Nolīgums par tirdzniecību, attīstību un sadarbību ar Dienvidāfriku

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Nolīgumam ir vairāki mērķi:

• stiprināt dialogu starp pusēm;
• atbalstīt Dienvidāfrikas centienus tās ekonomiskās un sociālās pārejas procesā;
• veicināt reģionālo sadarbību un valsts ekonomisko integrāciju Āfrikas dienvidu reģionā un pasaules ekonomikā;
• veicināt pušu savstarpējās preču, pakalpojumu un kapitāla tirdzniecības paplašināšanos un liberalizāciju.

Ievērojot demokrātijas principus, cilvēktiesības un tiesiskumu, ar šo nolīgumu izveido regulāru politisku dialogu divpusējā un daudzpusējā līmenī par abas puses interesējošiem jautājumiem (saistībā ar politisko dialogu starp Eiropas Savienību un Dienvidāfrikas valstīm un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) grupu).

Nolīgumam nav noteikta darbības ilgumam, taču to var pārskatīt piecus gadus pēc tā stāšanās spēkā, lai apsvērtu potenciālu grozījumu izdarīšanu.

Nolīgums attiecas uz vairākām jomām un ietver klauzulu par attīstību nākotnē, dodot iespēju paplašināt sadarbības jomu.

Tirdzniecība

Ar šo tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumu izveido atvieglotu tirdzniecības režīmu starp ES un Dienvidāfriku, pakāpeniski izveidojot brīvās tirdzniecības zonu (BTZ). ES ir Dienvidāfrikas galvenais tirdzniecības un ieguldījumu partneris. BTZ mērķis ir nodrošināt Dienvidāfrikai labāku piekļuvi ES tirgum un ES labāku piekļuvi Dienvidāfrikas tirgum. Tādēļ tai ir liela nozīme Dienvidāfrikas integrācijā pasaules ekonomikā. Nolīgums aptver aptuveni 90 % no pašreizējās divpusējās tirdzniecības apjoma abu pušu starpā.

Šis nolīgums paredz desmit gadu laikā liberalizēt 95 % no ES importa no Dienvidāfrikas un divpadsmit gadu laikā 86 % no Dienvidāfrikas importa no ES. Lai aizsargātu abu pušu mazāk aizsargātas nozares, no BTZ ir izslēgti vairāki ražojumi, savukārt citi ir liberalizēti vien daļēji. ES tie ir galvenokārt lauksaimniecības produkti, savukārt Dienvidāfrikai tie ir rūpniecības ražojumi, jo īpaši, noteikti mehāniskie transportlīdzekļi un noteikti tekstilizstrādājumi un apģērbi. Tomēr kopš 2006. gada decembra spēkā ir noteikums par tirdzniecības liberalizācijas stiprināšanu mehānisko transportlīdzekļu nozarē.

Nolīgumā ir izklāstītas detalizētas izcelsmes normas, lai nodrošinātu, ka ražojumus, kuriem piemēro preferenču režīmu, importē vienīgi no Dienvidāfrikas vai ES. Lai ņemtu vērā mūsdienu starptautisko ražošanas procesus, ar īpašiem noteikumiem izcelsmes normas ir padarītas elastīgākas.

Dienvidāfrika un ES var īstenot drošības pasākumus, ja importēts ražojums draud radīt nopietnu kaitējumu valsts rūpniecībai. Šis nolīgums arī ļauj Dienvidāfrikai pieņemt pārejas posma aizsardzības pasākumus (piemēram, palielināt vai atkārtoti ieviest muitas nodevas). Turklāt līdzīgi pasākumi ļauj aizsargāt Centrālāfrikas Muitas savienību un ES tālākos reģionus (piemēram, Reinjonu).

Nolīgumā ir arī ietverti noteikumi, kuru mērķis ir novērst stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ko var veikt uzņēmumi, kuriem ir dominējošas pozīcijas tirgū, tādējādi nodrošinot brīvu konkurenci starp ES un Dienvidāfrikas uzņēmumiem. Sadarbība norit, apspriežoties kompetentajām iestādēm. Turklāt ES sniedz tehnisko palīdzību, lai palīdzētu Dienvidāfrikai pārstrukturēt tās konkurences tiesību aktus. Nolīgumā arī atzīta nepieciešamība nodrošināt pienācīgu intelektuālā īpašuma aizsardzību un paredzēta iespēja vajadzības gadījumā nekavējoties uzsākt apspriedes un sniegt tehnisko palīdzību Dienvidāfrikai.

Visbeidzot, tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumā ir arī paredzēta cieša sadarbība daudzās un dažādās ar tirdzniecību saistītās jomās, tai skaitā attiecībā uz muitas dienestiem, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un tehniskiem šķēršļiem, piemēram, sertifikāciju un standartizāciju.

Sadarbība attīstības jomā

ES attīstības palīdzību Dienvidāfrikai galvenokārt nodrošina no ES budžeta, izmantojot Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā.

Daudzgadu indikatīvajā programmā sadarbībai ar Dienvidāfriku 2014.–2020. gadam galvenā uzmanība ir pievērsta trīs jomām;

• darbavietu radīšana;
• izglītība, apmācība un inovācija;
• spējīgas un uz attīstību vērstas valsts veidošana.

Tāpat kā citos attīstības sadarbības nolīgumos svarīgs palīdzības aspekts ir decentralizēta sadarbība, kas prasa lielāku pilsoniskās sabiedrības līdzdalību izstrādes procesā.

Ekonomiskā sadarbība

Abas puses pastiprina savstarpējo ekonomisko sadarbību daudzās jomās, piemēram, rūpniecības (lai veicinātu Dienvidāfrikas rūpniecības pārstrukturēšanu), informācijas sabiedrības, mazo un vidējo uzņēmumu dibināšanas un attīstības, kā arī transporta un enerģētikas jomās. Sadarbībai šajā saistībā būtu arī jāatbalsta abu pušu ekonomikas ilgtspējīga attīstība un vides aizsardzība.

Citi aspekti

Nolīguma noteikumi aptver sadarbību daudzās dažādās jomās:

• sociālā sadarbība, kuru veido ar savstarpēja dialoga palīdzību un kas attiecas uz vairākiem aspektiem, piemēram, biedrošanās brīvību, darba ņēmēju tiesībām, bērnu tiesībām, dzimumu līdztiesību un vardarbības pret sievietēm novēršanu;
• sadarbība vides aizsardzības jomā, jo īpaši attiecībā uz klimata pārmaiņām;
• sadarbība kultūras jomā;
• sadarbība cīņā pret narkotikām un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;
• sadarbība veselības aizsardzības jomā, jo īpaši cīņā pret AIDS.

Visbeidzot, tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumā ir arī institucionāli noteikumi. Ar to izveido Sadarbības padomi, kuras uzdevums ir nodrošināt nolīguma veiksmīgu darbību. Turklāt tajā ir paredzēta regulāra kontaktu uzturēšana starp pusēm, piemēram, starp to parlamentiem un starp ES Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un tās Dienvidāfrikas partneri — Nacionālo ekonomikas attīstības un darba padomi.