PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Deleģētā akta konteksts

1.1.Priekšlikuma juridiskais un politiskais konteksts

Eiropas Savienībā Ekodizaina pamatdirektīvā 1 ir paredzēts regulējums, kas energopatēriņu ietekmējošu ražojumu ražotājiem jāievēro, lai uzlabotu savu ražojumu ekoloģiskos raksturlielumus. Regulējumā ir noteikts energoefektivitātes prasību minimums un citi ekoloģiskie kritēriji, piemēram, ūdens patēriņš, emisiju līmeņi vai dažu komponentu minimālā ilgizturība, kas ražotājiem jāizpilda, pirms tie savus ražojumus var laist tirgū.

Ekodizaina pamatdirektīvu papildina Energomarķējuma pamatregula 2 , nodrošinot galapatērētājiem iespēju ar A-G/zaļš līdz sarkans skalas 3 palīdzību konstatēt, kuri ir labākie energopatēriņu ietekmējošie ražojumi. Tiesiskais regulējums pamatojas uz abu minēto tiesību aktu kopējo ietekmi.

Ekodizaina un energomarķējuma sistēma ir ļoti svarīga, lai padarītu Eiropu energoefektīvāku, un jo īpaši lielu ieguldījumu tā dod Enerģētikas savienības pamatstratēģijā 4 un dziļāka un taisnīgāka iekšējā tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu 5 prioritātē. Pirmkārt, šis tiesiskais regulējums stimulē nozari uzlabot ražojumu energoefektivitāti un izstumj no tirgus ražojumus ar sliktākajiem rādītājiem. Otrkārt, tas palīdz patērētājiem un uzņēmumiem samazināt rēķinus par patērēto enerģiju. Rūpniecības un pakalpojumu nozarē tas sekmē konkurētspēju un inovāciju. Treškārt, tas nodrošina, ka ražotājiem un importētājiem, kas laiž ražojumus Eiropas Savienības (ES) tirgū, ir jāievēro tikai viens ES mēroga noteikumu kopums; tas bieži vien nozīmē zemākas ražojumu iegādes izmaksas patērētājiem.

Virkne valstu ir izveidojušas vai veido politikas satvarus, kas līdzīgi Eiropas regulējumam, un ir virkne tādu energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem obligātu marķējumu, kas atgādina Eiropas energoefektivitātes marķējumu, piemēram, Dienvidāfrikas Republikā 6 , Honkongā 7 , Ķīnā, Brazīlijā 8 , Argentīnā 9 , Peru, Čīlē 10 , Turcijā, Irānā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Ganā un citur.

1. attēls. Četri energomarķējumi televizoriem atbilstoši spēkā esošajai regulai

2014. gada oktobrī tika pabeigts pētījums par energomarķējuma (un iespējamo tā izmaiņu) vispārējo ietekmi uz patērētāju izpratni un pirkuma lēmumiem 11 , un tas bija pamats Eiropas Parlamenta un Padomes Energomarķējuma direktīvas 2010/30/ES 12 pārskatīšanai. Pētījumā tika konstatēts, ka energomarķējumu atpazīst un izmanto 85 % eiropiešu 13 un ka tas ir otrais labāk zināmais ar ES saistītais simbols 14 , kuru apsteidz tikai euro valūtas simbols. Vairums ES patērētāju spēja pareizi noteikt, kura ražojuma izmantošana izmaksā vismazāk, tādējādi demonstrējot, ka viņi izprot uz marķējuma esošās informācijas nozīmi, piemēram kWh/gadā.

2017. gada augustā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes jaunā Energomarķējuma pamatregula (ES) 2017/1369, ar ko atcēla Direktīvu 2010/30/ES 15 . Saskaņā ar atcelto direktīvu energomarķējumā drīkstēja ietvert A+ līdz A+++ klasi, lai precīzāk diferencētu ražojumus ļoti blīvi aizpildītajā augšējā “A” klasē. Laika gaitā, attīstoties tehnoloģijām, arī A+ līdz A+++ klase kļuva pārpildītas, kas ievērojami mazināja marķējuma efektivitāti. Lai to novērstu, jaunajā pamatregulā ir noteikta prasība mainīt esošā energomarķējuma skalu atpakaļ uz sākotnējo A līdz G skalu. Energomarķējuma pamatregulas 11. pantā ir uzskaitītas piecas prioritārās ražojumu grupas, attiecībā uz kurām līdz 2018. gada 2. novembrim ir jāpieņem jauni deleģētie akti, mainot energomarķējuma skalu. Viena no šādām prioritārajām ražojumu grupām ir televizori.

Visbeidzot, vairākas jaunas politikas iniciatīvas liecina, ka ekodizaina un energomarķējuma politika ir būtiska plašākā politiskajā kontekstā, jo īpaši šādos aspektos:

·Enerģētikas savienības pamatstratēģija, kas vērsta uz ilgtspējīgu, zemu oglekļa emisiju un klimatam draudzīgu ekonomiku,

·Parīzes nolīgums 16 , kas vērsts uz atjauninātiem centieniem oglekļa emisiju samazināšanas jomā,

·Gēteborgas protokols 17 , kura mērķis ir kontrolēt gaisa piesārņojumu,

·Aprites ekonomikas iniciatīva 18 , kas cita starpā uzsver nepieciešamību ietvert ekodizaina regulējumā remontējamību, reciklējamību un ilgizturību,

·ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) 19 , kuras mērķis ir rentablā veidā mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, ko netieši ietekmē to elektroenerģiju patērējošu ražojumu enerģijas patēriņš, uz kuriem attiecas ekodizaina un energomarķējuma politika; un

·Enerģētiskās drošības stratēģija 20 , kurā noteikta stratēģija energoapgādes stabilitātes nodrošināšanai.

Ekodizaina un energomarķējuma sistēmā prasības televizoriem un televīzijas monitoriem ir noteiktas Komisijas Regulā (EK) Nr. 642/2009 21 (ekodizains) un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1062/2010 (energomarķējums) 22 . Regulas (ES) Nr. 1062/2010 7. pantā paredzēta pārskatīšana 5 gadu laikā (t. i., līdz 2015. gada decembrim).

Turklāt Komisijas Ekodizaina darba plānā 2016.–2019. gadam 23  ir paredzēta abu regulu pārskatīšana, jo īpaši nosakot, ka jāizpēta, kā var novērtēt un ņemt vērā ar aprites ekonomiku saistītus aspektus. Tas ir saskaņā ar Aprites ekonomikas iniciatīvu 24 , kurā secināts, ka ražojumu konstrukcija ir būtiski svarīga mērķu sasniegšanai, jo tai var būt ievērojama ietekme ražojuma aprites ciklā (piemēram, ilgizturīgāku, vieglāk remontējamu, atkārtoti izmantojamu vai reciklējamu ražojumu ražošana). Turklāt informatīvie displeji ir īpaši iekļauti Ekodizaina darba plānā 2016.–2019. gadam kā tādi, kuri jāizvērtē, pārskatot spēkā esošos noteikumus attiecībā uz televizoriem.

1.2.Vispārīgais konteksts

Ekodizaina tiesiskais regulējums kopā ar energomarķējumu 25 veido motivējošu tirgus mehānismu, kura mērķis ir mazināt oglekļa emisijas ( Figure 2 ) un kam ir svarīga ietekme uz patērētāju izvēli, iegādājoties enerģiju patērējošus ražojumus.

Abi politikas satvari dod savu ieguldījumu, lai ES tirgū laisti ražojumi to pašu uzdevumu veikšanai patērētu mazāk enerģijas. Paredzams, ka līdz 2020. gadam energoefektivitātes marķējuma un ekodizaina prasību izmantošana ES ļaus ietaupīt aptuveni 165 Mtoe (miljonus tonnu naftas ekvivalenta) enerģijas, kas aptuveni atbilst gada primārās enerģijas patēriņam Itālijā. Relatīvā izteiksmē tas ir potenciāls enerģijas ietaupījums vairāk nekā 9 % apmērā no ES kopējā enerģijas patēriņa 26 un potenciāls oglekļa emisiju samazinājums par 7 %. Paredzams, ka 2030. gadā ietaupījumi pieaugs līdz 15 % no ES kopējā enerģijas patēriņa un līdz 11 % no tās kopējām oglekļa emisijām 27 .

2. attēls. Ekodizaina ietekme atsevišķi un apvienojumā ar energomarķējumu.

Abi politikas satvari arī veicina patērētāju tēriņu mazināšanos jo samazinās gan rēķini par elektroenerģiju 28 , gan ražojumu iegādes cenas, tāpēc ka ražotājiem jāražo tikai tādi modeļi, kas atbilst vienotajam tiesiskajam regulējumam ES līmenī.

Visu elektronisko displeju energoefektivitāte ir uzlabojusies, galvenokārt pateicoties televizoru ražošanas nozarei. Tomēr tiek lēsts, ka elektroniskie displeji, galvenokārt tāpēc, ka tie kļūst lielāki un to kļūst vairāk, turpinās patērēt ievērojamu enerģijas daudzumu, ja vien netiks veikti koriģējoši pasākumi. Tas jo īpaši attiecas uz informatīvajiem displejiem (sk. Figure 3 ), kuri parasti ir lielāki, daudz spožāki un kuru tirgus daļa strauji aug.

3. attēls. Triju visbūtiskāko elektronisko displeju tipu ikgadējais enerģijas patēriņš aktīvajā režīmā TWh, 1990.–2030. gads, status quo scenārijā (avots VHK, 2018. gads).

Līdz šim no visiem dažādajiem elektronisko displeju tipiem tikai uz televizoriem attiecināti obligātie energomarķējuma pasākumi (saskaņā ar Regulu (ES) 1062/2010) un ekodizaina prasībām (noteiktas Regulā (EK) 642/2009). Uz pārējiem displejiem attiecas tikai horizontālās prasības (t. i., Komisijas Regula (EK) 1275/2008 par gatavības režīmu).

Šīs spēkā esošās regulas pamatojas uz priekšizpēti un novērtējumu, kas tika veikti pirms vairāk nekā 10 gadiem 29 . Kā paredzēts pārskatīšanas klauzulā, 2012. gadā Komisija sāka pārskatīt abas televizoru regulas, veicot pētījumu, un iesniedza secinājumus ieinteresētajām personām. Pārskatīšana jau tolaik liecināja, ka pastāv regulatīvās un tirgus nepilnības, kas liedz pilnā apmērā realizēt konstatēto enerģijas ietaupījuma potenciālu. Informācijas vākšana tika paplašināta un datu analīze atkārtota, šo darbību rezultātam skaidri norādot uz korektīvas rīcības piemērotību. Kopumā laikā starp 2012. gadu un 2017. gada beigām četros dažādos posmos tika analizēta vairāk nekā trīstūkstoš ES tirgū laistu elektronisko displeju datubāze.

Kopš pārskatīšanas uzsākšanas ir izceltas tirgus un regulējuma nepilnības, un pa šo laiku ir parādījusies virkne jaunu problēmu, kas jānovērš un kuras televizoriem var apkopot šādi:

–nepietiekami stingrs ekodizaina prasību minimums un neatbilstoši energomarķējuma klašu diapazoni, ko izraisījušas straujās un neparedzētās tehnoloģiju izmaiņas 30 . Tā rezultātā energoefektivitātes augšējas klases ļoti drīz tika pārpildītas, proti, jau 2017. gadā vairāk nekā 85 % no ES pārdotajiem televizoriem bija energoefektivitātes klasēs virs “B” klases;

–strauji progresē funkcionālā konverģence starp dažādiem elektroniskiem displejiem, piemēram, televizoriem, datoru monitoriem un informatīvajiem displejiem, kas rada iespējamas regulējuma nepilnības. Televizori aizvien vairāk tiek iespējoti tīmekļa pārlūkošanai, internetā straumēta satura skatīšanai un pat spēlēm. Savukārt tradicionāli tikai televizoros skatītam saturam bieži vien izmanto dažādus citus displejus. Turklāt novecojušā definīcija “televizora monitors” spēkā esošajā regulā aptver daudzus pašlaik tirgū esošos datoru monitorus 31 ;

–prasību trūkums attiecībā uz energointensīvām funkcijām, piemēram, plašu dinamisko diapazonu (HDR), kas augstākās klases modeļos parādījās 2016. gadā un pēc tam aizvien plašāk ir ieviestas pieejamākos modeļos (lai gan HDR iespējots saturs joprojām ir pieejams ārkārtīgi reti). Nepietiekami labi īstenota HDR funkcija var vairāk nekā dubultot elektroniskā displeja enerģijas patēriņu;

–trūkst prasību par materiālefektivitātes aspektiem.

Ierosinātās regulas par energomarķējumu mērķis ir no jauna stimulēt ražotājus uzlabot elektronisko displeju energoefektivitāti un veicināt energoefektīvu ražojumu ienākšanu tirgū, to galvenokārt panākot šādi:

·paplašinot tās darbības jomu tā, lai tiktu ietverti izplatītākie elektroniskie displeji;

·pārejot no pašreizējās A+++ līdz D skalas (1. attēls) atpakaļ uz sākotnējo A līdz G skalu;

·sniedzot klientiem marķējumā tādas norādes, kas labāk atbilst faktiskajai izmantošanai, un tādējādi palīdzot tiem pieņemt pārdomātākus iegādes lēmumus, kad jāizšķiras starp salīdzināmiem ražojumiem.

1.3.Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Uz elektroniskajiem displejiem attiecas šādi pašlaik spēkā esoši pasākumi:

–Direktīva 2010/30/ES 32 par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm;

–Direktīva 2009/125/EK 33 , ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem;

–Regula (ES) Nr. 1062/2010 34 attiecībā uz televizoru energomarķējumu;

–Regula (ES) Nr. 642/2009 35 attiecībā uz ekodizaina prasībām televizoriem.

