UZAICINĀJUMS IESNIEGT ATSAUKSMES

IZVĒRTĒŠANAS NOLŪKIEM

Šā dokumenta mērķis ir informēt par Komisijas darbu, lai sabiedrība un ieinteresētās personas varētu iesniegt atsauksmes un rezultatīvi piedalīties apspriešanas pasākumos.

Aicinām minētās grupas paust viedokli par Komisijas skatījumu uz problēmu un iespējamiem tās risinājumiem, kā arī sniegt būtisko informāciju, kas varētu būt to rīcībā.

Izvērtēšanas nosaukums

ES un Kanādas visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA): izvērtēšana

Vadošais ĢD un atbildīgā nodaļa

ĢD TRADE.D1

Orientējošs laiks

(plānotais sākuma un beigu datums)

Sākuma datums: 2023. g. 4. cet.

Beigu datums: 2025. g. 2. cet.

Papildu informācija

Tirdzniecība ar Kanādu: ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums (CETA) (europa.eu) 

A. Izvērtēšanas politiskais konteksts, mērķis un tvērums

Politiskais konteksts

Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) paredz satvaru ilgtspējīgām un savstarpēji izdevīgām uz nākotni vērstām tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām starp ES un Kanādu.

ES un Kanāda parakstīja CETA 2016. gada 30. oktobrī, un nolīgums provizoriski stājās spēkā 2017. gada 21. septembrī pēc tam, kad to bija ratificējuši Eiropas Parlaments un Padome. Līdz šim (2023. gada novembrī) nolīgumu ir ratificējušas 17 dalībvalstis.

CETA mērķi ir šādi: i) turpināt pušu ciešo ekonomisko attiecību stiprināšanu; ii) izveidot paplašinātu un drošu tirgu savām precēm un pakalpojumiem, samazinot vai novēršot šķēršļus tirdzniecības un ieguldījumu jomā; iii) izveidot skaidrus, pārredzamus, prognozējamus un savstarpēji izdevīgus noteikumus, ar ko pārvaldīt tirdzniecību un ieguldījumus Pušu starpā; iv) veicināt ilgtspējīgu attīstību un nodrošināt, lai starptautiskā tirdzniecība sekmētu ekonomiskos, sociālos un vides jomas mērķus; v) nodrošināt, ka nolīgumā tiek ievēroti starptautiskie darba un vides standarti.

CETA ietver apņemšanos plaši atcelt preču tirdzniecības tarifus un mazināt ar tarifiem nesaistītus šķēršļus. Citas saistības ietver regulatīvo sadarbību un domstarpību izšķiršanu, sadarbību sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā, pakalpojumus un ieguldījumus (tirgus piekļuve un aizsardzība), subsīdijas, konkurenci, tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības noteikumus, publisko iepirkumu un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kā arī plašus izcelsmes noteikumus.

Pirmajos piecos CETA darbības gados divpusējā preču tirdzniecība salīdzinājumā ar 2016. gadā reģistrētajiem 46,3 mljrd. EUR ir palielinājusies par 66 %, sasniedzot 77 mljrd. EUR. Pakalpojumu importa apjoms 2021. gadā bija 13,6 mljrd. EUR, bet eksports — 17,4 mljrd. EUR. 

Mērķis un tvērums

Komisija ir publicējusi uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus pētījumam, kurā tiks izvērtēta CETA darbība praksē. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti CETA izvērtējumā, ko pēc projekta beigām sagatavos Komisija dienestu darba dokumenta veidā.

Konkrēti izvērtēšanā tiks aplūkoti šādi jautājumi:

(a)CETA efektivitāte un lietderība tā politikas mērķu sasniegšanā; 

(b)CETA atbilstība pašreizējām tirdzniecības un ekonomiskajām vajadzībām un problēmām, ar kurām saskaras ES un Kanāda; 

(c)CETA ietekme uz ekonomiku, sociālo sfēru un vidi (īpaši klimatu), ieskaitot ietekmi uz konkrētām jomām / ieinteresētajām personām: MVU, patērētāji, nozīmīgi/sensitīvi produkti, preferenču izmantošanas līmenis, konkrētas ekonomikas nozares un devums ES tirdzniecības un ieguldījumu politikas vispārējo mērķu sasniegšanā atvērtības, ilgtspējas un pārliecinātības ziņā, kā tās minētas ziņojumā par ES tirdzniecības politikas pārskatīšanu.

Ģeogrāfiskā tvēruma ziņā izvērtēšana aptvers visu ES un Kanādu. Tiks aptverta arī attiecīga ietekme uz citām valstīm, jo īpaši uz mazāk attīstītām valstīm.

Tematiski izvērtēšana attieksies uz visām nolīguma jomām, izņemot tās, kas vēl netiek piemērotas (kamēr visas dalībvalstis nav ratificējušas nolīgumu).

