1.   Dalībvalstis ministrijas līmenī izraugās iestādi, kas ir atbildīga par:

2.   Kompetentā iestāde ar oficiālu aktu lemj par maksājumu aģentūras akreditācijas piešķiršanu vai – pēc pārskatīšanas – par tās atsaukšanu, pamatojoties uz Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 1. panta 2. punktā minēto akreditācijas kritēriju (turpmāk “akreditācijas kritēriji”) pārbaudi. Kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju par akreditāciju un akreditācijas atsaukšanu.

3.   Kompetentā iestāde pirms ikvienas akreditācijas piešķiršanas norīko revīzijas struktūru veikt pārbaudi (pirmsakreditācijas pārskatīšana). Revīzijas struktūra ir revīzijas iestāde vai cita publiska vai privāta organizācija, vai kādas iestādes organizatoriskā struktūrvienība, kurai ir revīzijas veikšanai nepieciešamā profesionalitāte, prasmes un spējas. Revīzijas struktūra ir neatkarīga no akreditējamās maksājumu aģentūras.

Pārbaude (pirmsakreditācijas pārskatīšana), kas jāveic revīzijas struktūrai, konkrēti aptver:

Revīzijas struktūra sagatavo ziņojumu, kurā sīki apraksta veikto revīzijas darbu, minētā darba rezultātus un tās novērtējumu par maksājumu aģentūras atbilstību akreditācijas kritērijiem. Ziņojumu iesniedz kompetentajai iestādei, kas pēc tam izdod akreditācijas aktu, ja ir pārliecināta, ka maksājumu aģentūra atbilst akreditācijas kritērijiem.

4.   Ja kompetentā iestāde uzskata, ka maksājumu aģentūra akreditācijas kritērijiem neatbilst, tā informē maksājumu aģentūru par konkrētiem nosacījumiem, kas tai jāizpilda, pirms tai var piešķirt akreditāciju.

Kamēr tiek izdarītas visas izmaiņas, kas vajadzīgas, lai izpildītu šādus konkrētus nosacījumus, akreditāciju var piešķirt provizoriski uz laikposmu, kas jānosaka, ņemot vērā konstatēto problēmu smagumu, un kas nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma minēto laikposmu var pagarināt.

5.   Regulas (ES) Nr. 1306/2013 102. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzēto informāciju nosūta tūlīt pēc tam, kad maksājumu aģentūra ir pirmo reizi akreditēta, un katrā ziņā pirms tiek pieprasīts tai radušos izdevumus segt no fondiem. Minētajai informācijai pievieno deklarācijas un dokumentus par:

6.   Komisija informē Lauksaimniecības fondu komiteju par katrā dalībvalstī akreditētajām maksājumu aģentūrām.

1.   Kompetentā iestāde, pamatojoties jo īpaši uz sertifikātiem un ziņojumiem, ko sagatavojusi Regulas (ES) Nr. 1306/2013 9. pantā minētā sertifikācijas struktūra, pastāvīgi pārrauga maksājumu aģentūras, par kurām tā ir atbildīga, un seko līdzi tam, kā tiek novērsti konstatētie trūkumi.

Reizi trijos gados kompetentā iestāde rakstiski ziņo Komisijai par maksājumu aģentūru pārraudzību un to darbību uzraudzību. Ziņojumā ietver pārskatu par maksājumu aģentūru nepārtrauktu atbilstību akreditācijas kritērijiem un kopsavilkumu par darbībām, kas veiktas trūkumu novēršanai. Kompetentā iestāde apstiprina to, vai maksājumu aģentūra, par kuru tā ir atbildīga, joprojām atbilst akreditācijas kritērijiem.

2.   Dalībvalstis izveido sistēmu, kas nodrošina, ka jebkura informācija, kas liek domāt, ka maksājumu aģentūra neatbilst akreditācijas kritērijiem, nekavējoties tiek darīta zināma kompetentajai iestādei.

3.   Ja kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka akreditēta maksājumu aģentūra vairs neievēro vienu vai vairākus akreditācijas kritērijus tādā veidā, kas var kavēt Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 1. panta 1. punktā noteikto uzdevumu izpildi, kompetentā iestāde nekavējoties nosaka maksājumu aģentūras akreditācijas pārbaudes laiku. Tā izstrādā plānu, kurā norāda darbības un termiņus, lai novērstu konstatētos trūkumus laikposmā, kas noteikts atkarībā no problēmas smaguma un nepārsniedz 12 mēnešus no dienas, kurā noteikts akreditācijas pārbaudes laiks. Pienācīgi pamatotos gadījumos pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma Komisija minēto laikposmu var pagarināt.

4.   Kompetentā iestāde informē Komisiju par savu lēmumu noteikt maksājumu aģentūras akreditācijas pārbaudes laiku, par plānu, kas izstrādāts saskaņā ar 3. punktu, un pēc tam par šā plāna īstenošanas gaitu.

5.   Ja akreditācija tiek atsaukta, kompetentā iestāde nekavējoties akreditē citu maksājumu aģentūru, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 1306/2013 7. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, lai nodrošinātu, ka maksājumi saņēmējiem netiek pārtraukti.

6.   Ja Komisija konstatē, ka kompetentā iestāde nav izpildījusi 3. punktā paredzēto pienākumu izstrādāt trūkumu novēršanas plānu vai ka maksājumu aģentūra joprojām ir akreditēta, kaut arī noteiktajā termiņā šāds plāns nav pilnībā īstenots, tā pieprasa kompetentajai iestādei atsaukt maksājumu aģentūras akreditāciju, izņemot gadījumus, kad vajadzīgās izmaiņas tiek izdarītas laikposmā, kas Komisijai jānosaka atkarībā no problēmas smaguma. Šādā situācijā Komisija var nolemt novērst trūkumus, izmantojot atbilstīguma noskaidrošanas procedūru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantu.

1.   Regulas (ES) Nr. 1306/2013 7. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto pārvaldības ticamības deklarāciju sagatavo laikus, lai sertifikācijas struktūra varētu sniegt atzinumu, kas minēts tās pašas regulas 9. panta 1. punktā.

Pārvaldības ticamības deklarāciju sagatavo šīs regulas I pielikumā noteiktajā formā, un tajā var būt iekļautas atrunas, kurās kvantificēta iespējamā finansiālā ietekme. Gadījumā, kad ir izteiktas atrunas, deklarācijā iekļauj trūkumu novēršanas plānu un precīzu plāna īstenošanas grafiku.

2.   Pārvaldības ticamības deklarāciju ir balstīta uz izveidotās vadības un kontroles sistēmas faktisku pārraudzību visa gada laikā.

1.   Regulas (ES) Nr. 1306/2013 7. panta 4. punktā minētā koordinējošā struktūra ir vienīgais Komisijas saziņas partneris attiecīgajā dalībvalstī visos jautājumos, kas saistīti ar fondiem šādos aspektos:

2.   Maksājumu aģentūra var darboties kā koordinējošā struktūra ar nosacījumu, ka abas funkcijas ir nodalītas.

3.   Pildot savus uzdevumus, koordinējošā struktūra var saskaņā ar valsts procedūrām izmantot citas administratīvas struktūras vai struktūrvienības, īpaši tās, kurām ir grāmatvedības vai tehniskās zināšanas.

4.   Koordinējošās struktūras glabāto elektronisko datu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību nodrošina ar pasākumiem, kas pielāgoti katras koordinējošās struktūras administratīvajai struktūrai, personālsastāvam un tehnoloģiskajai videi. Finansiālais un tehnoloģiskais ieguldījums ir samērīgs ar faktiskajiem riskiem.

5.   Regulas (ES) Nr. 1306/2013 102. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzēto informāciju nosūta tūlīt pēc tam, kad koordinējošā struktūra ir pirmo reizi akreditēta, un katrā ziņā pirms tiek pieprasīts no fondiem segt izdevumus, par kuriem tā ir atbildīga. Tai pievieno struktūras akreditācijas dokumentu, kā arī informāciju par administratīvajiem, grāmatvedības un iekšējās kontroles nosacījumiem, kas saistīti ar tās darbību.

1.   Kompetentā iestāde norīko Regulas (ES) Nr. 1306/2013 9. pantā paredzēto sertifikācijas struktūru.

2.   Sertifikācijas struktūra efektīvi un lietderīgi organizē savu darbu un veic pārbaudes saskaņā ar atbilstošu grafiku, ņemot vērā attiecīgā finanšu gada darījumu raksturu un termiņus.