Turklāt ar Komisijas Lēmumu 2009/300/EK, ar ko nosaka pārskatītus ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai televizoriem, televizoriem piemēro dažas stingrākas energoefektivitātes prasības un risina vēl citus vides jautājumus 36 .

Turklāt Regula Nr. 1275/2008 par gatavības režīmu attiecas uz displejiem, uz kuriem neattiecas televizoru regula. Visbeidzot, monitori un informatīvie displeji bija iekļauti ES–ASV Energy Star līgumā (C pielikumā), kura termiņš patlaban ir beidzies. Tālab pašlaik uz monitoriem un informatīvajiem displejiem vairs neattiecas nekādas, pat ne brīvprātīgas, marķējuma programmas, un attiecībā uz šiem ražojumiem nav arī nekādu marķēšanas instrumentu izmantošanai publiskā iepirkuma kritēriju vajadzībām.

1.4.Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Veicinot energoefektīvu elektronisko displeju ienākšanu tirgū, tiek sekmēta 2020. gada un 2030. gada energoefektivitātes un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu sasniegšana 37 . Šādas rīcības mērķis ir atbalstīt resursu efektīvāku un ilgtspējīgāku izmantošanu, aizsargāt vidi, stiprināt ES vadošo lomu jaunu zaļo tehnoloģiju attīstīšanā, uzlabot uzņēmējdarbības vidi un palīdzēt patērētājiem izdarīt pārdomātākas izvēles.

2.Pirms akta pieņemšanas notikusī apspriešanās

2.1.Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Jau no paša sākuma procesā ir piedalījušās ES un starptautiskās ieinteresētās personas un dalībvalstu eksperti.

Priekšlikums par energomarķējumu līdz ar potenciālām ekodizaina prasībām tika apspriests četros dažādos apspriežu forumos (AF) ar dalībvalstu ekspertiem, ražotāju pārstāvjiem, nevalstiskām vides aizsardzības organizācijām un patērētāju organizācijām. Apspriedēs piedalījās arī vairāki citu organizāciju pārstāvji, piemēram, no Eiropas organizācijām, kas pārstāv reciklēšanas nozari, remontētājus, atkritumu apsaimniekošanas un vides pakalpojumu sniedzējus (pašvaldības un privātais sektors).

Visi attiecīgie dokumenti tika nosūtīti dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam un ieinteresētajām personām un publicēti Komisijas CIRCA tīmekļa vietnē 30 dienas pirms AF sanāksmēm. Pēc AF sanāksmēm ieinteresētājām personām tika dotas papildu 30 dienas rakstisku komentāru iesniegšanai (pieejami CIRCA 38 tīmekļa vietnē).

Turklāt laikposmā starp 2013. gadu un 2018. gada martu vairākās divpusējās un daudzpusējās sanāksmēs starp Komisijas darbiniekiem un dažādām ieinteresētajām personām tika apspriesti atsevišķu prasību konkrēti aspekti. Šis process norisinājās atklātā veidā, ņemot vērā visu attiecīgo ieinteresēto personu un neatkarīgo tehnisko ekspertu viedokli.

Principā dalībvalstis un ieinteresētās personas atbalstīja ierosināto elektronisko displeju energomarķējuma shēmu.

Attiecībā uz ražojumu klāstu pēc apspriedēm iepriekšējās AF sanāksmēs 2009. gadā 39 un 2012. gadā absolūti lielākā daļa dalībvalstu un NVO vienojās par priekšlikumu ietvert marķēšanas shēmā arī elektroniskos displejus, kas nav televizori. Tomēr ražotāji pieprasīja izņēmumus vai atšķirīgas prasības specializētiem displejiem, piemēram, publiskajiem informatīvajiem displejiem, profesionālajiem apraides lietojumu monitoriem un profesionālajiem monitoriem darbam ar grafikas lietojumprogrammām.

Ierosinātajā energomarķējuma pasākumā ir iestrādāti komentāri, ko AF sanāksmēs un pēc tām paudušas dalībvalstis un ieinteresētās personas.

Sagatavošanās procesa laikā 2013. gada ietekmes novērtējumam 40 un tā pirmajam atjauninājumam 2015. gadā tika savākti papildu pierādījumi un dati. Tirgus un tehniskie dati tika iegūti vairākās divpusējās un daudzpusējās sanāksmēs ar ieinteresētajām personām vai no publiski pieejamiem datiem 41 .

Turklāt Komisija izveidoja datu kopu ar informāciju par elektronisko displeju (galvenokārt televizoru un datoru monitoru) ekoloģiskajiem raksturlielumiem, kas ir atjaunināta četras reizes, lai atspoguļotu tirgus situāciju un atbalstītu ierosināto ekodizaina un energomarķējuma pasākumu izstrādi 42 . Tas palīdz nodrošināt, ka prasības tiek noteiktas pienācīgi vērienīgā līmenī un ka tajās tiek ņemta vērā jaunāko tehnoloģiju attīstība.

4. attēls.    Ierosinātais energomarķējums, pamatojoties uz aptauju par patērētāju izpratni un nozīmīgumu

Energomarķējuma pamatregulā (ES) 2017/1369 noteikts, ka, sagatavojot deleģētos aktus, Komisija marķējumu dizainu un saturu testē reprezentatīvu Savienības klientu grupu vidū, lai nodrošinātu, ka klienti skaidri izprot marķējumu. 2017. gadā tika veikts pētījums par jaunu energomarķējumu elektroniskajiem displejiem, tostarp tiešsaistes aptauja, kurā piedalījās 4081 potenciāls patērētājs no 7 ES valstīm 43 . Aptaujā tika piedāvātas dažādas marķējumā iekļaujamas piktogrammas un informācija. Aptuveni pusei iedzīvotāju ir vāja vai nekāda izpratne par atšķirību starp enerģijas (t. i., kWh) un jaudas (t. i., W) norādi, lai gan ražojumu salīdzināšanai ir noderīgs jebkurš skaitlis. No aptaujas izrietošais marķējuma dizains ir parādīts 4. attēlā. Turpmākas apspriešanās radīja šaubas par to, cik saprotama ir standartizētu ārējo barošanas avotu simbolizējošā piktogramma (sk. 4. attēlu) piktogramma, kas ierosināta kā ilgizturības un remontējamības rādītājs 44 .

No 2018. gada 12. februāra līdz 7. maijam notika sabiedriskā apspriešana tiešsaistē 45 , lai apkopotu ieinteresēto personu viedokļus par tādiem jautājumiem kā paredzamā iespējamo likumdošanas pasākumu ietekme uz uzņēmējdarbību un enerģijas patēriņa tendencēm.

Sabiedriskajā apspriešanā bija ietverta vispārīgā daļa par ekodizainu un energomarķējumu, kurai sekoja jautājumi par šādiem konkrētiem ražojumiem: i) ledusskapjiem, ii) trauku mazgājamām mašīnām, iii) veļas mašīnām, iv) televizoriem, v) elektroniskajiem displejiem un vi) apgaismes ierīcēm.

Tika saņemtas 1230 atbildes, no tām – 67 % no patērētājiem un 19 % no uzņēmumiem (no kuriem trīs ceturtdaļas bija MVU un viena ceturtdaļa – lieli uzņēmumi). NVO veidoja 6 % no respondentiem, un vēl 7 % atbilžu bija “citas” kategorijas. Valstu vai pašvaldību iestādes veidoja mazāk nekā 1 % no respondentiem, un 0,25 % respondentu bija valstu tirgus uzraudzības iestādes (TUI).

Jāatzīmē, ka no 1230 respondentiem 719 (58 %) atbildēja tikai uz jautājumiem par apgaismes ierīcēm, jo norisinājās koordinēta kampaņa par apgaismojumu teātros.

Aptuveni 63 % dalībnieku atbalstīja ekodizaina prasību par remontējamību un ilgizturību iekļaušanu, un 65 % respondentu uzskatīja, ka šādai informācijai vajadzētu būt uz energomarķējuma.

Ražojumu remontējamību dalībnieki vērtēja galvenokārt kā “ļoti svarīgu” līdz “svarīgu” (62 % – 68 % diapazonā) 46 attiecībā uz katru no šādiem elementiem: garantija, rezerves daļu pieejamība un pilnīga remonta un tehniskās apkopes rokasgrāmata. Rezerves daļu piegādes laiks 56 % gadījumu tika vērtēts kā “ļoti svarīgs” līdz “svarīgs”.

Attiecībā uz elektroniskajiem displejiem sabiedriskā apspriešana galvenokārt bija vērsta uz pārstrādāta ekomarķējuma variantiem. Vairums respondentu uzskatīja, ka uz marķējuma būtu jānorāda vismaz displeja ekrāna laukums, tā izšķirtspējas līmenis, plaša dinamiskā diapazona (HDR) lietojums un ikgadējais enerģijas patēriņš.

2.2.Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējums par iespējamiem politikas pasākumiem tika veikts saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 15. panta 4. punkta b) apakšpunktu. Pirmais ietekmes novērtējums tika sagatavots 2013. gadā 47 , un pēc tam pirmoreiz pilnīgi atjaunināts 2015. gadā. Šim priekšlikumam pievienotais ietekmes novērtējums balstās uz rūpīgi pārskatītu iepriekšējo atjauninājumu, un tajā izmantoti jauni pierādījumi, papildu dati no akciju tirgus, iepriekš minēto apspriežu forumu laikā un pirms un pēc tiem saņemtie komentāri, nostājas vēstules, ko Komisija saņēmusi pēdējo 6 gadu laikā no pārskatīšanas procesa sākuma, pētījums par marķējumu un tiešsaistes sabiedriskā apspriešana. Regulējuma kontroles padome pieprasīja pārskatīt ietekmes novērtējuma pirmo projektu, proti, prasīja precīzāk definēt problēmu un labāk integrēt aprites ekonomikas aspektus. Par otro projektu, kurā bija precīzāki dati, pierādījumi par aprites ekonomikas aspektiem un labāk aprakstīts apspriešanās process kopš tā paša sākuma, tika sniegts pozitīvs atzinums.

Salīdzinājumā ar status quo scenāriju tika izvērtēta ietekme, kādu varētu radīt dažādi politikas risinājumi, tostarp jauna energomarķējuma ieviešana televizoriem un citiem elektroniskajiem displejiem (līdz ar jaunām ekodizaina prasībām). Tika analizēti trīs dažādi priekšlikumi, proti, “ECO”, “Ambi” un “Leni”, par pārskatītiem energomarķējuma (un ekodizaina) pasākumiem. Tika apsvērti un noraidīti vēl trīs politikas risinājumi, proti, nekāda jauna ES rīcība jeb status quo scenārijs, spēkā esošā televizoru regulējuma atcelšana un nozares noteikts pašregulēšanas pasākums. ECO priekšlikums atbilst darba dokumentiem, ko AF iesniedza 2017. gada jūlijā, un pamatojas uz priekšlikumiem, kas tika izklāstīti pirmajās divās AF apspriedēs 2014. un 2012. gadā. Ambi risinājums daļēji ietver spēcīgo un no jauna pausto dažādu dalībvalstu un NVO prasību paplašināt darbības jomu, ietverot tajā arī informatīvos displejus 48 , bet Leni atbilst ražotāju prasībai par saudzīgākām prasībām attiecībā uz jaunām funkcijām un tehnoloģijām, piemēram, UHD/HDR un OLED.

Pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu novērtējumu, kā vēlamais variants, lai risinātu regulatīvās un tirgus nepilnības elektronisko displeju nozarē, izkristalizējās energomarķējuma un ekodizaina prasību kombinācija elektroniskajiem displejiem.

Tādējādi tika izraudzīts risinājums ieviest energoefektivitātes marķēšanas shēmu triju galveno displeju ražojumu kategorijām (televizoriem, monitoriem un informatīvajiem displejiem) apvienojumā ar ekodizaina prasībām, jo šādi tiek panākti lielākie ietaupījumi.

Sekoja iekšējs apspriežu process, kas ļāva tiesību akta projektā un pievienotajos dokumentos iestrādāt vairākus ierosinājumus un detalizētus uzlabojumus.

2.3.Atgriezeniskās saites mehānisms

2018. gada oktobrī priekšlikuma projekts tika publiskots atsauksmju saņemšanai, tam paredzot vienu mēnesi laika. No uzņēmumiem, uzņēmumu apvienībām un NVO tika saņemtas sešpadsmit piezīmes. Nozare, kāda uzņēmumu apvienība un NVO atzinīgi novērtēja jaudas (vai enerģijas patēriņa) un atsevišķo energoefektivitātes klases norādi pie HDR attēlu režīma 49 . Nevalstiskās organizācijas prasīja stingrākus noteikumus par programmatūras atjauninājumiem (bet tā, lai nepasliktinātos veiktspēja vai enerģijas patēriņš). Ražotāji pauda bažas par grūti izpildāmajām energoefektivitātes prasībām 50 un par to, ka jāatklāj informācija par remontēšanu, kas, iespējams, var sniegt priekšrocības konkurentiem 51 . Nevalstiskās organizācijas deva priekšroku darbības jomas turpmākai paplašināšanai, tomēr daži ražotāji iebilda pret ierosināto jomas paplašināšanu, ietverot tajā arī elektroniskos informatīvos displejus. Nevalstiskās organizācijas, kā arī viens ražotājs pauda zināmu skepsi par ārējo barošanas avotu piktogrammas efektivitāti. Vēl dažas atsauksmes drīzāk attiecās uz ekodizaina priekšlikumu 52 .

