ES Patvēruma politika. ES valsts, kura ir atbildīga par pieteikumu izskatīšanu

Regula (ES) Nr. 604/2013 (Dublinas III regula), ar kuru aizstāj Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003 (Dublinas II regula), paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu, kura ES valsts ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm.

KOPSAVILKUMS

Regula (ES) Nr. 604/2013 (Dublinas III regula), ar kuru aizstāj Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003 (Dublinas II regula), paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu, kura ES valsts ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu.

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Dublinas III regula nosaka ES valsti, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu. Tā nodrošina labāku aizsardzību pieteikumu iesniedzējiem līdz brīdim, kad tiek noteikts viņu statuss. Ar to izveido arī jaunu sistēmu agrīnai problēmu konstatēšanai valstu patvēruma vai uzņemšanas sistēmās un to cēloņu novēršanai pirms tās izvēršas par īstenām krīzēm.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Atbildīgās ES valsts noteikšanas principi un kritēriji

Tie ietver šādus aspektus, kas sarindoti pēc svarīguma:

• ģimenes apsvērumi;
• nesen piešķirta vīza vai uzturēšanās atļauja ES valstī;
• vai pieteikuma iesniedzējs ES teritorijā ieceļojis likumīgi vai nelikumīgi.

Plašākas garantijas pieteikumu iesniedzējiem

Regula paredz plašākas aizsardzības garantijas pieteikumu iesniedzējiem, piemēram:

• tiesības uz informāciju;
• personiskas sarunas;
• plašākas garantijas nepilngadīgajiem, nodrošinot, ka procedūru veikšanas laikā tiek ņemtas vērā bērnu intereses;
• pieteikumu iesniedzēju bērnu, ģimenes locekļu, apgādājamo un radinieku lielāka aizsardzība;
• iespēja pēc pieprasījuma saņemt bezmaksas juridisko palīdzību;
• tiesības pārsūdzēt lēmumu par pārsūtīšanu uz citu ES valsti, tostarp iespēja lūgt apturēt lēmuma izpildi.

Jaunajā 2014. gada priekšlikumā ir izklāstīti noteikumi atbildīgās valsts noteikšanai gadījumos, kad jāizskata pieteikumi, ko iesnieguši nepilngadīgie bez pavadības.

Aizturēšana

Saskaņā ar vispārpieņemtu principu pieteikumu iesniedzējus nedrīkst aizturēt vienīgi tādēļ, ka viņi ir lūguši patvērumu. Taču regula tomēr paredz pieteikumu iesniedzēju aizturēšanas iespēju, ja pastāv personu bēgšanas iespējamība (t. i., tās tiek pārsūtītas uz citu ES valsti).

Agrīnas brīdināšanas, sagatavotības un krīžu pārvarēšanas mehānisms

Dublinas III regula šo sistēmu padara efektīvāku, ieviešot agrīnas brīdināšanas, sagatavotības un krīžu pārvarēšanas mehānismu, kas ir izveidots, lai:

• novērstu valstu patvēruma sistēmu nepilnības;
• palīdzētu tām ES valstīm, pie kuru robežām ierodas liels skaits starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju.

KAD ŠĪ REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Jaunā regula, kuru piemēro no 2014. gada 1. janvāra, aizstāj Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003 (atcelta).

KONTEKSTS

ES strādā, lai izveidotu kopēju Eiropas patvēruma sistēmu (KEPS). Lai uzlabotu KEPS darbību, kopš 2011. gada ir pieņemti dažādi jauni tiesību akti.

Reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu, lai ieviestu pasākumus krīzes ietekmes mazināšanai, Eiropas Komisija pieņēma: Komisijas Paziņojums Covid-19: norādījumi par attiecīgo ES noteikumu īstenošanu patvēruma un atgriešanas procedūru jomā un par pārmitināšanu

SAISTĪTIE AKTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (Oficiālais Vēstnesis L 337, 20.12.2011., 9.-26. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (Oficiālais Vēstnesis L 180, 29.6.2013., 60.-95. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (Oficiālais Vēstnesis L 180, 29.6.2013., 96.-116. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 603/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1077/2011, ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (Oficiālais Vēstnesis L 180, 29.6.2013., 1.-30. lpp.).

Komisijas Regula (EK) Nr. 1560/2003 (2003. gada 2. septembris), ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (Oficiālais Vēstnesis L 222, 5.9.2003., 3.-23. lpp.).

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 118/2014 (2014. gada 30. janvāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1560/2003, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (Oficiālais Vēstnesis L 39, 8.2.2014., 1.-43. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 25.05.2020