3.   Atzinumu, kas sertifikācijas struktūrai jāsniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 9. panta 1. punktu, sagatavo katru gadu.

Minētā atzinuma pamatā ir revīzijas darbs, kas jāveic saskaņā ar šīs regulas 6. un 7. pantu.

4.   Sertifikācijas struktūra sagatavo ziņojumu par saviem konstatējumiem. Ziņojums attiecas uz deleģētajām funkcijām. Ziņojumā norāda to, vai ziņojuma aptvertajā laikposmā:

Ziņojumā ietver informāciju par to darbinieku skaitu un kvalifikāciju, kas veica revīziju, par veikto darbu, pārbaudīto darījumu skaitu, iegūto būtiskuma un pārliecības pakāpi, visiem konstatētajiem trūkumiem un ieteikumiem par uzlabojumiem, un par sertifikācijas struktūras un citu maksājumu aģentūras iekšējo un ārējo revīzijas struktūru darbībām, no kurām sertifikācijas struktūra pilnībā vai daļēji guvusi pārliecību par ziņojumā atspoguļotajiem jautājumiem.

1.   Sertifikācijas revīziju veic saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem.

2.   Sertifikācijas struktūra sagatavo revīzijas stratēģiju, kurā nosaka sertifikācijas revīzijas tvērumu, termiņus un ievirzi, revīzijas metodes un atlases metodiku. Katram finanšu gadam, par kuru veic revīziju, izstrādā revīzijas plānu, pamatojoties uz aplēsto revīzijas risku. Sertifikācijas struktūra revīzijas stratēģiju un revīzijas plānu pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai.

3.   Pietiekamo pārliecības līmeni, kas jānodrošina revīzijas pārbaudē, panāk, novērtējot kontroles sistēmu, tostarp veicot atbilstības pārbaudi un izdevumu padziļinātu pārbaudi (datu pārbaudi un analītiskas procedūras).

4.   Komisija izstrādā pamatnostādnes, kurās:

1.   Revīzijas metodes, kuras izmanto sertifikācijas revīzijā, nosaka revīzijas stratēģijā, kas paredzēta 6. panta 2. punktā.

2.   Lai sasniegtu revīzijas mērķus un sniegtu atzinumu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 9. panta 1. punktā, revīzijas posmi ietver sistēmu revīziju, padziļinātu pārbaudi un finanšu deklarāciju un pārvaldības ticamības deklarāciju salīdzinājumu verifikāciju.

3.   Izdevumu padziļināta pārbaude ietver pamatā esošo darījumu likumības un pareizības pārbaudi galīgo saņēmēju līmenī. Šajā nolūkā sertifikācijas struktūra var pavadīt maksājumu aģentūru, kad tā veic otrā līmeņa pārbaudes uz vietas. Sertifikācijas struktūra var nepavadīt maksājumu aģentūru, kad tā veic sākotnējās pārbaudes uz vietas, izņemot situācijas, kad būtu fiziski neiespējami atkārtoti pārbaudīt maksājumu aģentūras veikto sākotnējo pārbaudi. Attiecībā uz padziļinātu pārbaudi sertifikācijas struktūras var izmantot integrētu pieeju revīzijas atlasē.

4.   Pamatnostādnēs, kas minētas 6. panta 4. punktā, Komisija paredz papildu nosacījumus un norādījumus par revīzijas procedūru izstrādi, atlases integrēšanu, darījumu atkārtotas pārbaudes uz vietas plānošanu un veikšanu.

1.   Katra maksājumu aģentūra kārto grāmatvedības uzskaiti, kurā iegrāmato tikai tos izdevumus un ieņēmumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 4. panta 1. punktā, 5. pantā un 43. pantā, un to līdzekļu izmantojumu, kas nodoti tās rīcībā atbilstošo izdevumu segšanai. Minētā uzskaite dod iespēju nošķirt ELGF un ELFLA finanšu datus un iesniegt tos atsevišķi.

2.   Maksājumu aģentūras dalībvalstīs, kuras vēl nav ieviesušas euro, kārto grāmatvedības uzskaiti, norādot summas valūtā, kurā radušies izdevumi un saņemti ieņēmumi. Tomēr, lai visus to izdevumus un ieņēmumus varētu konsolidēt, tām attiecīgie dati jāsniedz valsts valūtā un euro.

3.   Attiecībā uz ELFLA katra maksājumu aģentūra, kas izraudzīta darbam ar lauku attīstības programmu, kārto grāmatvedības uzskaiti, kura dod iespēju identificēt katras programmas un katra pasākuma darbības. Šajā uzskaitē jo īpaši iekļauj:

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 102. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta i) un ii) punktu dalībvalstis, ievērojot šīs regulas 11. un 12. pantu, elektroniski nosūta Komisijai šādu informāciju un dokumentus:

2.   Izdevumu deklarācija, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, aptver:

3.   Visu šajā pantā prasīto finanšu informāciju sniedz euro.

1.   Neskarot 12. pantā minētos īpašos noteikumus par tādu izdevumu un ieņēmumu deklarācijām, kas saistīti ar intervences krājumu glabāšanu, maksājumu aģentūru deklarētie izdevumi un piešķirtie ieņēmumi par attiecīgo mēnesi atbilst šajā mēnesī faktiski veiktajiem maksājumiem un saņemtajiem ieņēmumiem.

Minētie izdevumi un ieņēmumi ELGF budžetā tiek iegrāmatoti attiecībā uz N finanšu gadu.

Tomēr:

2.   Izdevumus un piešķirtos ieņēmumus ņem vērā no dienas, kurā tie debetēti vai kreditēti maksājumu aģentūras kontā. Tomēr attiecībā uz maksājumiem datums, kas jāņem vērā, var būt datums, kurā attiecīgā aģentūra ir izdevusi maksājuma dokumentu un nosūtījusi to finanšu iestādei vai atbalsta saņēmējam. Katra maksājumu aģentūra visu finanšu gadu izmanto vienu un to pašu metodi.

3.   Atbilstoši 1. punktam deklarētie izdevumi un piešķirtie ieņēmumi var ietvert par tā paša finanšu gada iepriekšējiem mēnešiem deklarēto summu korekcijas.

Ja maksājumu aģentūras līmenī veiktu piešķirto ieņēmumu korekciju rezultātā par kādu budžeta pozīciju ir jādeklarē piešķirtie ieņēmumi ar negatīvu vērtību, pārpalikuma korekcijas pārnes uz nākamo mēnesi. Vajadzības gadījumā tās tiek kompensētas attiecīgā gada grāmatojumu noskaidrošanas laikā.

4.   Neizpildītos maksājuma rīkojumus un kontā debetētos un pēc tam atkal kreditētos maksājumus kontos parāda kā atskaitījumus no izdevumiem mēnesī, kurā maksājumu aģentūrai ir paziņots par neizpildīšanu vai atcelšanu.

5.   Ja no ELGF piekritīgie maksājumi ir apgrūtināti ar prasījumiem, 1. punkta piemērošanas vajadzībām tos uzskata par pilnībā veiktiem:

6.   Kumulatīvos datus, kas saistīti ar izdevumiem un piešķirtajiem ieņēmumiem, kurus var attiecināt uz konkrētu finanšu gadu, un kas jāiesniedz Komisijai ne vēlāk kā 27. oktobrī, var koriģēt tikai gada pārskatos, kuri jānosūta Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 102. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta iii) punktu.

1.   Sagatavojot to izdevumu deklarācijas, kas saistīti ar intervences krājumu glabāšanu, ņem vērā darbības, kuras attiecīgā mēneša beigās ir iegrāmatotas maksājumu aģentūras uzskaitē un ir notikušas no grāmatvedības gada sākuma Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 3. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē līdz minētā mēneša beigām.

2.   Šajās izdevumu deklarācijās iekļauj vērtības un summas, kas noteiktas saskaņā ar šīs regulas 17. un 18. pantu un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 (11) 4. pantu un ko maksājumu aģentūras iegrāmatojušas tā mēneša laikā, kas seko mēnesim, ar kuru saistītas minētās darbības.

Tomēr:

1.   Pamatojoties uz datiem, kas nosūtīti saskaņā ar šīs regulas 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Komisija nolemj veikt mēneša maksājumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 18. panta 3. punktu, neskarot korekcijas, kuras var izdarīt ar turpmākiem lēmumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. un 52. pantu, un ņemot vērā samazinājumus un apturēšanu, par kuru pieņemts lēmums saskaņā ar minētās regulas 41. pantu.