3.Deleģētā akta juridiskie aspekti

Ierosinātais pasākums attiecas uz elektroniskajiem displejiem neatkarīgi no displeja tehnoloģijas. Displeji, uz kuriem neattiecas ekodizaina regula par prasībām aktīvajā režīmā, ir pilnībā ārpus energomarķējuma darbības jomas, izņemot informatīvos displejus, kam piemēro korekcijas koeficientu, lai ņemtu vērā to lielāko spilgtumu, kas šai ražojumu grupai raksturīgs salīdzinājumā ar televizoriem vai datoru monitoriem 53 .

Citos ražojumos, piemēram, datoros, ledusskapjos, tirdzniecības automātos u. c. integrēti displeji, kā arī transportlīdzekļos integrēti displeji un medicīniskie displeji ir pilnībā ārpus ekodizaina un marķēšanas direktīvu darbības jomas.

Visos iepriekšējos projektā ierosinātajos pasākumos tika izmantota tā pati ekodizaina “formula” energoefektivitātes indeksa (EEI) aprēķināšanai, lai panāktu pareizu atbilstību starp “G” klases zemāko robežu un Ekodizaina regulas atļauto maksimālo robežu. Tomēr beigu beigās dalībvalstis izvēlējās nedaudz mainītu energomarķējuma formulu, kas ir saudzīgāka attiecībā uz maziem displejiem, bet daudz ierobežojošāka attiecībā uz lielākajiem:

Prasības tiks ieviestas divos līmeņos.

Salīdzinājums starp pašreizējām energoefektivitātes klasēm un jaunajām energoefektivitātes klasēm ir tikai aptuvens, jo formula robežvērtību noteikšanai atšķiras: lineāra josla pašreizējā regulā, līkne jaunajā priekšlikumā. Figure 5 . attēlā parādīta ilustrācija salīdzinoši nelielu displeju salīdzināšanai.

5. attēls. Jauno un veco energomarķējuma klašu aptuvens salīdzinājums

Figure 6 . attēlā ir vizuāli parādīts elektronisko displeju sadalījums, kuram izmantota 2014.–2017. gada datu kopa, pieņemot, ka tādi paši displeji būs pieejami tirgū, kad notiks skalas maiņa televizoriem un kad tiks noteiktas marķēšanas prasības citiem monitoriem, kas neietilpst pašreizējās regulas darbības jomā. Minimālās ekodizaina prasības no tirgus izslēgtu visus displejus, kas atrodas virs sarkanās līknes. Tomēr ir ļoti mazticams, ka modeļi, kas tirgū bija pieejami 2014. gadā, joprojām būs pieejami arī 2021. gadā.

6. attēls.    2018. gada datu kopas displeju sadalījums, “ bez korekcijām” attiecībā uz jaunajām marķējuma klasēm

Figure 7 . attēlā ir ietverta energoefektivitātes korekcija tai pašai datu kopai, pamatojoties uz vidējiem uzlabojumiem, kas novēroti, salīdzinot datu kopas gadu gaitā (no 2012. līdz 2017. gadam).

7. attēls.    2018. gada datu kopas displeju sadalījums, ņemot vērā paredzamos uzlabojumus uz brīdi, kad stāsies spēkā mainītais marķējums

Figure 8 . attēlā redzama tā pati datu kopa ar tādiem pašiem pieņēmumiem, parādot hipotētisko sadalījumu 2025. un 2030. gadā.

8. attēls.    2018. gada datu kopas displeju sadalījums ar paredzamo uzlabojumu prognozi uz 2025. gadu (pa kreisi) un 2030. gadu (pa labi)

Figure 9 . attēlā ir parādīta paredzamā energomarķējuma tendence saskaņā ar ECO scenāriju. Saskaņā ar Leni (iecietīgo) scenāriju zemākās klases ietvertu vairāk ražojumu (jo saskaņā ar ekodizaina prasībām tirgū ir atļauts lielāks ražojumu skaits). Paredzams, ka Ambi (vērienīgajā) scenārijā, kur darbības jomā ietverti arī informatīvie displeji, zemākās energomarķējuma klases būs aizpildītākas. “Edx” norāda trīs dažādus līmeņus, kas sākotnēji tika ierosināti ekodizaina jomā (3. līmenis pēc tam tika atmests).

9. attēls.    Energomarķējuma klašu sadalījums ES pieejamiem standarta elektronisko displeju modeļiem laikposmā no 2010. līdz 2030. gadam (faktiskā situācija 2013.–2016. gadā un prognozētā situācija 2017.–2030. gadam) ar ierosinātajiem ekodizaina un energomarķējuma pasākumiem

Nākotnes prognozēs par šo ražojumu grupu pastāv ievērojamas neskaidrības, jo jaunas tehnoloģijas 54 var novest pie “kritisko punktu” sasniegšanas energoefektivitātes uzlabošanā, tomēr jaunas funkcijas var neitralizēt daļu no ietaupītā.

Visbeidzot, nav konstatēta nekāda tieša saistība starp elektronisko displeju mazumtirdzniecības cenām un energoefektivitātes līmeni, tāpēc ka papildus enerģijas patēriņam ir virkne faktoru, kam ir izšķiroša ietekme uz ražojuma izmaksām, piemēram, displeja izmēri, izšķirtspēja, jaunu tehnoloģiju ieviešanas pakāpe un funkcijas, jo īpaši “vieduma” ziņā.

Jaunais marķējums ietvertu divas energoefektivitātes klases, proti, vienu tradicionālai attēlu atainošanai 55 un atsevišķu klasi HDR režīmam ar energopatēriņa norādi 56 . Ņemot vērā HDR novatorisko raksturu un datu nelielo pieejamību, Ekodizaina regulā nav noteikts minimālais energoefektivitātes indekss un nebūtu pieņemama nekāda standarta dinamiskā diapazona (SDR) un HDR svērta kombinācija 57 .

Būtu jāsalīdzina vienāda izmēra un izšķirtspējas displeji. Tāpēc uz marķējuma būtu pamatinformācija salīdzināmu displeju salīdzināšanai.

Lai gan standartizētu ārējo barošanas avotu (EPS, dažkārt nepareizi saukti par “lādētajiem”) izmantošana var uzlabot remontējamību 58 un ilgizturību, kā arī veicināt reciklējamību 59 , netika konstatēta neviena pietiekami labi atpazīstama vai pārliecinoša piktogramma, ko varētu iekļaut marķējumā.

4.Juridiskais pamats, subsidiaritāte un proporcionalitāte

4.1.Juridiskais pamats

Ierosinātā regula ir deleģēts pasākums, ko pieņem saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1369 un jo īpaši tās 11. un 16. pantu. Savukārt Regula (ES) 2017/1369 pamatojas uz Līguma 194. panta 2. punktu.

4.2.Subsidiaritātes princips

Ja atsevišķas dalībvalstis pieņemtu elektronisko displeju energomarķējuma pasākumus, izmantojot savas valsts tiesību aktus, tas radītu šķēršļus preču brīvai apritei ES. Šādiem visā ES spēkā esošiem pasākumiem jābūt ar tādu pašu saturu. Tādējādi saskaņā ar subsidiaritātes principu ir lietderīgi attiecīgos pasākumus pieņemt ES līmenī.

4.3.Proporcionalitātes princips

Saskaņā ar proporcionalitātes principu šis pasākums nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, proti, noteikt saskaņotas energomarķējuma prasības elektroniskajiem displejiem. Ar to tiek atcelta un aizstāta spēkā esoša regula. Ar to nosaka prasības, kas stimulē tehnoloģiju līderus veikt ieguldījumus augstas efektivitātes elektroniskajos displejos.

5.Juridiskā instrumenta izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: deleģētā regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla(-u) dēļ:

īstenošanas pasākums ir regula, kas ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Tas ir izvēlēts tāpēc, ka darbības mērķus visefektīvāk var sasniegt, visā ES ieviešot pilnīgi saskaņotas prasības. Ar to tiek arī atcelta un aizstāta spēkā esoša Komisijas regula. Turklāt nacionālajām un ES pārvaldes iestādēm neradīsies izmaksas par īstenošanas tiesību aktu transponēšanu valsts tiesību aktos.

6.Ietekme uz budžetu

Priekšlikums neietekmē ES budžetu.

7.Papildu informācija

Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība

Priekšlikumā ietverta pārskatīšanas klauzula.

Eiropas Ekonomikas zona

Ierosinātā regula attiecas uz EEZ jautājumu, un tāpēc tā būtu jāattiecina uz Eiropas Ekonomikas zonu.

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) …/..

(11.3.2019),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1369
papildina attiecībā uz elektronisko displeju energomarķējumu

un atceļ Komisijas Deleģēto regulu Nr. 1062/2010

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 28. jūlija Regulu (ES) 2017/1369, ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES 60 , un jo īpaši tās 11. panta 5. punktu un 16. pantu,

tā kā:

(1)Regula (ES) 2017/1369 pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz marķējumu vai marķējuma skalas atjaunināšanu tādām ražojumu grupām, kam piemīt ievērojams enerģijas un, attiecīgā gadījumā, citu resursu ietaupījuma potenciāls.

(2)Noteikumi par televizoru energomarķējumu tika noteikti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1062/2010 61 .

(3)Komisijas paziņojumā COM(20161)773 final 62 (ekodizaina darba plāns), ko Komisija izstrādāja, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/125/EK 63 16. panta 1. punktu, atbilstīgi ekodizaina un energomarķējuma satvaram ir noteiktas darba prioritātes 2016.–2019. gada periodam. Ekodizaina darba plānā noteiktas ar energopatēriņu saistītās ražojumu grupas, kas uzskatāmas par prioritāti, veicot priekšizpētes un pēc tam, ja nepieciešams, pieņemot īstenošanas pasākumu, kā arī Komisijas Regulas (EK) Nr. 642/2009 64 un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr .1062/2010 pārskatīšana.

(4)Tiek lēsts, ka ekodizaina darba plāna pasākumi 2030. gadā potenciāli spēs nodrošināt vairāk nekā 260 TWh ikgadēju enerģijas galaietaupījumu, kas atbilst siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumam 2030. gadā par aptuveni 100 miljoniem tonnu gadā. Elektroniskie displeji ir viena no darba plānā minētajām ražojumu grupām.

(5)Televizori ir viena no tām Regulas (ES) 2017/1369 11. panta 5. punkta b) apakšpunktā minētajām ražojumu grupām, attiecībā uz kurām Komisijai būtu jāpieņem deleģētais akts, ar ko ievieš atjauninātu A līdz G marķējumu.

(6)Regulā (ES) Nr. 1062/2010 noteikts, ka Komisijai regula jāpārskata, lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību.

(7)Komisija ir pārskatījusi Regulu (ES) Nr. 1062/2010, kā noteikts minētās regulas 7. pantā, un analizējusi televizoru un citu elektronisko displeju, tostarp monitoru un informatīvo displeju, vidiskos un ekonomiskos aspektus, kā arī lietotāju faktisko izpratni un attieksmi pret dažādiem marķējuma elementiem. Šī pārskatīšana tika veikta ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām un interesentiem no Savienības un trešām valstīm. Pārskatīšanas rezultāti tika publiskoti un prezentēti Apspriežu forumā, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1369 14. pantu.

(8)No pārskatīšanas izriet, ka monitoriem būtu jāpiemēro tādas pašas prasības kā televizoriem, jo strauji pieaug displeju un televizoru funkcionalitātes pārklāšanās. Turklāt digitālie informatīvie displeji ir īpaši iekļauti Komisijas Ekodizaina darba plānā 2016.–2019. gadam kā tādi, kuriem jāpievērš uzmanība, pārskatot spēkā esošos noteikumus attiecībā uz televizoriem. Tādējādi šīs regulas darbības jomā būtu jāietver elektroniskie displeji, tostarp televizori, monitori un digitālie informatīvie displeji.

(9)Savienībā esošo televizoru ikgadējais enerģijas patēriņš 2016. gadā bija vairāk nekā 3 % no Savienības elektroenerģijas patēriņa. Paredzams, ka status quo scenārijā televizoru, monitoru un digitālo informatīvo displeju enerģijas patēriņš 2030. gadā sasniegs gandrīz 100 TWh/gadā. Tiek lēsts, ka šī regula līdz ar saistīto ekodizaina regulu 2030. gadā samazinās ikgadējo enerģijas galapatēriņu par 39 TWh/gadā.

(10)Plaša dinamiskā diapazona (HDR) kodēšanas funkcija var novest pie atšķirīga enerģijas patēriņa, kas nozīmē, ka šādai funkcijai būtu vajadzīga atsevišķa energoefektivitātes norāde.

(11)Informācija, kas norādīta šīs regulas darbības jomā ietverto elektronisko displeju marķējumā, būtu jāiegūst, izmantojot atzītas mūsdienīgas mērīšanas metodes, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un atkārtojami, tostarp, ja tādi ir pieejami, harmonizētos standartus, ko pieņēmušas Eiropas standartizācijas organizācijas, kuras uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1025/2012 65 I pielikumā.

