Vitamīni un minerālvielas

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

Šī regula attiecas uz pārtikas produktiem pievienotiem vitamīniem un minerālvielām, un dažām citām vielām. Tā attiecas uz:

• īpašam uzturam paredzētiem pārtikas produktiem;
• jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām;
• ģenētiski modificētu pārtiku;
• pārtikas piedevām un aromatizētājiem;
• vīndarības praksi un procesiem.

To nepiemēro uztura bagātinātājiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2002/46/EK.

Ar to izveido to vitamīnu un minerālvielu sarakstu, ko atļauts pievienot pārtikai.

Atbilstīgi šīs regulas noteikumiem pārtikas produktiem drīkst pievienot tikai vitamīnus un/vai minerālvielas, kas ir I pielikuma sarakstā, un II pielikumā uzskaitītos veidos.

Šos sarakstus var grozīt, ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atzinumu.

Marķēšana

Tādu pārtikas produktu, kam pievienoti vitamīni un minerālvielas un kuriem piemēro šo regulu, uzturvielu marķējums ir obligāts. Tajā jāiekļauj šāda informācija:

• pārtikas produktiem pievienoto vitamīnu un minerālvielu kopējais daudzums;
• olbaltumvielu, ogļhidrātu, cukuru, tauku, piesātināto taukskābju, šķiedrvielu un nātrija daudzums (atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu);
• produkta enerģētiskā vērtība.

To pārtikas produktu marķējums, noformējums un reklāma, kam ir pievienoti vitamīni un minerālvielas:

• nedrīkst maldināt vai krāpt patērētājus attiecībā uz pārtikas produkta uzturvērtību;
• tajos nedrīkst būt nekādas tiešas vai netiešas norādes par to, ka līdzsvarots un daudzveidīgs uzturs nenodrošina nepieciešamo uzturvielu daudzumu.

Maksimālais un minimālais daudzums

Pēc brīvas izvēles pārtikas produktiem pievienojot vitamīnus un minerālvielas, var sekmēt šo vielu pienācīgu uzņemšanu un samazināt to nepietiekamības risku.

Tomēr pārmērīgas vitamīnu un minerālvielu devas var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz veselību. Tādēļ regulā ir paredzēts, ka ir jānosaka pārtikas produktiem pievienojamo vitamīnu un minerālvielu maksimāli pieļaujamais daudzums.

Nosakot maksimālo daudzumu, ņem vērā:

• vitamīnu un minerālvielu maksimālo nekaitīguma daudzumu, pamatojoties uz zinātnisku riska novērtējumu;
• vitamīnu un minerālvielu daudzumu, ko uzturā potenciāli uzņem no citiem pārtikas avotiem;
• iedzīvotājiem ieteiktās vitamīnu un minerālvielu standartdevas.

Vajadzības gadījumā ņem vērā arī atsevišķu produktu nozīmi iedzīvotāju ikdienas uzturā un produkta uzturvērtības raksturojumu, kā paredzēts Regulā (EK) 1924/2006.

Vitamīna vai minerālvielas pievienošanu pārtikas produktiem veic tā, lai šis vitamīns vai minerālviela pārtikas produktā ir vismaz pietiekamā daudzumā, ja tāds noteikts saskaņā ar pielikumu Regulai (ES) Nr. 1169/2011.

Aizliegumi un ierobežojumi

Vitamīnus un minerālvielas nedrīkst pievienot:

• neapstrādātiem produktiem, tostarp augļiem, dārzeņiem, gaļai, mājputnu gaļai un zivīm;
• dzērieniem, kas satur vairāk nekā 1,2 % spirta pēc tilpuma, izņemot noteiktus gadījumus un ar nosacījumu, ka nav uzturvērtības norādes vai norādes attiecībā uz veselību.

Regulā ir noteikta procedūra tādu citu vielu lietošanas aizliegšanai vai ierobežošanai, kas nav vitamīns un minerāls un kam ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme¹. Attiecībā uz dažām vielām šīs procedūras papildina ar citiem īpašiem Eiropas kontroles pasākumiem. ES valstis var iesniegt pieprasījumu Eiropas Komisijai, sniedzot zinātniskus pierādījumus, kas tai ļauj noteiktu produktu iekļaut regulas III pielikumā (“Vielas, kuru lietošana pārtikas produktos ir aizliegta, ierobežota vai kuras pārbauda Kopienas iestādes”). Īstenošanas regulā (ES) Nr. 307/2012 ir precizēti nosacījumi šāda pieprasījuma iesniegšanai, kā arī noteikti to pierādījumu veidi, kas jāpievieno pieprasījumam.

Komisijai palīdz Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja (PAFF).