2.   Ja dalībvalstu kopējie deklarētie izdevumi nākamajam finanšu gadam pārsniedz trīs ceturtdaļas no kopējām kārtējā finanšu gada apropriācijām, Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 170. panta 3. punktā minētās iepriekš uzņemtās saistības un atbilstošos mēneša maksājumus piešķir proporcionāli izdevumu deklarācijām, nepārsniedzot 75 % no kārtējā finanšu gada apropriācijām. Pieņemot lēmumus par nākamajiem atmaksājumiem, Komisija ņem vērā dalībvalstīm neatmaksāto summu atlikumu.

1.   Pieņemot lēmumu veikt mēneša maksājumus, Komisija, nepārsniedzot budžeta apropriācijas, nodod dalībvalstu rīcībā ELGF finansēto izdevumu segšanai vajadzīgos līdzekļus, no kuriem atņemta piešķirtajiem ieņēmumiem atbilstošā summa, ieskaitot šos līdzekļus katras dalībvalsts atvērtajā kontā.

Ja pēc tam, kad no Komisijas veicamajiem maksājumiem ir atņemti piešķirtie ieņēmumi, iegūtais rezultāts dalībvalstij ir negatīva summa, pārpalikuma atskaitījumus pārnes uz nākamajiem mēnešiem.

2.   Katra dalībvalsts paziņo Komisijai 1. punktā minētā konta nosaukumu un numuru tādā formā, kādu darījusi zināmu Komisija.

1.   Maksājumu aģentūras nosūta Komisijai:

2.   Attiecīgās informācijas sistēmas, kas minētas 24. pantā, izmanto, lai sniegtu paziņojumus un apmainītos ar informāciju, un sagatavotu dokumentus, kas saistīti ar valsts intervences izdevumiem.

1.   Krājumu uzskaitē, kas paredzēta Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 3. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, atsevišķi uzrāda šādas elementu kategorijas:

2.   Finanšu uzskaitē, kas paredzēta Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 3. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, iekļauj:

1.   Elementus, kas minēti 16. pantā, iegrāmato saskaņā ar daudzumiem, vērtībām, summām un vidējiem lielumiem, kurus faktiski reģistrējušas maksājumu aģentūras, vai saskaņā ar vērtībām un summām, kas aprēķinātas, pamatojoties uz Komisijas noteiktajām standarta summām.

2.   Grāmatojumiem un aprēķiniem, kas minēti 1. punktā, piemēro šādus noteikumus:

3.   Komisijas veiktās korekcijas attiecībā uz 16. pantā minētajiem elementiem par kārtējo grāmatvedības gadu tiek paziņotas Lauksaimniecības fondu komitejai. Dalībvalstīm tās var paziņot ar lēmumu par mēneša maksājumu vai, ja tāda nav, ar lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu. Maksājumu aģentūras tās iegrāmato saskaņā ar minētā lēmuma nosacījumiem.

1.   Dažādas izdevumu un ieņēmumu pozīcijas iegrāmato tajā datumā, kurā tiek veikta ar valsts intervences pasākumu saistītā fiziskā darbība, un šajā nolūkā izmanto Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 3. panta 2. punktā minēto maiņas kursu.

Tomēr turpmāk minētajos gadījumos piemēro šādus datumus:

2.   Ar produktu fizisko pārvietošanu un krājumu pārvaldību saistītos dažādos elementus iegrāmato tajā datumā, kurā tiek veikta ar intervences pasākumu saistītā fiziskā darbība.

Tomēr turpmāk minētajos gadījumos piemēro šādus datumus:

1.   Summu, kas finansējama saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 2. pantā minētajiem intervences pasākumiem, nosaka, pamatojoties uz uzskaiti, kuru izveido un kārto maksājumu aģentūras saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 3. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu un kurā tiek attiecīgi debetēti un kreditēti dažādie izdevumu un ieņēmumu posteņi, kas minēti šīs regulas 16. pantā, vajadzības gadījumā ņemot vērā to izdevumu summas, kas noteikti lauksaimniecības nozares tiesību aktos.

2.   Maksājumu aģentūras vai attiecīgā gadījumā koordinējošās struktūras, izmantojot paraugus, kurus Komisija ir darījusi pieejamus dalībvalstīm ar informācijas sistēmu starpniecību, katru mēnesi un katru gadu elektroniski nosūta Komisijai informāciju, kas vajadzīga intervences krājumu glabāšanas izdevumu finansēšanai, un uzskaites dokumentus, kas apliecina ar intervences krājumu glabāšanu saistītos izdevumus un ieņēmumus; šo informāciju iesniedz tabulu veidā (P-STO tabulas) līdz dienai, kas noteikta 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un līdz datumam, kas noteikts 30. panta 2. punktā.

1.   ELGF finansējums Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 2. pantā minētajiem intervences pasākumiem ir vienāds ar izdevumiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz maksājumu aģentūras paziņoto informāciju un atskaitot visus intervences pasākumos gūtos ieņēmumus, un kas validēti Komisijas izveidotajā informācijas sistēmā, un ko maksājumu aģentūra ir iekļāvusi izdevumu deklarācijā, kura sagatavota saskaņā ar šīs regulas 12. pantu.

2.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. pantu atgūtās summas un no pārdevējiem, pircējiem un uzglabātājiem saņemtās vai atgūtās summas, kas atbilst minētās regulas 43. pantā noteiktajiem kritērijiem, deklarē attiecībā uz ELGF budžetu saskaņā ar šīs regulas 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

1.   Maksājumu aģentūras deklarē izdevumus par katru lauku attīstības programmu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 6. pantā.

Par katru lauku attīstības pasākumu maksājumu aģentūras izdevumu deklarācijā norāda:

2.   Kad Komisija ir apstiprinājusi lauku attīstības programmu, dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 102. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta i) punktu nosūta Komisijai savas izdevumu deklarācijas, ievērojot šādus termiņus:

Tomēr dalībvalstis ir atbildīgas par visiem izdevumiem, kurus maksājumu aģentūras ir izmaksājušas saņēmējiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65. panta 2. punktu pirms Regulas (ES) Nr. 1305/2013 6. pantā minētās lauku attīstības programmas apstiprināšanas, un tos deklarē Komisijai pirmajā izdevumu deklarācijā pēc minētās programmas pieņemšanas. To pašu noteikumu mutatis mutandis piemēro gadījumā, kad lauku attīstības programma tiek grozīta, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 11. pantā.

3.   Attiecībā uz lauku attīstības programmām maksājumu aģentūras izdevumu deklarācijas strukturētu datu formā ievada informācijas sistēmā SFC2014, kas paredzēta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 184/2014 I nodaļā.

4.   Ja Komisija pieprasa papildu verifikācijas tāpēc, ka ir iesniegta nepilnīga vai neskaidra informācija vai pastāv nesaskaņas, interpretācijas atšķirības vai kādas citas neatbilstības, kas saistītas ar atsauces laikposma izdevumu deklarāciju un radušās jo īpaši tāpēc, ka nav iesūtīta informācija, kas prasīta Regulā (ES) Nr. 1305/2013 un Komisijas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar minēto regulu, vai tāpēc, ka ir būtiskas norādes, ka izdevumu deklarācijā iekļautos izdevumos var ietekmēt pārkāpums vai ka varētu pastāvēt nepilnības lauku attīstības vadības un kontroles sistēmas darbībā, attiecīgā dalībvalsts pēc Komisijas pieprasījuma sniedz papildu informāciju laikposmā, kas norādīts minētajā pieprasījumā un ir atkarīgs no problēmas smaguma.

Regulas (ES) Nr. 1306/2013 36. panta 5. punktā paredzēto starpmaksājuma termiņu attiecībā uz visu summu vai summas daļu, par ko pieprasīts maksājums, var apturēt no informācijas pieprasījuma nosūtīšanas datuma līdz prasītās informācijas saņemšanai, bet ne ilgāk kā uz maksimālo laikposmu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 83. panta 1. punktā.

Ja attiecīgā dalībvalsts papildu informācijas pieprasījumā noteiktajā termiņā nesniedz atbildi uz minēto pieprasījumu vai ja atbildi uzskata par neapmierinošu vai tādu, kas liecina, ka piemērojamie noteikumi nav ievēroti vai Savienības līdzekļi ir izmantoti nepareizi, Komisija var uz laiku apturēt vai samazināt maksājumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 41. pantu.

