This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C:2005:316:FULL
Official Journal of the European Union, C 316, 13 December 2005
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, C 316, 2005. gada 13. decembris
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, C 316, 2005. gada 13. decembris
ISSN 1725-5201 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 316 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
48. sējums |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
|
I Informācija
Komisija
13.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 316/1 |
Euro maiņas kurss (1)
2005. gada 12. desembris
(2005/C 316/01)
1 euro=
|
Valūta |
Maiņas kurss |
USD |
ASV dolārs |
1,1925 |
JPY |
Japānas jēna |
143,46 |
DKK |
Dānijas krona |
7,4487 |
GBP |
Lielbritānijas mārciņa |
0,67430 |
SEK |
Zviedrijas krona |
9,4405 |
CHF |
Šveices franks |
1,5413 |
ISK |
Islandes krona |
75,32 |
NOK |
Norvēģijas krona |
7,9775 |
BGN |
Bulgārijas Ieva |
1,9558 |
CYP |
Kipras mārciņa |
0,5733 |
CZK |
Čehijas krona |
29,090 |
EEK |
Igaunijas krona |
15,6466 |
HUF |
Ungārijas forints |
254,45 |
LTL |
Lietuvas lits |
3,4528 |
LVL |
Latvijas lats |
0,6970 |
MTL |
Maltas lira |
0,4293 |
PLN |
Polijas zlots |
3,8387 |
RON |
Rumānijas leja |
3,6438 |
SIT |
Slovēnijas tolērs |
239,51 |
SKK |
Slovākijas krona |
38,020 |
TRY |
Turcijas lira |
1,6118 |
AUD |
Austrālijas dolārs |
1,5831 |
CAD |
Kanādas dolārs |
1,3747 |
HKD |
Hongkongas dolārs |
9,2469 |
NZD |
Jaunzēlandes dolārs |
1,6836 |
SGD |
Singapūras dolārs |
2,0053 |
KRW |
Dienvidkorejas vons |
1 232,03 |
ZAR |
Dienvidāfrikas rands |
7,5615 |
CNY |
Ķīnas juaņa renminbi |
9,6318 |
HRK |
Horvātijas kuna |
7,3933 |
IDR |
Indonēzijas rūpija |
11 631,65 |
MYR |
Malaizijas ringits |
4,503 |
PHP |
Filipīnu peso |
63,936 |
RUB |
Krievijas rublis |
34,2870 |
THB |
Taizemes bats |
49,177 |
Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.
13.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 316/2 |
Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem
Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu
(2005/C 316/02)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
Pieņemšanas datums:
Dalībvalsts: Dānija
Atbalsta numurs: N 269/05
Nosaukums oriģinālvalodā: High Technology Foundation
Mērķis: Pētniecība un attīstība — Visas nozares
Juridiskais pamats: Lov nr. 1459 af 22. December 2004
Maksimālā atbalsta intensitāte: 100 %, 75 %, 50 %
Ilgums: 2005-2010
Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Pieņemšanas datums:
Dalībvalsts: Itālija [Marke]
Lietas numurs: N 299/2004
Nosaukums: Uzņēmmu kapitāla finansēšana
Mērķis: Atbalsta shēma paredz risināt MVU kapitāla finansēšanas trūkumu Markes reģionā
Juridiskais pamats: Progetto di Deliberazione della Giunta regionale per l'adozione del «Quadro attuativo dell'articolo 3 della LR N. 5/2003»
Budžets: 10 miljoni EUR
Ilgums:
Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Pieņemšanas datums:
Dalībvalsts: Vokietija (Land Schleswig-Holstein)
Atbalsta numurs: N 307/2005
Nosaukums oriģinālvalodā: Nord Power Innovationspark Lübeck
Mērķis: Pētniecība un attīstība — Reģionālā attīstība — Vides aizsardzība (Tikai elektroapgāde, gāzes apgāde un ūdensapgāde)
Juridiskais pamats: Jährliches Haushaltsgesetz des Landes Schleswig-Holstein: Einzelplan 0602, TG 62 (MWV)
Budžets: EUR 541 170
Maksimālā atbalsta intensitāte: 30 %
Ilgums: 2005-2006
Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas datums:
Dalībvalsts: Apvienotā Karaliste (Skotija)
Atbalsta Nr.: N 680/2001
Nosaukums: Īpašuma atbalsta shēma
Mērķis: Atbalsts privātsektora veiktai telpu un ēku attīstīšanai komercnolūkā. (Uzņēmumi, kas darbojas īpašuma attīstīšanas nozarē, un, kas attiecas uz subsidēto telpu galalietotājiem, — uzņēmumi, kas darbojas jebkurā nozarē.)
Juridiskais pamats: Enterprise and New Towns (Scotland) Act 1990, as amended on 1 April 2001 by Scottish Statutory Instrument 2001 No 126. Local Government Act 1973. Section 171 of Local Government Act etc (Scotland) Act 1994
Budžets: GBP 20-23 miljoni gadā
Atbalsta intensitāte vai summa: Maksimālā intensitāte atbilstīgi reģionālā atbalsta plānam un Regulai (EK) Nr. 70/2001
Ilgums: Līdz 31.12.2006
Cita informācija: Īstenošanas gada pārskats
Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas datums:
Dalībvalsts: Beļģija
Atbalsta Nr.: NN 136/03
Nosaukums: Beļgijas nozaru fondi
Mērķis: Uzņēmumu piedalīšanās sociālo uzdevumu izpildē, vadoties no savas darbības nozares vajadzībām
Juridiskais pamats: Wet van 7 januari 1958 betreffende de fondsen voor bestaanszekerheid
Loi du 7 janvier 1958 concernant les Fonds de sécurité d'existence
Ilgums: Dažāda, atkarībā no dažādās darbības nozarēs piemērojamo kolektīvo līgumu un starpnozaru nolīgumu ilguma
Cita informācija: Valsts nepiedalās ne fondu radīšanā, ne darbībā, nedz arī to finansēšanā vai pārvaldīšanā
Atbalsta veids: Nav piemērojams. Vienas nozares uzņēmumi paši piedalās nozarei nepieciešamo apmācības izmaksu segšanā, izmantojot nozares sociālo partneru izveidoto nozares fondu un veicot iemaksas tajā.
Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
13.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 316/4 |
Dalībvalstu sniegtā informācija par piešķirto valsts atbalstu saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2004. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 364/2004
(2005/C 316/03)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
Atbalsta numurs |
XS 8/04 |
|||||||
Dalībvalsts |
Austrija |
|||||||
Reģions |
Kapfenbergas pašvaldība NUTS III reģions austrumu Augšštīrija |
|||||||
Atbalsta programmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja nosaukums |
Atbalsts Kapfenbergas pilsētas centram |
|||||||
Juridiskais pamats |
Innenstadtförderungsrichtlinie gemäß Beilage (Innenstadtförderung der Stadt Kapfenberg) Beihilfenrelevant nach KMU-Freistellung sind die Punkte:
|
|||||||
Ikgadējie atbilstīgi programmai plānotie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa |
Atbalsta programma |
Ikgadējā kopējā summa |
EUR 0,8 miljoni |
|||||
Garantētie aizdevumi |
|
|||||||
Individuālais atbalsts |
Kopējā atbalsta summa |
|
||||||
Garantētie aizdevumi |
|
|||||||
Maksimālā atbalsta intensitāte |
Saskaņā ar regulas 4. panta otro līdz sesto pantu un 5. pantu |
Jā |
|
|||||
Īstenošanas datums |
Atbalsta programmas punkts 3.3 un 3.6 stājas spēkā 1.8.2004. |
|||||||
Programmas vai individuālā atbalsta ilgums |
Līdz 31.12.2006. |
|||||||
Atbalsta mērķis |
Atbalsts MVU |
Jā |
|
|||||
Attiecīgā tautsaimniecības nozare |
Atbalsts MVU pieļaujams visām nozarēm |
Jā |
||||||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
Nosaukums: Stadtgemeinde Kapfenberg |
|||||||
Adrese:
|
||||||||
Lielas individuālā atbalsta dotācijas |
Saskaņā ar regulas 6. pantu |
Jā |
|
Atbalsta numurs |
XS 84/04 |
||||
Dalībvalsts |
Apvienotā Karaliste |
||||
Reģions |
West Wales & The Valleys 1. mērķa reģions |
||||
Atbalsta programmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja nosaukums |
Amgen Cymru (Cynon Valley Waste Disposal Co. Ltd) — Bryn Pica pārstrādes centrs |
||||
Juridiskais pamats |
The Industrial Development Act 1982 |
||||
Ikgadējie atbilstīgi programmai plānotie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa |
Atbalsta programma |
Ikgadējā kopējā summa |
|
||
Garantētie aizdevumi |
|
||||
Individuālais atbalsts |
Kopējā atbalsts summa |
510 000 GBP |
|||
Garantētie aizdevumi |
|
||||
Maksimālā atbalsta intensitāte |
Saskaņā ar regulas 4. panta otro līdz sesto punktu un 5. pantu |
Jā |
|
||
Īstenošanas datums |
No 26.8.2004. |
||||
Programmas vai individuālā atbalsta ilgums |
Līdz 31.8.2006. |
||||
Atbalsta mērķis |
Atbalsts MVU |
Jā |
|
||
Attiecīgā tautsaimniecības nozare |
Ierobežots noteiktām nozarēm |
Jā |
|||
Pārējie pakalpojumi (pārstrāde) |
Ja |
||||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
Nosaukums: Welsh European Funding Office |
||||
Adrese:
|
|||||
Lielas individuālā atbalsta dotācijas |
Saskaņā ar regulas 6. pantu |
Jā |
|
Atbalsta numurs |
XS 88/04 |
||||
Dalībvalsts |
Vācija |
||||
Reģions |
Brandenburga |
||||
Atbalsta programmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja nosaukums |
Brandenburgas Ekonomikas ministrijas 2004. gada 31. marta vadlīnijas par enerģijas un atjaunojamu enerģijas avotu efektīvas izmantošanas veicināšanu |
||||
Juridiskais pamats |
§§ 44, 23 der Landeshaushaltsordnung (LHO) sowie die hierzu ergangenen Verwaltungsvorschriften in der jeweils gültigen Fassung |
||||
Ikgadējie atbilstīgi programmai plānotie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa |
Atbalsta programma |
Ikgadējā kopējā summa |
aptuveni EUR 2 miljoni |
||
Garantētie aizdevumi |
|
||||
Individuālais atbalsts |
Kopējā atbalsts summa |
|
|||
Garantētie aizdevumi |
|
||||
Maksimālā atbalsta intensitāte |
Saskaņā ar regulas 4. panta otro līdz sesto punktu un 5. pantu |
Jā |
|
||
Īstenošanas datums |
Vadlīnijas stājas spēkā 2004. gada 6. maijā |
||||
Programmas vai individuālā atbalsta ilgums |
Līdz 2006. gada 31. decembrim (pēdējā diena atbalsta piešķiršanai) |
||||
Atbalsta mērķis |
Atbalsts MVU |
Jā |
|
||
Attiecīgā tautsaimniecības nozare |
Atbalsts MVU pieļaujams visām nozarēm |
Jā |
|||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
Nosaukums: Investitionsbank des Landes Brandenburg (ILB) |
||||
Adrese:
|
|||||
Lielas individuālā atbalsta dotācijas |
Saskaņā ar regulas 6. pantu |
Jā |
|
Atbalsta numurs |
XS 91/04 |
||||
Dalībvalsts |
Apvienotā Karaliste |
||||
Reģions |
West Wales & The Valleys 1. mērķa reģions |
||||
Atbalsta programmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja nosaukums |
Court Vale Developments Ltd. |
||||
Juridiskais pamats |
Industrial Development Act 1982 |
||||
Ikgadējie atbilstīgi programmai plānotie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa |
Atbalsta programma |
Ikgadējā kopējā summa |
|
||
Garantētie aizdevumi |
|
||||
Individuālais atbalsts |
Kopējā atbalsts summa |
198 050 GBP |
|||
Garantētie aizdevumi |
|
||||
Maksimālā atbalsta intensitāte |
Saskaņā ar regulas 4. panta otro līdz sesto punktu un 5. pantu |
Jā |
|
||
Īstenošanas datums |
No 1.1.2005. |
||||
Programmas vai individuālā atbalsta ilgums |
Līdz 31.12.2006. |
||||
Atbalsta mērķis |
Atbalsts MVU |
Jā |
|
||
Attiecīgā tautsaimniecības nozare |
Atbalsts MVU pieļaujams visām nozarēm |
Jā |
|||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
Nosaukums: Welsh European Funding Office |
||||
Address:
|
|||||
Lielas individuālā atbalsta dotācijas |
Saskaņā ar regulas 6. pantu |
Jā |
|
Atbalsta numurs |
XS 95/04 |
||||
Dalībvalsts |
Vācija |
||||
Reģions |
nepiemēro |
||||
Atbalsta programmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja nosaukums |
Atbalsts inovācijām MVU, sniedzot labāku piekļuvi pašreizējiem datiem zinātnes, tehnoloģiju un ekonomikas jomās |
||||
Juridiskais pamats |
