Regula (ES) 561/2006, kurā grozījumi izdarīti ar Regulām (ES) 2020/1054 un (ES) 2024/1258, ir paredzēti noteikumi par kravas automobiļu, tālsatiksmes un autobusu vadītāju braukšanas laiku, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem, lai uzlabotu darba apstākļus un satiksmes drošību.
Regulā (ES) Nr. 165/2014, ko groza ar Regulu (ES) 2020/1054, ir noteiktas prasības attiecībā uz tādu tahogrāfu konstrukciju, uzstādīšanu, lietošanu, testēšanu un kontroli, ko uzstāda transportlīdzekļos, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 561/2006.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Regula (EK) Nr. 561/2006:

attiecas uz kravu autopārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kuru kopējā masa pārsniedz 3,5 tonnas, un pasažieru autopārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kas ir pielāgoti vairāk nekā deviņu cilvēku (ieskaitot vadītāju) pārvadāšanai;
no 2026. gada 1. jūlija attieksies uz kravu autopārvadājumiem starptautiskajos pārvadājumos vai kabotāžas pārvadājumos ar transportlīdzekļiem (ieskaitot jebkuru piekabi vai puspiekabi), kuru kopējā masa pārsniedz 2,5 tonnas;
neatkarīgi no transportlīdzekļa reģistrēšanas valsts attiecas uz autopārvadājumiem Eiropas Savienībā (ES) un starp ES dalībvalstīm, Šveici un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm.

Minimālais vecums

Transportlīdzekļu vadītāju un to palīgu minimālais vecums ir 18 gadi, izņemot gadījumus, kad vadītāju palīgu minimālais vecums var būt 16 gadi (papildinformācija sniegta 5. pantā).

Noteikumi par transportlīdzekļu vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem

Detalizēti noteikumi par šiem laikposmiem ir izklāstīti 6., 7., 8., 8.a un 9. pantā.