5.   Izdevumi, kas deklarēti attiecībā uz kādu laikposmu, var ietvert to datu korekcijas, kas deklarēti attiecībā uz tā paša finanšu gada iepriekšējiem deklarēšanas laikposmiem.

To izdevumu un piešķirto ieņēmumu labojumus, kas attiecināmi uz finanšu gadu un nav iekļauti 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajās deklarācijās, var izdarīt tikai gada pārskatos, kuri jānosūta Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 102. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta iii) punktu.

1.   Savienības ieguldījumu, kas jāmaksā attiecībā uz attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem, aprēķina katram pasākumam un katram atsauces laikposmam, pamatojoties uz minētā laikposma pirmajā dienā spēkā esošo finansēšanas plānu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 8. panta 1. punkta h) apakšpunktā. Minētajā aprēķinā ņem vērā Savienības ieguldījuma korekcijas, kā norādīts izdevumu deklarācijā par minēto laikposmu.

2.   Neskarot Regulas (ES) Nr. 1306/2013 34. panta 2. punktā noteikto maksimālo apjomu, ja lauku attīstības programmai samaksātais kopējais Savienības ieguldījums pārsniedz lauku attīstības pasākumam paredzēto kopsummu, maksājamo summu samazina līdz šim pasākumam paredzētajam apjomam. Ikvienu tādējādi izslēgto Savienības ieguldījumu var samaksāt vēlāk ar nosacījumu, ka dalībvalsts ir iesniegusi koriģētu finanšu plānu un Komisija to ir akceptējusi.

3.   Atkarībā no pieejamajiem līdzekļiem Komisija pārskaita Savienības ieguldījuma maksājumu katras dalībvalsts atvērtajā kontā vai kontos.

Katra dalībvalsts paziņo Komisijai konta nosaukumu vai numuru tādā formā, kādu darījusi zināmu Komisija.

1.   Komisija nosaka informācijas sistēmas, kas tai un dalībvalstīm dod iespēju elektroniski apmainīties ar informāciju un dokumentiem Regulas (ES) Nr. 1306/2013 102. pantā paredzētās informācijas sniegšanas un aplūkošanas vajadzībām, un sistēmu piemērošanai vajadzīgo kārtību. Ar Lauksaimniecības fondu komitejas starpniecību tā informē dalībvalstis par minēto sistēmu ieviešanas vispārīgajiem nosacījumiem.

2.   Informācijas sistēmas, kas minētas 1. punktā, var apstrādāt:

3.   Šīs regulas 10., 19., 20. un 23. pantā un 30. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā minēto dokumentu formu un saturu Komisija dara zināmu dalībvalstīm, ievietojot paraugus informācijas sistēmās.

Komisija pēc Lauksaimniecības fondu komitejas informēšanas pielāgo un atjaunina minētos paraugus.

4.   Informācijas sistēmas, kas minētas 1. punktā, var ietvert rīkus, kurus Komisija izmanto datu glabāšanai un fondu kontu pārvaldībai, un rīkus, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu vienotas likmes izdevumus vai izdevumus, kuru aprēķināšanai jāizmanto vienādas metodes, jo īpaši attiecībā uz finansiālajām izmaksām un amortizāciju.

5.   Par finanšu darījumu datu paziņošanu, ievadīšanu un atjaunināšanu 1. punktā minētajās informācijas sistēmās atbild maksājumu aģentūras, kuras to veic pašas vai deleģē šo funkciju struktūrām, attiecīgā gadījumā ar tādu koordinējošo struktūru starpniecību, kas akreditētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 7. panta 4. punktu.

6.   Ja dokumentam vai procedūrai, kas paredzēta Regulā (ES) Nr. 1306/2013 vai saskaņā ar minēto regulu pieņemtos Komisijas aktos, ir vajadzīgs pilnvarotas personas paraksts vai kādas personas piekrišana vienā vai vairākos šīs procedūras posmos, informācijas sistēmām, kas izveidotas šādu dokumentu nosūtīšanai, ir jādod iespēja saskaņā ar Savienības tiesību aktiem nepārprotami identificēt katru personu un jānodrošina pietiekamas garantijas, ka dokumentu saturu nevar grozīt, arī attiecībā uz procedūras posmiem. Attiecībā uz izdevumu deklarācijām un pārvaldības ticamības deklarāciju, kas pievienotas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 102. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta i) un iii) punktā minētajiem gada pārskatiem, maksājumu aģentūras vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar minētās regulas 7. panta 2. un 4. punktu akreditētās koordinējošās struktūras elektroniski iesniegtos dokumentus saglabā arī to oriģinālajā formā.

7.   Elektroniskos un digitālos dokumentus glabā visu 32. pantā paredzēto laikposmu.

8.   Ja informācijas sistēmas darbība ir traucēta vai nav stabila savienojuma, dalībvalsts ar Komisijas iepriekšēju atļauju drīkst iesūtīt dokumentus citā formā saskaņā ar Komisijas noteiktajiem nosacījumiem.

1.   Regulas (ES) Nr. 1306/2013 21. panta piemērošanas vajadzībām katru gadu ne vēlāk kā 1. novembrī katra dalībvalsts informē Komisiju:

2.   Dalībvalstis, kas lūdz Komisijai iegūt satelītattēlus, sadarbībā ar Komisiju un pirms 15. janvāra pēc 1. punktā minētās informācijas nosūtīšanas galīgi nosaka zonas, kas attēliem jāaptver, un minēto attēlu iegūšanas grafiku.

3.   Komisija iegūtos satelītattēlus dalībvalstu pilnvarotajiem pārstāvjiem nodod bez maksas. Minētajiem pārstāvjiem jāievēro noteikumi par autortiesībām, kas noteikti līgumos ar piegādātājiem, un pēc darba pabeigšanas attēli jāatdod atpakaļ.

4.   Ja kopējais no dalībvalstīm saņemto pieprasījumu skaits pārsniedz budžetu, kas pieejams Regulas (ES) Nr. 1306/2013 21. panta piemērošanas vajadzībām, Komisija lemj par nodrošināmo satelītattēlu skaita ierobežošanu, lai pieejamos līdzekļus izmantotu pēc iespējas efektīvāk.

1.   Ja vien lauksaimniecības nozares tiesību aktos nav paredzēts citādi, par nepamatotiem maksājumiem, kas jāatgūst tāpēc, ka ir pieļauts pārkāpums vai nolaidība, aprēķina procentus par laikposmu no atgūšanas rīkojumā norādītā saņēmējam noteiktā maksājuma termiņa beigām līdz atmaksāšanas vai atskaitījuma datumam. Maksājuma termiņš nedrīkst būt ilgāks par 60 dienām pēc atgūšanas rīkojuma datuma.

2.   Piemērojamā procentu likme nekādā ziņā nedrīkst būt zemāka par procentu likmi, kas valsts tiesību aktos paredzēta salīdzināmu nepamatotu izdevumu atgūšanai vai piekritīgo summu iekasēšanai.

1.   Lai varētu veikt grāmatojumu noskaidrošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. pantu, katra dalībvalsts nosūta Komisijai:

2.   Dokumentus un grāmatvedības informāciju, kas minēta 1. punktā, nosūta Komisijai ne vēlāk kā 15. februārī nākamajā gadā pēc tā finanšu gada beigām, uz kuru tie attiecas. Minētā punkta a), b) un d) apakšpunktā nosauktos dokumentus nosūta vienā eksemplārā kopā ar dokumentu elektronisko versiju, ievērojot formātu un nosacījumus, kurus Komisija noteikusi saskaņā ar 24. pantu.

3.   Pēc Komisijas lūguma vai pēc dalībvalsts iniciatīvas papildu informāciju attiecībā uz grāmatojumu noskaidrošanu var iesūtīt Komisijai laikposmā, ko noteikusi Komisija, ņemot vērā šādas informācijas iegūšanai nepieciešamā darba apjomu. Šādu informāciju nesaņēmusi, Komisija var veikt grāmatojumu noskaidrošanu, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju.

4.   Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var akceptēt lūgumu par novēlotu informācijas iesniegšanu, ja šis lūgums tai ir iesūtīts pirms iesniegšanas termiņa beigām.

1.   Šīs regulas 30. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās grāmatvedības informācijas formu un saturu, un veidu, kādā tā nosūtāma Komisijai, nosaka saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 991/2013 (17).

2.   Komisija grāmatvedības informāciju izmanto tikai šādiem mērķiem:

Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pieeja minētajai informācijai pienākumu pildīšanas nolūkā.