(12)Atzīstot, ka energopatēriņu ietekmējoši ražojumi aizvien vairāk tiek pirkti interneta mitināšanas platformās, nevis tieši piegādātāju vai tirgotāju tīmekļvietnēs, būtu jāprecizē, ka interneta tirdzniecības platformām vajadzētu būt atbildīgām par to, ka tiek nodrošināta iespēja cenas tuvumā vizualizēt piegādātāja nodrošināto marķējumu. Tām būtu jāinformē tirgotājs par minēto pienākumu, bet nebūtu jāatbild par nodrošinātā marķējuma un ražojuma informācijas lapas precizitāti vai saturu. Tomēr, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK 66 par elektronisko tirdzniecību 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu, šādām interneta mitināšanas platformām būtu jārīkojas ātri, lai izņemtu informāciju par attiecīgo ražojumu vai liegtu piekļuvi šādai informācijai, ja tās uzzina par neatbilstību (piemēram, trūkstošs, nepilnīgs vai nepareizs marķējums vai ražojuma informācijas lapa), piemēram, ja par to informē tirgus uzraudzības iestāde. Uz piegādātāju, kas savā tīmekļvietnē veic tiešu pārdošanu galalietotājiem, attiecas tirgotāju pienākumi saistībā ar tālpārdošanu, kas minēti Regulas (ES) 2017/1369 5. pantā.

(13)Uz tirdzniecības izstādēs izstādītajiem elektroniskajiem displejiem būtu jābūt energomarķējumam, ja modeļa pirmā vienība jau ir laista tirgū vai tiek laista tirgū tirdzniecības izstādē.

(14)Nolūkā uzlabot šīs regulas iedarbīgumu, būtu jāaizliedz ražojumi, kas automātiski maina darbības rādītājus testa apstākļos, lai uzlabotu deklarētos parametrus.

(15)Šajā regulā paredzētie pasākumi ir apspriesti Apspriežu forumā un ar dalībvalstu ekspertiem saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1369 14. pantu.

(16)Regula (ES) Nr. 1062/2010 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants
Priekšmets un darbības joma

1.Šajā regulā ir noteiktas prasības, kā jāmarķē elektroniskie displeji, tostarp televizori, monitori un digitālie informatīvie displeji, un kā par tiem jāsniedz papildu informācija par ražojumu.

2.Šo regulu nepiemēro:

(a)nekādiem elektroniskiem displejiem, kuru ekrāna laukums nepārsniedz 100 kvadrātcentimetrus;

(b)projektoriem;

(c)“viss vienā” tipa videokonferenču sistēmām;

(d)medicīniskajiem displejiem;

(e)virtuālās realitātes ķiverēm;

(f)displejiem, kas integrēti vai ko paredzēts integrēt ražojumos, kuri uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/19/ES 67 2. panta 3. punkta a) apakšpunktā un 4. punktā;

(g)elektroniskajiem displejiem, kas ir tādu ražojumu komponenti vai apakšmezgli, uz kuriem attiecas saskaņā ar Direktīvu 2009/125/ES pieņemti īstenošanas pasākumi;

(h)apraides displejiem;

(i)drošības displejiem;

(j)digitālajām interaktīvajām baltajām tāfelēm;

(k)digitālajiem fotorāmjiem;

(l)digitālajiem informatīvajiem displejiem, kas atbilst jebkuram šādam raksturlielumam:

(1)projektēts un konstruēts kā displeja modulis, ko attēla daļas atainošanai paredzēts integrēt displeja ekrānā ar lielāku laukumu un ko nav paredzēts izmantot kā atsevišķu ierīci;

(2)piegādā iebūvētu korpusā pastāvīgai izmantošanai ārpus telpām;

(3)piegādā iebūvētu korpusā ar ekrāna laukumu, kas mazāks par 30 dm² vai lielāks par 130 dm²;

(4)displeja pikseļu blīvums ir mazāks nekā 230 pikseļi/cm² vai lielāks nekā 3025 pikseļi/cm²;

(5)maksimumbaltā spožums standarta dinamiskā diapazona (SDR) darbības režīmā ir vismaz 1000 cd/m²;

(6)nav videosignāla ieejas saskarnes un displeja dziņa, kas ļauj pareizi atainot standartizētu dinamisko videotestu jaudas mērījumu vajadzībām;

(a)statusa displejiem;

(b)vadības paneļiem.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“elektronisks displejs” ir displeja ekrāns un saistītā elektronika, kura pamatfunkcija ir atainot vizuālu informāciju, kas saņemta pa vadiem vai bez vadiem;

(2)“televizors” ir elektronisks displejs, kas paredzēts galvenokārt audiovizuālu signālu atainošanai un uztveršanai un kas sastāv no elektroniska displeja un viena vai vairākiem uztvērējiem;

(3)“uztvērējs” ir elektroniska shēma, kas uztver televīzijas apraides signālu, piemēram, zemes ciparu signālu vai satelītsignālu, bet ne interneta vienadreses pārraidi, un atvieglo TV kanāla izvēli no apraides kanālu grupas;

(4)“monitors” vai “datora monitors” jeb “datora displejs” ir elektronisks displejs, kas paredzēts, lai viena persona uz to lūkotos no neliela attāluma, piemēram, tam atrodoties uz rakstāmgalda;

(5)“digitālais fotorāmis” ir elektronisks displejs, kas ataino tikai nekustīgu vizuālo informāciju;

(6)“projektors” ir optiska ierīce analogas vai digitālas jebkāda formāta videoattēla informācijas apstrādei, lai modulētu gaismas avotu un projicētu iegūto attēlu uz ārējas virsmas;

(7)“statusa displejs” ir displejs, ko izmanto, lai atainotu vienkāršu, bet mainīgu informāciju, piemēram, izraudzītais kanāls, laiks vai jaudas izmantojums. Parastu gaismas indikatoru neuzskata par statusa displeju;

(8)“vadības panelis” ir elektronisks displejs, kura galvenā funkcija ir atainot attēlus saistībā ar ražojuma darbības statusu; tas var nodrošināt lietotāja saskarni ražojuma darbības vadībai, izmantojot skārienjutīgumu vai citus līdzekļus. Tas var būt integrēts ražojumos vai tikt īpaši konstruēts un tirgots izmantošanai vienīgi ar konkrētu ražojumu;

(9)“”viss vienā” videokonferenču sistēma” ir tāda īpaša videokonferencēm un sadarbībai paredzēta un vienā korpusā integrēta sistēma, kuras specifikācijas ietver visus šādus elementus:

(a)piegādāta no ražotāja, tā atbalsta īpašu videokonferenču protokolu ITU-T H.323 vai IETF SIP;

(b)kamera(-as), displejs un apstrādes spējas divvirzienu reāllaika video nodrošināšanai, tostarp noturība pret pakešu zudumu;

(c)skaļrunis un audio apstrādes spējas divvirzienu reāllaika brīvroku skaņai, tostarp atbalss slāpēšanai;

(d)šifrēšanas funkcija;

(e)HiNA;

(10)“HiNA” ir “augsta tīkla pieejamība”, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1275/2008 68 1. pantā;

(11)“apraides displejs” ir elektronisks displejs, kas paredzēts un tiek tirgots profesionālām vajadzībām raidorganizācijām un videoproducentiem video satura radīšanai. Tā specifikācijas ietver visus šādus elementus:

(a)krāsu kalibrēšanas funkcija;

(b)ieejas signāla analīzes funkcija ieejas signāla monitorēšanai un kļūdu atklāšanai, piemēram, signālu formas indikators/vektorskops, RGB nogriešana, funkcija videosignāla statusa pārbaudīšanai pie faktiskās pikseļu izšķirtspējas, rindpārleces režīms un ekrāna marķieris;

(c)ražojumā integrēta seriālā ciparsaskarne (SDI) vai video pārraide ar interneta protokolu (VoIP);

(d)nav paredzēts izmantošanai sabiedriskās vietās;

(12)“digitālā interaktīvā baltā tāfele” ir elektronisks displejs, kas ļauj lietotājam tieši mijiedarboties ar atainoto attēlu. Digitālā interaktīvā baltā tāfele ir paredzēta galvenokārt prezentāciju, nodarbību vai attālinātas sadarbības vajadzībām, tostarp audio un video signālu pārraidei. Tās specifikācijas ietver visus šādus elementus:

(a)galvenokārt paredzēta uzstādīšanai, to piekarot, uzstādot uz statīva, novietojot plauktā vai uz galda virsmas, vai piestiprinot fiziskai konstrukcijai tā, lai uz to varētu skatīties vairāki cilvēki;

(b)izmantojama tikai kopā ar datorprogrammatūru ar īpašām funkcijām satura un mijiedarbības pārvaldīšanai;

(c)integrēta ar datoru vai īpaši paredzēta izmantošanai ar datoru b) apakšpunktā minētās programmatūras darbināšanai;

(d)displeja ekrāna laukums lielāks nekā 40 dm²;

(e)lietotājs īsteno mijiedarbību ar pirkstu vai pildspalvas skārieniem vai citiem līdzekļiem, piemēram, plaukstas vai roku žestiem vai balsi;

(13)“drošības displejs” ir elektronisks displejs, kura specifikācija ietver visus šādus elementus:

(a)pašmonitorēšanas funkcija, kas attālinātam serverim spēj sniegt vismaz vienu šādu informācijas elementu:

–barošanas statuss;

–iekšējā temperatūra no pretpārslodzes temperatūras mērījumiem;

–video avots;

–skaņas avots un skaņas statuss (skaļums/skaņa izslēgta);

–modelis un aparātpgrogrammatūras versija;

(b)lietotāja norādīts īpašs formfaktors, kas atvieglo displeja uzstādīšanu profesionālos korpusos vai konsolēs;

(14)“digitāls informatīvs displejs” ir elektronisks displejs, kas galvenokārt paredzēts, lai to redzētu daudzi cilvēki, neatrodoties darba vietā pie rakstāmgalda vai mājas apstākļos. Tā specifikācijas ietver visus šādus elementus:

(a)unikāls identifikators, kas ļauj vērsties pie konkrēta displeja ekrāna;

(b)funkcija, kas atspējo nesankcionētu piekļuvi displeja iestatījumiem un atainotajam attēlam;

(c) tīkla savienojums (kas ietver vadu vai bezvadu saskarni), lai kontrolētu, monitorētu vai saņemtu informāciju displejā no attālām vienadreses vai daudzadrešu pārraidēm, bet ne no apraides avotiem;

(d)galvenokārt paredzēts uzstādīšanai, to piekarot, uzstādot vai piestiprinot fiziskai konstrukcijai tā, lai uz to varētu skatīties vairāki cilvēki; un to nelaiž tirgū ar uz zemes novietojamu statīvu;

(e)nav integrēts uztvērējs apraides signālu atainošanai;

(15)“integrēts” attiecībā uz displeju, kas kā funkcionāls komponents ir cita ražojuma daļa, ir elektronisks displejs, ko nav iespējams darbināt neatkarīgi no attiecīgā ražojuma un kurš ir atkarīgs no tā, lai nodrošinātu savas funkcijas, tostarp atkarīgs no barošanas padeves;

(16)“medicīniskais displejs” ir elektronisks displejs, uz ko attiecas:

(a)Padomes Direktīva 93/42/EEK 69 par medicīnas ierīcēm; vai

(b)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 70 , kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm; vai

(c)Padomes Direktīva 90/385/EEK 71 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm; vai

(d)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/79/EK 72 par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā; vai

(e)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/746 73 par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm;

(17)“1. kategorijas monitors” ir monitors attēlu tehniskās kvalitātes augsta līmeņa izvērtēšanai ražošanas vai apraides darbplūsmas būtiskos posmos, piemēram, attēlu tveršanā, pēcapstrādē, pārraidīšanā un glabāšanā;

(18)“ekrāna laukums” ir elektroniskā displeja redzamais laukums, ko aprēķina, reizinot attēla maksimālo redzamo platumu gar paneļa virsmu ar attēla maksimālo redzamo augstumu gar paneļa virsmu (gan plakanu, gan liektu);

(19)“virtuālās realitātes ķivere” ir uz galvas valkājama ierīce ar galvas kustībsekošanas funkcijām, kas tās valkātājam nodrošina iesaistošu virtuālo realitāti, katrai acij attēlojot stereoskopiskus attēlus;

(20)“tirdzniecības vieta” ir vieta, kurā elektroniskie displeji tiek izstādīti vai kurā tos piedāvā iegādāties, nomāt vai iegādāties uz nomaksu.

3. pants
Piegādātāju pienākumi

1.Piegādātāji nodrošina, ka:

(a)katrs elektroniskais displejs tiek piegādāts ar drukātu marķējumu, kura formāts un informācijas saturs atbilst III pielikumā noteiktajam;

(b)ražojuma informācijas lapas parametri, kā noteikts V pielikumā, tiek ievadīti ražojumu datubāzē;

(c)pēc tirgotāja īpaša pieprasījuma ražojuma informācijas lapu dara pieejamu drukātā veidā;

(d)ražojumu datubāzē tiek ievadīts VI pielikumā noteiktās tehniskās dokumentācijas saturs;

(e)konkrēta elektroniskā displeja modeļa jebkādā vizuālā reklāmā, tostarp internetā, ir norādīta energoefektivitātes klase un uz marķējuma attēlotais energoefektivitātes klašu diapazons, kā noteikts VII pielikumā un VIII pielikumā;

(f)konkrēta elektroniskā displeja modeļa jebkādā tehniskā reklāmas materiālā, tostarp internetā, kurā aprakstīti tā konkrētie tehniskie parametri, ir norādīta attiecīgā modeļa energoefektivitātes klase un uz marķējuma attēlotais energoefektivitātes klašu diapazons, kā noteikts VII pielikumā;

(g)tirgotājiem par katru elektroniskā displeja modeli tiek darīts pieejams elektronisks marķējums, kura formāts un informācijas saturs atbilst III pielikumā noteiktajam;

(h)tirgotājiem par katru elektroniskā displeja modeli tiek darīta pieejama elektroniska ražojuma informācijas lapa, kura atbilst V pielikumā noteiktajai;

(i)papildus a) apakšpunktam uz iepakojuma ir uzdrukāts vai piestiprināts marķējums.