Šie noteikumi ietver šādus aspektus:
- maksimālais ikdienas braukšanas laiks ir 9 stundas, ko ne biežāk kā divas reizes nedēļā var pagarināt līdz 10 stundām;
- maksimālais transportlīdzekļa iknedēļas vadīšanas laiks ir 56 stundas;
- kopējais uzkrātais transportlīdzekļa vadīšanas laikposms divu secīgu nedēļu laikā nepārsniedz 90 stundas;
- ka pēc 4,5 stundu ilgas braukšanas transportlīdzekļa vadītājam ir jāpaņem nepārtraukts pārtraukums, kas nav īsāks par 45 minūtēm, ja vien viņš nav izmantojis atpūtas pauzi;
- minimālais ikdienas atpūtas laiks ir 11 stundas, ko var samazināt līdz 9 stundām, bet ne biežāk kā trīs reizes starp diviem nedēļas atpūtas periodiem;
- vismaz 45 stundas ilgs regulārs iknedēļas atpūtas laikposms un vismaz 24 stundas ilgs saīsināts iknedēļas atpūtas laikposms.
Attiecībā uz tūristu autobusu vadītājiem ar grozījumiem Regulā (ES) 2024/1258 tiek ieviests zināms elastīgums attiecībā uz pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem profesionāliem autovadītājiem, kas veic neregulārus pasažieru pārvadājumus gan valsts, gan starptautiskā līmenī. Šis elastīgums nemaina spēkā esošos noteikumus par kopējiem minimālajiem pārtraukumiem, maksimālo transportlīdzekļa vadīšanas laiku dienā un nedēļā, maksimālo divu nedēļu transportlīdzekļa vadīšanas laiku un maksimālo darba laiku saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Šie autovadītāji var sadalīt savu obligāto pārtraukumu divos pārtraukumos, no kuriem katrs ilgst vismaz 15 minūtes, ievērojot kopējo obligāto minimālo 45 minūšu pārtraukuma ilgumu. Viņi var atlikt ikdienas atpūtas laiku par vienu stundu, ja vien kopējais braukšanas laiks attiecīgajā dienā nav pārsniedzis septiņas stundas un ja šo iespēju izmanto tikai vienu reizi brauciena laikā, kura ilgums ir vismaz sešas dienas, vai divas reizes brauciena laikā, kura ilgums ir vismaz astoņas dienas. Viņi var arī atlikt iknedēļas atpūtas periodu uz ne vairāk kā 12 secīgām dienām pēc iepriekšējā regulārā iknedēļas atpūtas perioda.
Transporta uzņēmumiem jāorganizē transportlīdzekļu vadītāju darbs tā, lai tie varētu atgriezties darba devēja darbības centrā, kur transportlīdzekļa vadītāji parasti atrodas dalībvalstī vai vadītāja dzīvesvietā, un jebkurās četrās secīgās nedēļās izmanto vismaz vienu regulāru iknedēļas atpūtas laikposmu (vai iknedēļas atpūtas laikposmu, kas pārsniedz 45 stundas, kas ir kompensācija par iepriekšējiem saīsinātiem iknedēļas atpūtas laikposmiem).
Transportlīdzekļa vadītājiem jābūt iespējai katru nedēļu 45 stundas atpūsties atbilstošā un katram dzimumam piemērotā izmitināšanas vietā, kurā ir pienācīgas guļasvietas un sanitārās telpas (t. i., ārpus transportlīdzekļa kabīnes), kuru izmaksas jāsedz transporta uzņēmumam kā darba devējam.
Transportlīdzekļa vadītāju regulāro ikdienas atpūtas laikposmu, saīsināto iknedēļas atpūtas laikposmu un regulāro iknedēļas atpūtas laikposmu vairāk nekā divas reizes nedrīkst pārtraukt ar citām darbībām, kas kopumā nepārsniedz vienu stundu, ja šie autovadītāji pavada transportlīdzekļus, kurus pārvadā ar prāmi vai vilcienu. Regulāro ikdienas un saīsināto iknedēļas atpūtas periodu pārtraukšana ir iespējama tikai tiem transportlīdzekļa vadītājiem, kuriem prāmī vai vilcienā ir pieejama guļamkabīne, guļamstāvs vai kupeja, un regulārās iknedēļas atpūtas gadījumā pārtraukšana ir iespējama tikai tad, ja plānotais brauciena ilgums ir astoņas stundas vai vairāk un transportlīdzekļa vadītājam ir pieejama guļamkabīne.
Eiropas Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu – Deleģēto regulu (ES) 2022/1012, ar ko nosaka transportlīdzekļu vadītājiem paredzētu drošu un aizsargātu stāvvietu pakalpojuma līmeni, kā arī šādu stāvvietu drošības un drošuma sertifikācijas procedūras.

Minimālie nosacījumi regulas īstenošanai

Direktīvā 2006/22/EK, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2020/1057, paredzēti minimālie nosacījumi Regulu (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr 165/2014 īstenošanai (skatīt sadaļu par tahogrāfiem zemāk).
Tās mērķis ir nodrošināt autopārvadājumu sociālo noteikumu pareizu piemērošanu un saskaņotu interpretāciju, nosakot minimālās prasības, lai dalībvalstis varētu vienoti un efektīvi pārbaudīt, vai tiek ievēroti attiecīgie noteikumi. Šīm pārbaudēm būtu jāpalīdz mazināt un novērst pārkāpumus.
Tajā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāievieš riska novērtēšanas sistēma transporta uzņēmumiem, pamatojoties uz to pārkāpumu relatīvo skaitu un smagumu, kurus attiecīgais uzņēmums ir izdarījis. Uzņēmumi ar augstu riska novērtējumu jāpārbauda rūpīgāk un biežāk.

