Konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Romas konvencija)

 

KOPSAVILKUMS:

Konvencija 80/934/EEK par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā

KĀDS IR ŠĪS KONVENCIJAS MĒRĶIS?

Ar šo konvenciju nosaka vienveidīgas normas attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām ES.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, atvēra parakstīšanai Romā 1980. gada 19. jūnijā deviņām toreizējās Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) (tagad — ES) dalībvalstīm. Tā stājās spēkā 1991. gada 1. aprīlī. Konvenciju pienācīgā laikā parakstīja visas jaunās EEK dalībvalstis. Kad konvenciju parakstīja Austrija, Somija un Zviedrija, 1998. gadā tika sagatavota un Oficiālajā Vēstnesī publicēta konvencijas konsolidēta redakcija. Pēc tam, kad konvencijai pievienojās vēl desmit valstis, 2005. gadā Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta jaunāka konsolidētā redakcija.

Konvenciju attiecībā uz visām ES valstīm, izņemot Dāniju, aizstāja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Romas I regula). Romas konvencija joprojām ir spēkā attiecībā uz Dāniju. Dānija joprojām turpina piemērot līgumsaistības, kas bija noslēgtas pirms Romas I regulas piemērošanas.

Konvenciju piemēro līgumsaistībām jebkurā situācijā, kurā ir izvēle starp dažādu valstu tiesību aktiem (pat attiecībā uz tādas valsts tiesību aktu, kas nav parakstījusi šo konvenciju), taču to nepiemēro:

• jautājumiem par fizisko personu statusu vai tiesībspēju;
• līgumsaistībām, kas attiecas uz testamentiem, īpašumtiesībām, kas izriet no laulības attiecībām vai citām ģimenes attiecībām;
• saistībām, kas izriet no apgrozības vērtspapīriem (vekseļiem, čekiem, parādzīmēm u. c.);
• attiecībā uz vienošanos griezties šķīrējtiesā un attiecībā uz vienošanos par tiesas izvēli;
• jautājumiem, ko reglamentē tiesību akti par uzņēmējsabiedrībām un citām struktūrām, kas ir vai nav juridiskas personas;
• jautājumu par to, vai pārstāvis spēj saistīt principālu (vai iestāde var saistīt uzņēmējsabiedrību vai struktūru, kas ir vai nav juridiska persona) attiecībā pret trešo personu;
• trastu veidošanu un jautājumiem, kas saistīti ar to organizāciju;
• pierādījumiem un procesuālajiem jautājumiem;
• attiecībā uz apdrošināšanas līgumiem, kuri aptver riskus ES valstu teritorijās (izņemot pārapdrošināšanas līgumus).

Līguma parakstītāji var izvēlēties tiesību aktus, kas piemērojami visam līgumam vai tikai tā daļai, un izvēlēties tiesu, kurai būs jurisdikcija strīdos. Savstarpēji vienojoties, parakstītāji var jebkurā laikā mainīt līgumam piemērojamo tiesību aktu (izvēles brīvības princips).

Ja puses nav izdarījušas skaidru piemērojamā tiesību akta izvēli, līgumu reglamentē tās valsts tiesību akti, ar kuru tas ir visciešāk saistīts, piemēram, ņemot vērā līgumslēdzējas puses pastāvīgo dzīvesvietu vai galveno pārvaldi, vai līgumslēdzējas puses galveno komercdarbības vietu vai citu komercdarbības vietu.

Tomēr:

• ja līgums attiecas uz nekustamo īpašumu, pēc noklusējuma piemēro tās valsts tiesību aktu, kurā atrodas attiecīgas īpašums;
• ja līgums attiecas uz preču pārvadājumiem, piemērojamo tiesību aktu nosaka, ņemot vērā vietu, kurā atrodas preču iekraušanas vieta vai izkraušanas vieta, vai nosūtītāja galvenā komercdarbības vieta.

Lai aizsargātu patērētāju tiesības, līgumam, kura priekšmets ir preču vai pakalpojumu piegāde personai, piemēro īpašus nosacījumus, ņemot vērā vājākās puses aizsardzības principu. Ja vien puses nav izlēmušas citādi, šādus līgumus reglamentā patērētāja dzīvesvietas valsts tiesību akts. Nekādā gadījumā veiktā tiesību akta izvēle nedrīkst patērētājam radīt neizdevīgu stāvokli vai liegt aizsardzību, ko tam nodrošina labvēlīgāks viņa dzīvesvietas valsts tiesību akts. Šos noteikumus nepiemēro līgumiem par preču pārvadājumiem un līgumiem par preču vai pakalpojumu piegādi citā valstī, kas nav patērētāja dzīvesvietas valsts.

Darba līgumus reglamentē kāds no šiem tiesību aktiem:

• tās valsts tiesību akts, kurā darbinieks parasti veic savu darbu;
• tās valsts tiesību akts, kurā atrodas attiecīgā darba devēja komercdarbības vieta;
• tās valsts tiesību akts, ar kuru ir ciešāk saistīts darba līgums.

Ja puses izlemj līgumam piemērot citu tiesību aktu, šī izvēle nekādā veidā nedrīkst mazināt darba ņēmēja aizsardzību.

KOPŠ KURA LAIKA KONVENCIJA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 1991. gada 1. janvāra.

PAMATDOKUMENTI

Konvencija 80/934/EEK par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā (OV C 169, 8.7.2005., 10.–22. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6.–16. lpp.)

Regulas (EK) Nr. 593/2008 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Konsolidētā redakcija) — Pirmais protokols par to, ka Tiesa interpretē 1980. gada konvenciju (Konsolidētā redakcija) — Otrais protokols par pilnvaru piešķiršanu Tiesai interpretēt 1980. gada konvenciju (Konsolidētā redakcija) (OV C 334, 30.12.2005., 1.–27. lpp.)

Konvencija par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā, kā arī Pirmajam un Otrajam protokolam par tās interpretāciju, ko veic Tiesa (OV C 169, 8.7.2005., 28.–30. lpp.)

Konvencija 92/529/EEK par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā (OV C 169, 8.7.2005., 26.–27. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 10.09.2018