2.Energoefektivitātes klase pamatojas uz energoefektivitātes indeksu, ko aprēķina saskaņā ar II pielikumu.

4. pants
Tirgotāju pienākumi

Tirgotāji nodrošina, ka:

(a)tirdzniecības vietā, tostarp tirdzniecības izstādēs, uz katra elektroniskā displeja ir marķējums, ko piegādātājs nodrošinājis saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu un kas atrodas uz ierīces priekšējās daļas, ir tai piekārts vai novietots tā, ka tas ir skaidri saskatāms un nepārprotami saistāms ar konkrēto modeli; ja elektroniskais displejs ir ieslēgts aktīvajā režīmā, kad tas redzams klientiem pārdošanai, drukāto marķējumu drīkst aizstāt ar ekrānā redzamu elektronisku marķējumu atbilstoši 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā noteiktajam;

(b)ja elektroniskā displeja modelis tirdzniecības vietā tiek demonstrēts, neizņemot nevienu attiecīgo ierīci no iepakojuma, ir redzams uz iepakojuma uzdrukātais vai tam piestiprinātais marķējums;

(c)tālpārdošanas vai pārdošanas pa telefonu gadījumā marķējums un ražojuma informācijas lapa tiek nodrošināta saskaņā ar VII un VIII pielikumu;

(d)konkrēta elektroniskā displeja modeļa jebkādā vizuālā reklāmā, tostarp internetā, ir norādīta energoefektivitātes klase un uz marķējuma attēlotais energoefektivitātes klašu diapazons, kā noteikts VII pielikumā;

(e)konkrēta elektroniskā displeja modeļa jebkādā tehniskā reklāmas materiālā, tostarp tehniskā reklāmas materiālā internetā, kurā aprakstīti tā konkrētie tehniskie parametri, ir ietverta attiecīgā modeļa energoefektivitātes klase un uz marķējuma attēlotais energoefektivitātes klašu diapazons, kā noteikts VII pielikumā.

5. pants
Interneta mitināšanas platformu pakalpojumu sniedzēju pienākumi

Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, kā minēts Direktīvas 2000/31/EK 14. pantā, ļauj pārdot elektroniskos displejus savā interneta vietnē, pakalpojuma sniedzējs iespējo izplatītāja nodrošinātā elektroniskā marķējuma un ražojuma elektroniskas informācijas lapas atainošanu uz displeja mehānisma saskaņā ar VIII pielikuma noteikumiem un informē tirgotāju par pienākumu tos atainot.

6. pants
Mērījumu metodes

Informāciju, kas sniedzama saskaņā ar 3. un 4. pantu, iegūst, izmantojot atzītas mūsdienīgas mērīšanas un aprēķinu metodes, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami, kā noteikts VIII pielikumā.

7. pants
Verifikācijas procedūra tirgus uzraudzības nolūkā

Veicot Regulas (ES) 2017/1369 8. panta 3. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes, dalībvalstis piemēro šī regulas IX pielikumā izklāstīto verifikācijas procedūru.

8. pants
Pārskatīšana

Lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību, Komisija šo regulu pārskata un ne vēlāk kā [PB ieraksta datumu – trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Apspriežu forumam iesniedz šādas pārskatīšanas rezultātus, kā arī attiecīgā gadījumā iesniedz pārskatīšanas priekšlikuma projektu.

Pārskatīšanā jo īpaši izvērtē:

(a)vai ir lietderīgi vai joprojām lietderīgi energopatēriņa ziņā atsevišķi nodalīt SDR un HDR kategoriju;

(b)IX pielikumā noteiktās verifikācijas pielaides;

(c)vai darbības jomā būtu jāiekļauj citi elektroniskie displeji;

(d)cik piemērots ir prasību stingrības līdzsvars starp lielākiem un mazākiem ražojumiem;

(e)vai ir lietderīgi izstrādāt piemērotas atbilstošas ziņošanas metodes attiecībā uz enerģijas patēriņu;

(f)iespēju pievērsties aprites ekonomikas aspektiem.

Turklāt Komisija pārskata marķējumu, lai mainītu tā skalu, kad ir izpildītas Regulas (ES) 2017/1369 11. panta prasības.

9. pants
Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 1062/2010 atceļ no 2021. gada 1. marta.

10. pants
Pārejas pasākumi

No [PB ieraksta šīs regulas spēkā stāšanās datumu] līdz 2021. gada 28. februārim ražojuma informācijas lapu, ko prasa Regulas (ES) Nr. 1062/2010 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts, var nevis nodrošināt drukātā formā kopā ar ražojumu, bet gan darīt pieejamu ražojumu datubāzē. Šādā gadījumā piegādātājs nodrošina, ka pēc tirgotāja īpaša pieprasījuma ražojuma informācijas lapu dara pieejamu drukātā veidā.

11. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. marta. Tomēr 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro no 2020. gada 1. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 11.3.2019

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem. OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp. (Ekodizaina pamatdirektīva).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 4. jūlija Regula (ES) 2017/1369, ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES. OV L 198, 28.7.2017., 1. lpp. (Energomarķējuma pamatregula)

(3)    Saskaņā ar iepriekšējo Energomarķējuma Direktīvu 2010/30/ES uz energomarķējuma bija atļauts iekļaut A+ līdz A+++ klases, bet jaunajā pamatregulā ir noteikta prasība atgriezties no esošās energomarķējuma skalas atpakaļ uz sākotnējo A līdz G skalu (sk. arī 1.3. iedaļu).

(4)    Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai – Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku. COM/2015/080 final. (Enerģētikas savienības pamatstratēģija)

(5)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai, COM(2015) 550 final. 2015. gada 28. oktobris. (Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus).

(6)     https://www.savingenergy.org.za/wp-content/uploads/2018/05/Energy-Label-Learner-Guide.pdf

(7)     https://www.clp.com.hk/en/my-home/energy-saving-ideas/understanding-energy-labels

(8)     http://www2.inmetro.gov.br/pbe/  

(9)     https://www.argentina.gob.ar/televisor  

(10)     https://energiaenchile.cl/conoce-la-nueva-etiqueta-energetica-para-televisores/  

(11)     https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/impact_of_energy_labels_on_consumer_behaviour_en.pdf  

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/30/ES par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm (OV L 153, 18.6.2010., 1. lpp.).

(13)     Study on the impact of the energy label – and potential changes to it – on consumer understanding and on purchase decisions - . LE London Economics and IPSOS, October 2014 (https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/impact_of_energy_labels_on_consumer_behaviour_en.pdf)

(14)    Pēc euro valūtas simbola.

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/30/ES par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm. (OV L 153, 18.6.2010., 1. lpp.).

(16)    Globāls 2015. gada nolīgums, reaģējot uz klimata pārmaiņām ( Parīzes nolīgums )

(17)    1999. gada Protokols par acidifikācijas, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu (Gēteborgas protokols).

(18)     Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (Aprites ekonomikas iniciatīva).

(19)    https://ec.europa.eu/clima/policies/ets_lv (ETS)

(20)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei – Eiropas enerģētiskās drošības stratēģija. COM(2014) 0330 final.

(21)    Komisijas 2009. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 642/2009, ar ko attiecībā uz ekodizaina prasībām televizoriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/32/EK (OV L 191, 23.7.2009., 42. lpp.).

(22)    Komisijas 2010. gada 28. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 1062/2010, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz televizoru energomarķējumu (OV L 314, 30.11.2010., 64. lpp.).

(23)    Komisijas paziņojums – Ekodizaina darba plāns. COM(2016) 773 final, Briselē, 2016. gada 30. novembris (Ekodizaina darba plāns 2016.–2019. gadam).

(24)     Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (Aprites ekonomikas iniciatīva).

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 4. jūlija Regula (ES) 2017/1369, ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES (OV L 198, 28.7.2017., 1. lpp.).

(26)    t. i., aptuveni 1/2 no ES 2020. gada mērķa, kas ir 20 %.

(27)    t. i., aptuveni 1/3 no ES 2020. gada mērķa, kas ir 20 %.

(28)    Gandrīz 500 EUR gadā vidējai ES mājsaimniecībai.

(29)    Priekšizpēte patlaban spēkā esošajām regulām tika veikta 2006.–2007. gadā tehnoloģiju un tirgus bezprecedenta revolūcijas laikā un ir pieejama https://circabc.europa.eu/w/browse/5263110f-17fc-465b-b1b9-b64552035b03.

(30)    Likumdošanas sagatavošanas posmā līdz publicēšanai Oficiālajā Vēstnesī.

(31)    Regula sākotnēji nebija paredzēta, lai aptvertu datoru monitorus. Pašreizējā televizora monitora definīcija pamatojas uz novecojušām definīcijām, tādējādi radot juridisku nenoteiktību.

(32)    OV L 153, 19.05.2010., 1. lpp.

(33)    OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.

(34)    OV L 314, 30.11.2010., 64. lpp.

(35)    OV L 191, 23.07.2009., 42. lpp.

(36)    Kopš ekomarķējuma izveides pirms 9 gadiem tas ir piešķirts aptuveni simts televizoru modeļiem. Prasības tā saņemšanai ietver, piemēram, toksiskāko antipirēnu piedevu neesību, remontu atvieglojošas un aprites cikla beigās izjaucamas konstrukcijas esību.

(37)    T. i., 20 % energoietaupījums līdz 2020. gadam un 32,5 % energoietaupījums līdz 2030. gadam.

(38)    https://circabc.europa.eu/w/browse/d46d97b6-b78b-45ce-b0be-56864222a689

(39)    ENER, 3. daļa, datori un datoru displeji, kā rezultātā pieņemta datoru ekodizaina Regula Nr. 617/2013, neietverot tās darbības jomā datoru monitorus.

(40)    Šo pirmo ietekmes novērtējumu 2013. gada 4. septembrī apstiprināja Ietekmes novērtējuma padome.

(41)    Spēkā esošajā regulā ir ietverta informācija par pieejamības prasībām, kas bija īpaši noderīgi, vācot pārbaudāmus, neanonimizētus un oficiālus datus. Energy Star datubāze bija attiecīgas informācijas papildavots, jo īpaši saistībā ar monitoriem un informatīvajiem displejiem.

(42)    Mazāk datu bija pieejams par informatīvajiem elektroniskajiem displejiem, jo tas ir tirgus sektors, kurš tikai nesen piedzīvojis ārkārtīgi strauju izaugsmi.

(43)    Itālija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Vācija un Zviedrija.

(44)    Barošanas avots kā sastāvdaļa, kas visbiežāk izraisa displeja atteici, kas, iespējams, var novest pie tā utilizācijas. Ārēju barošanas avotu viegli varētu nomainīt pats lietotājs.

(45)    https://ec.europa.eu/info/consultations/public-consultation-ecodesign-and-energy-labelling-refrigerators-dishwashers-washing-machines-televisions-computers-and-lamps_en

(46)    Iespējamie varianti bija “nav svarīgs”, “ne pārāk svarīgs”, “svarīgs”, “ļoti svarīgs”, “nezinu” vai “nav viedokļa” un “nevēlos atbildēt”.

(47)    Ietekmes novērtējuma padome to apstiprināja 2013. gada 4. septembrī.

(48)    Ekodizaina jomā netiek ierosināts nekāds “aktīvā režīma” energoefektivitātes prasību minimums, bet tiek ierosināts energomarķējums. Ekodizaina priekšlikumā ir ietverta pārskatīšanas klauzula attiecībā uz aktīvā režīma prasību minimumu informatīvajiem displejiem un, iespējams, darbības jomas turpmāku paplašināšanu, lai ietvertu tajā modulāras sistēmas, ņemot vērā jaunus pierādījumus, piemēram, tādus, kas iegūti no ražojumu reģistrācijas datubāzes.

(49)    Nekādu “faktiskas izmantošanas” situāciju nav iespējams atainot ar vienu atsevišķu norādi, jo nav iespējams izmantot izsvarojumu.

(50)    Jo īpaši augsta līmeņa displejiem, piemēram, izliektiem un/vai spēļu displejiem.

(51)    Jo īpaši, ja to pieprasa pēc dienas, kad tirgū tiek laisti jauni modeļi.

(52)    Piemēram, rezerves daļu pieejamība (kas arī norādāma marķējumā) vai antipirēnu izmantošanas aizliegšana.

(53)    Ne visiem elektroniskajiem informatīvajiem displejiem ir vajadzīgs lielāks spilgtums. Piemēram, parādās jaunas “pašreflektīvās” tehnoloģijas, kas pazīstamas ar nosaukumu “elektroniskā tinte”, un tās ir ārkārtīgi efektīvas lietojumos ar mērenu attēlu maiņas ātrumu. Tā kā nav vajadzīgs izgaismojums, jauda ir vajadzīga gandrīz tikai, lai mainītu attēlu, un to var nodrošināt neliels fotoelementu panelis un/vai akumulators.

(54)    Tādas, piemēram, ir pašreflektīvas, pašemitējošas vai transflektīvas tehnoloģijas, kas patlaban ir demonstrējumu stadijā.

(55)    Darba dokumentā norādīts kā standarta dinamiskais diapazons jeb SDR.

(56)    Lai gan NVO, patērētāju apvienības un dažas dalībvalstis atbalstīja ikgadējā energopatēriņa norādi, netika rasts risinājums, kā to izdarīt pieņemamā veidā, jo dažādie darbības jomā ietilpstošie ražojumi tiek izmantoti ļoti atšķirīgi, piemēram, datoru monitori, kad tos izmanto mājās – dažas stundas dienā, bet informatīvie displeji dažos to lietojumos – praktiski 24 stundas diennaktī.

