekraušanu (“front loading”). EESK uzskata, ka katrs aspekts jāizpēta vispusēji, sniedzot pēc iespējas vairāk konsultāciju iespēju ar dalībvalstīm, zvejniekiem un citām ieinteresētajām pusēm.

4.3.15

2. lapas mērķis ir reformēt spēkā esošos tiesību aktus attiecībā uz jūras organismu mazuļu aizsardzību, pakāpeniski sagrupējot zivsaimniecībā veicamos tehniskos pasākumus. Lai gan EESK atbalsta individuālo pieeju katrai zivsaimniecībai saistībā ar visiem pārvaldības pasākumiem, tā uzskata, ka minētā pieeja vispirms piemērojama tehniskajiem pasākumiem. Komisijas izvirzītā sistēma pamatojas uz to tiesību normu struktūras pielāgošanu, kura attiecas uz tehniskajiem pasākumiem, ierosinot, ka Padomei būtu jāregulē īsi vispārējie vadības principi, turpretī Komisijai būtu jānosaka sīkāki tehniskie aspekti. EESK izsaka bažas par vienkāršošanu, kā rezultātā Komisija izstrādātu likumus, uzņemoties pilnvaras, kas pašlaik ir Ministru Padomei. Tādēļ Komiteja uzskata, ka, lai gan tiesību akti būtu jāizstrādā atbilstoši vienkāršošanas pasākumiem, galīgais lēmums būtu jāiesniedz Padomei.

4.3.16

Attiecībā uz iespēju dalībvalstīm atļaut pieņemt vietēja mēroga tehnisko pasākumus, kā noteikts Rīcības plāna 2. lapā, EESK uzskata, ka šāda atļauja varētu radīt nevienlīdzību un diskriminācijas gadījumus dažādu ES dalībvalstu zvejniekiem, ja to izmanto nepareizi vai pienācīgi nekontrolē. Tādēļ dalībvalstu lūgumi šajā jomā būtu jāapstiprina Padomei.

4.3.17

Komisija uzskata: lai īstenotu ierosinātos pasākumus, jāpaplašina apspriedes ar nozares pārstāvjiem, jānovērtē tehnisko pasākumu izmantošanas rezultāti, jāsagatavo brošūras un informatīvie materiāli, jāizmanto informācijas tehnoloģijas un zvejniekiem jāsamazina pienākums sniegt pārskatus. Lai gan EESK uzskata, ka visi minētie pasākumi ir nepieciešami, tā vēlas vērst Komisijas uzmanību uz to, ka informācijas tehnoloģiju izmantošanai datu vākšanai un vadībai viennozīmīgi nepieciešami pielāgošanas pasākumi un finansiālais atbalsts, kas ļautu zvejas kuģiem pielāgoties minētajām jaunajām tehnoloģijām. Tādēļ jānodrošina saprātīgs pārejas periods, lai kopā ar tehniskajiem speciālistiem, zvejniekiem un dalībvalstīm varētu noteikt pielāgošanas pasākumus, nodrošināt komercnoslēpumu pilnīgu konfidencialitāti, iegūt ieinteresēto pušu uzticību un atbalstu, pārbaudīt pasākumus reālā vidē, ieguldīt papildus līdzekļus jauno iekārtu darbībai un tādējādi nodrošināt vienkāršošanas reformas veiksmīgu iznākumu.

4.3.18

Rīcības plāna 3. lapā izteikts priekšlikums samazināt to juridisko dokumentu skaitu, kas attiecas uz KZP vajadzībām paredzēto datu vākšanu un vadību. Attiecībā uz Rīcības plāna 2. lapu vienkāršošana ir saistīta ar spēkā esošās juridiskās struktūras pielāgošanu, pamatojoties uz Padomes regulu par vispārējo pieeju un Komisijas noteiktajiem īstenošanas noteikumiem par tehniskajiem un administratīvajiem aspektiem. EESK atkārtoti izsaka bažas par 4.3.15. punktā minētajām bažām attiecībā uz pilnvarām, kuras Komisija ierosina uzņemties.

4.3.19

Vienkāršotas pieejas ietvaros Komisija Rīcības plāna 3. lapā ierosina daudzgadu programmu datu vākšanai un vadībai, lai dalībvalstīm samazinātu administratīvo slogu. Komiteja uzskata, ka Komisijas priekšlikums ir savlaicīgs un nepieciešams saskaņā ar 4.3.17. punktā izteiktajām piezīmēm.