§ 44 Bundeshaushaltsordnung (BHO) |
||||
Ikgadējie atbilstīgi programmai plānotie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa |
Atbalsta programma |
Ikgadējā kopējā summa |
EUR 0,6 — 1,0 miljons |
||
Garantētie aizdevumi |
|
||||
Individuālais atbalsts |
Kopējā atbalsts summa |
|
|||
Garantētie aizdevumi |
|
||||
Maksimālā atbalsta intensitāte |
Saskaņā ar regulas 4. panta otro līdz sesto daļu un 5. pantu |
Jā |
|
||
Īstenošanas datums |
1.3.2005. |
||||
Programmas vai individuālā atbalsta ilgums |
Līdz 31.12.2006. |
||||
Atbalsta mērķis |
Atbalsts MVU |
Jā |
|
||
Attiecīgā tautsaimniecības nozare |
Atbalsts MVU pieļaujams visām nozarēm |
Jā |
|||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
Nosaukums: Ministry for Economic Affairs and Labour Referat VI B 4 |
||||
Adrese:
|
|||||
Lielas individuālā atbalsta dotācijas |
Saskaņā ar regulas 6. pantu |
Jā |
|
Atbalsta numurs |
XS 96/04 |
||||
Dalībvalsts |
Vācija |
||||
Reģions |
nepiemēro |
||||
Atbalsta programmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja nosaukums |
Ekonomikas un darba ministrijas atbalsts vidēja lieluma lietojuma projektiem FIT für den Wissenswettbewerb |
||||
Juridiskais pamats |
§ 44 Bundeshaushaltsordnung (BHO) |
||||
Ikgadējie atbilstīgi programmai plānotie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa |
Atbalsta programma |
Ikgadējā kopējā summa |
EUR 0,75 — 1,25 miljoni |
||
Garantētie aizdevumi |
|
||||
Individuālais atbalsts |
Kopējā atbalsts summa |
|
|||
Garantētie aizdevumi |
|
||||
Maksimālā atbalsta intensitāte |
Saskaņā ar regulas 4. panta otro līdz sesto daļu un 5. pantu |
Jā |
|
||
Īstenošanas datums |
1.3.2005. |
||||
Programmas vai individuālā atbalsta ilgums |
Līdz 31.12.2006. |
||||
Atbalsta mērķis |
Atbalsts MVU |
Jā |
|
||
Attiecīgā tautsaimniecības nozare |
Atbalsts MVU pieļaujams visām nozarēm |
Jā |
|||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
Nosaukums: Ekonomikas un darba ministrija Referat VI B 4 |
||||
Adrese:
|
|||||
Lielas individuālā atbalsta dotācijas |
Saskaņā ar regulas 6. pantu |
Jā |
|
Atbalsta Nr. |
XS 98/04 |
||||
Dalībvalsts |
Apvienotā Karaliste |
||||
Reģions |
Velsas rietumi & Valejas 1. mērķa reģions |
||||
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums |
Welsh Application Service Provider (WASP): 11. fāze |
||||
Juridiskais pamats |
Industrial Development Act 1982 |
||||
Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie ikgadējie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms |
Atbalsta shēma |
Kopējais gada apjoms |
GBP 544 407 |
||
Garantētie aizdevumi |
|
||||
Individuālais atbalsts |
Kopējais atbalsta apjoms |
|
|||
Garantētie aizdevumi |
|
||||
Maksimālā atbalsta intensitāte |
Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 2. — 6. punktu un 5. pantu |
Jā |
|
||
Ieviešanas datums |
No 01.08.2004 |
||||
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta piešķīruma ilgums |
Līdz 31.12.2006. NB: Kā iepriekš norādīts, subsīdiju piešķīra pirms 2006. gada 31. decembra. Paredzams, ka maksājumus atbilstoši šīm saistībām (saskaņā ar N+2) turpinās veikt līdz 2007. gada 31. jūlijam |
||||
Atbalsta mērķis |
Atbalsts MVU |
Jā |
|
||
Attiecīgās tautsaimniecības nozares |
Visas nozares, kuras tiesīgas pretendēt uz MVU atbalstu |
Jā |
|||
Atbalsta piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
Nosaukums: Welsh European Funding Office |
||||
Adrese:
|
|||||
Liela apjoma individuālā atbalsta subsīdijas |
Saskaņā ar minētās regulas 6. pantu |
Jā |
|
Atbalsta numurs |
XS 101/04 |
|||||||
Dalībvalsts |
Apvienotā Karaliste |
|||||||
Reģions |
Anglija |
|||||||
Atbalsta programmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja nosaukums |
Kredīti uzņēmējdarbības attīstībai |
|||||||
Juridiskais pamats |
Appropriation Act 2004 |
|||||||
Ikgadējie atbilstīgi programmai plānotie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa |
Atbalsta programma |
Ikgadējā kopējā summa |
2 miljoni GBP |
|||||
Garantētie aizdevumi |
|
|||||||
Individuālais atbalsts |
Kopējā atbalsts summa |
3 000 GBP katram MVU |
||||||
Garantētie aizdevumi |
|
|||||||
Maksimālā atbalsta intensitāte |
Saskaņā ar regulas 4. panta otro līdz sesto punktu un 5. pantu |
Jā |
|
|||||
Īstenošanas datums |
No 2004. gada oktobra |
|||||||
Programmas vai individuālā atbalsta ilgums |
Līdz 30.6.2007. |
|||||||
Atbalsta mērķis |
Atbalsts MVU |
Jā |
|
|||||
Attiecīgā tautsaimniecības nozare |
Atbalsts MVU pieļaujams visām nozarēm |
Jā |
||||||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
Nosaukums: United Kingdom Trade & Investment |
|||||||
Adrese:
|
||||||||
Lielas individuālā atbalsta subsīdijas |
Saskaņā ar regulas 6. pantu |
Jā |
|
Atbalsta Nr. |
XS 129/04 |
|||
Dalībvalsts |
Polija |
|||
Reģions |
Visas 16 provinces |
|||
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums |
Neatmaksājamais finanšu atbalsts, ko piešķir reģionālā finansēšanas iestāde konsultāciju pakalpojumiem, ar kuru palīdzību uzņēmumi pielāgojas Polijas vai ES likumdošanai arodveselības un aroddrošības jomās |
|||
Juridiskais pamats |
Art. 6 ustawy z dnia 9 listopada 2000 r. o utworzeniu Polskiej Agencji Rozwoju Przedsiębiorczości. § 24 ustęp 3 punkt 4 Rozporządzenia Ministra Gospodarki i Pracy z dnia 17 sierpnia 2004 r. w sprawie udzielania przez Polską Agencję Rozwoju Przedsiębiorczości pomocy finansowej niezwiązanej z programami operacyjnymi |
|||
Plānotie ikgadējie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms |
Atbalsta shēma |
Kopējais gada apjoms |
EUR 1,55 miljoni |
|
Garantētie aizdevumi |
|
|||
Individuālais atbalsts |
Kopējais atbalsta apjoms |
|
||
Garantētie aizdevumi |
|
|||
Atbalsta maksimālā intensitāte |
Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 2. — 6. punktu un 5. pantu |
Jā |
|
|
Ieviešanas datums |
2004. gada 28. augusts — diena, kurā stājās spēkā dekrēts |
|||
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums |
Līdz 2005. gada 31. jūlijam |
|||
Atbalsta mērķis |
Atbalsts MVU |
Jā |
|
|
Attiecīgās tautsaimniecības nozares |
Visas nozares, kas ir tiesīgas pretendēt uz MVU atbalstu |
Jā |
||
Atbalsta piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
Nosaukums: Reģionālās finansēšanas iestādes (1) |
|||
Liela apjoma individuālā atbalsta subsīdijas |
Saskaņā ar minētās regulas 6. pantu |
Jā |
|
Atbalsta Nr. |
XS 131/04 |
|||
Dalībvalsts |
Polija |
|||
Reģions |
13 provinces (Dolnośląskie, Kujawsko-Pomorskie, Lubelskie, Lubuskie, Łódzkie, Małopolskie, Opolskie, Podkarpackie, Podlaskie, Pomorskie, Świętokrzyskie, Warmińsko-Mazurskie, Zachodniopomorskie) |
|||
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums |
Neatmaksājamais finanšu atbalsts, ko piešķir reģionālā finansēšanas iestāde konsultāciju pakalpojumiem |
|||
Juridiskais pamats |
Art. 6 ustawy z dnia 9 listopada 2000 r. o utworzeniu Polskiej Agencji Rozwoju Przedsiębiorczości. § 24 ustęp 3 punkt 1, 2, 3 Rozporządzenia Ministra Gospodarki i Pracy z dnia 17 sierpnia 2004 r. w sprawie udzielania przez Polską Agencję Rozwoju Przedsiębiorczości pomocy finansowej niezwiązanej z programami operacyjnymi |
|||
Plānotie ikgadējie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms |
Atbalsta shēma |
Kopējais gada apjoms |
EUR 9,57 miljoni |
|
Garantētie aizdevumi |
|
|||
Individuālais atbalsts |
Kopējais atbalsta apjoms |
|
||
Garantētie aizdevumi |
|
|||
Atbalsta maksimālā intensitāte |
Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 2. — 6. punktu un 5. pantu |
Jā |
|
|
Ieviešanas datums |
2004. gada 28. augusts — diena, kurā stājās spēkā dekrēts |
|||
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums |
Līdz 2005. gada 30. novembrim |
|||
Atbalsta mērķis |
Atbalsts MVU |
Jā |
|
|
Attiecīgās tautsaimniecības nozares |
Visas nozares, kas ir tiesīgas pretendēt uz MVU atbalstu |
Jā |
||
Atbalsta piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
Nosaukums: Regionalne Instytucje Finansujące (2) |
|||
Liela apjoma individuālā atbalsta subsīdijas |
Saskaņā ar minētās regulas 6. pantu |
Jā |
|
Atbalsta Nr. |
XS 132/04 |
||||
Dalībvalsts |
Polija |
||||
Reģions |
Visas 16 provinces |
||||
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums |
Finansiālā palīdzība neatmaksājamā finanšu atbalsta veidā ieguldījumiem |
||||
Juridiskais pamats |
Art. 6 ustawy z dnia 9 listopada 2000 r. o utworzeniu Polskiej Agencji Rozwoju Przedsiębiorczości. § 5 punkt 2 Rozporządzenia Ministra Gospodarki i Pracy z dnia 17 sierpnia 2004 r. w sprawie udzielania przez Polską Agencję Rozwoju Przedsiębiorczości pomocy finansowej niezwiązanej z programami operacyjnymi |
||||
Plānotie ikgadējie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms |
Atbalsta shēma |
Kopējais gada apjoms |
EUR 10,67 miljoni |
||
Garantētie aizdevumi |
|
||||
Individuālais atbalsts |
Kopējais atbalsta apjoms |
|
|||
Garantētie aizdevumi |
|
||||
Atbalsta maksimālā intensitāte |
Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 2. — 6. punktu un 5. pantu |
Jā |
|
||
Ieviešanas datums |
2004. gada 28. augusts — diena, kurā stājās spēkā dekrēts |
||||
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums |
Līdz 2005. gada 30. novembrim |
||||
Atbalsta mērķis |
Atbalsts MVU |
Jā |
|
||
Attiecīgās tautsaimniecības nozares |
Visas nozares, kas ir tiesīgas pretendēt uz MVU atbalstu |
Jā |
|||
Atbalsta piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
Nosaukums: Polijas Uzņēmējdarbības attīstības aģentūra |
||||
Adrese:
|
|||||
Liela apjoma individuālā atbalsta subsīdijas |
Saskaņā ar minētās regulas 6. pantu |
Jā |
|
(1) Reģionālās finansēšanas iestādes, kas piešķir atbalstu:
(2) Reģionālās finansēšanas iestādes
13.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 316/12 |
Informācija, ko paziņojušas dalībvalstis par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam
(2005/C 316/04)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
Atbalsta Nr.: XT 10/03
Dalībvalsts: Apvienotā Karaliste un Īrijas Republika
Reģions: 32 grāfistes Īrijas salā — Ziemeļīrija un Īrijas Republika
Atbalsta shēmas nosaukums vai uzņēmuma, kas saņem individuālu atbalstu, nosaukums: FOCUS
Juridiskais pamats: British/Irish Agreement Act 1999, Section 2.3 Part 7 of Annex 2 of the Act empowers InterTradeIreland to invest, lend or grant aid for the purposes of its function
Saskaņā ar shēmu plānotie gada izdevumi vai atsevišķā atbalsta, kas piešķirts uzņēmumam, kopējais apjoms: Maksimālās izmaksas vienam uzņēmumam
2002. g.: GBP 25 400
2003. g.: GBP 25 400
Maksimālais kopējais finansētais elements
2002. g.: GBP 254 000
2003. g.: GBP 254 000
Piezīmes:
2002.-2004.g. izstrādās un īstenos 20 projektus. Izmaksas par projektu ir GBP 25 400 12 mēnešos. GBP 25 400 par projektu maksā ceturkšņa daļās 12 mēnešu periodā. Gada izdevumus visai 20 projektu FOCUS shēmai aprēķina uz tā pamata, ka projekti sāksies 2002. gada vidū un būs pabeigti 2003. gada vidū. Tāpēc tēriņus proporcionāli sadala pa diviem gadiem.