Tahogrāfi

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 165/2014 (skatīt kopsavilkumu) tahogrāfi ir jāuzstāda visos transportlīdzekļos, kuru masa pārsniedz 3,5 tonnas un kurus izmanto kravu autopārvadājumiem, kā arī transportlīdzekļos, kuros pārvadā vairāk nekā deviņus cilvēkus (ieskaitot autovadītāju) – ar atsevišķiem izņēmumiem. No 2026. gada 1. jūlija tahogrāfi ir jāuzstāda transportlīdzekļos, kuru masa pārsniedz 2,5 tonnas un kuri veic starptautiskos autopārvadājumus vai kabotāžas pārvadājumus.
Tahogrāfu tehnoloģija vispirms pārgāja no analogās uz digitālo un pēc tam no digitālās uz modernāku digitālo, t.i., viedo tehnoloģiju.
Ar Regulu (ES) Nr. 165/2014 tika ieviesti noteikumi par viedajiem tahogrāfiem – jaunās paaudzes borta ierīcēm, lai nodrošinātu ES tiesību aktu izpildi attiecībā uz profesionālo transportlīdzekļu vadītāju braukšanas un atpūtas laiku. Viedie tahogrāfi 1. versijā ir obligāti visos jaunajos transportlīdzekļos, kas reģistrēti pēc 2019. gada 15. jūnija, bet 2. versijā – pēc 2023. gada 21. augusta. Viedie tahogrāfi, izmantojot satelītpozicionēšanas pakalpojumus, automātiski reģistrē transportlīdzekļa vadīšanas laikposmus, pārtraukumus un atpūtas laikposmus, kā arī pieejamības periodus un citas vadītāja veiktas darbības. Tiem vajadzētu uzlabot noteikumu ievērošanu un ļaut ātri konstatēt iespējamu krāpšanu vai nepareizu izmantošanu.
Saskaņā ar grozījumu Regulu (ES) 2024/1258 saistībā ar pārbaudēm uz ceļiem līdz brīdim, kad būs pieejams digitālais brauciena formulārs, transportlīdzekļa vadītājiem transportlīdzeklī ir jābūt aizpildītu brauciena formulāru papīra vai elektroniskām kopijām par iepriekšējām 28 dienām, bet no 2024. gada 31. decembra – par iepriekšējām 56 dienām. Komisijai jāapsver iespējas digitalizēt brauciena formulāru līdz 2026. gada 31. decembrim.
Grozījumu Regula (ES) 2024/1258 arī ļauj dalībvalstij atļaut kompetentajām iestādēm piemērot sodu uzņēmumam un/vai transportlīdzekļa vadītājam par Regulas (ES) Nr. 165/2014 (līdz šim tikai Regulas (EK) Nr. 561/2006) pārkāpumu, kas konstatēts tās teritorijā un par kuru sods vēl nav piemērots, pat ja šis pārkāpums ir izdarīts citas dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪS REGULAS IR PIEMĒROJAMAS?

Regula (EK) Nr. 561/2006 ir piemērojama kopš 2007. gada 11. aprīļa.
Regula (ES) Nr. 165/2014, izņemot 48. pantā norādītos izņēmumus, ir piemērojama kopš 2015. gada 2. marta.
Regula (ES) 2020/1054, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 561/2006 un Regulu (ES) Nr. 165/2014, ir piemērojama kopš 2020. gada 1. augusta, tomēr 1. panta 15. punkts un 2. panta 12. punkts jāpiemēro no 2024. gada 31. decembra.
Grozījumu Regula (ES) 2024/1258 ir piemērojama kopš 2024. gada 22. maija.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas laikposmi (Eiropas Komisija);
Tahogrāfs (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1.–14. lpp.).

Regulas (EK) Nr. 561/2006 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1.–33. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/1012 (2022. gada 7. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 561/2006 papildina attiecībā uz standartiem, ar kuriem nosaka drošu un aizsargātu stāvvietu pakalpojuma līmeni un drošību, un attiecībā uz to sertificēšanas procedūrām (OV L 170, 28.6.2022., 27.–37. lpp.).

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/799 (2016. gada 18. marts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014, ar kuru nosaka prasības attiecībā uz tahogrāfu un to komponentu konstrukciju, testēšanu, uzstādīšanu, darbību un remontu (OV L 139, 26.5.2016., 1.–506. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 561/2006 (pārstrādāta redakcija) (OV L 300, 14.11.2009., 88.–105. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/22/EK (2006. gada 15. marts) par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV L 102, 11.4.2006., 35.–44. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta Un Padomes Direktīva 2002/15/EK (2002. gada 11. marts) par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (OV L 80, 23.3.2002., 35.–39. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 01.08.2024

Top