3.   Visi personas dati, kas iekļauti savāktajā grāmatvedības informācijā, tiek apstrādāti tikai 2. punktā norādītajiem mērķiem. Konkrēti, ja Komisija grāmatvedības informāciju izmanto 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajiem mērķiem, Komisija padara šādus datus anonīmus un apstrādā tos tikai agregētā formā.

4.   Attiecīgās personas visus jautājumus par savu personas datu apstrādi adresē Komisijai, kā noteikts IV pielikumā.

5.   Komisija nodrošina grāmatvedības informācijas konfidencialitāti un drošību.

1.   Apliecinošos dokumentus par finansētajiem izdevumiem un piešķirtajiem ieņēmumiem, kas jāiekasē ELGF, glabā Komisijai pieejamus vismaz trīs gadus pēc tā gada, kurā Komisija veic attiecīgā finanšu gada grāmatojumu noskaidrošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. pantu.

2.   Apliecinošos dokumentus par finansētajiem izdevumiem un piešķirtajiem ieņēmumiem, kas jāiekasē ELFLA, glabā Komisijai pieejamus vismaz trīs gadus pēc tā gada, kurā maksājumu aģentūra ir veikusi pēdējo maksājumu.

3.   Pārkāpumu vai nolaidības gadījumā 1. un 2. punktā minētos apliecinošos dokumentus glabā Komisijai pieejamus vismaz trīs gadus pēc tā gada, kurā summas ir pilnībā atgūtas no saņēmēja un kreditētas fondu kontos vai kurā ir noteiktas neatgūšanas finansiālās sekas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punktu.

4.   Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantā paredzētās atbilstīguma noskaidrošanas procedūras gadījumā šā panta 1. un 2. punktā minētos apliecinošos dokumentus glabā Komisijai pieejamus vismaz vienu gadu pēc tā gada, kurā šī procedūra tika pabeigta, vai – ja lēmums par atbilstīgumu tiek izskatīts Eiropas Savienības Tiesā – vismaz vienu gadu pēc tā gada, kurā attiecīgā tiesvedība pabeigta.

5.   Apliecinošos dokumentus, kas minēti 1.–4. punktā, glabā Komisijai pieejamus papīra formā, elektroniskā formā un/vai abās formās.

Dokumentus drīkst glabāt tikai elektroniskā formā, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos ir atļauts valsts tiesvedībā izmantot elektroniskus dokumentus kā pierādījumu par pamatā esošajiem darījumiem.

Ja dokumentus glabā tikai elektroniskā formā, sistēma, ko lieto šim nolūkam, atbilst Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 I pielikuma 3. iedaļas B punktam.

1.   Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. pantā minētajā Komisijas lēmumā par grāmatojumu noskaidrošanu nosaka katrā dalībvalstī attiecīgajā finanšu gadā radušos izdevumu summas, kuras atzīst par summām, ko pieprasa segt no fondiem, pamatojoties uz šīs regulas 29. pantā minētajiem pārskatiem, un maksājumu samazinājumus un apturēšanu uz laiku saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 41. pantu.

Lēmumā nosaka arī summas, kas jāsedz Savienībai un attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punktu.

Attiecībā uz ELFLA summā, kas noteikta lēmumā par grāmatojumu noskaidrošanu, ietilpst līdzekļi, ko attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 56. panta otro daļu pēc pārdalīšanas var izmantot atkārtoti.

2.   Attiecībā uz ELGF summu, kas saskaņā ar lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu ir atgūstama no katras dalībvalsts vai izmaksājama tai, nosaka, attiecīgā finanšu gada mēneša maksājumus atskaitot no izdevumiem, kas saskaņā ar 1. punktu atzīti attiecībā uz to pašu gadu. Komisija minēto summu atskaita no mēneša maksājuma, kas attiecas uz izdevumiem, kuri veikti otrajā mēnesī pēc lēmuma par grāmatojumu noskaidrošanu, vai pieskaita minētajam maksājumam.

Attiecībā uz ELFLA summu, kas saskaņā ar lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu ir atgūstama no katras dalībvalsts vai izmaksājama tai, nosaka, attiecīgajā finanšu gadā veiktos starpposma maksājumus atskaitot no izdevumiem, kas saskaņā ar 1. punktu atzīti attiecībā uz to pašu gadu.

Komisija minēto summu atskaita no pirmā maksājuma vai arī pieskaita pirmajam maksājumam, par kuru dalībvalsts ir iesniegusi izdevumu deklarāciju pēc tam, kad ir pieņemts lēmums atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. pantam.

3.   Komisija ne vēlāk kā 30. aprīlī pēc finanšu gada beigām nosūta attiecīgajai dalībvalstij tās veikto iesniegtās informācijas pārbaužu rezultātus, kā arī tās ierosinātos grozījumus.

4.   Ja uz attiecīgo dalībvalsti attiecināmu iemeslu dēļ Komisija nespēj veikt dalībvalsts grāmatojumu noskaidrošanu līdz nākamā gada 31. maijam, Komisija paziņo dalībvalstij par papildu izmeklēšanu, ko tā ierosina veikt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 47. pantu.

5.   Šā panta 1.–4. punktu mutatis mutandis piemēro piešķirtajiem ieņēmumiem Regulas (ES) Nr. 1306/2013 43. panta nozīmē.

1.   Lai noteiktu, kādas summas ir jāizslēdz no Savienības finansējuma, ja tiek konstatēts, ka izdevumi nav radušies saskaņā ar Savienības noteikumiem, Komisija izmanto savus konstatējumus un ņem vērā dalībvalstu sniegto informāciju ar nosacījumu, ka tās informāciju ir sniegušas termiņos, kurus Komisija noteikusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantu veiktās atbilstīguma noskaidrošanas procedūras satvarā, un atbilstīgi šim pantam.

2.   Ja izmeklēšanas rezultātā Komisija uzskata, ka izdevumi nav veikti saskaņā ar Savienības noteikumiem, tā paziņo attiecīgajai dalībvalstij savus konstatējumus, norāda korektīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai turpmāk nodrošinātu atbilstību minētajiem noteikumiem, un nosaka finanšu korekcijas provizorisko apjomu, kuru tā šajā procedūras posmā uzskata par saviem konstatējumiem atbilstošu. Minētajā paziņojumā paredz arī divpusēju sanāksmi četros mēnešos pēc dalībvalstij noteiktā atbildes sniegšanas termiņa beigām. Paziņojumā iekļauj atsauci uz šo pantu.

Dalībvalstis sniedz atbildi divos mēnešos pēc paziņojuma saņemšanas. Atbildē dalībvalstij jo īpaši ir iespēja:

Pamatotos gadījumos Komisija pēc pamatota dalībvalsts lūguma var atļaut pagarināt divu mēnešu laikposmu ne vairāk kā par diviem mēnešiem. Lūgumu adresē Komisijai pirms minētā laikposma beigām.

Ja dalībvalsts uzskata, ka divpusēja sanāksme nav vajadzīga, tā savā atbildē uz iepriekš minēto paziņojumu attiecīgi informē Komisiju.

3.   Divpusējā sanāksmē abas puses cenšas vienoties par veicamajiem pasākumiem, kā arī par pārkāpuma smaguma un Savienības budžetam radītā finansiālā zaudējuma novērtējumu.

Komisija 30 darbdienās pēc divpusējās sanāksmes sagatavo protokolu un nosūta to dalībvalstij. Dalībvalsts 15 darbdienu laikā pēc protokola saņemšanas var nosūtīt Komisijai savas piezīmes.

Komisija sešu mēnešu laikā pēc divpusējās sanāksmes protokola nosūtīšanas oficiāli paziņo savus secinājumus dalībvalstij, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta atbilstīguma noskaidrošanas procedūras satvarā. Minētajā paziņojumā novērtē izdevumus, kuri jāizslēdz no Savienības finansējuma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantu un Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 12. pantu. Paziņojumā ietver atsauci uz šīs regulas 40. panta 1. punktu.

4.   Ja dalībvalsts ir izmantojusi 40. pantā minēto samierināšanas procedūru, Komisija paziņo dalībvalstij savus secinājumus ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc:

5.   Lai piemērotu 3. un 4. punktu attiecīgajos laikposmos, Komisijai ir pieejama visa informācija, kas attiecas uz konkrēto procedūras posmu. Ja Komisija uzskata, ka tai trūkst informācijas, tā jebkurā laikā 3. un 4. punktā noteiktajos laikposmos var:

Tādā gadījumā 3. un 4. punktā minētie laikposmi atkal sākas tad, kad Komisija saņem pieprasīto papildu informāciju, vai no papildu revīzijas apmeklējuma pēdējās dienas.