Kopējais finansējuma elements 20 projektiem divos gados ir GBP 508 000. Tas ir 65 % kopējo projekta izmaksu, un atlikušos 35 % iegulda iesaistītie uzņēmumi
Atbalsta maksimālā intensitāte: Maksimāli līdz GBP 25 400 atbalsta par projektu gadā, kas ir 65 % atbalsta intensitātes
Izpildes datums, programmas vai individuālā atbalsta ilgums: Ierosinātajai shēmai jāturpinās 2 gadus no apstiprināšanas dienas.
Individuālie uzņēmumi būs tiesīgi uz palīdzību ne ilgāk kā 12 mēnešus
Atbalsta mērķis: Atbalsta mērķis ir apmācīt augsta kalibra absolventus tirdzniecībā un mārketingā, lai sagatavotu viņus augstākajai vadībai. Mācības ir vispārīgas, jo tās ir vispārējas visiem iesaistītajiem absolventiem un sniedz prasmes, kas ir nododamas tālāk visā nozarē.
Nolūks ir tāds, ka FOCUS programma sniegs iesaistītajiem absolventiem pilnu vai daļēju akreditāciju līdzdalībai nozīmīgās profesionālās struktūrās, tādās kā Chartered Institute of Marketing un/vai Marketing Institute of Ireland
Tautsaimniecības nozares: Visas nozares
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese:
InterTradeIreland |
The Old Gasworks Business Park |
Kilmorey Street |
Newry |
Co Down |
Northern Ireland |
BT34 2DE |
13.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 316/13 |
Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2002. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai
(2005/C 316/05)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
Atbalsta Nr. |
XE 17/04 |
||||
Dalībvalsts |
Itālija |
||||
Reģions |
Aostas ieleja |
||||
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālu atbalstu saņemošā uzņēmuma nosaukums |
Nodarbinātības politikas un profesionālās apmācības trīs gadu plāns (2004-2006) |
||||
Juridiskais pamats |
D.C.R. n. 666/XII del 9.6.2004 D.G.R. n. 2712 del 9.8.2004 |
||||
Ikgadējie plānotie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms |
Ikgadējais kopējais apjoms |
EUR 4,2 milj. |
|||
Garantētie aizdevumi |
|
||||
Atbalsta maksimālā intensitāte |
Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 2. līdz 5. punktu, 5. pantu un 6. pantu |
Jā |
|
||
Ieviešanas datums |
2004. gada 9. augusts |
||||
Shēmas vai individuālā atbalsta piešķiršanas termiņš |
Līdz 2006. gada 31. decembrim |
||||
Atbalsta mērķis |
4. pants — Darba vietu izveidošana |
Nē |
|||
5. pants — Neizdevīgu darba ņēmēju un strādājošo invalīdu pieņemšana darbā |
Jā |
||||
6. pants — Strādājošo invalīdu nodarbināšana |
Jā |
||||
Tautsaimniecības nozares |
|
Jā |
|||
|
Jā |
||||
|
Jā |
||||
|
Jā |
||||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
Nosaukums: Aostas ielejas autonomais reģions: Assessorato Attività Produttive e Politiche del Lavoro Dipartimento delle politiche del lavoro Direzione Agenzia regionale del Lavoro |
||||
Adrese: Via Garin, 1 — 11100 Aosta |
|||||
Papildu informācija |
Atbalsta shēmu līdzfinansē ar reģionālās sadarbības programmu — 3. mērķis, ESF, 2000-2006 Lēmums K(2000) 2067 (2000. gada 21. septembris) Lēmums K(2004) 2915 (2004. gada 20. jūlijs) |
||||
Atbalsts, par kuru iepriekš jāinformē Komisija |
Saskaņā ar minētās regulas 9. pantu |
Jā |
|
(1) Izņemot kuģu būvi un citas nozares, uz kurām attiecas īpaši noteikumi regulās un direktīvās par valsts atbalstu konkrētajā nozarē.
13.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 316/14 |
Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem
(2005/C 316/06)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
Atbalsta numurs |
XS 67/03 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Dalībvalsts |
Grieķija |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Reģions |
Visi reģioni |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums |
Atbalsta shēmas saskaņā ar Kopienas atbalsta pamatprogrammu integrētas lauku attīstības programmām 2000.-2006. gadam |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Juridiskais pamats |
Κοινή υπουργική απόφαση 505/2002 αριθ. πρωτοκόλου 305875/8404 (ΦΕΚ 1488/28.11.2002 Τεύχος Β') |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Shēmas plānotās ikgadējās izmaksas vai uzņēmumam piešķirtā individuāla atbalsta kopējais apjoms |
Pirmo reizi atbalsts jāpiešķir 2003. gada jūlijā un jauni uzaicinājumi jāizziņo 2000.-2006. gada programmu pieteikumu iesniegšanas termiņā. Prognozētie valsts izdevumi visiem uzaicinājumiem. Prognozēto valsts izdevumu apjoms visiem uzaicinājumiem un programmām kopā ir EUR 485 000 000 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Maksimālā atbalsta intensitāte |
Atbalsta shēmas integrētas lauku attīstības programmām |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
atbalsta maksimālā intensitāte atbilst reģionālā atbalsta kartei un MVU regulai EK 70/2001, to izsaka ar TDE, atbalsta maksimāli pieļaujamam apjomam pievieno 15 %, jo uz visiem Grieķijas reģioniem attiecas Regulas EK 70/2001 87. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
Atbalsta apjoms |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Ziemeļegejas reģions, Dienvidegejas reģions, Atika, Trizīnijas Eparhija, Kitīras un Antikitīras salas, Ipīra, Austrummaķedonija, Jonijas salas, Peloponēsa, kā arī visas Grieķijas salas, izņemot Krētu |
60 % |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Centrālmaķedonija, Tesālija, Vidusgrieķija un tās rietumu daļa. Krēta |
55 % |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Centrālmaķedonija, Atika |
50 % |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Piezīme: Atbalstu piešķir mikrouzņēmumu izveidošanai un modernizēšanai EK 70/2001 1 pielikuma nozīmē, ražošanai, amatniecībai, mājamatniecībai un agrotūrismam vietējās ekonomikas diversifikācijas nolūkos, lai samazinātu tās atkarību no tautsaimniecības pamatsektora un darbībām lauksaimniecībā |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Ieviešanas datums |
Atbalstu piešķirs no 2003. gada jūlija |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Atbalsta shēmas termiņš |
Diena (mēnesis un gads), līdz kurai shēmas atbalsts var tikt piešķirts: 31.12.2008. pie nosacījuma, ka ir iespējams ES attaisnoto izdevumu atmaksas termiņa pagarinājums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Atbalsta mērķis |
Mērķis ir saimnieciskās darbības saglabāšana, attīstīšana un intereses radīšana par to iedzīvotājos kalnu, pakalnu un citās mazāk attīstītās teritorijās, uz kurām attiecas integrētas lauku attīstības atbalsta programmas |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Tautsaimniecības nozares |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese |
Nosaukums: Υπουργείο Γεωργίας και Περιφέρειες (Lauksaimniecības un reģionu ministrija (13)) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Adrese: Αχαρνών 2, Αθήνα GR-10176 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Cita informācija |
Ir paredzēts, ka atbalsta apjoms vienam ieguldījumam nepārsniegs EUR 264 000 un vidējais atbalsta apjoms nepārsniegs EUR 130 000 |
13.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 316/16 |
Reģistrācijas pieprasījuma publicēšana Regulas (EEK) Nr. 2082/92 8. panta 1. punkta otrā apakšpunkta nozīmē saistībā ar specifiskuma apliecībām
(2005/C 316/07)
Šī publikācija dod tiesības iesniegt iebildumus minētās regulas 8. un 9.panta nozīmē. Jebkādi iebildumi attiecībā uz šo pieprasījumu ir nosūtāmi dalībvalsts kompetentajai iestādei piecu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas. Publikācijas pamatojumam jo īpaši izmanto 4.2), 4.3) un 4.4) punktu, ar ko atzīst, ka pieprasījums ir pamatots Regulas (EEK) Nr. 2082/92 nozīmē.
