Eiropas Kopienu Tiesa (tagad — Eiropas Savienības Tiesa (EST)) savā spriedumā apstiprināja Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) (tagad — Eiropas Savienība (ES)) tiesību aktu pārākumu pār ES dalībvalstu tiesību aktiem.
Šajā spriedumā tika noteikts Kopienas (tagad — ES) tiesību vispārējs princips*: ES tiesību aktu prioritāte (saukta arī par pārākumu), kas garantē to pārākumu pār dalībvalstu tiesību aktiem.
Prioritātes princips nodrošina, ka ES tiesību akti vienādi aizsargā iedzīvotājus visā ES.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Prejudiciālā nolēmumā* attiecībā uz EEK līgumu (tagad — Līgums par Eiropas Savienību un Līgums par ES darbību) Tiesa precizēja šādus jautājumus.

Atšķirībā no parastajiem starptautiskajiem līgumiem ar EEK līgumu tika izveidota Eiropas tiesību sistēma, kas ir neatņemama dalībvalstu tiesību sistēmu sastāvdaļa un ir tām saistoša.
Izveidojot EEK, dalībvalstis pārnesa no līguma izrietošās tiesības un pienākumus no savas valsts tiesību sistēmas uz EEK tiesību sistēmu, ierobežoja savu suverenitāti un izveidoja tiesību aktu kopumu, kas ir saistošs gan to iedzīvotājiem, gan tām pašām.
Līdz ar to dalībvalstis nevar pieņemt valsts tiesību aktus, kas ir pretrunā ES tiesību aktiem, neapšaubot pašas ES juridisko pamatu. Ja tās tomēr to dara, ES tiesību aktiem ir jābūt prioritāriem pār valsts tiesību aktiem (t. i., tie ir pārāki par tiem) attiecīgās valsts tiesās.

Notikumi pirms un pēc sprieduma

Citā nozīmīgā lietā 1963. gadā Tiesa jau bija noteikusi tikpat svarīgu un papildinošu ES tiesību vispārēju principu — tiešās piemērojamības principu.

Vēlāk Tiesa precizēja prioritātes principa darbības jomu savā judikatūrā*.

Tas attiecas uz visiem ES tiesību aktiem ar saistošu spēku neatkarīgi no tā, vai tie ir primārie tiesību akti (t. i., Līgumi), sekundārie tiesību akti (direktīvas , regulas, lēmumi u. c.) vai EST judikatūra.
Tas ietekmē visus valstu tiesību aktus:
- neatkarīgi no to veida (likumi, noteikumi, lēmumi, rīkojumi, apkārtraksti u. c.) un neatkarīgi no tā, vai tos izdevusi dalībvalsts izpildvara vai likumdevēja vara;
- pat ja tie ir pieņemti pēc attiecīgā ES tiesību akta pieņemšanas (Amministrazione delle Finanze pret Simmenthal SpA, 1978. gads);
- tostarp valsts konstitūcijas normas, kas ir pretrunā ES tiesību aktiem (Internationale Handelsgesellschaft mbH pret Einfuhr- und Vorratsstelle für Getreide und Futtermittel, 1970. gads un Wünsche Handelsgesellschaft pret Vāciju, 1984. gads, pazīstami attiecīgi kā Solange I spriedums un Solange II spriedums).

Līgumu par Eiropas Savienības darbību pieņēmušās starpvaldību konferences nobeiguma aktam pievienotajā deklarācijā par Savienības tiesību aktu augstāku spēku konference:

atgādināja par ES tiesību prioritātes principu pār valstu tiesību aktiem;
uzsvēra, ka tas ir ES tiesību stūrakmens neatkarīgi no tā, ka tas nav iekļauts Līgumā.

GALVENIE TERMINI

Vispārēji principi. Tos sauc arī par papildu tiesību aktiem, tos galvenokārt izstrādā EST, un tie ir viens no nerakstītajiem ES tiesību avotiem pretstatā primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem.

Prejudiciāls nolēmums. EST nolēmums, atbildot uz jautājumu no ES valsts tiesas par ES tiesību akta interpretāciju vai spēkā esamību, tādējādi sniedzot ieguldījumu vienotā ES tiesību aktu piemērošanā.

Judikatūra. Tiesības, kas izriet no iepriekšēju lietu iznākuma.

PAMATDOKUMENTS

Tiesas spriedums 1964. gada 15. jūlijā, Flaminio Costa pret ENEL, lieta 6–64.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Konference, kas pieņēmusi 2007. gada 13. decembrī parakstīto Lisabonas līgumu — A. Deklarācijas par Līgumu noteikumiem — 17. Deklarācija par Savienības tiesību aktu augstāku spēku (OV C 115, 9.5.2008., 344. lpp.).

Līgums par Eiropas Savienības darbību, 2007. gada 13. decembris — konsolidētā versija (OV C 202, 7.6.2016., 47.–360. lpp.).

Tiesas spriedums (pirmā palāta) 1984. gada 12. aprīlī, Wünsche Handelsgesellschaft GmbH & Co. pret Vācijas Federatīvo Republiku. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu: Verwaltungsgericht Frankfurt am Main — Vācija. Konservētas sēnes — Aizsargpasākumi. Lieta 345/82 (judikatūras krājums 1984 01995).

Tiesas spriedums 1978. gada 9. martā, Amministrazione delle Finanze dello Stato pret Simmenthal SpA. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu: Pretura di Susa — Itālija. Kopienas tiesību aktiem pretrunā esoša likuma nepiemērošana valsts tiesā. Lieta 106/77 (judikatūras krājums 1978 00629).

Tiesas spriedums 1970. gada 17. decembrī, Internationale Handelsgesellschaft mbH pret Einfuhr- und Vorratsstelle für Getreide und Futtermittel. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu: Verwaltungsgericht Frankfurt am Main — Vācija. Lieta 11–70 (judikatūras krājums 1970 01125).

Pēdējo reizi atjaunots: 22.10.2021

Top