(57)    Turpmākajos gados mainīsies tas, cik ilgi displejs tiek izmantots SDR vai HDR režīmā, tomēr ne vienādā apmērā un proporcijā (piemēram, biroja monitorā HDR var netikt izmantots nemaz, bet monitorā, ko izmanto spēlēm, HDR var tikt izmantots visu laiku). Runājot par televizoriem, raidorganizācijas, visticamāk, pāreju īstenos lēnām (tāpat kā pāreju uz augstāku izšķirtspēju), bet interneta kanālos jaunais režīms jau tiek izmantots. Informatīvajos displejos, kurus izmanto reklāmai un kuriem jāpiesaista cilvēku uzmanība, lielā mērā izmantos HDR, lai gan jāņem vērā, ka ne jau visus informatīvos displejus izmanto videoreklāmai.

(58)    Iekšējie barošanas avoti bieži vien ir integrēti uz elektronisko komponentu pamatplates, un to remontējamības izmaksas ir pielīdzināmas jauna displeja cenai. Pat, ja tie nav šādi integrēti, to remontam ir vajadzīgs specializēts atbalsts; savukārt ārēju barošanas bloku var viegli iegādāties un nomainīt galalietotājs.

(59)    Ja barošanas avots vairs neatrodas elektroniskā displeja iekšienē, tas mazina vai likvidē vajadzību plastmasās izmantot antipirēnus. Antipirēni apgrūtina reciklējamību.

(60)    OV L 198, 28.07.2017., 1. lpp.

(61)    Komisijas 2010. gada 28. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 1062/2010, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz televizoru energomarķējumu (OV L 314, 30.11.2010., 64. lpp.).

(62)    Komisijas paziņojums. Ekodizaina darba plāns 2016.–2019. gadam, COM(2016)773 final, 30.11.2016.

(63)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).

(64)    Komisijas 2009. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 642/2009, ar ko attiecībā uz ekodizaina prasībām televizoriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/32/EK (OV L 191, 23.7.2009., 42. lpp.).

(65)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(66)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību iekšējā tirgū (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

(67)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīva 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (OV L 197, 24.7.2012., 38. lpp.).

(68)    Komisijas 2008. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 1275/2008, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/32/EK iestrādātās ekodizaina prasības attiecībā uz elektrisko, elektronisko mājsaimniecības un biroja iekārtu elektroenerģijas patēriņu gatavības un izslēgtā režīmā (OV L 339, 18.12.2008., 45. lpp.).

(69)    Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.).

(70)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regula (ES) 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.)

(71)    Padomes 1990. gada 20. jūnija Direktīva 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp.).

(72)    Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīva 98/79/EK par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.).

(73)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regula (ES) 2017/746 par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp.).

I PIELIKUMS
Pielikumos izmantojamās definīcijas

Piemēro šādas definīcijas:

(1)“energoefektivitātes indekss” (EEI) ir elektroniskā displeja relatīvās energoefektivitātes indeksa skaitlis, kā noteikts II pielikuma B punktā;

(2)“plašs dinamiskais diapazons (HDR)” ir paņēmiens, ar ko palielina elektroniskā displeja kontrasta attiecību, izmantojot metadatus, kuri ģenerēti videomateriāla radīšanas laikā un kurus displeja vadības shēma interpretē nolūkā panākt tādu kontrasta attiecību un krāsu atveidi, kādu cilvēka acs uztver kā reālistiskāku salīdzinājumā ar displejiem, kas nav saderīgi ar HDR;

(3)“kontrasta attiecība” ir starpība starp maksimālo spilgtumu un melnās krāsas līmeni attēlā;

(4)“spožums” ir fotometrijas mērs, kas raksturo noteiktā virzienā krītošas gaismas intensitāti uz laukuma vienību un ko izsaka kandelās uz kvadrātmetru (cd/m2). Elektroniskā displeja spožums bieži vien tiek subjektīvi kvalificēts kā “spilgtums”;

(5)“spilgtuma automātiska regulēšana” (“ABC”) ir automātisks mehānisms, kas, kad iespējots, regulē elektroniskā displeja spilgtumu atkarībā no tā apkārtējās gaismas līmeņa, kas apgaismo displeju no priekšpuses;

(6)“pēc noklusējuma” attiecas uz konkrētu funkciju vai iestatījumu un ir šīs konkrētās funkcijas vērtība, kas iestatīta rūpnīcā un ir pieejama, kad klients ražojumu lieto pirmo reizi vai pēc tam, kad veikta “atiestatīšana uz rūpnīcas iestatījumiem”, ja attiecīgais ražojums to pieļauj;

(7)“pikselis (attēla elements)” ir attēla mazākā elementa laukums, ko var atšķirt no blakusesošajiem elementiem;

(8)“ieslēgtais režīms” jeb “aktīvais režīms” ir stāvoklis, kurā elektroniskais displejs ir pieslēgts strāvas avotam, ir aktivēts un nodrošina vienu vai vairākas displeja funkcijas;

(9)“piespiedu izvēlne” ir īpaša izvēlne, kas parādās pēc elektroniskā displeja sākotnējās ieslēgšanas vai atiestatīšanas uz rūpnīcas iestatījumiem, un tajā tiek piedāvāta virkne dažādu piegādātāja iepriekšnoteiktu displeja iestatījumu;

(10)“parastā konfigurācija” ir displeja iestatījums, ko piegādātājs iesaka galalietotājam sākotnējā iestatīšanas izvēlnē, vai rūpnīcas iestatījums, kas elektroniskajam displejam iestatīts, ņemot vērā tā paredzamo lietojumu. Šai konfigurācijai jānodrošina, ka galalietotājs paredzētajā vidē un paredzētajam lietojumam saņem optimālu kvalitāti. Parastā konfigurācija ir stāvoklis, kurā mēra izslēgtā, gaidstāves, tīklierosas gaidstāves un aktīvā režīma vērtības;

(11)“spilgtākā aktīvā režīma konfigurācija” ir tāda elektroniskā displeja konfigurācija, ko iepriekšiestatījis piegādātājs un kas nodrošina pieņemamu attēlu ar lielāko izmērīto spožumu;

(12)“veikala konfigurācija” ir elektroniskā displeja konfigurācija, kas īpaši paredzēta elektroniskā displeja demonstrēšanas nolūkiem, piemēram, spilgta apgaismojuma (veikala) apstākļos, un tas neparedz automātisku izslēgšanos, pat ja netiek konstatētas lietotāja darbības vai klātbūtne;

(13)“klātbūtnes telpā sensors” vai “žestu detektors”, vai “klātbūtnes sensors” ir telpu uzraugošs sensors, kas reaģē uz kustībām telpā ap ražojumu un kura signāls spēj ierosināt pārslēgšanos aktīvajā režīmā. Ja kustība iepriekšnoteiktā laika posmā netiek konstatēta, var notikt pārslēgšanās gaidstāves režīmā vai tīklierosas gaidstāves režīmā;

(14)“izslēgts režīms” ir stāvoklis, kad elektroniskais displejs ir pieslēgts elektrotīklam un nenodrošina nekādas funkcijas; par izslēgto režīmu uzskata arī šādus režīmus:

(1)stāvoklis, kas nodrošina tikai izslēgta režīma stāvokļa indikāciju;

(2)stāvoklis, kurā tiek nodrošinātas tikai ar elektromagnētiskās savietojamības saglabāšanu saistītās funkcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/30/ES 1 ;

(15)“gaidstāves režīms” ir stāvoklis, kurā elektroniskais displejs ir pieslēgts elektrotīklam vai līdzstrāvas avotam, paredzētajai darbībai ir atkarīgs no enerģijas, ko saņem no šā strāvas avota, un uz neierobežotu laiku nodrošina tikai šādas funkcijas:

–reaktivācijas funkcija vai reaktivācijas funkcija un tikai iespējotas reaktivācijas funkcijas indikācija; un/vai

–informācijas vai statusa rādījumi;

(16)“reaktivācijas funkcija” ir funkcija, kas, izmantojot attālinātu komutatoru, tālvadības ierīci, iekšēju devēju, taimeri vai – tīklierosas displejiem tīklierosas gaidstāves režīmā – tīklu, nodrošina pārslēgšanos no gaidstāves režīma vai tīklierosas gaidstāves režīma uz režīmu, kas nav izslēgtais režīms, nodrošinot papildu funkcijas;

(17)“vizualizācijas mehānisms” ir jebkāds ekrāns, tostarp skārienekrāns, vai cita vizuālā tehnoloģija, ko izmanto, lai lietotājiem parādītu interneta saturu;

(18)“ligzdotā vizualizācija” ir vizuāla saskarne, kur attēlam vai datu kopai piekļūst ar peles klikšķi, peles uzvirzīšanu vai – ja tas ir skārienekrāns – skārienizpleti uz cita attēla vai datu kopas;

(19)“skārienekrāns” ir ekrāns, kas reaģē uz pieskārienu, piemēram, planšetdators, ievadvirsmas dators vai viedtālrunis;

(20)“alternatīvs teksts” ir teksts, ko sniedz kā alternatīvu attēlam, lai informāciju varētu parādīt negrafiskā formā gadījumos, kad vizualizācijas ierīce nevar atveidot attēlu vai kad tas nepieciešams, lai nodrošinātu pieejamību, piemēram, varētu izmantot runas sintezatora lietotnes;

(21)“ārējs barošanas avots (EPS)” ir ierīce, kas definēta Komisijas Regulā (ES) 2019/XXX 2  [PB ieraksta Regulas C(2019)2126] numuru];

(22)“standartizēts EPS” ir ārējs barošanas avots, kas paredzēts enerģijas nodrošināšanai dažādām ierīcēm un atbilst starptautiskas standartizācijas organizācijas noteiktam standartam;

(23)“kvadrātkods” ir matricas svītrkods, kas iekļauts ražojuma modeļa energomarķējumā un kas satur saiti uz informāciju par šo modeli, kura ir pieejama ražojumu datubāzes publiskajā daļā;

(24)“tīkls” ir sakaru infrastruktūra ar saišu topoloģiju un arhitektūru, kas ietver fiziskus komponentus, organizatoriskus principus un sakaru procedūras un formātus (protokolus);

(25)“tīkla saskarne” (jeb “tīkla pieslēgvieta”) ir vadu vai bezvadu fiziska saskarne, kura nodrošina tīkla pieslēgumu un caur kuru var attālināti aktivēt elektroniska displeja funkcijas un saņemt vai nosūtīt datus. Saskarnes tādu datu kā video un audio signāli ievadei, kuru izcelsme nav tīkla avots un kuras neizmanto tīkla adresi, neuzskata par tīkla saskarnēm;

(26)“tīkla pieejamība” ir elektroniska displeja spēja aktivēt funkcijas pēc tam, kad tīkla saskarne ir uztvērusi attālināti ierosinātu trigeri;

(27)“tīklierosas displejs” ir elektronisks displejs, kas var pieslēgties tīklam, izmantojot vienu no savām tīkla saskarnēm, ja tā iespējota;

(28)“tīklierosas gaidstāves režīms” ir stāvoklis, kurā elektroniskais displejs spēj atsākt kādas funkcijas nodrošināšanu, caur tīkla saskarni saņemot attālināti ierosinātu trigeri.

II PIELIKUMS

A.    Energoefektivitātes klases

Elektroniskā displeja energoefektivitātes klasi nosaka atbilstīgi marķējumam paredzētajam energoefektivitātes indeksam (EEIlabel), kā norādīts 1. tabulā. Elektroniskā displeja EEIlabel nosaka saskaņā ar šā pielikuma B daļu.

1. tabula. Elektronisko displeju energoefektivitātes klases

B.    Energoefektivitātes indekss (EEIlabel)

Elektroniska displeja energoefektivitātes indeksu (EEIlabel) aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:

kur:

A ir redzamais laukums, izteikts dm²;

Pmeasured ir izmērītā jauda aktīvajā režīmā parastajā konfigurācijā, kā norādīts 2. tabulā, izteikta vatos (W);

corrl ir korekcijas koeficients, kā norādīts 3. tabulā.

2. tabula. Pmeasured mērījumi

3. tabula. corrl vērtība

C.    Uzlaides un korekcijas EEIlabel aprēķināšanai

Elektroniskajiem displejiem ar spilgtuma automātisku regulēšanu (ABC) piemēro Pmeasured samazinājumu par 10 %, ja tie atbilst visām šādām prasībām:

(a)elektroniskā displeja parastajā konfigurācijā ABC ir iespējota un saglabājas jebkurā citā standarta dinamiskā diapazona konfigurācijā, kas pieejama galalietotājam;

(b)Pmeasured vērtību parastajā konfigurācijā mēra pie atspējotas ABC vai, ja ABC nav iespējams atspējot, pie apkārtējās gaismas līmeņa 100 lx, to mērot uz ABC devēja;

(c)attiecīgā gadījumā Pmeasuredvērtība pie atspējotas ABC ir vienāda ar vai lielāka par aktīvā režīma jaudu, kas izmērīta pie iespējotas ABC un pie apkārtējās gaismas līmeņa 100 lx, to mērot uz ABC devēja;

(d)kad ABC ir iespējota, jaudas izmērītajai vērtībai aktīvajā režīmā ir jāsamazinās par 20 % vai vairāk, kad apkārtējās gaismas līmenis, to mērot uz ABC devēja, tiek samazināts no 100 lx uz 12 lx;

(e)ABC displeja ekrāna spožuma regulējums atbilst visiem šādiem parametriem, kad mainās apkārtējās gaismas līmenis, kas izmērīts uz ABC devēja:

–izmērītais ekrāna spožums pie 60 lx ir no 65 % līdz 95 % no ekrāna spožuma, kas izmērīts pie 100 lx;

–izmērītais ekrāna spožums pie 35 lx ir no 50 % līdz 80 % no ekrāna spožuma, kas izmērīts pie 100 lx;

–izmērītais ekrāna spožums pie 12 lx ir no 35 % līdz 70 % no ekrāna spožuma, kas izmērīts pie 100 lx.