ĪPAŠA RAKSTURA SERTIFIKĀTA REĢISTRĀCIJAS PIETEIKUMS
PADOMES REGULA (EEK) Nr. 2082/92
“BOERENKAAS”
EK numurs: NL/00023/25.06.2003
1. Kompetentā iestāde:
Nosaukums: |
Hoofdproductschap Akkerbouw (HPA) |
|||
Adrese: |
|
|||
Tālr.: |
070-370 85 02 |
|||
Fakss: |
070-370 84 44 |
2. Pieteikuma iesniedzēja grupa:
2.1. Nosaukums: Bond van Boerderijzuivelbereiders (piena produktu nozares ražotāju apvienība)
2.2. Adrese:
Postbus 29773 |
2502 LT Den Haag |
Nederland |
Tālr.: 070-338 29 60 |
Fakss: 070-338 28 12 |
2.3 Sastāvs: ražotāji/pārstrādes uzņēmumi (X) citi ( )
Bond van Boerderijzuivelbereiders ir piensaimniecības nozares ražotāju apvienība, kas pārstāv tās biedru vispārējās intereses, proti, piensaimnieku un visu citu piena produktu ražotāju intereses.
Apvienības Bond van Boerderijzuivelbereiders (BBZ) biedri ir piena produktu ražotāji, kuri sieru un citus piena produktus gatavo tikai no pašu ganāmpulkā iegūta piena (govs, kazu vai aitu piena). BBZ organizācijā ir 420 biedru, no kuriem vairāk nekā 350 ražo Boerenkaas (lauku sieru).
3. Produkta veids:
puscietais vai cietais siers, kura gatavošanā izmanto svaigpienu
4. Specifikācijās sniegtais apraksts:
(6. panta 2. punkta prasību kopsavilkums).
4.1. Nosaukums: “Boerenkaas” — (tikai holandiešu valodā)
4.2. Īpaša izgatavošanas vai ražošanas metode: Boerenkaas ir siers, ko izgatavo lauku saimniecībā no svaiga govs, kazas, aitas vai bifeļu piena. Vismaz pusei no piena jābūt iegūtai no tās pašas saimniecības ganāmpulka. Pārējo pienu drīkst iepirkt no ne vairāk kā no divām citām piensaimniecībām, bet kopējais iepirktā piena daudzums nedrīkst pārsniegt pašā saimniecībā saražotā piena daudzumu.
Var izmantot šādas izejvielas:
Izmantotais piens nedrīkst būt termiski apstrādāts virs 40 °C; fosfotāzes darbībai ir jāatbilst svaigpiena reakcijai.
Piens ir jāpārstrādā sierā 40 stundu laikā pēc tā izslaukšanas.
Palīgvielas un piedevas
Ražošanas process
Svaigpienu ieraudzē aptuveni 30 °C temperatūrā 40 stundu laikā pēc tā izslaukšanas.
Skābšanu nodrošina jaukta pienskābes baktēriju celmu kultūra.
Pēc recekļa sagriešanas, izmaisīšanas un daļējas sūkalu notecināšanas, sūkalu un rūgušpiena biezmasu vienu vai divas reizes skalo ar karstu ūdeni, sasildot masu līdz maksimāli 37 °C temperatūrai.
Pēc apstrādes biezmasu pilda siera veidnēs.
Pirms presēšanas vai tās laikā siera gabalam uzliek kazeīna etiķeti ar nosaukumu Boerenkaas, kuru var arī papildināt ar norādi par to, kāda veida piens ir izmantots šā siera siešanā.
Pēc presēšanas un paskābināšanas, kas ilgst vairākas stundas, sieru iegremdē 18 līdz 22 % vārāmās sāls šķīdumā (nātrija hlorīds).
Minimālais siera nogatavināšanās ilgums saimniecībā ir 13 dienas no dienas, kad sāk apstrādi vismaz 12 °C temperatūrā.
Lai iegūtu šim sieram raksturīgo aromātu, to turpina nogatavināt īpašā nogatavināšanas telpā attiecīgajā saimniecībā vai siera tirdzniecības uzņēmuma noliktavās. Nogatavināšanās procesa ilgums var atšķirties — no dažām nedēļām līdz vairāk nekā gadam.
4.3. Tradicionāls produkts: Nosaukums “Boerenkaas” ir īpašā veidā saistīts ar produktu, ko atbilstoši tradīcijām gatavoja lauku saimniecībās no svaigpiena, kas galvenokārt tika iegūts no šajās saimniecībās turēta ganāmpulka.
Līdz 1874. gadam visu pienu pārstrādāja attiecīgajā saimniecībā. Pēc minētā gada pakāpeniski ieviesa piena rūpniecisku apstrādi. Divdesmitā gadsimta sākumā siera ražošanā izmantoto pienu sāka pasterizēt. Pasterizācijas rezultātā tika zaudētas īpašības, kas raksturīgas lauku saimniecībās gatavotam sieram. Lauku saimniecībās turpināja tradicionālo piena pārstrādes metodi.
No svaigpiena ražotam sieram piemīt īpaši bagātīga garša, jo šādā pienā ir fermenti, proti, piena lipāze un mikroorganismu flora, kas attīstās pienā slaukšanas laikā un pēc tās. Tādēļ šāda siera garšu raksturo kā bagātīgāku, spēcīgāku un izteiktāku. Pēc daudzu patērētāju domām tieši šī ir tā īpašība, ar ko Boerenkaas siera garša atšķiras no rūpnieciski ražotu sieru garšas. Jo nogatavināšanas process ilgāks, jo garša ir izteiktāka.
Atbilstīgi lēmumam par siera produktu kvalitāti ar likumu par lauksaimniecības produktu kvalitāti 1982. gadā tika izdoti jauni noteikumi attiecībā uz siera kvalitāti, piena izcelsmi un ražošanas metodi. Īpaša kvalitāti apliecinoša etiķete garantē, ka Boerenkaas ir lauku produkts, izgatavots no svaigpiena neilgi pēc tā izslaukšanas no tās pašas saimniecības ganāmpulka lopiem.
Šie normatīvie akti arī paredzēja iespēju izmantot kazas, aitas un bifeļu pienu, to pievienojot govs pienam, kā arī ražot sieru no svaigpiena ar pazeminātu tauku saturu.
Iepriekšminētais apliecina, ka siera ražošanā izmantojamās izejvielas un ražošanas tehnoloģija ir īpaša.
4.4. Produkta apraksts: Boerenkaas ir (pus-) cietais siers, ko ražo no svaiga govs, kazas, aitas vai bifeļu piena. Tauku saturs Boerenkaas sierā var atšķirties atkarā no tauku satura pienā, kas izmantots kā izejviela.
Sierā var pievienot ķimenes vai citas sēklas, lapu garšaugus un/vai garšvielas.
Jo vecāks ir siers, jo ilgāks ir tā nogatavināšanās process, jo cietāks un sausāks tas kļūst, šāda ražošanas procesa rezultātā iegūstot cietu sieru.
Piemēri produktu nosaukumiem ir Goudse Boerenkaas, Goudse Boerenkaas met kruiden, Edammer Boerenkaas, Leidse Boerenkaas, Boerenkaas van geitenmelk un Boerenkaas van schapenmelk.
Boerenkaas raksturīgo īpašību un attiecībā uz sastāvu izvirzīto prasību kopsavilkums
4.5. Minimālās prasības attiecībā uz specifiskajām īpašībām un to pārraudzības kārtība: Pašlaik Boerenkaas sieram piemēro noteikumus, ko paredz lēmums par siera produktu kvalitāti, kas pamatojas uz likumu par siera produktu kvalitāti, piena izcelsmi un ražošanas metodi. Īpašā kvalitātes etiķete garantē, ka Boerenkaas ir lauku produkts, kas ražots no svaiga piena neilgi pēc tā izslaukšanas no tās pašas saimniecības ganāmpulka lopiem.
Atbilstoši Padomes Regulai (EEK) Nr. 2082/92 šā dokumenta prasības (kas aprakstītas 4. punkta 2. daļā [īpaša izgatavošanas vai ražošanas metode] un 4. punkta 4. daļas tabulā [raksturīgās īpašības un attiecībā uz sastāvu izvirzītās prasības] piemēro Boerenkaas, kam piešķirts īpaša rakstura sertifikāts. Šīs prasības ir noteiktas lēmumā par piena produktu kvalitāti un siera kvalitāti reglamentējošajos noteikumos.
Ik pēc sešām līdz astoņām nedēļām notiek katras saimniecības pārbaude, kurā konstatē vai siera ražošanā izmanto svaigu nepasterizētu pienu (ne vecāku par 40 stundām) un kazeīna etiķeti. Reizi gadā notiek administratīvas pārbaudes, lai pārbaudītu, no kurām saimniecībām tiek saņemts piens. Sastāva atbilstīguma pārbaudes nosaka tauku saturu sausnā, ūdens saturu un sāls saturu sausnā. Šos parametrus pārbauda sešas līdz astoņas reizes gadā.
Turklāt pārbaudes nolūks ir arī novērtēt atbilstību citu veidu Boerenkaas siera raksturīgām īpašībām, kas norādītas 4. punkta 4. daļas tabulā. Šīs raksturīgo īpašību pārbaudes notiek vizuālās kontroles veidā vienreiz sešās līdz astoņās nedēļās.
Pārraudzības iestāde: COKZ
5. Rezervēšanas pieteikums atbilstīgi 13. panta 2. punktam:
Lauku piena produktu ražotāju apvienība ir pieteikusi nosaukumu “Boerenkaas” saskaņā ar 13. panta 2. punkta a) apakšpunkta noteikumiem. Aizsardzībai ir pieteikts tikai nosaukums “Boerenkaas” nīderlandiešu valodā.
13.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 316/20 |
Dalībvalstu lēmumu par darbības licenču piešķiršanu vai anulēšanu publikācija saskaņā ar Regulas Nr. 2407/92 par gaisa pārvadātāju licencēšanu 13. panta 4. punktu (1) (2)
(2005/C 316/08)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
VĀCIJA
Anulētās darbības licences
B kategorija: Darbības licences ar Regulas Nr. 2407/92 5. panta 7. punkta a) apakšpunkta ierobežojumu
Gaisa pārvadātāja nosaukums |
Gaisa pārvadātāja adrese |
Atļauts pārvadāt |
Lēmums spēkā kopš |
||
Business air charter GmbH |
|
pasažieri, pasts, krava |
13.11.2004 |
(1) OV L 240, 24.8.1992., 1. lpp.
(2) Paziņoti Eiropas Komisijai pirms 31.8.2005.
13.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 316/21 |
Informācija par salām un savrupām apdzīvotām vietām, uz kurām dalībvalstis neattiecina Atkritumu poligonu direktīvas prasības atbilstīgi tās 3. panta 4. punktam
(2005/C 316/09)
Saskaņā ar Atkritumu poligonu direktīvas 3. panta 4. punktu dalībvalstis pēc izvēles var deklarēt to, ka minētās direktīvas 6. panta d) punkts, 7. panta i) punkts, 8. panta a) punkta iv) apakšpunkts, 10. pants, 11. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts un 12. panta a) un c) punkts, I pielikuma 3. un 4. punkts, II pielikums, izņemot 3. punkta 3. līmeni un 4. punktu, kā arī III pielikuma 3. līdz 5. punkts pilnībā vai daļēji neattiecas uz
A) |
poligoniem, kuros apglabā nebīstamus atkritumus vai inertos atkritumus un kuru kopietilpība nepārsniedz 15 000 tonnu vai apglabājamo atkritumu gada apjoms nepārsniedz 1 000 tonnu, ja tas ir vienīgais poligons uz salas un ir paredzēts vienīgi to atkritumu apglabāšanai, kas radušies salā. Kad šāda poligona kopietilpība ir izmantota, jebkura jauna poligona iekārtošana salā notiek saskaņā ar šīs direktīvas prasībām; |
B) |
poligoniem, kuros apglabā nebīstamus atkritumus vai inertos atkritumus savrupās apdzīvotās vietās, ja poligoni paredzēti tikai to atkritumu apglabāšanai, kas radušies attiecīgajā savrupajā apdzīvotajā vietā. |
Līdz 2003. gada 16. jūlijam dalībvalstīm bija jāiesniedz Komisijai to salu un savrupu apdzīvoto vietu sarakstu, uz kurām neattiecina minētās direktīvas prasības. Komisija publicē salu un savrupo apdzīvoto vietu sarakstu.