6.   Novērtējot izdevumus, kas jāizslēdz no Savienības finansējuma, informāciju, kuru dalībvalsts nosūtījusi pēc 3. punkta otrajā daļā minētā Komisijas oficiālā paziņojuma, var ņemt vērā tikai tad:

7.   Komisija pēc savu secinājumu nosūtīšanas dalībvalstīm saskaņā ar šīs regulas 34. panta 3. vai 4. punktu vajadzības gadījumā pieņem vienu vai vairākus lēmumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantu, lai izslēgtu no Savienības finansējuma izdevumus, kas veikti, neievērojot Savienības noteikumus. Komisija var veikt secīgas atbilstīguma noskaidrošanas procedūras līdz brīdim, kad dalībvalsts ir faktiski īstenojusi korektīvos pasākumus.

8.   Attiecībā uz ELGF atskaitījumus no Savienības finansējuma Komisija veic no mēneša maksājumiem, kas saistīti ar izdevumiem, kuri veikti otrajā mēnesī pēc Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantā minētā lēmuma pieņemšanas.

Attiecībā uz ELFLA atskaitījumus no Savienības finansējuma Komisija veic no maksājuma, par kuru dalībvalsts ir iesniegusi izdevumu deklarāciju pēc tam, kad ir pieņemts lēmums atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantam.

Tomēr pēc dalībvalsts lūguma un pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības fondu komiteju Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko nosaka citu datumu atskaitījumiem vai atļauj veikt atmaksājumu pa daļām, ja to pamato to atskaitījumu būtiskums, kuri iekļauti īstenošanas aktā, kas pieņemts uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. panta pamata.

9.   Pienācīgi pamatotos gadījumos, kas jāpaziņo attiecīgajai dalībvalstij, Komisija 3. un 4. punktā noteiktos laikposmus var pagarināt.

10.   Šā panta 1.–9. punktu mutatis mutandis piemēro piešķirtajiem ieņēmumiem Regulas (ES) Nr. 1306/2013 43. panta nozīmē.

1.   Komisija var nolemt neuzsākt vai neveikt atbilstīguma noskaidrošanas izmeklēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantu, ja tā uzskata, ka 34. panta 2. punktā minētajā izmeklēšanā konstatētās neatbilstības iespējamā finanšu korekcija nepārsniegs EUR 50 000 un 2 % no attiecīgajiem izdevumiem vai atgūstamajām summām.

2.   Ja Komisija samazina mēneša maksājumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 41. panta 1. punktu, tā var nolemt neuzsākt vai neveikt atbilstīguma noskaidrošanas izmeklēšanu saskaņā ar minētās regulas 52. pantu, ja attiecīgā dalībvalsts nav izteikusi iebildumu pret šā punkta piemērošanu minētās regulas 41. panta 1. punktā paredzētās procedūras satvarā.

1.   Samierināšanas struktūras sastāvā ir vismaz pieci locekļi, kurus izraugās no to personu vidus, kas ir autoritātes un garantē pilnīgu neatkarību un augstu kvalifikāciju kopējās lauksaimniecības politikas, tostarp lauku attīstības, finansēšanas vai finanšu revīzijas prakses jautājumos.

Šīs personas ir dažādu dalībvalstu valstspiederīgie.

2.   Struktūras priekšsēdētāju, locekļus un locekļu aizstājējus pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības fondu komiteju ieceļ Komisija uz sākotnējo pilnvaru termiņu, kas ir trīs gadi.

Pilnvaru termiņu katru reizi var pagarināt tikai par vienu gadu pēc Lauksaimniecības fondu komitejas informēšanas. Taču, ja ieceļamais priekšsēdētājs jau ir samierināšanas struktūras loceklis, viņa sākotnējais pilnvaru termiņš priekšsēdētāja amatā ir trīs gadi.

Struktūras priekšsēdētāja, locekļu un locekļu aizstājēju vārdus publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

3.   Samierināšanas struktūras locekļi saņem atlīdzību atkarībā no laika, kas tiem bijis jāvelta attiecīgajam uzdevumam. Izmaksas kompensē saskaņā ar noteikumiem, kuri ir spēkā attiecībā uz Komisijas personālu.

4.   Pēc pilnvaru termiņa beigām priekšsēdētājs un locekļi paliek amatā līdz viņu aizstāšanai vai atkārtotai iecelšanai amatā.

5.   Pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības fondu komiteju Komisija var pārtraukt pilnvaru termiņu struktūras locekļiem, kuri vairs neatbilst nosacījumiem savu uzdevumu veikšanai samierināšanas struktūrā vai jebkāda iemesla dēļ uz nenoteiktu laiku nav pieejami.

Tādā gadījumā attiecīgo locekli uz minētā locekļa atlikušo amata pilnvaru laiku aizstāj ar locekļa aizstājēju pēc Lauksaimniecības fondu komitejas informēšanas.

Ja priekšsēdētāja pilnvaru termiņš tiek izbeigts, Komisija pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības fondu komiteju ieceļ struktūras locekli, kuram jāpilda priekšsēdētāja pienākumi atlikušajā pilnvaru laikā.

1.   Samierināšanas struktūras locekļi veic pienākumus pilnīgi neatkarīgi, ne pieprasot, ne pieņemot Komisijas, kādas valdības vai struktūras norādījumus.

Ja locekļi iepriekšējā amatā ir bijuši personīgi iesaistīti izskatāmajā jautājumā, tie nepiedalās samierināšanas struktūras darbā un neparaksta ziņojumu.

2.   Neskarot Līguma 287. pantu, locekļi neizpauž nekādu informāciju, ko tie ieguvuši, strādājot samierināšanas struktūrā. Šāda informācija ir konfidenciāla, un uz to attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums.

1.   Samierināšanas struktūra tiekas Komisijas galvenajā mītnē. Priekšsēdētājs sagatavo un organizē darbu. Neskarot 37. panta 5. punkta pirmo daļu, priekšsēdētāja prombūtnē priekšsēdētāja funkcijas veic vecākais struktūras loceklis.

Samierināšanas struktūras sekretariāta funkcijas nodrošina Komisija.

2.   Neskarot 38. panta 1. punkta otro daļu, ziņojumus pieņem ar klātesošo locekļu absolūtu balsu vairākumu, vajadzīgais apspriedes kvorums ir trīs locekļi.

Ziņojumus paraksta priekšsēdētājs un locekļi, kuri piedalījušies apspriedē. Tos līdzparaksta sekretariāts.

1.   Dalībvalsts 30 darbdienās no brīža, kad tā saņēmusi 34. panta 3. punkta otrajā daļā minēto Komisijas oficiālo paziņojumu, var nodot lietu izskatīšanai samierināšanas struktūrā, nosūtot samierināšanas struktūras sekretariātam pamatotu lūgumu par samierināšanu.

Procedūru, kas jāievēro, un sekretariāta adresi dalībvalstīm paziņo ar Lauksaimniecības fondu komitejas starpniecību.

2.   Samierināšanas lūgums ir pieņemams tikai tad, ja summa, ko paredzēts izslēgt no Savienības finansējuma saskaņā ar Komisijas paziņojumu, vai nu:

Turklāt, ja iepriekš notikušajās diskusijās dalībvalsts ir apgalvojusi un pierādījusi, ka tas ir jautājums, kas saistīts ar Savienības noteikumu piemērošanas principu, samierināšanas struktūras priekšsēdētājs var pasludināt, ka samierināšanas lūgums ir pieņemams. Taču šāds lūgums nav pieņemams, ja tas ir saistīts vienīgi ar juridisko interpretāciju.

3.   Samierināšanas struktūra veic izmeklēšanu, cik neformāli un ātri vien tas ir iespējams, pamatojoties tikai uz pierādījumiem, kuri Komisijai ir pieejami laikā, kad tiek nosūtīti oficiālie secinājumi saskaņā ar 34. panta 3. punktu, un pienācīgi uzklausot Komisiju un attiecīgās valsts iestādes.

Tomēr, ja dalībvalsts uzskata, ka līdz ar samierināšanas lūgumu ir jāiesniedz informācija, kas vēl nav nosūtīta Komisijai, samierināšanas struktūra var aicināt Komisiju novērtēt minēto jauno informāciju, taču tikai tādā gadījumā, ja ir izpildīti 34. panta 6. punktā paredzētie nosacījumi. Informāciju nosūta Komisijai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc 36. panta c) punktā minētā ziņojuma nosūtīšanas.