III PIELIKUMS
Elektronisko displeju marķējums

1.MARĶĒJUMS

Elektronisko displeju marķējumā iekļauj šādu informāciju:

I.kvadrātkods;

II.piegādātāja nosaukums vai preču zīme;

III.piegādātāja modeļa identifikators;

IV.energoefektivitātes klašu skala no A līdz G;

V.energoefektivitātes klase, ko nosaka saskaņā ar II pielikuma B daļu, ja izmanto PmeasuredSDR.

VI.energopatēriņš (kWh/1000 h) aktīvā režīmā, ja tiek rādīts saturs ar SDR, noapaļots līdz tuvākajam veselajam skaitlim;

VII.energoefektivitātes klase, ko nosaka saskaņā ar II pielikuma B daļu, ja izmanto PmeasuredHDR.

VIII.energopatēriņš (kWh/1000 h) aktīvā režīmā, ja tiek rādīts saturs ar HDR, noapaļots līdz tuvākajam veselajam skaitlim;

IX.ekrāna redzamās daļas izmērs pa diagonāli centimetros un collās un horizontālā un vertikālā izšķirtspēja, norādot pikseļos;

X.šīs regulas numurs, proti, “2019/XXX’ [PB ievieto šīs regulas numuru šajā vietā, kā arī energomarķējuma labajā apakšējā stūrī].

2.MARĶĒJUMA NOFORMĒJUMS

Marķējuma noformējums ir šāds.

(a)Marķējuma platums ir vismaz 96 mm, un augstums ir vismaz 192 mm. Ja marķējums tiek drukāts lielākā formātā, tā saturs ir jāsaglabā proporcionāls iepriekš norādītajām specifikācijām. Ja elektroniskā displeja redzamā laukuma izmērs pa diagonāli ir mazāks par 127 cm (50 collas), marķējumu var proporcionāli samazināt, bet ne vairāk kā par 60 % no tā parastā izmēra; tā saturam proporcionāli jāatbilst norādēm, un kvadrātkodam jābūt salasāmam ar vispārpieejamu (piemēram, viedtālrunī integrētu) kvadrātkodu lasītāju.

(b)Marķējuma fons ir 100 % baltā krāsā.

(c)Izmantojamie burtveidoli: Verdana un Calibri.

(d)Marķējuma elementu izmēri un specifikācijas ir tādi, kā norādīts marķējuma noformējuma paraugā.

(e)Krāsas ir CMYK sistēmas krāsas — ciānkrāsa, fuksīns, dzeltens un melns, — un tās norāda atbilstīgi šim piemēram: 0,70,100,0: 0 % ciānkrāsa, 70 % fuksīns, 100 % dzeltens, 0 % melns.

(f)marķējums atbilst visām šādām prasībām (numerācija attiecas uz iepriekšējo attēlu):

ES logotipa krāsas ir šādas;

–fons: 100,80,0,0;

–zvaigznes: 0,0,100,0;

enerģijas logotipa krāsa: 100,80,0,0;

kvadrātkods ir 100 % melnā krāsā;

piegādātāja nosaukums ir 100 % melnā krāsā un Verdana treknrakstā, fonta izmērs 9 pt;

modeļa identifikators ir 100 % melnā krāsā un Verdana parastā fontā, fonta izmērs 9 pt;

A–G skalu atveido šādi:

–energoefektivitātes skalas burti ir 100 % baltā krāsā un Calibri treknrakstā, fonta izmērs 19 pt; burti ir centrēti uz ass 4,5 mm atstatumā no bultu kreisās malas;

–A–G skalas bultu krāsas ir šādas:

·A klase: 100,0,100,0;

·B klase: 70,0,100,0;

·C klase: 30,0,100,0;

·D klase: 0,0,100,0;

·E klase: 0,30,100,0;

·F klase: 0,70,100,0;

·G klase: 0 100 100,0;

iekšējo sadalošo līniju ir biezums ir 0,5 pt, un tās ir 100 % melnā krāsā;

energoefektivitātes klases burts ir 100 % baltā krāsā un Calibri treknrakstā, fonta izmērs 33 pt; Energoefektivitātes klases bulta un atbilstošā bulta A–G skalā ir izvietotas tā, ka to smailes ir vienādā augstumā. Energoefektivitātes klases bultā burts ir izvietots bultas taisnstūra daļas centrā, un bulta ir 100 % melnā krāsā;

enerģijas patēriņa vērtību SDR režīmā atveido Verdana treknrakstā, fonta izmērs 28 pt; “kWh/1000 h” ir Verdana parastā rakstā, fonta izmērs16 pt. Teksts ir centrēts un 100 % melnā krāsā;

HDR un ekrāna piktogrammas ir 100 % melnā krāsā un tāda, kāda redzama marķējuma noformējuma paraugā; teksts (cipari un mērvienības) ir 100 % melnā krāsā un šāds:

–virs HDR piktogrammas centrēti izvieto energoefektivitātes klases burtus (A-G), attiecīgās energoefektivitātes klases burts ir Verdana treknrakstā, fonta izmērs 16 pt, pārējie burti ir Verdana parastā rakstā, fonta izmērs 10 pt; zem HDR piktogrammas centrēti izvieto energopatēriņa vērtību Verdana treknrakstā, fonta izmērs 16 pt, “kWh/1000 h” Verdana parastā rakstā, fonta izmērs 10 pt;

–ekrāna piktogrammas teksts ir Verdana parastā rakstā, fonta izmērs 9 pt, izvietots, kā redzams marķējuma noformējuma paraugā;

regulas numurs ir 100 % melnā krāsā un Verdana parastā fontā, fonta izmērs 6 pt.

IV PIELIKUMS
Mērījumu metodes un aprēķini

Atbilstības nodrošināšanas un šajā regulā noteikto prasību atbilstības verifikācijas vajadzībām mērījumus un aprēķinus veic, izmantojot harmonizētos standartus, kuru atsauces numuri ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai izmantojot citas ticamas, precīzas un reproducējamas metodes, kas ir mūsdienīgas un vispāratzītas. Tās atbilst šā pielikuma noteikumiem.

Mērījumi un aprēķini atbilst tehniskajām definīcijām, nosacījumiem, vienādojumiem un parametriem, kas noteikti šajā pielikumā. Elektroniskos displejus, kas var darboties gan 2D, gan 3D režīmā, testē 2D darbības režīmā.

Pārbaudot atbilstību šā pielikuma prasībām, elektronisku displeju, kas sadalīts divās vai vairākās fiziski nodalītās vienībās, bet laists tirgū vienā iepakojumā, uzskata par vienu elektronisko displeju. Ja vairāki elektroniskie displeji, ko var laist tirgū atsevišķi, ir apvienoti vienā sistēmā, individuālos elektroniskos displejus uzskata par atsevišķiem displejiem.

1.Aktīvā režīma pieprasītās jaudas mērījumi

Aktīvā režīma pieprasītās jaudas mērījumi atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

(a)elektroniskajiem displejiem mērījumus veic parastajā konfigurācijā;

(b)mērījumus veic apkārtējās vides temperatūrā 23 °C +/– 5 °C;

(c)mērījumus veic, izmantojot apraides satura standartizētā dinamiskā videosignāla cikltestus, kas pārstāv tipisko apraides saturu elektroniskiem displejiem standarta dinamiskajā diapazonā (SDR). HDR mērījumu vajadzībām elektroniskajam displejam ir automātiski un pareizi jāreaģē uz HDR metadatiem cikltestā. Mērījums ir vidējais enerģijas patēriņš 10 secīgās minūtēs;

(d)mērījumus veic pēc tam, kad elektroniskais displejs bijis izslēgtā režīmā vai, ja izslēgts režīms nav pieejams, gaidstāves režīmā vismaz 1 stundu, tūlīt pēc tam vismaz 1 stundu bijis aktīvajā režīmā, un pabeidz, pirms tas ne ilgāk kā 3 stundas bijis aktīvajā režīmā. Attiecīgo videosignālu rāda visu laiku, kamēr displejs ir aktīvajā režīmā. Elektroniskajiem displejiem, par kuriem zināms, ka tie stabilizējas 1 stundas laikā, šos ilgumus drīkst samazināt, ja var pierādīt, ka rezultātā iegūtais mērījums ir 2 % robežās no rezultātiem, kādus iegūtu, izmantojot še aprakstītos ilgumus;

(e)ja ir pieejama ABC funkcija, mērījumus veic, kad tā ir izslēgta. Ja ABC funkciju nevar izslēgt, tad mērījumus veic pie apkārtējās gaismas līmeņa 100 lx, to mērot uz ABC devēja.

2.Maksimumbaltā spožuma mērījumi

Maksimumbaltā spožuma mērījumus izdara šādi:

(a)ar spožummēru, kas nosaka, kura ekrāna daļa rāda pilnīgi (100 %) baltu attēlu, kas ir daļa no “pilnekrāna testa” parauga, nepārsniedzot vidējo attēla līmeņpunktu (APL), kurā rodas jebkuri jaudas ierobežojumi vai citas novirzes;

(b)neskarot spilgtummēra detekcijas punktu elektroniskajā displejā, kad notiek pārslēgšanās no normālas konfigurācijas uz aktīvā režīma spilgtāko konfigurāciju.

V PIELIKUMS
Ražojuma informācijas lapa

Saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu piegādātājs ražojumu datubāzē ievada informāciju atbilstoši 4. tabulai.

Ražojuma lietošanas rokasgrāmatā vai citos informatīvos materiālos, ko piegādā kopā ar ražojumu, skaidri norāda vai nu saiti uz modeli ražojumu datubāzē (kā URL (vienotais resursu vietrādis) vai kvadrātkodu), vai ražojuma reģistrācijas numuru.

4. tabula. Ražojuma informācijas lapā iekļaujamā informācija, kārtība un formāts

VI PIELIKUMS
Tehniskā dokumentācija

Tehniskajā dokumentācijā, kas minēta 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ietver šādu informāciju:

(1)identifikācijas dati (modeļa vispārīgs apraksts);

(a)zīmols un modeļa identifikators;

(b)piegādātāja nosaukums, adrese, reģistrētais tirdzniecības nosaukums;

(2)atsauces uz harmonizētajiem standartiem, citiem mērījumu standartiem un specifikācijām, kas izmantotas, veicot tehniskos mērījumus un aprēķinus;

(3)īpaši piesardzības pasākumi, kas ievērojami, modeli montējot, uzstādot un testējot;

(4)visu ekvivalento modeļu saraksts, ieskaitot modeļu identifikatorus;

(5)modeļa izmērītie tehniskie parametri un ar izmērītajiem parametriem izdarītie aprēķini, kas uzskaitīti 5. tabulā;

5. tabula. Izmērītie tehniskie parametri

(6)Papildu informācijas prasības

(a)testēšanā izmantotais audio un videosignālu ievades terminālis;

(b)informācija un dokumentācija par elektriskajos testos izmantotajiem instrumentiem, konfigurāciju un slēgumiem;

(c)visi citi testēšanas apstākļi, kas nav aprakstīti vai noteikti b) apakšpunktā;

(d)aktīvais režīms:

i)tāda dinamiska satura apraides videosignāla raksturlielumi, kas raksturīgs tipiskam televīzijas apraides saturam; ja ir HDR dinamiska satura apraides videosignāls, tad elektroniskajam displejam, saņemot šā signāla HDR metadatus, ir automātiski jāpārslēdzas uz HDR režīmu;

ii)darbību secība, lai varētu sasniegt stabilu stāvokli attiecībā uz enerģijas pieprasījuma līmeni; un

iii)attēla iestatījums, ko izmanto spilgtākā maksimumbaltā spožuma mērīšanai, un mērījumā izmantotā videosignāla testa secība.

(e)Gaidstāves un izslēgts režīms:

i)izmantotā mērījumu metode;

ii)apraksts par to, kā režīms izvēlēts vai programmēts, tostarp norādot jebkuras uzlabotas reaktivācijas funkcijas; un

iii)darbību secība, lai varētu sasniegt stāvokli, kurā elektroniskais displejs automātiski maina režīmus.

(f)Displeji ar īpašu datora signāla saskarni:

i)apstiprinājums, ka elektroniskais displejs piešķir prioritāti datora displeja jaudas pārvaldības protokoliem, kas noteikti Komisijas Regulas (ES) Nr. 617/2013 4 II pielikuma 6.2.3. punktā. Būtu jāpaziņo par jebkuru atkāpi no šiem protokoliem.

(g)Tikai tīklierosas elektroniskie displeji:

i)tīkla saskarņu skaits un veids un, izņemot bezvadu tīkla saskarnes, norāde, kur šīs saskarnes elektroniskajā displejā atrodas;

ii)norāde, vai elektroniskais displejs ir uzskatāms par elektronisku displeju ar HiNA funkciju; ja nekādas informācijas nav, ir uzskatāms, ka elektroniskais displejs nav displejs ar HiNA funkciju; un

iii)informācija par to, vai tīklierosas elektroniskais displejs nodrošina jaudas pārvaldības funkciju un/vai galalietotāja spēju pārslēgt elektronisko displeju, kas ir tīklierosas gaidstāves stāvoklī, uz gaidstāves režīmu vai izslēgtu režīmu, vai citu stāvokli, kurā netiek pārsniegtas piemērojamās jaudas pieprasījuma prasības izslēgtam režīmam un/vai gaidstāves režīmam, tostarp norādot uzlabotās reaktivācijas funkcijas enerģētisko uzlaidi (ja attiecināms).