Līdz šim Komisija ir saņēmusi Spānijas un Grieķijas iesniegtos sarakstus. To salu un savrupu apdzīvoto vietu saraksts, uz kurām neattiecina minētās direktīvas prasības, atrodams šeit:
http://europa.eu.int/comm/environment/waste/landfill_index.htm
13.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 316/22 |
Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem
Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu
(2005/C 316/10)
Lēmuma pieņemšanas datums: 14.7.2004.
Dalībvalsts: Apvienotā Karaliste (Anglija)
Atbalsta Nr.: N 233/2004
Nosaukums: Piešķīrumu shēma meža zemēm (Anglija) (1988.) — atražošanas un atjaunošanas piešķīrums
Mērķis: Meža zemju īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem dot iespēju uzsākt meža zemju atražošanu, ieguldot līdzekļus meža zemes reproducēšanā (t.i., apmežošanā vai ieaudzēšanā)
Tiesiskais pamats: The Forestry Act 1979
Budžets: 1,5 miljoni GBP mārciņu gadā
Atbalsta intensitāte vai apjoms: Pasākumi tiks atbalstīti ne vairāk kā 80 % apmērā no attaisnotajām izmaksām
Termiņš: Viens gads, sākot no 2004. gada jūlija
Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas datums: 30.11.2004.
Dalībvalsts: Vācija
Atbalsta Nr.: N 243/2004
Nosaukums: Bioloģiski noārdāmo smērvielu izmantošanas veicināšana
Mērķis: Pastāvošā atbalsta programma N 651/2002 tiktu pagarināta par diviem gadiem. Atbalsta mērķis ir veicināt iekārtas, kurās sākotnēji iepildītas biogēnās smērvielas un hidrauliskie šķidrumi, un atbilstošu iekārtu un rūpnīcu pārveidošanu, lai mudinātu uzņēmumus izmantot šos videi draudzīgos materiālus. Ir paredzēta šo produktu tirgus daļas palielināšana, lai uzlabotu ekonomisko efektivitāti un vecinātu produktu attīstību
Juridiskais pamats: Richtlinien zur Förderung von Projekten zum Schwerpunkt Einsatz von biologisch schnell abbaubaren Schmierstoffen und Hydraulikflüssigkeiten auf Basis nachwachsender Rohstoffe
Budžets: Atbalsta shēmas gada budžets ir EUR 7 000 000 2005. gadā un EUR 5 000 000 2006. gadā
Atbalsta intensitāte vai apjoms: 60 % no attaisnotajiem izdevumiem
Termiņš: Līdz 31.12.2006.
Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas datums: 22.12.2004.
Dalībvalsts: Itālija (Abruci)
Atbalsta Nr.: N 261/2004
Nosaukums: Subsidētais lauksaimniecības kredīts
Juridiskais pamats: Legge regionale 14 settembre 1994, n. 62 e Legge regionale 9 marzo 2004, n. 11
Mērķis: Ar 2004. gada 9. marta reģionālo likumu Nr. 11 groza 1994. gada 14. septembra reģionālo likumu Nr. 62 par subsidētajiem lauksaimniecības kredītiem
Budžets: Reģionālās iestādes 2004. gadā piešķir kopējo finansējumu EUR 900 000,- apmērā
Atbalsta intensitāte vai lielums: Atbalsts ieguldījumiem saistībā ar lauksaimniecības dzīvnieku, materiālu un iekārtu pirmo iegādi: 50 % no ieguldījumiem mazāk labvēlīgajos apgabalos un 40 % no ieguldījumiem pārējos apgabalos.
1,10 % no piemērojamās procentu likmes
Ilgums: 5 gadi, līdz 2009. gada 31. decembrim
Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas datums: 18.6.2004.
Dalībvalsts: Apvienotā Karaliste
Atbalsta Nr.: N 295/2003
Nosaukums: Bioenerģijas infrastruktūras shēma
Mērķis: Abalstīt atjaunojamu resursu izmantošanu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas nolūkā
Tiesiskais pamats: The scheme has been initiated by the UK Government as a voluntary proposal and will be established under section 153(4) of the Environmental Protection Act 1990
Budžets: Kopējais budžets ir 3,5 miljoni Lielbritānijas sterliņu mārciņu (5,1 miljoni EUR)
Atbalsta intensitāte vai apjoms: Līdz 100 %
Termiņš: Pieci gadi, ar atbalsta piešķīrumu tikai pirmajos trīs gados
Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas datums: 6.7.2004.
Dalībvalsts: Apvienotā Karaliste
Atbalsta Nr.: N 498/03
Nosaukums: Rūpniecības foruma pielāgošanas shēma: labības sektors
Mērķis: Apstiprinot N 470/99 (rūpniecības foruma pielāgošanas shēma, turpmāk tekstā — IFAS), Apvienotās Karalistes varas iestādes izlēma piemērot attiecīgās Kopienas vadlīnijas attiecībā uz lauksaimniecības nozari un informēt Komisiju par atsevišķiem atbalsta pasākumiem, kas veikti lauksaimniecības nozarē. IFAS mērķis ir veicināt ilgstošas konkurētspējas uzlabošanu, pārņemot starpnozaru paraugpraksi. Šīs shēmas mērķis ir uzlabot konkurētspēju labības sektorā
Pārņemot paraugpraksi labības piegādes sistēmā un uzlabojot šajā sistēmā iesaistīto uzņēmumu prasmes, ir paredzēts uzlabot piegādes sistēmas saskaņotību un efektivitāti. To var panākt, izmantojot mērķprogrammu piegādes sistēmas trūkumu noteikšanai un novēršanai
Tiesiskais pamats: L Sections 7 and 8 of the Industrial Development Act 1982
Budžets: Vietējās labības audzētāju asociācijas (HGCA) administrēs šādu piešķirto maksājumu apjomu:
2003. gada aprīlis: 200 000 GBP (apmēram 297 000 EUR),
2004. gada maijs: 458 000 GBP (apmēram 680 000 EUR),
2005. gada jūnijs: 549 000 GBP (apmēram 815 000 EUR),
2006. gada jūlijs: 203 000 GBP (apmēram 301 000 EUR)
Atbalsta intensitāte vai apjoms: 50 %, pārējo veido privāts finansējums. HGCA kontrolēs visas projekta izmaksas. Viens saņēmējs saņems ne vairāk kā 100 000 EUR trīs gadu laikā
Termiņš: Trīs gadi no apstiprinājuma dienas
Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas datums: 11.6.2004.
Dalībvalsts: Austrija
Atbalsta Nr.: N 499/03
Nosaukums: “2003. gada atbalsta pasākumi, kas saistīti ar BSE.”
Mērķis: To pasākumu finansēšana, kas saistīti ar BSE, dzīvnieku izcelsmes atkritumu un mirušo lopu iznīcināšanu. Atbalsta līdzekļi tiks izmaksāti, lai segtu izmaksas, kas 2003. gadā radušās, veicot ar likumu noteiktos ātros BSE un TSE testus kaujamiem dzīvniekiem (liellopiem un mazajiem atgremotājiem), transporta un mirušo liellopu iznīcināšanas izmaksas TSE direktīvas ietvaros vai, alternatīvi, izmaksāt apdrošināšanas maksu, kas paredzēta šādos gadījumos, un sīki raksturot materiālo iznīcināšanas risku saskaņā ar TSE direktīvām, kā arī noteikt to, ka kaulu milti un gaļa netiks izmantota tālāk komerciālām vajadzībām
Tiesiskais pamats: Sonderrichtlinie des Bundesministers für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft (BMLFUW) und der Bundesministerin für Gesundheit und Frauen (BMGF) zur Finanzierung von Maßnahmen im Zusammenhang mit der TSE- und BSE-Vorsorge, Falltieren und Schlachtabfällen
Budžets: Valsts finansējums 6,8 miljoni EUR BSE/TSE testiem un 10,9 miljoni EUR citiem pasākumiem
Atbalsta intensitāte vai apjoms: Atkarīgs no papildpasākumiem
Izpildes laiks: Vienreizējs pasākums
Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas datums: 14.5.2004.
Dalībvalsts: Itālija (Trento autonomā province)
Atbalsta Nr.: N 531/03
Nosaukums: Atbalsts, lai atlīdzinātu lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies nelabvēlīgu klimatisko apstākļu dēļ (2003. gada 17. oktobra deliberazione Nr. 2724)
Mērķis: Atlīdzināt lauksaimniekiem, kuriem siena raža tika sabojāta nelabvēlīgu klimatisko apstākļu dēļ
Juridiskais pamats: Deliberazione della Giunta Regionale n. 2724 del 17 ottobre 2003: «Aiuti destinati ad indennizzare gli agricoltori delle perdite causate da avverse condizioni atmosferiche; criteri e modalità per l'attuazione degli interventi per la siccità dell'annata 2003»
Budžets: 10 000 000 EUR
Atbalsta intensitāte vai lielums: Maksimāli 80 % no kaitējuma
Ilgums: Ierobežots atbilstoši pieprasījumu izskatīšanas ilgumam
Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas datums: 10.5.2004.
Dalībvalsts: Itālija
Atbalsta Nr.: N 536/2003
Nosaukums: Reģionālā intervence Confidi attīstībai lauksaimniecības nozarē
Mērķis: Nodrošināt subsīdiju garantijas lauksaimniekiem un kooperatīviem, kā arī nodrošināt konsultāciju pakalpojumus visiem šajā reģionā strādājošajiem lauksaimniekiem ar Confidi starpniecību
Juridiskais pamats: Legge Regionale n. 13 del 25.7.2003«Interventi per lo sviluppo dei Confidi nel settore agricolo»
Budžets: 1 032 913,80 EUR garantijām un 516 456,90 EUR tehniskajai palīdzībai pirmajā gadā
Atbalsta intensitāte vai lielums: Ekvivalenta dotācija skaidrā naudā subsīdiju garantijām tiek aprēķināta kā starpība starp tirgus aizdevumu likmēm un likmēm, ko banka ir piešķīrusi saistībā ar garantiju, atskaitot summas, ko samaksājis saņēmējs (ar garantiju piešķiršanu saistītās prēmijas un izmaksas). Attiecībā uz tehnisko palīdzību atbalsts ir ierobežots līdz 100 000 EUR katram saņēmējam triju gadu laikposmā. Atbalsta intensitāte ir, maksimums, 70 % no attaisnotajiem izdevumiem
Ilgums: 5 gadi
Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas datums: 19.4.2004.
Dalībvalsts: Itālija (Kalabrija)
Atbalsta Nr.: Nr. 559/03
Nosaukums: Kompensācijas kritēriji un nosacījumi augļkopības nozarē sakarā ar uznākušo salu dažās Kalabrijas administratīvajos rajonos laikā no 2003. gada 7. līdz 9. aprīlim
Mērķis: Piešķirt kompensāciju lauksaimniekiem, kuru kauleņu un citrusaugļu produkcijai nodarījuši bojājumus nelabvēlīgie laika apstākļi
Tiesiskais pamats: Deliberazione della Giunta regionale del 28 ottobre 2003, n. 824: «Determinazione dei criteri e delle modalità di erogazione d'indennizzi in favore del settore frutticolo a seguito delle gelate verificatesi in alcuni comuni della Calabria dal 7 al 9 aprile 2003»
Budžets: 1 600 000 EUR
Atbalsta apjoms: Atkarīgs no zaudējumiem (nosaka pēc formulas)
Ilgums: Viens gads
Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas datums: 12.8.2004.