4.3.20

Rīcības plāna 4. lapā paredzēts reformēt pašreizējo tiesību aktu kopumu par uzraudzības jautājumiem, pārveidojot spēkā esošos tiesību aktus un pielāgojot tos KZP reformai. EESK uzskata, ka uzraudzības noteikumu pārskatīšana ir ārkārtīgi nozīmīga, lai saskaņotu dažādus tiesību aktus, tādējādi izvairoties no dažādas interpretācijas. Visos uzraudzības un kontroles noteikumos ļoti skaidri jāformulē pārbaudes īstenošanas metodes un izmantošanas veidi. Katrā gadījumā EESK aicina Komisiju nodrošināt, ka, vienkāršojot tiesību aktus uzraudzības jomā, vienmēr tiek ņemta vērā Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra.

4.3.21

Attiecībā uz Rīcības plāna 5 lapu Komisija ierosina pārskatīt visus noteikumus par uzraudzību — datorizāciju. Kad Padome būs pieņēmusi lēmumu par Komisijas priekšlikumu attiecībā uz zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem, tad Komisija paredz izstrādāt attiecīgos noteikumus (12). Tāpat paredzēta arī zvejas nolīgumu ar trešām valstīm elektroniskā pārvaldība attiecībā uz zvejas atļaujām, nozvejas datu un ar šīm darbībām saistītās zvejas intensitātes datiem saistībā ar minētajiem nolīgumiem. EESK piekrīt uzraudzības sistēmas datorizācijas nepieciešamībai, tomēr atkārtoti uzsver 4.3.17. punktā iepriekš apskatīto nepieciešamību pēc pārejas perioda informācijas tehnoloģiju izmantošanai.

4.3.22

Rīcības plāna 6. lapā paredzēta visu KZP tiesību aktu vienkāršošana, lai atceltu noteikumus, ar kuriem nosaka ziņošanas pienākumus, kam ir niecīga vērtība vai kas nav lietderīgi apmierinošai KZP īstenošanai. EESK uzskata, ka šo noteikumu atcelšana ir vienkāršošanas procesa neatņemama sastāvdaļa, samazinot birokrātisko slogu iesaistītajām pusēm un dalībvalstīm.

4.3.23

Visbeidzot, Rīcības plāna 7. lapā paredzēts vienkāršot zvejas noteikumus ārpus Kopienas ūdeņiem, reformējot virkni zvejas pārvaldības noteikumu, kas attiecas uz zvejas nolīgumiem ar trešām valstīm. Vienkāršošana paredz grozīt pašreizējo tiesisko struktūru, lai Padome varētu novērtēt pamatprincipus un Komisija — tehniskos un administratīvos aspektus. Komiteja uzskata Rīcības plāna 7. lapā apskatītos vienkāršošanas pasākumus par nepieciešamiem, un mudina Komisiju apsvērt standarlīguma izstrādi ka pamatu zvejas nolīgumiem ar visām trešajām valstīm, kā arī zvejas licenču piešķiršanai un izsniegšanai elektroniski.

4.3.24

EESK uzskata, ka KZP vienkāršošanai un uzlabošanai attiecībā uz zvejas flotēm, kas darbojas ārpus Kopienas ūdeņiem, arī nepieciešama individuāla pieeja un īpašs risinājums visos līmeņos: zvejas flote, apstiprināšana, licences, atļaujas, deklarācijas, utt. EESK noteikti ir pārliecināta, ka kuģiem, kam ir ES dalībvalstu karogs un kuri darbojas ūdeņos ārpus Kopienas jurisdikcijas, jāpiemēro tiesības un pienākumi, kuri pielāgoti zvejas resursiem un zonai, kurā tie atrodas. Tādēļ EESK lūdz Komisiju iekļaut minēto mērķi rīcības plānā, kurš nedrīkst attiekties tikai uz “zvejniecības nolīgumiem” (vai partnerības nolīgumiem). Šajā sakarā Komiteja uzsver nepieciešamību ievērot sociālo atzinumu par kuru vienojušies Eiropas sociālie partneri.