(h)Katrs tīkla pieslēgvietas tips:

i)noklusējuma laiks (mm:ss), pēc kura jaudas pārvaldības funkcija pārslēdz displeju stāvoklī, kas nodrošina tīklierosas gaidstāvi; un

ii)trigeris, ko izmanto elektroniskā displeja reaktivācijai;

(7)Ja konkrēta elektroniskā displeja modeļa tehniskajā dokumentācijā iekļautā informācija ir iegūta:

(a)no modeļa, kam attiecībā uz sniedzamo tehnisko informāciju ir tādi paši tehniskie raksturlielumi, bet ko ražojis cits ražotājs, vai

(b)ar aprēķinu palīdzību, pamatojoties uz konstrukciju vai ekstrapolāciju no tā paša vai cita piegādātāja cita modeļa, vai abiem,

tehniskajā dokumentācijā iekļauj detalizētu informāciju par šādu aprēķinu, ražotāju veikto novērtējumu, kurā verificēta aprēķina precizitāte, un attiecīgā gadījumā deklarāciju par dažādu ražotāju modeļu identiskumu, un

(8)ja tās personas kontaktinformācija, kura ir pilnvarota uzņemties saistības piegādātāja vārdā, nav iekļauta datubāzē augšupielādētajā tehniskajā informācijā, to pēc pieprasījuma dara pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm vai Komisijai, lai tās varētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

VII PIELIKUMS
Informācija, kas sniedzama vizuālajā reklāmā, tālpārdošanas tehniskajos reklāmas materiālos un pārdošanā pa telefonu, izņemot tālpārdošanu internetā

1.Lai nodrošinātu atbilstību 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta un 4. panta d) punkta prasībām, vizuālajā reklāmā marķējumā redzamo energoefektivitātes klasi un energoefektivitātes klašu diapazonu attēlo, kā norādīts šā pielikuma 4. punktā.

2.Lai nodrošinātu atbilstību 3. panta 1. punkta f) apakšpunktā un 4. panta d) punktā noteiktajām prasībām, tehniskajos reklāmas materiālos uz marķējuma norādīto energoefektivitātes klasi un energoefektivitātes klašu diapazonu attēlo, kā noteikts šā pielikuma 4. punktā.

3.Ja tālpārdošanā izmanto materiālus papīra formātā, tad marķējumā norāda energoefektivitātes klasi un energoefektivitātes klašu diapazonu saskaņā ar šā pielikuma 4. punktu.

4.Energoefektivitātes klasi un energoefektivitātes klašu diapazonu attēlo, kā norādīts 1. attēlā, izmantojot:

(a)bultu, kurā ir energoefektivitātes klases burts 100 % baltā krāsā Calibri treknrakstā, tādā fonta izmērā, kas ir vismaz tikpat liels kā fonts, kurā norādīta cena (ja cenu norāda);

(b)bultas krāsu, kas atbilst energoefektivitātes klases krāsai;

(c)pieejamo energoefektivitātes klašu diapazonu, ko atveido 100 % melnā krāsā; un

(d)bultas izmērs ir tāds, lai tā būtu skaidri saredzama un salasāma. Burtu energoefektivitātes klases bultā izvieto bultas taisnstūra daļas centrā un ap bultu un energoefektivitātes klases burtu apvelk 0,5 pt biezu, 100 % melnu apmales līniju.

Izņēmuma kārtā, ja vizuālā reklāma, tehniskie reklāmas materiāli vai tālpārdošanas materiāli papīra formātā tiek drukāti vienā krāsā, bultas krāsa attiecīgajā vizuālajā reklāmā, tehniskajos reklāmas materiālos vai tālpārdošanas materiālos papīra formā var būt vienkrāsaina.

1. attēls. Krāsainas/vienkrāsainas pa labi vai pa kreisi vērstas bultas paraugs, kurā norādīts energoefektivitātes klašu diapazons

5.Tālpārdošanā pa telefonu pircējs ir īpaši jāinformē par ražojuma energoefektivitātes klasi un marķējumā norādīto energoefektivitātes klašu diapazonu, un pircējam jābūt iespējai piekļūt marķējumā un ražojuma informācijas lapā norādītajai informācijai, izmantojot brīvpiekļuves tīmekļa vietni vai pieprasot drukātu eksemplāru.

6.Visās 1.–3. un 5. punktā minētajās situācijās pircējam jābūt iespējai pēc pieprasījuma saņemt marķējuma un ražojuma datu lapas drukātu eksemplāru.

VIII PIELIKUMS
Informācija, kas sniedzama gadījumā, ja notiek tālpārdošana internetā

1.Attiecīgais marķējums, ko piegādātāji darījuši pieejamu saskaņā ar 3. panta 1. punkta g) apakšpunktu, ir redzams vizualizācijas mehānismā ražojuma cenas tuvumā. Izmēram jābūt tādam, lai marķējums būtu skaidri redzams un salasāms, kā arī proporcionālam III pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā norādītajam izmēram. Marķējumu var parādīt, izmantojot ligzdoto vizualizāciju, un tādā gadījumā attēlam, ko izmanto, lai piekļūtu marķējumam, jāatbilst šā pielikuma 3. punktā noteiktajām specifikācijām. Ja tiek izmantota ligzdotā vizualizācija, marķējums parādās pēc pirmās uzklikšķināšanas uz attēla ar peli, pirmās peles uzvirzīšanas uz attēla vai pirmās attēla skārienizplešanas uz skārienekrāna.

2.Ligzdotās vizualizācijas gadījumā 2. attēlā parādītais attēls, ko izmanto, lai piekļūtu marķējumam:

(a)ir bulta tādā krāsā, kas atbilst ražojuma marķējumā norādītajai ražojuma energoefektivitātes klasei;

(b)norāda ražojuma energoefektivitātes klasi 100 % baltā krāsā, Calibri treknrakstā un tādā pašā fonta izmērā kā cena;

(c)rāda pieejamo energoefektivitātes klašu diapazonu, ko atveido 100 % melnā krāsā; un

(d)ir vienā no šādiem diviem formātiem un tādā izmērā, lai bulta būtu skaidri saredzama un salasāma. Burtu energoefektivitātes klases bultā izvieto bultas taisnstūra daļas centrā un ap bultu un energoefektivitātes klases burtu apvelk redzamu, 100 % melnu apmales līniju.

2. attēls. Krāsainas pa labi vai pa kreisi vērstas bultas paraugs, kurā norādīts energoefektivitātes klašu diapazons

3.Ja tiek izmantota ligzdotā vizualizācija, marķējuma vizualizācija notiek šādā secībā:

(a)šā pielikuma 2. punktā minētais attēls ir redzams vizualizācijas mehānismā ražojuma cenas tuvumā;

(b)attēlam ir saite uz III pielikumā norādīto marķējumu;

(c)marķējums parādās pēc uzklikšķināšanas uz attēla ar peli, peles uzvirzīšanas uz attēla vai attēla skārienizplešanas uz skārienekrāna;

(d)marķējums tiek parādīts kā uznirstošais logs, jauna cilne, jauna lapa vai ielaiduma logs;

(e)lai marķējumu palielinātu uz skārienekrāna, ievēro ierīces specifikācijas par skārienpalielinājumu;

(f)marķējuma vizualizāciju pārtrauc ar aizvēršanas opciju vai citu standarta aizvēršanas mehānismu; un

(g)attēla alternatīvais teksts, kam jāparādās, ja nenotiek marķējuma vizualizācija, ir ražojuma energoefektivitātes klase tādā pašā fonta lielumā kā cena.

4.Attiecīgā ražojuma informācijas lapa, ko piegādātāji darījuši pieejamu saskaņā ar 3. panta 1. punkta h) apakšpunktu, ir redzama vizualizācijas mehānismā ražojuma cenas tuvumā. Ražojuma informācijas lapas izmērs ir tāds, lai tā būtu skaidri saredzama un salasāma. Ražojuma informācijas lapu var rādīt, izmantojot ligzdoto vizualizāciju vai norādi uz ražojumu datubāzi; šādā gadījumā saitē, ko izmanto, lai piekļūtu ražojuma informācijas lapai, skaidri un salasāmi norāda “Ražojuma informācijas lapa”. Ja tiek izmantota ligzdotā vizualizācija, ražojuma informācijas lapa parādās pēc pirmās uzklikšķināšanas uz saites ar peli, pirmās peles uzvirzīšanas uz saites vai pirmās skārienizplešanas uz skārienekrāna.

IX PIELIKUMS
Verifikācijas procedūra tirgus uzraudzības nolūkā 

Šajā pielikumā noteiktās verifikācijas pielaides attiecas tikai uz izmērīto parametru verifikāciju, ko veic dalībvalstu iestādes, un piegādātājs tās neizmanto kā vērtību pieļaujamo pielaidi, lai noteiktu vērtības tehniskajā dokumentācijā. Uz marķējuma vai ražojuma informācijas lapā norādītās vērtības un klases piegādātājam nedrīkst būt izdevīgākas kā tehniskajā dokumentācijā norādītās vērtības.

Ja modeļa konstrukcija ir tāda, ka modelis spēj detektēt, ka tiek testēts (piemēram, atpazīt testēšanas apstākļus vai testēšanas ciklu), un attiecīgi reaģēt, proti, testa laikā automātiski mainīt savu veiktspēju nolūkā sasniegt vēlamāku to parametru līmeni, kas norādīti šajā regulā vai iekļauti ražojumam pievienotajā tehniskajā dokumentācijā vai jebkādā citā dokumentācijā, modeli un visus ekvivalentos modeļus uzskata par neatbilstošiem.

Verificējot ražojuma modeļa atbilstību šīs regulas prasībām, dalībvalstu iestādes piemēro šādu procedūru.

(1)Dalībvalstu iestādes verificē konkrēta modeļa vienas vienības atbilstību.

(2)Modeli uzskata par atbilstīgu piemērojamajām prasībām, ja:

(a)vērtības, kas tehniskajā dokumentācijā norādītas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1369 3. panta 3. punktu (deklarētās vērtības), un attiecīgā gadījumā vērtības, kas izmantotas to aprēķināšanai, piegādātājam nav izdevīgākas kā attiecīgās testa ziņojumos norādītās vērtības;

(b)marķējumā vai ražojuma informācijas lapā norādītās vērtības piegādātājam nav izdevīgākas par deklarētajām vērtībām, un norādītā energoefektivitātes klase piegādātājam nav izdevīgāka par klasi, ko nosaka deklarētās vērtības; un

(c)kad dalībvalsts iestādes testē šo vienu modeļa iekārtu, noteiktās vērtības (testēšanā izmērītās attiecīgo parametru vērtības un no šiem mērījumiem aprēķinātās vērtības) atbilst attiecīgajām verifikācijas pielaidēm, kas norādītas 6. tabulā.

(3)Ja netiek iegūti 2. punkta a) vai b) apakšpunktā minētie rezultāti, uzskata, ka konkrētais modelis un visi pārējie ekvivalentie modeļi neatbilst šīs regulas prasībām.

(4)Ja netiek iegūts 2. punkta c) apakšpunktā minētais rezultāts, dalībvalsts iestādes testēšanai izraugās vēl trīs tā paša modeļa vienības. Tomēr šīs trīs papildu vienības drīkst izvēlēties arī no viena vai vairākiem ekvivalentiem modeļiem.

(5)Uzskata, ka modelis atbilst piemērojamajām prasībām, ja minētajām trim iekārtām noteikto vērtību vidējā aritmētiskā vērtība atbilst attiecīgajām verifikācijas pielaidēm, kas norādītas 6. tabulā.

(6)Ja netiek iegūts 5. punktā minētais rezultāts, uzskata, ka konkrētais modelis un visi pārējie ekvivalentie modeļi neatbilst šīs regulas prasībām.

(7)Ja saskaņā ar 3. un 6. punktu tiek pieņemts lēmums par modeļa neatbilstību, dalībvalsts iestādes bez kavēšanās sniedz visu attiecīgo informāciju pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai.

Dalībvalstu iestādes izmanto IV pielikumā noteiktās mērījumu un aprēķinu metodes.

Attiecībā uz šajā pielikumā minētajām prasībām dalībvalstu iestādes piemēro tikai 6. tabulā noteiktās verifikācijas pielaides un izmanto tikai 1. līdz 7. punktā aprakstīto procedūru. Nepiemēro nekādas citas pielaides, piemēram, pielaides, kas noteiktas harmonizētajos standartos vai jebkādās citās mērījumu metodēs.

6. tabula. Verifikācijas pielaides

* Ja testē trīs papildu vienības, kā noteikts 4. punktā, noteiktā vērtība ir šo trīs papildu vienību vidējā aritmētiskā vērtība

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/30/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību. OV L 96, 29.3.2014., 79. lpp.

(2)    Komisijas Regula (ES) 2019/XXX [PB ieraksta pilnu OV L atsauci uz Regulu C(2019)2126]).

(3)    Komisijas Regula (ES) 2019/XXX [PB ievieto pilnu OV L atsauci uz Regulu C(2019)2122]).

(4)    Komisijas 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 617/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām datoriem un datoru serveriem (OV L 175, 27.6.2013., 13. lpp.).