Dalībvalsts: Francija
Atbalsta Nr.: N 731/2002- labojums
Nosaukums: Atbalsts aitas gaļas produkcijai ar oficiālu kvalitātes zīmi
Mērķis: Kontroles izmaksu daļēja segšana augstvērtīgas aitas gaļas ražotājiem
Budžets: EUR 1 630 000
Atbalsta intensitāte vai lielums: Atbalsta likme ir 100 % no piešķirtajām izmaksām pirmajā gadā, 83 % — otrajā gadā, 67 % — trešajā gadā, 50 % — ceturtajā gadā un 17 % — sestajā gadā
Ilgums: 6 gadi
Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/
Eiropas Centrālā banka
13.12.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 316/25 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS
(2005. gada 1. decembris)
par priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 974/98 par euro ieviešanu
(CON/2005/51)
(2005/C 316/11)
Eiropas Centrālā banka (ECB) 2005. gada 10. novembrī ir saņēmusi Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 974/98 par euro ieviešanu (COM(2005) 357 galīgā redakcija) (1) (turpmāk tekstā — “ierosinātā regula”). ECB kompetence sniegt atzinumu ir pamatota Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 123. panta 4. punkta trešajā teikumā, uz kura balstās ierosinātā regula. ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.
1. Vispārīgas piezīmes
1.1. |
Ierosinātās regulas mērķis ir noteikt piemērotu tiesisko regulējumu turpmākajai euro ieviešanai dalībvalstīs, kuras vēl nav pieņēmušas euro (turpmāk tekstā — “neiesaistītajās dalībvalstīs”). Šo dalībvalstu interesēs ir nodrošināt to, ka jau pirms to pārejas uz euro tiek pieņemts tiesiskais regulējums Kopienas līmenī, lai veicinātu dalībvalstu savlaicīgu juridisko un praktisko sagatavošanos euro ieviešanai. Lai euro zonas paplašināšanai būtu pozitīva ietekme, gan ES kopumā, gan tās dalībvalstis, kas jau pieņēmušas euro (turpmāk tekstā — “iesaistītās dalībvalstis”), arī ir ieinteresētas, ka turpmāka euro zonas paplašināšanās tiek īstenota tik pat vienmērīgi un veiksmīgi, kā tas notika, pieņemot euro sākotnējās 11 iesaistītajās dalībvalstīs un Grieķijā. ECB uzskata, ka veiksmīgai euro ieviešanai pašreizējās iesaistītajās dalībvalstīs bija nozīmīga loma euro uzticamības veidošanās procesā gan ES, gan plašākā starptautiskā līmenī. |
2. Īpašas piezīmes
2.1. Pārejas uz euro trīs scenāriju izveide
2.1.1. |
Jāatgādina, ka Padomes 1998. gada 3. maija Regula (EK) Nr. 974/98 par euro ieviešanu (2), kas noteica euro ieviešanu sākotnējās 11 iesaistītajās dalībvalstīs un Grieķijā, balstījās uz pieeju, kuru apstiprināja Eiropadome tās 1995. gada sanāksmē Madridē (turpmāk tekstā — “Madrides scenārijs”). Madrides scenārijs noteica pārejas periodu laikā starp euro ieviešanu bezskaidras naudas norēķinos un euro banknošu un monētu ieviešanu, un tas ir Regulas (EK) Nr. 974/98 pašreizējo euro ieviešanas noteikumu pamatā. Ieviešot euro nākotnē, jāņem vērā, ka kopš pirmās pārejas uz euro, kas sākās 1999. gada 1. janvārī, ir būtiski mainījušies daži nozīmīgi ieviešanas praktiskie aspekti. Jo īpaši tādēļ, ka euro banknotes šobrīd ir plaši pieejamas gan euro zonā, gan visā ES, radot nepieciešamību papildus Madrides scenārijam izstrādāt citus pārejas uz euro scenārijus. |
2.1.2. |
Saskaņā ar ierosināto regulu Padome ļaus dalībvalstīm izvēlēties vienu no trim pārejas uz euro scenārijiem: a) Madrides tipa pārejas periodu, t.i., laika posmu, kurā euro juridiski pastāvēs tikai kā bezskaidras naudas norēķinu valūta, bet euro banknotes un monētas, pat, ja tās būs privāti pieejamas un izmantojamas, netiks oficiāli atzītas par tādām, kam ir likumīga iekšzemes maksāšanas līdzekļa statuss; b) “lielā sprādziena” scenāriju, t.i., viena posma pāreju uz euro, saskaņā ar kuru euro kā bezskaidras naudas norēķinu valūtas ieviešanas datums un pārejas uz euro skaidru naudu datums sakritīs; vai c) “lielā sprādziena” scenārijs ar pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periodu, kas ir ne vairāk kā vienu gadu garš un kura laikā dokumentos, kam ir juridiskas sekas, (piem., faktūrrēķinos, uzņēmumu grāmatvedības dokumentos un algas aprēķinos) varēs turpināt atsaukties uz nacionālās valūtas vienībām. |
2.1.3. |
Ierosinātās regulas pamatmērķis, kas precizēts tās paskaidrojuma rakstā, ir noteikt šos trīs alternatīvos scenārijus dalībvalstīm, kuras nākamās pieņems euro (3). Lai ES pilsoņiem nodrošinātu noteikumu labāku caurredzamību, kā arī lai nodrošinātu atbilstību ES labākas pārvaldības programmas mērķiem, ECB ierosina regulas priekšlikumā iekļaut nepārprotamus noteikumus, kas tieši un visaptveroši atspoguļotu trīs atšķirīgos pārejas uz euro scenārijus, ko piemēros attiecīgajās dalībvalstīs. |
2.1.4. |
Jo īpaši vairākas dalībvalstis, kas ES pievienojās 2004. gada 1. maijā (4), ir publiski paudušas, ka tās dod priekšroku euro ieviešanai saskaņā ar “lielā sprādziena” scenāriju. Atbilstoši pašreizējam ierosinātās regulas tekstam pārejas uz euro “lielā sprādziena” koncepciju var realizēt izmantojot pārejas perioda definīciju, kas dod iespēju euro pieņemšanas datumu un pārejas uz euro skaidru naudu datumu ierosinātās regulas pielikumā noteikt vienā dienā (5). Lai gan teorētiski ir iespējams “lielā sprādziena” scenāriju uzskatīt par pārejas periodu, kas ilgst tikai sekundes daļu, būtu ieteicams “lielā sprādziena” scenāriju ES pilsoņiem caurredzamāk definēt kā “viena posma euro ieviešanu, saskaņā ar kuru euro pieņemšanas datums un pārejas uz euro skaidru naudu datums sakrīt”. |
2.2. Pārejas perioda scenārijs
2.2.1. |
Saskaņā ar spēkā esošajiem Regulas (EK) Nr. 974/98 noteikumiem “pārejas periods” definēts kā trīs gadu periods, kas sākas 1999. gada 1. janvārī un beidzas 2001. gada 31. decembrī, izņemot Grieķiju, kurā pārejas periods ir viena gada periods, kas sākas 2001. gada 1. janvārī un beidzas 2001. gada 31. decembrī (6). Citiem vārdiem, spēkā esošā Regula (EK) Nr. 974/98 nosaka fiksētu laika periodu, kurā piemēro pārejas laika noteikumus. Savukārt ierosinātās regulas “pārejas perioda” definīcija nenosaka kādu īpašu laika periodu vai tā maksimālo ilgumu. Pārejas perioda ilgums katrai atsevišķai dalībvalstij tiks noteikts ierosinātajā Regulas (EK) Nr. 974/98 pielikumā, kas nozīmē to, ka par pārejas perioda ilgumu būs jāvienojas, atceļot katras attiecīgās dalībvalsts izņēmuma stāvokli (7). |
2.2.2. |
ECB iesaka ierosinātās regulas tekstā nepārprotami noteikt pārejas perioda maksimālo ilgumu, un šim maksimālajam ilgumam nevajadzētu būt lielākam par trīs gadiem. Turklāt papildus šim vispārējam ierobežojumam ECB iesaka ierosinātās regulas apsvērumos precizēt, ka pārejas periodam jābūt pēc iespējas īsākam, lai rosinātu tādu pārejas periodu noteikšanu, kas ir īsāki nekā maksimāli atļautie trīs gadi. Padomes izvērtējumam turpmākajā tekstā izklāstīti argumenti, uz kuriem balstās ECB pozīcija šajā jautājumā. |
2.2.3. |
Pirmkārt, pārejas uz euro praktiskie aspekti šobrīd atšķiras no sākotnējās pārejas uz euro, kas sākās 1999. 1. janvārī, kad vēl nebija euro banknošu un monētu. Ņemot vērā to, ka šobrīd euro banknotes ir plaši pieejamas ne tikai euro zonā, bet arī visā ES, nebūtu vēlams, ka attiecīgo dalībvalstu pilsoņiem ilgāk kā trīs gadus pēc euro ieviešanas to dalībvalstīs jāgaida, kamēr euro banknotes un monētas kļūst par likumīgu maksāšanas līdzekli. |
2.2.4. |
Otrkārt, pārejas periodam nevajadzētu būt pārāk garam, jo euro tiks juridiski noteikts par attiecīgās dalībvalsts oficiālo valūtu jau pašā pārejas perioda sākumā (8). Ņemot to vērā, ECB noteiks attiecīgās dalībvalsts monetāro politiku (9), un visas monetārās politikas operācijas attiecīgās dalībvalsts centrālā banka (VCB) veiks euro (10). Jauni tirgojami valsts parāda vērtspapīri attiecīgajā dalībvalstī tiks emitēti euro (11). Sagaidāms, ka pieaugs euro lietošana iekšzemes maksājumos un jo īpaši pārrobežu maksājumos saistībā ar attiecīgo dalībvalsti (12). Tāpat attiecīgajai dalībvalstij būs iespējams veikt pasākumus, lai nodrošinātu norēķinu vienības maiņu organizēto tirgu un maksājumu sistēmu darbības procedūrās no nacionālās valūtas uz euro (13). Sākotnējo 11 iesaistīto dalībvalstu pieredze norāda, ka gaidāma starpbanku sektora un finanšu tirgu pāreja uz euro jau pašā pārejas perioda sākumā. Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB neuzskata par lietderīgu, ka pārejas periods starp euro ieviešanu kā attiecīgās dalībvalsts valūtu un euro banknošu un monētu oficiālo ieviešanu ir ilgāks par trim gadiem. |
2.2.5. |
Treškārt, bija pamatota trīs gadu pārejas perioda noteikšana pirmās pārejas uz euro laikā, ņemot vērā iepriekš nepieredzētās loģistikas prasības saistībā ar 11 dalībvalstu valūtu un likumīgo maksāšanas līdzekļu apvienošanu vienotā Eiropas valūtā. Tomēr jāatzīmē, ka Grieķija, kas pieņēma euro divus gadus vēlāk kā sākotnējās 11 iesaistītās dalībvalstis, veiksmīgi piemēroja viena gada pārejas periodu. Tas norāda, ka, izmantojot Madrides tipa pārejas periodu turpmākām euro ieviešanām, pārejas periodam jābūt īsākam par trim gadiem. |
2.2.6. |
Ceturtkārt, euro pieņemšanas procesā ir svarīgi divi principi: vienlīdzīgas attieksmes princips un veicināšanas princips. Vienlīdzīgas attieksmes princips nosaka, ka dalībvalstīm, kas pievienojas vēlāk, nedrīkst noteikt papildus ierobežojumus un tām nedrīkst ļaut pievienoties uz vieglākiem noteikumiem, bet veicināšanas princips nosaka, ka pastāv zināma elastīguma vajadzība pārejas uz euro īstenošanā. Lai gan vienlīdzīga attieksme nosaka, ka dalībvalstīm, kas pievienojas vēlāk, ir tiesības uz tādu pašu maksimālo kopējo laiku, kāds Madrides scenārijā noteikts sākotnējām iesaistītajām dalībvalstīm, saskaņā ar veicināšanas principu tām jāļauj pabeigt pāreju uz euro ātrāk, ja tas ir iespējams un nepieciešams. Tādēļ maksimālā trīs gadu pārejas perioda noteikšana būs saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu, ņemot vērā trīs gadu pārejas periodu, kas tika piemērots sākotnējām 11 iesaistītajām dalībvalstīm atbilstoši Regulai (EK) Nr. 974/98. Tajā pašā laikā, paredzot iespēju samazināt šo trīs gadu pārejas periodu, tiks ievērots veicināšanas princips. |
2.2.7. |