4.3.25

Visbeidzot, EESK uzskata, ka rīcības plānā būtu vērts atzīmēt arī cīņu ar nelegālu, nereglamentētu un nepaziņotu zveju (NNN), kas ir viens no KZP mērķiem (īpaši tā ārējā dimensijā) EESK uzskata, ka minētais process jākoncentrē uz patērētāju tirgu pieejamību, stiprinot piederības ostas dalībvalsts pilnvaras un aizliedzot pārkraušanu atklātā jūrā.

5.   Īpašas piezīmes

5.1

Kā teikts Komisijas paziņojumā, Rīcības plāns 2006.–2008. gadam ir ļoti nozīmīgs Kopienas tiesību aktu uzlabošanai zivsaimniecības jomā. Zivju resursu apsaimniekošanas jomā nav noteikti citi svarīgi juridiskie līdzekļi, kas jāpievieno Komisijas ieteiktajiem. Tādēļ Komiteja mudina Komisiju tos nekavējoties ieviest.

5.2

Komiteja uzskata, ka starp visiem juridiskajiem līdzekļiem, kurus ierosināts uzlabot un vienkāršot, TAC/kvotas un zvejas intensitāte ir īpaši svarīgi daudzgadu vadības plānu īstenošanai.

5.3

Realizējot 2006.–2008. gada rīcības plānu, Komisijai var būt nepieciešams izstrādāt jaunus īstenošanas noteikumus. EESK neuzskata, ka tas varētu radīt problēmas. Svarīgi ir tas, ka, lai gan Kopienas acquis paplašinās, noteikumiem jābūt skaidrākiem, attiecinātiem uz zivsaimniecību, viegli saprotamiem un pēc iespējas saskaņotiem.

5.4

Attiecībā uz pēdējo minēto aspektu Komiteja vēlas pievērst Komisijas uzmanību grūtībām interpretēt spēkā esošos tiesību aktus zivsaimniecības jomā, kuros ir atkārtotas atsauces uz citām regulām, direktīvām un paziņojumiem. Tiesību aktu konsolidācija ir izšķiroši nozīmīga, lai tos varētu viegli lasīt un saprast.

5.5

Komisijas un Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras darbības saskaņošana ir ļoti svarīga, piemērojot uzraudzības noteikumus. Lai atrisinātu tiesību aktu atšķirīgo interpretāciju zivsaimniecības jomā dalībvalstīs, kas ir bieži sastopams zvejnieku sūdzību cēlonis, Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai jāizstrādā standartizēti kritēriji.

5.6

Visbeidzot, Kopienas tiesību aktu zivsaimniecības jomā datorizāciju Komiteja uzskata par svarīgu, lai Kopienas dokumenti būtu pieejami elektroniskā veidā. Tomēr jauno informācijas tehnoloģiju ieviešanai uz zvejas kuģiem jānotiek pakāpeniski, neradot izmaksas zvejniekiem, jo atsevišķi sasniegumi datorzinātņu jomā var nebūt tiem piemēroti.

5.7

Komiteja aicina Komisiju atrisināt jebkādus sarežģījumus, kas var rasties attiecībā uz rīcības plānu 2006.–2008. gadam, un tā ir pārliecināta, ka minētais plāns ir svarīgs un noderīgs Kopienas zivsaimniecības nozarei.

Briselē, 2006. gada 5. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētāja

Anne-Marie SIGMUND


(1)  COM(2001) 428 galīgā redakcija, 30.07.2001.

(2)  OV C 125, 27.05.2002, 61. lpp. (COM(2001) 428 galīgā redakcija) “Eiropas pārvaldība —Baltā grāmata”.

(3)  COM(2002) 278, galīgā redakcija, 05.06.2002. — Rīcības plāns par tematu “Tiesiskās vides vienkāršošana un uzlabošana”.

(4)  COM (2003) 71, 2003.g. februārī.

(5)  COM (2005) 97, 2005.g. martā.

(6)  Oficiālais Vēstnesis C 321, 31.12.2003. un labojums: Oficiālais Vēstnesis, 08.01.2004.

(7)  COM (2005) 535, 2005. gada oktobris: “Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: normatīvās vides vienkāršošanas stratēģija”.

(8)  COM(2004) 820, 15.12.2004.

(9)  Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002.

(10)  COM(2004) 497 galīgā redakcija

(11)  COM(2005) 647 galīgā redakcija, 08.12.2005.

(12)  COM(2004) 724 galīgā redakcija


Top