Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Drošība un veselība darba ņēmējiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs

Drošība un veselība darba ņēmējiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 92/91/EEK – minimālās prasības drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darba ņēmējiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs, kas pielieto urbšanu

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Tās mērķis ir norādīt minimālās prasības drošības un veselības aizsardzībai tiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs, kas pielieto urbšanu* – gan piekrastē, gan jūrā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Visām darba vietām, kuras izmanto minerālu izpētei vai ieguvei ar urbšanas metodi, ir jāatbilst minimālajām veselības un drošības prasībām, kas norādītas direktīvā un tās pielikumā, ņemot vērā darba vietas īpatnības, darbības veidu, apstākļus vai konkrētu risku.

Darba devēja vispārīgie pienākumi

Darba devēju pienākums ir:

  • piemērot drošības apsvērumus darba vietām jau no projektēšanas posma;
  • iecelt uzraugu;
  • uzticēt darbu, kas ietver īpašu risku atbilstīgi kvalificētam personālam;
  • nodrošināt, ka drošības instrukcijas ir saprotamas visiem iesaistītajiem darba ņēmējiem;
  • nodrošināt pirmās palīdzības piederumus un organizēt drošības uzdevumus regulāros intervālos.

Dokuments par veselību un drošību

Pirms minerālu izguves darbu sākšanas darba devējam ir jānodrošina, ka dokuments par drošību un veselību ir sagatavots un atjaunināts (saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā 6., 9. un 10. pantu). Šajā dokumentā ir īpaši jānorāda, ka:

  • ir noteikts un novērtēts risks, ar kādu darba ņēmēji saskaras darba vietā;
  • ir veikti atbilstošie pasākumi; un
  • darbavieta ir izveidota, tiek apkalpota un uzturēta saskaņā ar drošības prasībām.

Ja vienā darba vietā strādā darba ņēmēji no vairākiem uzņēmumiem, darba devējam, kas ir atbildīgs ar konkrēto darba vietu, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi ir jākoordinē veselības un drošības pasākumi, kas attiecināmi uz šiem darba ņēmējiem, un jāiekļauj tie dokumentā.

Šāds koordinēšanas process neietekmē atsevišķo darba devēju atbildību.

Ziņošana par nelaimes gadījumiem un bīstamām situācijām

Darba devējam nez kavēšanās ir jāziņo par letāliem un nopietniem nelaimes gadījumiem darbā un bīstamām situācijām kompetentajām varas iestādēm.

Profilaktiskie pasākumi un saziņa

Lai aizsargātu darba ņēmējus no apdraudējuma (tostarp ugunsgrēka, sprādzieniem un veselībai kaitīgas atmosfēras), darba devējiem ir:

  • jāveic profilaktiskie pasākumi, lai
    • izvairītos no aizdegšanās, liesmu izplatīšanās un sprādzieniem, konstatētu tos un apkarotu tos;
    • novērstu sprādzienbīstamas un/vai veselībai kaitīgas atmosfēras rašanās;
  • jāorganizē regulāras praktiskās drošības mācības;
  • jānodrošina un jāuztur atbilstoši evakuācijas un glābšanas līdzekļi, lai nodrošinātu, ka apdraudējuma gadījumā darba ņēmēji var laikus un droši atstāt darba vietas;
  • jānodrošina nepieciešamās brīdināšanas un citas saziņas sistēmas, lai varētu nekavējoties nodrošināt palīdzību, evakuāciju un glābšanu, ja nepieciešams;
  • saprotamā veidā jāinformē darba ņēmēji par visiem pasākumi saistībā ar viņu drošību un veselību.

Darba vietu izmaiņas

Mainot, paplašinot un/vai pārveidojot darba vietas pēc datuma, kurā šī direktīva stājas spēkā, darba devējiem ir jānodrošina, ka tiek ievērotas minimālās prasības, kas izklāstītas direktīvas pielikumā.

Darba ņēmēju veselības pārbaude

Pirms tādu darba uzdevumu piešķiršanas, kas saistīti ar direktīvā norādītajām darbībām, katram darba ņēmējam ir jāveic veselības pārbaude, kas regulāros intervālos jāatkārto.

Darbinieku konsultēšana un dalība

Darba devējiem ir jāsniedz konsultācijas darba ņēmējiem par direktīvā minētajiem jautājumiem, un darbiniekiem ir jāņem dalība.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 1992. gada 11. novembra, un tā bija jātransponē ES valstu tiesību aktos līdz 1994. gada 3. novembrim.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

Rūpniecības nozares, kas iegūst minerālus ar urbšanas metodi: Rūpniecības nozares, kas nodarbojas ar:
  • minerālu ieguvi tiešā nozīmē, veicot urbumus (caurumi, kas izurbti zemā, lai iegūtu naftu vai citus minerālus); un/vai
  • meklēšanu ar nolūku vēlāk nodarboties ar šādu ieguvi; un/vai
  • iegūto izejvielu sagatavošanu pārdošanai, izņemot iegūto izejvielu tālāku apstrādi.

PAMATDOKUMENTS

Padomes Direktīva 92/91/EEK (1992. gada 3. novembris) par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darba ņēmējiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs, kas pielieto urbšanu (vienpadsmitā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu) (OV L 348, 28.11.1992., 9.–24. lpp.)

Direktīvas 92/91/EEK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTAIS DOKUMENTS

Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1.–8. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 15.01.2019

Top