Piektkārt, pārejas perioda maksimālā ilguma noteikšana atbildīs paņēmieniem, kas izmantoti to periodu noteikšanai, kuri saistīti ar citiem pārejas uz euro scenārijiem, piemēram pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periodam un paralēlās apgrozības periodam. Ierosinātā regula nosaka, ka pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periods ir vienu gadu garš (14). Regula (EK) Nr. 974/98 nosaka, ka paralēlās apgrozības periods ir sešus mēnešus garš (15). |
2.2.8. |
Apkopojot iepriekš minēto, ECB uzskata, ka no pārejas uz euro procesa uzticamības nodrošināšanas viedokļa, tiesiskās paļāvības veicināšanas un efektivitātes paaugstināšanas viedokļa ir pietiekams pamats ierosinātās regulas tekstā noteikt pārejas perioda maksimālo garumu, kas nav lielāks par trim gadiem. Lai rosinātu īsāka pārejas perioda par maksimāli atļautajiem trim gadiem noteikšanu, ECB iesaka ierosinātās regulas apsvērumos norādīt, ka pārejas periodam jābūt pēc iespējas īsākam. Visbeidzot, jānorāda, ka šāds konkrēts noteikums, kas paredz pārejas perioda maksimālo garumu, ļaus izvairīties no turpmākām diskusijām, nākotnē atceļot attiecīgo dalībvalstu izņēmuma stāvokļus un atbilstoši izdarot jaunus grozījumus Regulā (EK) Nr. 974/98, tādējādi padarot pārejas uz euro procesu labāk prognozējamu. |
2.3. Pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības scenārijs
2.3.1. |
ECB kopumā izprot iemeslus, kādēļ ir apvienots “lielā sprādziena” scenārijs un pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periods līdz vienam gadam, kura laikā pastāvēs iespēja turpināt izmantot nacionālo valūtu specifiskos juridiskos instrumentos, par kādiem, piemēram, saskaņā ar paskaidrojuma rakstu noteikti faktūrrēķini un uzņēmumu grāmatvedības dokumenti (16). Lai gan var strīdēties par to, vai faktūrrēķini un uzņēmumu grāmatvedības dokumenti ir juridiski instrumenti ierosinātās regulas izpratnē, ECB saprot, ka pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības perioda koncepcija paredzēta arī tam, lai atļautu turpināt izmantot nacionālo valūtu jaunos juridiskos instrumentos, kā, piemēram, elektroniskā ceļā sagatavotos standarta līgumos (piem., automašīnu īres līgumos). |
2.3.2. |
Lai gan paskaidrojuma raksts norāda, ka pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periods nacionālo valūtu ļaus izmantot vienīgi specifiskos juridiskos instrumentos (17), ierosinātās regulas noteikumi nesatur ierobežojumus jaunu juridisko instrumentu veidiem, kuri var turpināt atsaukties uz nacionālo valūtu pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības perioda laikā (18). ECB norāda, ka šī pieeja sniedz dalībvalstīm ievērojamu elastīguma un subsidiaritātes pakāpi, piemērojot pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periodu dažāda veida juridiskajiem instrumentiem. |
2.3.3. |
ECB vēlas uzsvērt, ka saskaņā ar ierosināto regulu darbības, ko veic atbilstoši juridiskajiem instrumentiem, kuri pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periodā atsaucas uz nacionālo valūtu, jāizpilda vienīgi euro (19). Tas var likt darījuma pusēm atturēties no atsaukšanās uz nacionālo valūtu maksājumu instrumentos, jo šādi maksājuma instrumenti būtu jāizpilda euro, nevis attiecīgajā nacionālajā valūtā. Tomēr, ja tādi maksājumu instrumenti, kā čeki un maksājuma uzdevumi, būs denominēti nacionālajā valūtā, tas radīs neērtības maksājumu operatoriem, jo viņiem būs jāpārliecinās, ka pirms darījuma veikšanas ir notikusi konvertācija no nacionālās valūtas uz euro. Turklāt, tā kā maksājumu instrumenti var nokļūt ārpus dalībvalstu, kuras piemēro pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periodu, teritorijas, no operacionālā viedokļa ir būtiski izslēgt iespēju, ka nacionālajā valūtā denominēti maksājumu instrumenti tiek izmantoti pāri robežām. To var panākt, ierobežojot noteikumu par pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periodu piemērošanu tikai attiecībā uz juridiskajiem instrumentiem, kuri jāizpilda attiecīgajā dalībvalstī (t.i., dalībvalstī ar pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periodu). Šāda pieeja veicinātu elastīgumu saistībā ar noteikumu par pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periodu piemērošanu un atļautu to tikai iekšzemes līmenī. |
2.3.4. |
ECB norāda, ka pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības perioda (līdz vienam gadam pēc pārejas uz euro skaidru naudu) sākums sakrīt ar paralēlās apgrozības periodu (līdz sešiem mēnešiem), kura laikā gan euro, gan nacionālās valūtas banknotes un monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis attiecīgās dalībvalsts teritorijā (20). ECB norāda, ka pastāv neatbilstība starp noteikumu, saskaņā ar kuru darbības, ko veic atbilstoši jaunajiem juridiskajiem instrumentiem, kuri atsaucas uz veco nacionālo valūtu pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periodā, jāpilda vienīgi euro, un to, ka nacionālās valūtas un euro banknotes un monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis dalībvalsts teritoriālajās robežās paralēlās apgrozības laikā. Šo neatbilstību var novērst ar grozījumu ierosinātās regulas tekstā, saskaņā ar kuru iepriekš minētais noteikums darbotos, neierobežojot Regulas (EK) Nr. 974/98 15. panta noteikumus (t.i., noteikumus par paralēlās apgrozības periodu). |
2.4. Euro nosaukums
2.4.1. |
ECB saprot, ka viena dalībvalsts ir izdarījusi lingvistisku atrunu saistībā ar vienotās valūtas nosaukuma apzīmējumu ar “euro” ierosinātās regulas šīs dalībvalsts valodas tekstā. Šajā sakarā ECB vēlētos uzsvērt, ka nosaukumu “euro” pienācīgi un konsekventi jālieto visos ierosinātas regulas valodu tekstos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 974/98 prasību, kas nosaka, ka vienotās valūtas nosaukums ir vienāds visās oficiālajās Eiropas Savienības valodās, ņemot vērā atšķirīgu alfabētu pastāvēšanu (21). Kā norādīts nesenajā ECB atzinumā par Lietuvas likumprojektu par euro pieņemšanu (22), Regulas (EK) Nr. 974/98 attiecīgie noteikumi “nepārprotami norāda, ka vienotās valūtas nosaukums ir “euro” un ka šim nosaukumam ir jābūt identiskam tiesību aktos, kas publicēti visās Kopienas valodās, […] Tikai Kopiena, kam ir ekskluzīva kompetence monetārajos jautājumos, var noteikt vienotās valūtas nosaukumu. Kā vienotai valūtai, euro nosaukumam vienskaitļa nominatīvā jābūt identiskam visās Kopienas valodās, lai nodrošinātu to, ka tās vienotība ir acīmredzama.” |
2.4.2. |
Saskaņā ar iepriekš minēto euro banknotes, ko ECB atļāvusi emitēt ECB un iesaistīto dalībvalstu centrālajām bankām kopš 2002. gada 1. janvāra, norāda vienotās valūtas vārdu tikai kā “EURO” un “ΕΥΡΩ”, t.i., valūtas nosaukumu romiešu un grieķu alfabētos (23). Juridiskās noteiktības dēļ ECB iesaka ierosinātās regulas teksta normatīvajā daļā iekļaut noteikumu, kas apstiprina, ka “euro nosaukuma rakstība vienskaitļa nominatīvā ir vienāda visās oficiālajās Eiropas Savienības valodās, ņemot vērā atšķirīgu alfabētu pastāvēšanu”. |
2.5. Īpaši redakcionāli ieteikumi
ECB ir vairāki īpaši redakcionāli priekšlikumi.
2.5.1. |
Pirmkārt, Regula (EK) Nr. 974/98 ļauj katrai dalībvalstij, kas izvēlas Madrides tipa pārejas periodu, veikt pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai ļautu darbības procedūrās veikt norēķinu vienības maiņu no nacionālās valūtas vienības uz euro vienību tirgiem, kuri veic regulāru maiņu, tīrvērti vai norēķinus attiecībā uz instrumentiem, kas uzskaitīti Padomes 1993. gada 10. maija Direktīvas 93/22/EEK par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā (24) (turpmāk tekstā — “ISD”) pielikuma B nodaļā, kā arī attiecībā uz precēm (25). Ņemot vērā, ka ISD tika atcelta ar Tirgu un finanšu instrumentu direktīvu (26) (turpmāk tekstā — “MiFID”), atsauce uz instrumentiem, kas uzskaitīti ISD pielikuma B nodaļā, jāaizstāj ar atsauci uz instrumentiem, kas uzskaitīti MiFID I pielikuma C nodaļā, kurā ir sīkāk un labāk izstrādāts finanšu instrumentu saraksts kā ISD, ietverot, piemēram, preču, kredīta un laika apstākļu atvasinātos finanšu instrumentus. |
2.5.2. |
Otrkārt, ir ieteicams vienkāršot Regulas (EK) Nr. 974/98 ierosinātā 10. panta pirmo daļu, lai noteiktu, ka “no attiecīgās skaidras naudas nomaiņas dienas ECB un iesaistīto dalībvalstu centrālās bankas iesaistītajās dalībvalstīs laiž apgrozībā euro denominācijas banknotes.” |
2.5.3. |
Treškārt, saistībā ar atsauci uz “tāda nolīguma noteikumiem, kas noslēgts saskaņā ar Līguma 111. pantu par monetārajiem jautājumiem” Regulas (EK) Nr. 974/98 ierosinātajā 11. pantā (kas attiecas uz tādu euro monētu likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, kuras emitējušas trešās valsti, piemēram, Monako, Sanmarīno un Vatikāna Pilsētvalsts), ECB iesaka, ņemot vērā ierosinātās regulas dažu valodu (piemēram, vācu) tekstu, atsauci uz Līguma 111. pantu sašaurināt līdz tā 3. punktam, jo tas ir vienīgais 111. panta punkts, kurš atsaucas uz nolīgumiem par monetārajiem jautājumiem (t.i. 111. panta 3. punkts). |
2.5.4. |
Ceturtkārt, saistībā ar ierosināto pienākumu “bankām” līdz noteiktai robežai bez maksas mainīt to klientu nacionālās valūtas banknotes un monētas pret euro banknotēm un monētām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 974/98 ierosinātā 15. panta 3. punktu, ECB norāda, ka no tiesību akta izstrādes viedokļa banku apzīmēšanai Līgumā un Kopienas sekundārajos tiesību aktos parasti izmanto terminu “kredītiestādes”. Tādēļ, ja atsauci uz “bankām” aizstāj ar atsauci uz “kredītiestādēm”, kas definētas Konsolidētajā banku direktīvā, jāņem vērā tas, ka dažas minētās direktīvas piemērošanas jomā iekļautās “kredītiestādes” neveic skaidras naudas operācijas (piem., elektroniskās naudas iestādes) (27), kamēr citas, kas atbrīvotas no minētās direktīvas piemērošanas (piem., pasta žironorēķinu iestādes), pagātnē ir izrādījušās nozīmīgas pārejai uz euro. Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu piemēroti paredzēt dalībvalstīm zināmu rīcības brīvību saistībā ar to, uz kādām iestādēm attieksies pienākums bez maksas mainīt banknotes un monētas. |
2.6. Redakcionāli priekšlikumi
2.6.1. |
Ja iepriekš minēto ieteikumu dēļ tiks izdarīti grozījumi ierosinātajā regulā, attiecīgie redakcionālie priekšlikumi ir ietverti šī atzinuma pielikumā. |
Frankfurtē pie Mainas, 2005. gada 1. decembrī.