B. Labāks regulējums

Apspriešanas stratēģija

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām vispārējais mērķis ir nodrošināt, lai visām attiecīgajām personām būtu iespēja paust viedokli par:

·nolīguma efektivitāti tirdzniecības un ieguldījumu veicināšanā un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā (aptverot ekonomisko, sociālo, cilvēktiesību un vides dimensiju); 

·nolīguma lietderību saistībā ar izmantotajiem resursiem (arī to, vai sakarā ar mērķu sasniegšanu vērojamas nevajadzīgas izmaksas un juridiska sarežģītība); 

·nolīguma atbilstību pašreizējām tirdzniecības un ekonomiskajām vajadzībām un problēmām, ar kurām saskaras ES, dalībvalstis un Kanāda; 

·nolīguma saskanību ar ES tirdzniecības politikas un citu ārējās politikas virzienu mērķiem.

Pievienotās vērtības kritēriji netiek novērtēti, jo tirdzniecība ir ES ekskluzīvā kompetencē.

Apspriešanās procesā jo īpaši tieksies savākt konkrētus piemērus, pierādījumus un pieredzi, kas papildinās kvantitatīvo analīzi, kā arī citu informāciju, lai parādītu iespējas un problēmas, kuras izriet no nolīguma.

Apspriešanās pavērs iespēju noskaidrot visu ieinteresēto personu viedokli par to, kādiem jautājumiem mums būtu jāpievērš uzmanība un kādos jautājumos vajag vairāk pierādījumu un pētījumu. Pašā izvērtēšanas sākumā tiks sagatavota detalizēta apspriešanas stratēģija.

Galvenie apspriešanas pasākumi ir šādi:

·pilsoniskās sabiedrības dialogi 2024. un 2025. gadā;

·12 nedēļas ilga tiešsaistes sabiedriskā apspriešana, kurā varēs piedalīties ieinteresētās personas no ES un Kanādas. Plānota 2024. gada 2. un 3. ceturksnī un būs pieejama Komisijas centrālajā sabiedrisko apspriešanu lapā. Anketa būs angļu un franču valodā, savukārt atbildes varēs iesniegt jebkurā no 24 ES oficiālajām valodām;

·mērķorientēta tiešsaistes aptauja, kas adresēta komerciāliem lietotājiem / ieinteresētām personām, arī MVU Eiropas Savienībā un Kanādā. Arī šī aptauja plānota 2024. gada 2. ceturksnī;

·intervijas ar izraudzītām ieinteresētajām personām, jo īpaši MVU (iespējams, dažās konkrētās uzņēmējdarbības nozarēs) Kanādā un ES, ar nolūku noskaidrot to konkrēto pieredzi. 

Kad visi apspriešanas pasākumi būs pabeigti, apspriešanas tīmekļa vietnē tiks publicēts kopsavilkuma ziņojums, kurā būs apkopoti apspriešanas pasākumu rezultāti.

Kāpēc rīkojam šo apspriešanu 

Šī apspriešana dod iespēju uzzināt dažādu ieinteresēto personu viedokli, lai pārredzamā un līdzdalīgā veidā nodrošinātu, ka Komisija balstās uz vispusīgu ieinteresēto personu redzējumu.

Mērķauditorija

Galvenās ieinteresētās personas:

·ES pusē — ES Tirdzniecības palāta Kanādā, uzņēmumi un uzņēmumu apvienības, arodbiedrības, nevalstiskās organizācijas, akadēmiskās aprindas un plaša sabiedrība; 


·Kanādas pusē — valsts un reģionāla līmeņa publiskās iestādes, valsts ieguldījumu veicināšanas aģentūras; uzņēmumi un uzņēmumu apvienības, arodbiedrības, nevalstiskās organizācijas, akadēmiskās aprindas un plaša sabiedrība. 


Datu vākšana un metodika

Izvērtēšanā izmantoto datu un metodikas pamatā būs: i) tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējums attiecībā uz sarunām par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp ES un Kanādu, galīgais ziņojums: Circabc (europa.eu), 2011. g. jūn.; ii) Eiropas Komisijas nostājas dokuments par CETA tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējumu: relations-negotiations-and-agreements – Library (europa.eu), 2017. g. 4. apr.; iii) attiecīgi pētījumi un ziņojumi, ko publicējušas trešās personas.

Lai savāktu informāciju un pierādījumus izvērtējumam, tiks pasūtīts ārējs pētījums. Izraudzītais līgumslēdzējs izmantos kvantitatīvu un kvalitatīvu metožu apvienojumu. Lai novērtētu nolīgumu ekonomisko ietekmi, tiks piemērots atbilstošs kvantitatīvs modelis, izmantojot makroekonomiskos un mikroekonomiskos datus.

Lielākā daļa izvērtējumam nepieciešamo datu ir pieejami Eurostat un COMTRADE, kā arī citās datubāzēs. Kvalitatīvie dati 1 tiks vākti apspriešanā, semināros, aptaujās un intervijās. 

Izvērtēšanā tiks pārbaudīts, vai un cik lielā mērā ir materializējusies ilgtspējas ietekmes novērtējumā paredzētā potenciālā ietekme.

Gadījumu izpēte palīdzēs jēgpilni izmantot kvantitatīvās analīzes rezultātus, un to var izmantot, lai kompensētu ekonomisko datu nepilnības. Gadījumu izpēte, kas attieksies uz izraudzītām nozarēm, produktiem, starpnozaru vai tematiskiem jautājumiem, sniegs dziļu ieskatu par ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu un ietekmi uz vidi un palīdzēs noteikt faktorus, kuri dara iespējamu vai apgrūtina progresu CETA mērķu sasniegšanā.