4.   Ja samierināšanas struktūra četros mēnešos pēc lietas nodošanas tai nespēj saskaņot Komisijas un dalībvalsts atšķirīgās nostājas, samierināšanas procedūru uzskata par neveiksmīgu.

Ziņojumā, kas minēts 36. panta c) punktā, norāda iemeslus, kāpēc nostājas nevarēja saskaņot. Tajā norāda, vai izskatīšanas laikā tika panākta kāda daļēja vienošanās un vai samierināšanas struktūra aicina Komisiju novērtēt jaunu informāciju saskaņā ar 3. punkta otro daļu.

Ziņojumu nosūta:

1.   Dalībvalstis var nolemt samazināt uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. panta 5. punktu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

2.   Dalībvalstis var nolemt samazināt uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu, ievērojot daudzumus un attiecīgā gadījumā papildu nosacījumus, kas izklāstīti nozares tiesību aktos.

Dalībvalstis informē Komisiju par savu lēmumu samazināt uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu tūlīt pēc tā pieņemšanas. Šajā informācijā norāda:

3.   Ja vairs nav izpildīts kāds no 1. punktā noteiktajiem kumulatīvajiem nosacījumiem vai kāds nozares tiesību aktos paredzēts papildu nosacījums, dalībvalsts tūlīt atsauc savu lēmumu samazināt uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu un no nākamā pieprasījumu gada piemēro uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu, kas noteikts lauksaimniecības nozares tiesību aktos.

1.   Komercdokumentu sistemātiskas rūpīgās pārbaudes, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 80. panta 1. punktā, katrā rūpīgo pārbaužu laikposmā, kurš minēts šā panta 4. punktā, aptver tādu uzņēmumu skaitu, kas atbilst ne mazāk kā pusei uzņēmumu, kuru ieņēmumi vai maksājumi, vai to summa ELGF finansēšanas sistēmā tajā ELGF finanšu gadā, kas ir pirms attiecīgā rūpīgo pārbaužu laikposma sākuma, ir pārsniegusi EUR 150 000.

2.   Attiecībā uz katru rūpīgo pārbaužu laikposmu dalībvalstis, neskarot Regulas (ES) Nr. 1306/2013 80. panta 1. punktā noteiktos pienākumus, atlasa rūpīgi pārbaudāmos uzņēmumus, pamatojoties uz visu to pasākumu riska analīzi, kuriem tā ir praktiski iespējama. Vismaz sešus mēnešus pirms rūpīgo pārbaužu laikposma sākuma dalībvalstis iesniedz Komisijai priekšlikumus par riska analīzes izmantošanu. Priekšlikumos ietver visu attiecīgo informāciju par pieeju, paņēmieniem un datiem, ko izmanto analīzei, un kritērijus un veicamo pārbaužu paredzamo īstenošanas metodi. Priekšlikumu sagatavo saskaņā ar šīs regulas V pielikumu. Katra dalībvalsts ņem vērā Komisijas piezīmes par riska analīzes priekšlikumu, kuras tiek sniegtas astoņu nedēļu laikā pēc tā saņemšanas.

3.   Attiecībā uz pasākumiem, kuriem riska analīzes izmantošanu dalībvalsts uzskata par praktiski neiespējamu, ir obligāti jāveic rūpīgās pārbaudes uzņēmumos, kuru ieņēmumi vai maksājumi, vai to summa ELGF finansēšanas sistēmā ir pārsniegusi EUR 350 000 un kuri kādā no diviem iepriekšējiem rūpīgo pārbaužu laikposmiem nav pārbaudīti saskaņā ar šo regulu un Regulas (ES) Nr. 1306/2013 V sadaļas III nodaļu.

4.   Rūpīgo pārbaužu laikposms ilgst no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam. Rūpīgās pārbaudes tiek veiktas par vismaz 12 mēnešu laikposmu, kas beidzas iepriekšējā rūpīgo pārbaužu laikposmā; to var pagarināt par laikposmiem, kas jānosaka dalībvalstij un var būt pirms vai pēc minētā 12 mēnešu laikposma.

1.   Pirmajos trīs mēnešos pēc tā ELGF finanšu gada beigām, uz kuru attiecas maksājums, dalībvalstis nosūta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 83. panta 1. punktā minēto uzņēmumu sarakstu katrai dalībvalstij, kurā attiecīgais uzņēmums veic uzņēmējdarbību. Sarakstā iekļauj visas ziņas, kas vajadzīgas, lai saņēmēja dalībvalsts varētu identificēt uzņēmumus un izpildīt savus rūpīgās pārbaudes pienākumus. Saņēmēja dalībvalsts ir atbildīga par šādu uzņēmumu rūpīgo pārbaudi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 80. pantu. Katra saraksta kopiju nosūta Komisijai.

Dalībvalsts, kas saņem vai veic maksājumu, var lūgt dalībvalstij, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību, rūpīgi pārbaudīt dažus minētajā sarakstā iekļautos uzņēmumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 80. pantu, norādot šāda pieprasījuma pamatojumu un jo īpaši ar to saistītos riskus.

Dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu, pienācīgi ņem vērā ar uzņēmumu saistītos riskus, kurus dara zināmus pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts.

Dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu, informē pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti par pieprasījuma izpildes virzību. Kad tiek veikta sarakstā iekļauta uzņēmuma rūpīgā pārbaude, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts, kas veikusi rūpīgo pārbaudi, informē pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti par attiecīgās rūpīgās pārbaudes rezultātiem vēlākais trīs mēnešos pēc rūpīgo pārbaužu laikposma beigām.

Pārskatu par šādiem pieprasījumiem nosūta Komisijai reizi ceturksnī viena mēneša laikā pēc katra ceturkšņa beigām. Komisija var prasīt, lai tiktu iesniegtas atsevišķu pieprasījumu kopijas.

Pirmajā daļā minēto uzņēmumu sarakstu sagatavo saskaņā ar VI pielikumā iekļauto veidlapas paraugu.

2.   Regulas (ES) Nr. 1306/2013 83. panta 2. punktā minēto uzņēmumu sarakstu sagatavo saskaņā ar šīs regulas VII pielikumā iekļauto veidlapas paraugu.

3.   Dalībvalsts pieprasījumu veikt citas dalībvalsts uzņēmuma rūpīgo pārbaudi, kā minēts 1. punkta otrajā daļā un Regulas (ES) Nr. 1306/2013 83. panta 3. punktā, sagatavo saskaņā ar šīs regulas VIII pielikumā iekļauto veidlapas paraugu.

4.   Informāciju par to rūpīgo pārbaužu rezultātiem, kas minētas 1. punkta otrajā daļā un Regulas (ES) Nr. 1306/2013 83. panta 3. punktā, sagatavo saskaņā ar šīs regulas IX pielikumā iekļauto veidlapas paraugu.

5.   Pārskatu par pieprasījumiem, kas minēts 1. punkta piektajā daļā un Regulas (ES) Nr. 1306/2013 83. panta 3. punktā, arī par rūpīgo pārbaužu rezultātiem, sagatavo saskaņā ar šīs regulas X pielikumā iekļauto veidlapas paraugu.

6.   Informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, nosūta elektroniski Īstenošanas regulas (ES) Nr. 991/2013 II pielikuma 2. iedaļā paredzētajā formātā.

1.   Rūpīgo pārbaužu gada programmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 84. pantā, sagatavo saskaņā ar šīs regulas XI pielikumā iekļauto veidlapas paraugu.

2.   Gada ziņojumā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 86. panta 1. punktā, izklāsta pieredzētās grūtības un to pārvarēšanai veiktos pasākumus un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus par uzlabojumiem.

Tajā ietver detalizētu informāciju par katru Regulas (ES) Nr. 1306/2013 V sadaļas III nodaļas piemērošanas aspektu, kas minēts šīs regulas XII pielikumā, un tos izklāsta skaidri noteiktās iedaļās atbilstoši minētajā pielikumā norādītajām sadaļām.

3.   Informāciju, kas jāiesniedz saskaņā ar šo pantu un 45. pantu, var iesūtīt papīra formā vai elektroniskā formā, tādā formātā, par ko jāvienojas sūtītājam un saņēmējam.

4.   Komisija gūto progresu katru gadu izvērtē savā gada finanšu pārskatā par fondu vadību, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 109. pantā.