ECB priekšsēdētājs
Jean-Claude TRICHET
(1) 2005. gada 2. augusta redakcijā.
(2) OV L 139, 11.5.1998, 1. lpp., Regula, kurā grozījumi veikti ar Regulu (EK) Nr. 2596/2000 (OV L 300, 29.11.2002, 2. lpp.).
(3) Skatīt ierosinātās regulas paskaidrojuma raksta 3. lpp.
(4) Kipra, Igaunija, Latvija, Lietuva, Malta, Slovākija un Slovēnija.
(5) Ierosinātais 1. panta h) apakšpunkts un ierosinātais pielikums Regulā (EK) Nr. 974/98.
(6) Regulas (EK) Nr. 974/98 1. un 2. pants.
(7) Ierosinātais 1. panta h) apakšpunkts Regulā (EK) Nr. 974/98.
(8) Ierosinātais 2. pants Regulā (EK) Nr. 974/98.
(9) Līguma 105. panta 2. punkts un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 12.1. panta pirmā daļa.
(10) Regulas (EK) Nr. 974/98 9. apsvērums.
(11) Regulas (EK) Nr. 974/98 14. apsvērums.
(12) Regulas (EK) Nr. 974/98 8. panta 3. punkts un 13. apsvērums.
(13) Regulas (EK) Nr. 974/98 8. panta 4. punkts.
(14) Ierosinātais 9a. pants Regulā (EK) Nr. 974/98.
(15) Regulas (EK) Nr. 974/98 15. pants. Jānorāda, ka visas 12 pašreizējās iesaistītās dalībvalstis paralēlās apgrozības periodu samazināja līdz ne vairāk kā diviem mēnešiem.
(16) Skatīt ierosinātās regulas paskaidrojuma raksta 3. lpp.
(17) Skatīt ierosinātās regulas paskaidrojuma raksta 3. lpp.
(18) Ierosinātais 1. panta i) apakšpunkts un ierosinātais 9a. pants Regulā (EK) Nr. 974/98.
(19) Ierosinātā 9a. panta trešais teikums Regulā (EK) Nr. 974/98.
(20) Regulas (EK) Nr. 974/98 15. pants.
(21) Regulas (EK) Nr. 974/98 2. pants un 2. apsvērums. Skatīt arī 10. punktu ECB 2005. gada 14. jūnija Atzinumā CON/2005/21 pēc Lietuvos bankas lūguma par likumprojektu par euro pieņemšanu; pieejams ECB interneta lapā www.ecb.int.
(22) Atzinuma CON/2005/21 10. punkts.
(23) 1. panta 2. punkts 2003. gada 20. marta Lēmumā ECB/2003/4 par euro banknošu nominālajām vērtībām, parametriem, atveidošanu, apmaiņu un izņemšanu no apgrozības (OV L 78, 25.3.2003, 16. lpp.).
(24) OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp., Direktīva, kurā jaunākie grozījumi veikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).
(25) Regulas (EK) Nr. 974/98 8. panta 4. punkta otrā ievilkuma a) apakšpunkts.
(26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem, ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).
(27) 1. panta 1. punkts un 2. panta 3. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības uzsākšanu un veikšanu (OV L 126, 26.5.2000, 1. lpp.). Direktīva, kurā jaunākie grozījumi veikti ar Direktīvu 2005/1/EK (OV L 79, 24.3.2005, 9. lpp.).
PIELIKUMS
Redakcionāli priekšlikumi
Komisijas ierosinātais teksts (1) |
ECB ierosinātie grozījumi (2) |
||||||||||||
1. grozījums Ierosinātās regulas apsvērumi |
|||||||||||||
[Pašlaik priekšlikuma nav] |
Euro nosaukuma rakstībai vienskaitļa nominatīvā jābūt vienādai visās oficiālajās ES valodās, lai nodrošinātu to, ka tā vienotība ir acīmredzama. |
||||||||||||
Pamatojums — Skatīt atzinuma 2.4.1. — 2.4.2. punktu |
|||||||||||||
2. grozījums Ierosinātās regulas 4. apsvērums |
|||||||||||||
Lai sagatavotu vienmērīgu pāreju uz euro, Regula (EK) Nr. 974/98 paredz obligātu pārejas periodu starp iesaistīto dalībvalstu valūtu aizstāšanu ar euro un euro banknošu un monētu ieviešanu. |
Lai sagatavotu vienmērīgu pāreju uz euro, Regula (EK) Nr. 974/98 paredz obligātu pārejas periodu starp iesaistīto dalībvalstu valūtu aizstāšanu ar euro un euro banknošu un monētu ieviešanu. Ņemot vērā, ka euro banknotes un monētas ir plaši publiski pieejamas, nākotnē šim pārejas periodam būtu jābūt pēc iespējas īsam. |
||||||||||||
Pamatojums — Skatīt atzinuma 2.2.1. — 2.2.8. punktu |
|||||||||||||
3. grozījums Ierosinātais 1. pants Regulā (EK) Nr. 974/98 |
|||||||||||||
[Pašlaik priekšlikuma nav] |
“lielā sprādziena” scenārijs ir viena posma euro ieviešana, saskaņā ar kuru euro pieņemšanas datums un pārejas uz euro skaidru naudu datums sakrīt. |
||||||||||||
Pamatojums — Skatīt atzinuma 2.1.4. punktu |
|||||||||||||
4. grozījums Ierosinātais 1. panta h) apakšpunkts Regulā (EK) Nr. 974/98 |
|||||||||||||
“pārejas periods” ir laikposms, kas sākas pulksten 00.00 euro pieņemšanas dienā un beidzas pulksten 00.00 skaidras naudas nomaiņas dienā; |
“pārejas periods” ir ne vairāk kā trīs gadus ilgs laikposms, kas sākas pulksten 00.00 euro pieņemšanas dienā un beidzas pulksten 00.00 skaidras naudas nomaiņas dienā. |
||||||||||||
Pamatojums — Skatīt atzinuma 2.2.1. — 2.2.8. punktu |
|||||||||||||
5. grozījums Ierosinātais 1a. pants Regulā (EK) Nr. 974/98 |
|||||||||||||
Euro pieņemšanas diena, skaidras naudas nomaiņas diena un pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periods, ja tāds ir vajadzīgs, katrai dalībvalstij ir norādīts pielikumā. |
Katra dalībvalsts pieņem euro saskaņā ar scenāriju, kas balstās uz pārejas periodu, vai saskaņā ar “ lielā sprādziena ” scenāriju, vai “ lielā sprādziena ” scenāriju kopā ar pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periodu. Euro pieņemšanas diena, skaidras naudas nomaiņas diena un pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības perioda beigu diena, ja tāda ir vajadzīga, katrai dalībvalstij ir norādīta šīs regulas pielikumā. |
||||||||||||
Pamatojums — Skatīt atzinuma 2.1.3. punktu |
|||||||||||||
6. grozījums Ierosinātais 2. pants Regulā (EK) Nr. 974/98 |
|||||||||||||
No attiecīgās euro pieņemšanas dienas iesaistīto dalībvalstu valūta ir euro. Valūtas vienība ir viens euro. Viens euro ir simts centi. |
No attiecīgās euro pieņemšanas dienas iesaistīto dalībvalstu valūta ir euro. Valūtas vienība ir viens euro. Viens euro ir simts centi. Euro nosaukuma rakstība vienskaitļa nominatīvā ir vienāda visās oficiālajās Eiropas Savienības valodās, ņemot vērā atšķirīgu alfabētu pastāvēšanu. |
||||||||||||
Pamatojums — Skatīt atzinuma 2.4.1. — 2.4.2. punktu |
|||||||||||||
7. grozījums Regulas (EK) Nr. 974/98 8. pants (šobrīd ierosinātās regulas grozījumi uz to neattiecas) |
|||||||||||||
|
|
||||||||||||
Pamatojums — Skatīt atzinuma 2.5.1. punktu |
|||||||||||||
8. grozījums Ierosinātā 9a. panta pirmās daļas trešais teikums Regulā (EK) Nr. 974/98 |
|||||||||||||
Darbības, kas veiktas saskaņā ar šiem tiesiskajiem instrumentiem, veic tikai euro vienībā |
Neierobežojot 15. pantu, darbības, kas veiktas saskaņā ar šiem juridiskajiem instrumentiem, izpilda tikai euro vienībā. |
||||||||||||
Pamatojums — Skatīt atzinuma 2.3.4. punktu |
|||||||||||||
9. grozījums Ierosinātā 10. panta pirmā daļa Regulā (EK) Nr. 974/98 |
|||||||||||||
No 2002. gada 1. janvā ra ECB laiž apgrozībā euro denominācijas banknotes.Iesaistīto dalībvalstu centrālās bankas laiž apgrozībā euro denominācijas banknotes no attiecīgās skaidras naudas nomaiņas dienas. |
No attiecīgās skaidras naudas nomaiņas dienas ECB un iesaistīto dalībvalstu centrālās bankas iesaistītajās dalībvalstīs laiž apgrozībā euro denominācijas banknotes. |
||||||||||||
Pamatojums — Skatīt atzinuma 2.5.2. punktu |
|||||||||||||
10. grozījums Ierosinātā 11. panta otrais teikums Regulā (EK) Nr. 974/98 |
|||||||||||||
[…] Neskarot 15. pantu un neviena tāda nolīguma noteikumus, kas noslēgts saskaņā ar Līguma 111. pantu par monetārajiem jautājumiem, šīs monētas ir vienīgās monētas, kam ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss iesaistītajās dalībvalstīs. […] |
[…] Neierobežojot 15. pantu un neviena tāda nolīguma noteikumus, kas noslēgts saskaņā ar Līguma 111. panta 3. punktu par monetārajiem jautājumiem, šīs monētas ir vienīgās monētas, kam ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss iesaistītajās dalībvalstīs. […] |
||||||||||||
Pamatojums — Skatīt atzinuma 2.5.3. punktu |
(1) Teksts kursīvā norāda uz vietām, kuras ECB ierosina svītrot.
(2) Teksts treknrakstā norāda uz ECB ierosināto jauno tekstu.