1.   Īpašie dienesti, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 85. pantā, papildus minētajā pantā noteiktajiem uzdevumiem ir atbildīgi par:

2.   Dalībvalstis piešķir īpašajiem dienestiem visas pilnvaras, kas tiem vajadzīgas 1. punktā minēto uzdevumu izpildei.

Tajos darbojas pietiekami daudz amatpersonu, kuras ir pienācīgi apmācītas minēto uzdevumu veikšanai.

3.   Dalībvalstij, kurā pārbaudāmo uzņēmumu minimālais skaits nepārsniedz 10 uzņēmumu, īpašs dienests nav jāveido.

1.   Šo pantu piemēro, ja uz to ir atsauce konkrētā regulā.

2.   Pieprasījumu atzīt nepārvaramas varas gadījumu nevar pieņemt, ja kompetentā iestāde to ir saņēmusi vairāk nekā 30 kalendārās dienas:

3.   Tirgus dalībnieki 181 kalendārās dienas laikā pēc tā laikposma beigām, kurā bija pilnībā jāizpilda pienākums, iesniedz kompetentajai iestādei pieņemamu pierādījumu par apstākļiem, kuri, viņuprāt, ir nepārvaramas varas gadījums. Tirgus dalībniekiem var piešķirt papildu laiku, ja tie minētajā termiņā nevar iesniegt pierādījumu, neraugoties uz pienācīgu rūpību, ar kādu tie centušies pierādījumu iegūt un nosūtīt.

4.   Dalībvalstis paziņo Komisijai par nepārvaramas varas gadījumiem, kurus tās ir atzinušas, un sniedz attiecīgu informāciju par katru gadījumu.

1.   Nodrošinājumu var iesniegt:

2.   Pēc kompetentās iestādes ieskatiem nodrošinājumu var iesniegt:

3.   Kompetentā iestāde var izvirzīt papildu nosacījumus 2. punktā uzskaitīto nodrošinājuma veidu pieņemšanai.

1.   Tāda nodrošinājuma pārdošanas vērtība, kas ieķīlāts saskaņā ar 51. panta 2. punkta c) apakšpunktu, nodrošinājuma iesniegšanas brīdī ir vismaz 115 % no prasītā nodrošinājuma vērtības.

2.   Kompetentā iestāde var pieņemt nodrošinājumu, kas minēts 51. panta 2. punkta c) apakšpunktā, vienīgi tad, ja persona, kas to piedāvā, rakstiski apņemas vai nu iesniegt papildu nodrošinājumu, vai aizstāt sākotnējo nodrošinājumu, ja attiecīgā nodrošinājuma pārdošanas vērtība ilgāk nekā trīs mēnešus ir bijusi mazāka nekā 105 % no vajadzīgās nodrošinājuma vērtības. Minētā rakstiskā apņemšanās nav vajadzīga, ja tas jau ir paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos. Kompetentā iestāde regulāri pārskata minētā nodrošinājuma vērtību.

3.   Kompetentā iestāde novērtē 51. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā nodrošinājuma pārdošanas vērtību, ņemot vērā ar pārdošanu saistītās izmaksas.

4.   Nodrošinājuma pārdošanas vērtību novērtē, izmantojot pēdējo pieejamo kotāciju.

5.   Persona, kas iesniedz šo nodrošinājumu, pēc kompetentās iestādes pieprasījuma iesniedz pierādījumus par tā pārdošanas vērtību.

1.   Jebkuru nodrošinājumu var aizstāt ar citu.

Tomēr turpmāk minētajos gadījumos ir vajadzīga kompetentās iestādes piekrišana:

2.   Grupveida nodrošinājumu var aizstāt ar citu grupveida nodrošinājumu ar nosacījumu, ka jaunais grupveida nodrošinājums nosedz vismaz to sākotnējā grupveida nodrošinājuma daļu, kas aizstāšanas brīdī ir piesaistīta, lai nodrošinātu viena vai vairāku vēl neizpildītu pienākumu izpildi.

3.   Tiklīdz grupveida nodrošinājuma daļu piesaista konkrēta pienākuma izpildei, tiek norādīts grupveida nodrošinājuma atlikums.

1.   Kad kompetentajai iestādei kļūst zināmi apstākļi, kas dod iemeslu nodrošinājuma pilnīgai vai daļējai atsavināšanai, tā nekavējoties pieprasa personai, kurai jāizpilda pienākums, samaksāt atsavināmo summu, un dod tai laiku, kas nepārsniedz 30 dienas no maksāšanas pieprasījuma saņemšanas brīža.

Ja maksājums līdz minētā laikposma beigām nav veikts, kompetentā iestāde:

Kompetentā iestāde var nekavējoties pārskaitīt jebkuru 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā aprakstīto nodrošinājuma veidu attiecīgajā kontā, pirms tam nepieprasot attiecīgajai personai veikt maksājumu.

2.   Neskarot 1. punktu:

3.   Ja nodrošinājums ir atsavināts un summa jau ir kreditēta fondu kontos un ja atsavinātā summa, ieskaitot procentus, kuru likme noteikta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, saskaņā ar pārsūdzības procedūras iznākumu ir pilnībā vai daļēji jāatmaksā, atmaksājamo summu sedz fondi, izņemot gadījumus, kad nodrošinājuma atmaksa nav jāveic dalībvalsts pārvaldes iestāžu vai citu struktūru nolaidības vai nopietnas kļūdas dēļ.

1.   Dalībvalstis glabā Komisijai pieejamu informāciju attiecībā uz katru gadu par atsavināto nodrošinājumu kopējo skaitu un summu neatkarīgi no tā, kādā posmā ir 55. pantā noteiktā procedūra, katrā atsevišķā gadījumā nodalot summas, kas ir kreditētas valstu budžetos, un summas, kas ir kreditētas Savienības budžetā. Minētā informācija tiek glabāta par visiem atsavinātajiem nodrošinājumiem, kuru summa pārsniedz EUR 1 000, un par katru Savienības noteikumu, kurā paredzēts iesniegt nodrošinājumu. Informācija aptver gan summas, ko ieinteresētā persona samaksā tieši, gan summas, kuras atgūst, izmantojot nodrošinājumu.

2.   Dalībvalstis nodod Komisijas rīcībā sarakstu, kurā norādīti:

1.   Regulas (ES) Nr. 1306/2013 111. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētā informācija ietver:

2.   Summas, kas minētas 1. punktā, izsaka euro dalībvalstīs, kuras ir ieviesušas euro, un valsts valūtā citās dalībvalstīs.

3.   Dalībvalstis var publicēt sīkāku informāciju, nekā paredzēts 1. un 2. punktā, neskarot vajadzīgo privātuma aizsardzību.

1.   Informācijai, kas jādara pieejama vienotajā tīmekļa vietnē, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 111. panta 1. punkta otrajā daļā, var piekļūt, izmantojot meklēšanas rīku, ar kuru lietotāji var meklēt saņēmējus pēc nosaukuma vai pašvaldības, kā minēts šīs regulas 58. pantā, vai pēc saņemtās summas vai pasākuma, vai kombinējot minētos parametrus, un var izgūt visu attiecīgo informāciju kā vienotu datu kopumu. Minēto informāciju sniedz dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās un/vai vienā no trim Komisijas darba valodām.

2.   Informāciju, kas minēta 1. punktā, publicē katru gadu līdz 31. maijam attiecībā uz iepriekšējo finanšu gadu.

3.   Saskaņā ar minēto pantu informācija ir pieejama tīmekļa vietnē divus gadus no sākotnējās publicēšanas datuma.

1.   Komisija savā centrālajā interneta adresē izveido un uztur Savienības tīmekļa vietni, kurā ietvertas saites uz dalībvalstu tīmekļa vietnēm. Komisija atjaunina interneta saites saskaņā ar dalībvalstu iesūtīto informāciju.

2.   Dalībvalstis nosūta Komisijai savu tīmekļa vietņu interneta adreses, tiklīdz šīs vietnes ir izveidotas, kā arī informē par visām turpmākajām izmaiņām, kuras ietekmē minēto tīmekļa vietņu pieejamību no Savienības tīmekļa vietnes.

3.   Dalībvalstis izraugās struktūru, kas atbild par 59. panta 1. punktā minētās vienotās tīmekļa vietnes izveidošanu un uzturēšanu. Dalībvalstis paziņo Komisijai minētās struktūras nosaukumu un adresi.